Glezniecība

Tēlniecība

Grafika

Pastelis

Zīmējums

Akvarelis

Fotogrāfija

Video

Objekti

Arhitektūra

Plakāti

Visi mākslinieki

Tēmas

 

Kuriozi

Izglītība

Saites

Arhīvs

 

Māksliniekiem

Pakalpojumi

Reklāma

Sludinājumi

 


English version

 

ATBALSTĪTĀJI:
 
 
VIEDOKLIS
INTERVIJA
TĒMA
VĀRDNĪCA
KONKURSS


2018. gada 20. februāris

ARHĪVS:
 
   pirmā lapa     Ziņas      Viedokļi      Konkursi   

 

ZIŅAS -> LATVIJĀ (2003. gads):

 

Performance "Piezemēšanās" Pedvālē

 

Gadumijas naktī Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā notika tēlnieka Ojāra Feldberga performance "Piezemēšanās", kurā tika izmantota četru elementu - uguns, ūdens, gaisa un zemes - savstarpējā mijiedarbība.

Ar šo performanci ir uzsākts projekta "Pasaules pirmelementi - uguns, ūdens, gaiss, zeme" noslēdzošais gads, kura radošā tēma ir zemes elements un sezonas nosaukums būs "Teritorija".

pirmā lapa
 

 

 

J.H.Baumanis "Tirgotāja
G.K.Nestora portrets" 1810.gadi

J.H.Baumanim - 250

 

Johans Heinrihs Baumanis (1753 - 1832) dzimis Jelgavā, studējis teoloģiju Erfurtes universitātē, vienlaikus mācoties glezniecību pie tolaik populārā vācu gleznotāja Jākoba Samuela Beka. Interese par glezniecību ņēma virsroku un pēc atgriešanās dzimtenē J.H.Baumanis nodevās galvenokārt glezniecībai, lauksaimniecībai un medībām. Viņš gleznojis dažādus dzīvniekus un putnus ainavu fonā, klusās dabas ar medījumiem un atsevišķus portretus.

Johans Heinrihs Baumanis ir spilgta un vienreizēja parādība 19.gadsimta pirmās puses Latvijas kultūras kopainā, viņa popularitāte kādreizējās Baltijas guberņās ir bijusi ļoti liela. To sekmējusi arī viņa kolorītā personība un sabiedriskais raksturs. Dabas un medību mīļotājs, kādreiz par Kurzemes Minhauzenu sauktais stāstnieks gleznoja tikai to, kas bija tuvs viņa sirdij. Ja arī J.H.Baumaņa glezniecība ne vienmēr atbilst augstās mākslas ideāliem un profesionālajiem kritērijiem, tad to pilnībā atsver emocionālais piepildījums un dzimtās dabas izjūta.

Pēc paša mākslinieka ziņām, viņš uzgleznojis pavisam 1713 darbus, no kuriem gan šobrīd zināma tikai neliela daļa. Izstādē tiks eksponētas gleznas no vairākiem Latvijas muzejiem (Valsts Mākslas muzejs, Ārzemju mākslas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rundāles pils muzejs, Tukuma muzejs), kā arī privātām kolekcijām.

Līdztekus glezniecībai mākslinieks ir sarakstījis arī vairākus literārus darbus. Daļa no tiem tika publicēta viņa dzīves laikā, bet citi saglabājušies tikai rokrakstos. Valsts Mākslas muzejs kopīgi ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku ir iecerējis saistībā ar izstādi sagatavot arī J.H.Baumanim veltītu izdevumu, kurā līdz ar gleznu reprodukcijām tiktu publicēti vairāki viņa literārie darbi.

pirmā lapa
 

 

Franču fotogrāfa Klavdija Slubana izstāde

 

LMS galerijā līdz 5. februārim apskatāma Klavdija Slubana izstāde "Citi krasti- Batijas jūra".

Franču fotogrāfs Klavdijs Slubans (Klavdij Sluban) dzimis 1963. gada 3. martā Parīzē. Bērnību pavada Livoldā, Slovēnijā. Vidējo un augstāko izglītību iegūst Francijā. 1986. gadā aizstāv maģistra grādu angļu un amerikāņu literatūra (tēma: "Pusaudzis angļu un amerikāņu literatūrā"), apgūst melnbaltās fotogrāfijas pamatus Georges Fevres darbnīcā, daudz ceļo (Balkāni, Melnās jūras valstis, Karību salas, Japāna, Jeruzalēma, Ķīna, arī Baltijas valstis). Aktīva fotogrāfiju izstāžu darbība māksliniekam aizsākas 1992. gadā. Viņš ir strādājis kopā ar Henri Cartier-Bresson, William Klein, rīkojis izstādes Eiropas Fotogrāfijas namā, Parīzē, Tokijas Fotogrāfijas muzejā, Palazzo Pubblico, Sjennā, Itālija u.c. Fotogrāfa darbi glabājas vairākās nozīmīgās kolekcijās: Nacionālajā Mūsdienu mākslas fondā, Francijas Nacionālās bibliotēkas gravējumu nodaļā. Eiropas Fotogrāfijas namā, Pompidū centra muzejā, Fnac mākslas darbu kolekcijā (Francija), Metropolitēna fotogrāfijas muzejā (Japāna), Puškina muzejā (Odesā) u.c.

Mākslinieks ir ieguvis vairākas starptautiskas balvas: Villa Meidicis Hors - les Murs laureāts par projektu "Melnā jūra" (1998), Niepses balva (2000), Francijas Kultūras ministrijas Fiakra stipendija (2001). Par viņa daiļradi tapušas vairākas dokumentālās filmas, tai skaitā televīzijas kanālā ARTE (1997, 2001)

Izstādē LMS Galerijā būs redzami darbi, kas tapuši ceļojuma laikā pa Latviju, Igauniju, Lietuvu, arī Sankt-Pēterburgu, tā ir emocionāli smalkā melnbalto iespaidu sērija, kas arī Latvijas skatītājam būs pārsteigums.

pirmā lapa
 

 

 
Žurnāla Studija jaunais numurs

 

Iznācis Jaunais decembra/janvāra žurnāla Studija numurs

Rubrikā PORTRETS lasāms Pētera Bankovska raksts "Daži orientieri topogrāfijā", kas veltīts Leonīda Mauriņa mākslai.

"Studijas" TĒLI šoreiz ir: ziemeļvalstu sievietes - fotogrāfes un viņu varoņi, mūsdienu tēlniecības mutanti, Dēmons, Helmuta Ņūtona provokatīvie portreti un viena no latviešu mākslas leģendām Vilnis Zābers. Numura INTERVIJA - Lielbritānijas Padomes Vizuālo mākslu nodaļas direktora vietniece Breta Rodžersa.

"STUDIJAS" NOTIKUMU klāstā - starptautiskā grafikas triennāle Krakovā, Bernardo Bertoluči "Sapņotāji" un Manuela de Oliveira "Sarunu filma", Tērnera balvas izstāde un mākslas gadatirgus Freeze Londonā, Art Forum un izstāde "Berlīne-Maskava" Berlīnē, Parīzes kultūras norises, latviešu un lietuviešu mākslas izstāde 2 Show Viļņā, Jura Poškus filma "Bet stunda nāk" un Vladimira Leibgama izstāde Screen Shots Rīgā.

Un, protams, informācija par mākslas dzīves notikumiem Latvijā!

pirmā lapa
 

 

Piešķirts Gada foto 2003

 

Galerija "Mākslas dārzs" kopā ar mākslas portālu Art Garden jau otro reizi organizēja fotomākslas izstādi - gada skati, kas tika atklāta 2003. gada 17. decembrī galerijā "Mākslas dārzs".

Kā skates vienojošais lielums šogad bija izvēlēta melnbaltā fotogrāfija.

Izstādē darbus bija iesnieguši vairāk kā četrdesmit fotogrāfi no Rīgas, Ventspils, Rēzeknes, Ludzas, Liepājas, Ogres, Talsiem, Daugavpils, veidojot patreizējo ieskatu Latvijas melnbaltajā fotogrāfijā. Galerijas žūrija izstādei izvēlējās vairāk kā simts fotogrāfijas trīsdesmit deviņu autoru izpildījumā.

Aizklāti vērtējot, fotogrāfs Ulvis Alberts izvēlējās vairākas nominācijas uz Gada foto 2003 nosaukumu. Nominēti tika fotogrāfi Mārtiņš Lablaiks, Raimo Lielbriedis, Dainis Kārkluvalks, Māris Zemgalietis, Valdis Lavrinovičs un Ansis Starks. Nosaukumu Gada foto 2003 un galerijas ceļojošo balvu un žurnāla Rīgas Laiks gada abonementu saņēma Raimo Lielbriedis.

Tirdzniecības centra mc², dāvana - firmas RSVP stikla vāze ar gravējumu tika pasniegta Mārtiņam Lablaikam. Iespēju pasūtīt milzīgu torti SIA Moora vai pusdienot restorānā "Radi un Draugi" ieguva Māris Zemgalietis.

Ulvja Alberta speciālbalvu - galda fotostatīvu saņēma Ansis Starks.

Izstādes laikā galerijā apskatāmas un iegādājamas arī Ulvja Alberta numurētas un parakstītas fotogrāfijas ar Elisu Kūperu, Tomu Vaitu, Džimu Morisonu u.c.

pirmā lapa
 

 

Jaungada nakts Pedvālē

 

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja projekta "Pasaules pirmelementi - uguns, ūdens, gaiss, zeme" ietvaros noslēdzas gaisa elementam veltītais gads un tiek sagaidīts gads, kas būs veltīts zemes tēmai. Nākošās sezonas nosaukums būs "Teritorija".

Jau ceturto reizi tēlnieks Ojārs Feldbergs Jauno gadu Pedvālē sagaida ar performanci. Šogad iecerētās performances nosaukums ir "Piezemēšanās" un tajā tiks apvienoti visi četri elementi - uguns, ūdens, gaiss un zeme. Performance sāksies plkst 24.00 gadu mijas naktī pie Firkspedvāles muižas.

Interesenti un līdzjutēji varēs atpūsties un sasildīties Pedvāles krodziņā Dāre, kur visu nakti pasaules tautu mūziku spēlēs dīdžejs Hārdijs Lediņš.

Informācija: 3252249; 3252273

pirmā lapa
 

 

 
Labdarības akcija Latvijas Universitātē

 

Latvijas Studentu vortāls www.studentnet.lv aicina atbalstīt un piedalīties Latvijas Universitātes Filoloģijas un Moderno valodu fakultātes Studentu pašpārvaldes Labdarības akcijā un sniegt palīdzību Jēkabpils Domes bērnu namam "Saules bērns".

Lai arī studentiem būtu gandarījums par piedalīšanos akcijā, katrai dienai ir iecerēts kāds īpašs pasākums:
   - 15.decembrī plkst.12.00 notiks jauno talantu darbu (gan dzejas, gan īsprozas) un tulkošanas konkursu atklāšana. Visu nedēļu būs iespējams iepazīties ar šiem darbiem un balsot par sev tīkamāko. Jauno talantu darbus pēc konkursa iesies un pēcāk kā dāvinājumu pasniegs Jēkabpils Domes bērnu namam "Saules bērns" kā sveicienu no studentiem;
   - 16.decembrī plkst.12.00 - mīklu minēšana. Plkst. 16.15 sadarbībā ar Latvijas Studentu vortālu www.studentnet.lv un filmu studiju "Deviņi" studentiem tiks piedāvāta vienreizēja iespēja skatīt dokumentālā cikla "Rakstnieks tuvplānā" filmu fragmentu apkopojumu (par Māru Zālīti, Zigmundu Skujiņu, Regīnu Ezeru, Andreju Eglīti), kā arī tikties ar jaunajiem talantiem. Plkst.17.30 Ziemassvētku ieskandināšana, kurā piedalīsies arī Latvijas Kultūras akadēmijas studenti - programmā bluķa vilkšana, sārņu dedzināšana ugunskurā, kopīga dziedāšana, loterija. Neizpaliks arī karstvīns, piparkūkas, pīrādziņi un Ziemassvētku omulība.
   - 17.decembrī plkst.12.00 - erudīcijas spēle. Arī šeit, tāpat kā mīklu minēšanā, jauno talantu un tulkošanas konkursā vai krustvārdu mīklas risināšanā, ikvienam tiek dota iespēja piedalīties un parādīt savas spējas. Plkst.21.00 Labdarības akcijas afterparty ar grupu "S.I.L.S.", "NoHow", "Paralēle", "IndyGo" un "Nasty Smile" piedalīšanos.

Mēs aicinām gan studentus, gan visus labas gribas cilvēkus pārskatīt savu mantu klāstu, varbūt atrodot kādu puzli, rotaļlietu, mantiņu, grāmatiņu, kuru labprāt gribētu nodot bērniem. Iecerētās dāvanas ir iespējams nogādāt Studentu pašpārvaldē 501.kabinetā (5.stāvā) Visvalža ielā 4. Jau no 1.decembra Visvalža ielas 4 foajē ir novietota ziedojumu kaste tiem labdarības atbalstītājiem, kuriem ir iespējams ziedot arī finansu līdzekļus.

Papildu informācija: Līga Zaiceva (pasākums kopumā) - mob.tel.9894442, e-pasts ligums@one.lv vai Tālivaldis Kronbergs (16. decembra pasākums plkst.16.15) - mob.tel.6431251, e-pasts: talivaldis.kronbergs@studentnet.lv

Tālivaldis Kronbergs,
Latvijas Studentu vortāla www.studentnet.lv redaktors.

pirmā lapa
 

 

 
Jauno fotogrāfu darbu konkurss - izstāde "green"!

 

Mākslas portāls "Art Garden" sadarbībā ar galeriju "Mākslas dārzs" organizē jauno fotogrāfu darbu konkursu - izstādi "green", kurai darbus 22. oktobrī atlasīja profesionāla un ļoti stingra žūrija - Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas fotogrāfijas pasniedzējs Raimo Lielbriedis, fotogrāfs Mārtiņš Krūmiņš ( bijis pasniedzējs Kauņas Mākslas augstskolā un LMA), galerijas "Mākslas dārzs" vadītāja Inga Bunkše un Canon Centra "Inter Rīga" pārstāvis. Izstādes mērķis - veicināt un attīstīt fotogrāfiju kā radošās izpausmes veidu, apzināt jaunos, talantīgos fotogrāfus un ienteresēt nodarboties ar fotografēšanu profesionāli. Katram jaunajam autoram ( līdz 25 gadiem), kurš velējās piedalīties konkursā, bija jāiesniedz 3-4 atsevišķi darbi vai cikli. No 37 autoru darbiem izstādei tika atlasīti 25 autoru vairāki darbi. Tika vērtēta autora spēju stabilitāte, ideja un tās tehniskā realizācija. Darbi tika vērtēti aizklāti, nezinot autorus. Rezultātā izveidojās interesanta ekspozīcija, kurā varēs novērtēt jauniešu tēlaino domāšanu, idejas un interesi par dažādiem fotogrāfijas veidiem.

Zūrija arī vērtēja un noteica galvenās balvas ieguvēju un citus laureātus (vēl kopā 9 balvas).

Galvenā balva - Canon Centra "Inter Rīga" dāvināta fotoaparatūra pēc laureāta izvēles 200 latu vērtībā.

Lūdzam Jūs piedalīties izstādes atklāšanā un laureātu apbalvošanā 25.septembrī plkst. 18.00 galerijā "Mākslas dārzs".

Galerijā "Mākslas dārzs", kopš tās darbības sākuma 2002.gada oktobrī, izveidotas vairākas izstādes, kas sabiedrībai atspoguļojušas gan jauno mākslinieku un fotogrāfu radošās aktivitātes mūsdienās, gan Latvijas mākslas vecmeistaru darbus. 2002. gada novembrī tika rīkota izstāde "Gada foto 2002", kas pulcēja 32 fotogrāfus. 2003. gada novembrī notiks "Gada foto 2003", kas notiks no 25.septembra līdz 14.oktobrim.

pirmā lapa
 

 

 
Jāņa Purcena gleznu izstāde galerijā "Mākslas dārzs"

 

"Tad ķēniņš tiem atbildēs un sacīs-
Patiesi es jums saku: ko jūs darījuši
Vienam no tiem pašiem vismazākajiem brāļiem,
To jūs esat man darījuši."

(Mt. 26,40)

No 4. septembra līdz 22. septmbrim galerijā "Mākslas dārzs" apskatāma Jāņa Purcena gleznu izstāde "Agrīnais periods".

Par savas pirmās personālizstādes moto jaunais mākslinieks Jānis Purcens izvēlējies citātu no Mateja evaņģēlija, un šajā sakarā turpina: "Tas, protams, attiecas uz jebkuru nodarbi. Ir pārbaudīts, un, rokot bedri tas ir vienkāršāk, bez apstājas skaitīt: "Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, apžēlojies par mums nabaga grēciniekiem".

Jautājums "Vai es visu izdaru kā nākas?" racējam ir vieglāk atbildams. Visbiežāk ir saprotams, kāpēc vajag rakt un, kāpēc jārok tieši tāda bedre. Ja racējs izrok tik daudz, cik patiešām spēj, viņš var būt mierā.

Racējam retāk uzbrūk baisā, maldīgā sajūta, ka viņam pašam ir kāda īpaša nozīme. Strādājot ar otu ar šīm sajūtām jācīnās ievērojami biežāk. Protams, tas maitā bildes."

Jānis Purcens dzimis 1973. gadā, 1995. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas koledžu, kopš 2002. gada ir LMA Glezniecības nodaļas students. Impulsus radošo dotību attīstībai kopš 2000. gada Jānis Purcens meklē saistībā ar Romas katoļu ticību.

Izstādē apskatāmi deviņi lielformāta darbi, kas tapuši laika periodā no 1996. gada līdz 2003. gadam.

Vairāku gleznu kompozīcijas centrējas ap apli, kas izstaro gaismu, un, ap kuru nereti kārtojas spirālveida līnijas. Gaismu, šķiet izstaro visas gleznas, dažviet tā šķiet īpaša un noslēpumaina, un nākdama no tumšām, neizdibinātām dzīlēm, atnes kādu gaišu sajūtu ( kompozīcija Nr. 10 ). Krāsas ir spožas, piesātinātas, tomēr darbos sniedz vieglumu un dzidrumu.

Gleznām dots viens nosaukums - "Pilnīgi labs mēness". Mākslinieks salīdzina nosaukumu ar izteikumu "Šī ir brīnišķīga diena". Izteikumam nav racionāla skaidrojuma, diena ir tāda pati kā vienmēr. Pilnīgi iespējams, ka turpat blakus kādam tā ir baisākā no dienām. "Sajūta, kas ļauj nosaukt dienu par brīnišķīgu un par gleznu teikt: "Pilnīgi labs Mēness" ir sevišķa dāvana", uzskata mākslinieks.

Darbos mākslinieks meklē sevi, savu pasaules izjūtu, meklējumus, uzskatot, ka mākslinieka roku veiklība, zināšanas, redze vai personīgie pārdzīvojumi ir tikai līdzeklis augstāku sajūtu izteikšanai. "Mēs esam vads un Dievs ir strāva. … Vadam tik tiešām nav nekāda iemesla būt iedomīgam, pat tad, ja tas vada augstsprieguma strāvu," mākslinieks citē Karlo Kareto izteikumu.

Gleznas apliecina savdabīga un domājoša mākslinieka abstrakcionista talantu, kura dzīves skatījumā jaušama patstāvība.

Izstāde būs apskatāma līdz 16. septembrim.

Inga Bunkše

pirmā lapa
 

 

 
Šveices fotogrāfa Tototofa fotoizstāde Latvijas Okupācijas muzejā

 

"Savos fotoattēlos mazliet provokatīvi es mēģinu parādīt cilvēka dvēseli, raksturus un instinktus. Visi kari iesākas mūsu prātos, mēs visi esam karotāji". /Kurts Sauters/

Latvijas Okupācijas muzejā 11. septembrī plkst. 16.00 atklās Šveices fotogrāfa Tototofa (Kurta Sautera) fotoizstādi notiks "Karš - neizraudātās asaras".

Tototofs pieder pie ekstrēmā tipa fotogrāfiem. Sācis darbību mūzikas un modes pasaulē, vēlāk savā daiļradē viņš arvien vairāk pievērsies sociālajiem jautājumiem. No 1990. līdz 1994.gadam fotogrāfs strādājis bijušā Dienvidslāvijā, iemūžinot kara norises. Viņa kamera fiksējusi arī narkomānu pulcēšanās vietas Cīrihē, graustu rajonu iedzīvotājus Indijā, Filipīnās un citur pasaulē.

Kā foto žurnālists Kurts Sauters ir bijis akreditēts ANO.

1996. gadā Kurts Sauters izmainīja savu dzīves veidu, kā arī izveidoja kustību "Dalīšanās Privilēģijās"("Privilege- Sharing"). Kustības ietvaros daudzās Eiropas zemēs, kā arī Indijā - Bodgajā un Kalkutā, realizēti vairāki mākslas un labdarības projekti.

Tagad Kurts Sauters dzīvo askētiskā fotolaboratorijā Cīrihē, būdams laimīgs un bagāts, bez telefona, televīzijas, datora vai automašīnas. Sajutis

īpašu aicinājumu, jau vairākus gadus mākslinieks strādā par sanitāru Cīrihes veco ļaužu pansionātā.

Paļāvība uz providenci - it kā nejaušu lietu sakritību, ir mākslinieka attieksmes pret dzīvi un radošo darbību pamatā.

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā jau bijušas eksponētas mākslinieka fotoizstādes "Pasaules bērni", "Narkomāni Cīrihē", "Tai vajadzēja būt paradīzei", ""Dalīšanās Privilēģijās" Indijā", "Varavīksnes " (Dvēseles kliedziens)".

Fotogrāfa Tototofa (Kurta Sautera) fotoizstādes " Karš - neizraudātās asaras " atklāšanas pasākumā paredzētas arī sarunas un pārdomas par tēmu "Vai nevardarbība iespējama?", kurās piedalīsies tulkotājs, atdzejotājs Valdis Bisenieks, mākslinieks, akcijas "esparmieru" iniciators Ēriks Stendzenieks, dzejniece Anda Līce, politiķis Pēteris Simsons, filologs Armands Gūtmanis, Stefans, Jēkabs un Kaspars Dimiteri, Jānis Ziemelis.

Izstādi organizē starptautiskā kustība "Dalīšanās Privilēģijās" ("Privilege-Sharing")

pirmā lapa
 

 

 

Agate Apkalne "Nipple1"

Network Baltic laureātu izstāde Latvijas Mākslas akadēmijā

 

Grafika, tāpat kā citi mākslas veidi, nemitīgi mainās. Mūsu sabiedrībā notiek ievērojamas sociālas, ekonomiskas un politiskas pārmaiņas, un mākslu nevar skatīt atrauti no šī konteksta. Tehnoloģiju atīstība, īpaši digitālā revolūcija, ir būtiski ietekmējusi gan radošo praksi, gan izstāžu darbību.

Projekts NETWORK BALTIC (2002 -2005) darbojas kā starptautisks jauno mākslinieku forums, kura meklējumos tiek formulēts grafikas šodienas statuss un nākotnes perspektīvas. Network Baltic piedalās 10 Baltijas jūras reģiona valstis. Projekta galvenais iniciators ir Zviedrijas Grafikens Hus (Mariefreda). Finansiāli to atbalsta Eiropas kultūras programma "Culture 2000".

Network Baltic apvieno estampus, zīmējumus, fotogrāfijas un digitālos darbus. Tos atlasīja kuratori no Tronheimas Mākslas akadēmijas (Norvēģija), Helsinku Mākslas akadēmijas (Somija), Varšavas Mākslas akadēmijas (Polija), Igaunijas Mākslas akadēmijas (Igaunija), Betānijas Mākslinieku nama (Berlīne, Vācija), Jutlandes Mākslas akadēmijas (Orhūsa, Dānija), Latvijas Mākslas akadēmijas, Viļņas Grafikas centra (Lietuva) un Sanktpēterburgas Valsts universitātes (Krievija).

Katra valsts četru nedēļu garumā rāda savu ekspozīciju tīklā www.networkbaltic.net

Latviju pārstāv LMA Grafikas nodaļas studenti Agate Apkalne, Patrīcija Brekte, Mētra Drulle, Inese Kaže, Ieva Krieviņa, Marija Kļava, Lāsma Lagzdiņa, Paulis Liepa, Gints Ozoliņš un Linda Šikure. Starptautiska žürija izvēlas trīs laureātus. Pirmajam līdz ar prēmiju tiek dota arī iespēja strādāt Zviedrijas grafikas darbnīcā Mariefredā, kā arī piedalīties kopējās laureātu izstādēs, kas pēc kārtas notiek visās dalībvalstīs.

10. septembrī pl. 17:00 Latvijas Mākslas akadēmijas aulā tiks atklāta trīs valstu laureātu izstāde. Karolīne Lunda (Caroline Lund, Vācija) demonstrēs video un fotogrāfijas, Mērita Aronsone (Märit Aronsson, Norvēģija) rādīs lielformāta fotogrāfijas, LMA Grafikas nodaļas 4. kursa studentes Patrīcijas Brektes linogriezumos atklāsies urbanizētās vides postpadomju fantomi.

Network Baltic turpinās, un Rīgā skatāmā laureātu izstāde tālāk ceļos uz Berlīni un Tronheimu.

Projekta vadītājs, LMA Grafikas nodaļas vadītājs Guntars Sietiņš

pirmā lapa
 

 

Lilijas Dineres personālizstāde Rīgas galerijā

 

Rīgas galerijā līdz 20.septembrim apskatāma Lilijas Dineres personālizstāde "Paradīzes koka ēnā".

Lilija Dinere dzimusi 1955. gadā. 1980. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības - scenogrāfijas nodaļu. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1981.gada. Lilija Dinere strādā dažādās tehnikās - grafikā, glezniecībā (akrils, akvarelis) un monumentālajā glezniecībā.

Kopš 1974. gada piedalījusies vairāk nekā 150 izstādēs Latvijā un ārvalstīs.

Nozīmīgas Lilijas Dineres personālizstādes bijušas apskatāmas muzejos un galerijās Indijā, Somijā, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā u.c. Interesanta sadarbība māksliniecei veidojusies ar Galerie Villa Rolandseck (Remagena, Vācija), kas strādā ar Vīnes skolas māksliniekiem (Ernests Fuks, Rūdolfs Hauzners).

Izstādē Rīgas Galerijā būs apskatāmi mākslinieces darbi, kas tapuši pēdējo gadu laikā. Lilija Dinere izmanto sarežģītu darba veidošanas tehniku - gleznojums izpildīts ar akrila krāsu uz roku lietā Himalaju papīra, kam raksturīga raupja, neviendabīga faktūra. Mākslinieci saista iespēja veidot gleznojumu kā dialogu ar papīru, izmantojot tā savdabību. Lilijas Dineres māksliniecisko rokrakstu izsaka smalkas, maigas krāsu nianses un rūpīgi izstrādāts zīmējums. Blakus darbiem uz Himalaju papīra būs apskatāmi gleznojumi, kas tapuši uz pašas mākslinieces darinātām fotogrāfijām. Iegleznotie tēli it kā papildina fotogrāfijā redzamo vidi, liekot nojaust citu dimensiju - apslēptas pasaules klātesamību.

Liliju Dineri interesē seni, mītiski tēli, zīmes un sižeti, kas transformējas caur dažādu gadsimtu un kultūru uzslāņojumiem. Mākslinieci fascinē šo tēlu un zīmju pārlaicīgums, kas mūsdienās iegūst neparastas asociācijas un interpretācijas un, pat nepārzinot visas kultūrvēsturiskās nianses, iedarbojas uz cilvēka zemapziņu. Šī zemapziņa mākslinieces izpratnē ir arī ēna, kur piemirsti vai arī noguruši atpūšas cilvēces mīti, arhetipiskie tēli un zīmes.

"Manu uzmanību piesaista ēnas (bezapziņas) un gaismas (apziņas) robeža, kur mēs sastopam un reizē nespējam notvert noslēpumainus tēlus un atmiņas. Tie ieslīd atpakaļ ēnā - kā sapņi no rīta mostoties bieži izgaist līdz ar citas dominējošas, materiālas realitātes un eksistences pieteikšanos mūsu apziņai." /Lilija Dinere/

pirmā lapa
 

 

 

Plenēra "Aeroskats" dalībnieki

Jaunas izstādes Pedvālē

 

No 11. augusta Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā notiek glezniecības plenērs "Aeroskats". Noslēdzot plenēru, 22. augustā plkst. 17.00. tiks atklāta izstāde, kurā būs redzami plenēra laikā tapušie darbi. Mākslinieki strādā brīvā dabā un darbnīcās, un gaisa elementa īpašību izpētei tiek veltītas gan ainavu studijas, gan abstraktas, ekspresīvas kompozīcijas un filozofiska satura darbi.

Plenēra "Aeroskats" izstādē piedalās Agnija Ģērmane, Alla Folka un Alberts Pauliņš no Latvijas, Resa Tītsma (Resa Tiitsmaa) un Margus Sorge Tītsma (Margus Sorge Tiitsmaa) no Igaunijas, Alvidas Bulaka (Alvydas Bulaka) un Alfredas Jurevičius no Lietuvas.

22. augustā mainīsies arī ekspozīcija Pedvāles krodziņā "Dāre" - tur tiks atklāta Alberta Pauliņa gleznu personālizstāde. Tieši šajā dienā mākslinieks svin savu 55 dzimšanas dienu. Alberts Pauliņš dzīvo un glezno Tukumā. Viņa darbi ir reizē temperamentīgi, ekspresīvi un apcerīgi. Dabas un sadzīves motīvos mākslinieks atklāj personīga pārdzīvojuma mirkli, dramatismu un emocionālu piesātinātību. "Dārē" būs apskatāmas viņa ainavas un klusās dabas.

Tāpat 22. augustā Pedvāles muzeja parkā tiks atklāts jauns skulpturāls objekts - mākslinieka Artūra Riņķa "Vēja koks". Šī skulptūra ir sešus metrus augsts kinētisks objekts, kura kustības nosaka vēja virziens un stiprums. Objekts ir veidots no nerūsējošā tērauda, un tā izmēros un formās daudzveidīgās detaļas vējā kustās ar dažādu ātrumu.

Kinētiskā māksla ir Artūra Riņķa radošā darba galvenais virziens. Viņš ir viens no retajiem māksliniekiem Latvijā, kas šajā tehniski sarežģītājā un daudzveidīgajā mākslas jomā strādā pastāvīgi, veidojot gan skulpturālus objektus ar gaismas un kustību efektiem, gan arī nodarbojas ar kinētisko glezniecību - rada kustīgas krāsu laukumu un skaņu gleznas.

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja directors Ojārs Feldbergs

pirmā lapa
 

 

Gintera Grasa zīmējumu izstāde "Kalkuta" un "Patiesības metamorfozes"

 

No 2003.gada 2. līdz 28. septembrim Melngalvju namā Rīgā, Brēmenes un Rīgas pilsētu kultūras sadarbības programmas ietvaros, būs skatāma Nobela prēmijas literatūrā laureāta - Gintera Grasa (1927) zīmējumu izstāde "Kalkuta" un "Patiesības metamorfozes".

"Nu ko mums savajadzējās Kalkutā? Kas mani turp atvilka? Jūtot aiz muguras "Žurku" un apnicīgos vācu lopu kaušanas svētkus, es tagad sāku zīmēt mēslu kalnus, uz ielām guļošus ļaudis, dievieti Kali, kā viņa aiz kauna rāda mēli, redzēju vārnas uz kokosriekstu čaumalu kaudzēm, zaļganajos graustos redzēju bijušās impērijas atblāzmu un sākumā, kad visa ļaunuma smaka cēlās debesīs, vienkārši neatradu vārdus."
Ginters Grass. Mans gadsimts. 1999.

Lai gan Ginters Grass plašāk pazīstams kā literāts, viņa dzīvi, līdzīgi diviem ceļa grāvjiem, iezīmē divas, vienlīdz spēcīgi motivētas, profesionālas kaislības - vizuālā māksla un politika. Pirmo apliecina kaut daži formāli viņa biogrāfijas fakti - proti, studijas Diseldorfas Mākslas akadēmijas Tēlniecības un grafikas nodaļā (1948 - 1952) un papildināšanās Berlīnes Mākslas akadēmijā, tēlnieka Karla Hartunga darbnīcā (1953 - 1955).

Līdzīgi mākslai, arī politiskā aktivitāte caurauž visu G. Grasa dzīvi, kurā par zināmu apogeju uzskatāma viņa ilgstošā ēnas loma pie Vācijas sociāldemokrātu līdera Villija Brandta (1913 - 1992). Šādā rakursā uzlūkota, Grasa biogrāfija atklāj faktu, ka literatūra - G. Grasa spēcīgākā atpazīšanas zīme - pilda godpilno abu kaislību izlīdzinātājas un sintezētājas lomu. Arī pats G. Grass, analizējot formas un satura attiecības savas daiļrades kontekstā, atzīst, ka rakstīšanas un vizuālās mākslas mijiedarbības process ir savstarpēji apaugļojošs. Vēl tikai jāpiebilst, ka viņa versijā vizuālā māksla ietver arī aktīvas pozīcijas iespējamību:

Es negribu, lai jūs skicētu šo kropli, šo dabas izdzimumu, es gribu, lai jūs to nokaujiet, sitiet krustā, pienaglojiet pie sava papīra ar ogli! (G. G.)

Rīgā skatāmo izstādi veido divas Grasa darbu kolekcijas - Kalkuta (no Brēmenes Kunsthalles) un Patiesības metamorfozes (no Gdaņskas Mākslas muzeja).

pirmā lapa
 

 

 

Izstādes "n" dalībnieki Ieva Maurīte, Arnis Martinelli,
Laura Feldberga, Krišs Skrastiņš, Oļegs Kļimovičs

Eksperimentāla izstāde "n" galerijā "Mākslas dārzs"

 

No 14. augusta galerijā "Mākslas dārzs" apskatāma eksperimentāla izstāde "n".

Izstādes dalībnieki ir septiņi jauni, bet darbos sevi jau pierādījuši latviešu mākslinieki - Ieva Maurīte, Arnis Martinelli, Laura Feldberga, Krišs Skrastiņš, Gatis Rozenfelds, Oļegs Kļimovičs, Andris Dzenītis.

Piedalīšanās kopējos radošajos projektos, kā arī ideju apmaiņa mākslinieciskajās aktivitātēs ir veicinājusi šo mākslinieku savstarpējo sadarbību. Izstāde "n" ir iecerēta kā jaunu māksliniecisku ideju īstenojums un kopsavilkums par šobrīd iegūto radošo pieredzi. Autoru iecere ir izveidot monumentālu izstādes koptēlu, kurā caur izstādītajiem darbiem noris savstarpējs mākslinieku dialogs.

Izstādēs koncepcijā tiek apspēlētas variācija par viena burta - sākumpunkta - izmantošanu radošas ideju apmaiņas aizsākumam un neierobežotu variāciju iespējamība vienas tēmas ietvaros. Izstādē "n" zem kopējas ievadskaņas apvienojas septiņas autonomas idejiskās pasaules un septiņas individuālas pieejas šībrīža mākslas procesiem. Katram skatītājam paralēli izstādes koptēlam būs iespēja saklausīt kādu radniecīgu noskaņu Andra Dzenīša skaņu kombinācijās, Gata Rozenfelda romantiski eksistenciālajās foto noskaņās, Ievas Maurītes emocionāli lakoniskajā līniju pasaulē, Arņa Martinelli dabas procesu pārdzīvojumā, Lauras Feldbergas ģeometrizētajās dzīves procesu formulās, Oļega Kļimoviča skaņas un vizuālās mākslas sintēzē un Kriša Skrastiņa parafrāzēs par modernās civilizācijas nozīmi ideju pasaulē.

Izstādes dalībnieku vēlme ir parādīt humānas, iekšēji estētiskas un pārliecinošas kultūras nozīmīgumu katra indivīda dzīvē, pragmatisma un funkcionālisma pārņemtajā rutīnā.

Būtiska izstādes sastāvdaļa ir komponista Andra Dzenīša īpaši "n" izstādei veidotais oriģinālais skaņas materiāls. Izstādes atklāšanas dienā šī skaņas kompozīcija tiks izmantota Oļega Kļimoviča performancē, radot vienotu vizuālās mākslas un skaņas darbu ar nosaukumu "Nationality". Visā izstādes norises laikā skaņas klātbūtne veido izstādes kopējo noskaņu un darbojas kā autoru darbus vienojošs elements.

No 2003. gada 23. aprīļa līdz 11. maijam izstāde "n" bija apskatāma Tallinas Pilsētas galerijā.

Koncepcijas autors Arnis Martinelli, izstādes kuratore Laura Feldberga.

       Nothing - ieviest saturu un jēgu.
       Name - atrast pareizos nosaukumus.
       Nature - nepazaudēt dabiskumu.
       Native - atklāt lokālu faktoru nozīmību.
       Note - piefiksēt procesus.
       Number - nepazaudēt lietu kārtību.
       Next - apzināt nākotnes perspektīvas...

pirmā lapa
 

 

Mākslinieces Agneses Bulas aicinājums

 

Atbilstoši gatavojoties tautas izšķjirošajam lēmumam 20. septembrī, Laicīgās mākslas galerija "K.Māksla?" piedāvā izstādi "Latvieši pirms?"

Izstaadē apkopoti pēdējās desmitgades pētījumi un atziņas par latvisko pasaules skatījumu, latvisko stāju un latviešu īpašo vietu pasaules telpā.

Izstāde sniedz retu izdevību klātienē apskatīt unikālus vēsturiskus dokumentus no Agneses Bules personiskā arhīva.

Izstāde apskatāma no š.g. 12. augusta līdz 8. septembrim galerijā "K.Māksla?" Karostā, Liepaajā, Atmodas bulvārī 6, katru dienu no plkst. 14 -19.

P.S.
Savukārt no š.g. 10. septembra Tautas pīlīšu pūšanas kampaņas ietvaros un ar sabiedrības dezintegrācijas fonda atbalstu piedaavāsim izstādi "Kāpēc ES?".

Sekojiet, lūdzu, turpmākajai notikumu gaitai un esiet modri ar mums!

pirmā lapa
 

 

Akcija "Pogas nāk!" noslēgusies

 

Akcija "Pogas nāk!", kuru mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" rīkotāji aizsāka aprīļa mēnesī, oficiāli ir noslēgusies. Tās laikā "BILDĒM" tika nodotas vairāk nekā viens miljons pogu. Taču pogas vēl joprojām turpina plūst uz "BILŽU" biroju.

Akcijā ir piedalījušās 131 bibliotēkas no visiem Latvijas novadiem. Pateicoties Gulbenes bibliotēkas abonementa vadītājas Ivetas Krūmiņas iniciatīvai un aktivitātei Gulbenes rajons kļuva par "BILŽU" atbalsta punktu Nr.1 pogu vākšanā. Gulbenes pilsētas svētku ietvaros Iveta Krūmiņa noorganizējusi pogu svētkus, kuros varēja vērot vecāko, interesantāko un oriģinālo pogu izstādi.

Gadiem krātās pogas un podziņas uz "BILŽU" biroju atnesa vairāk kā 100 individuālie pogu vācēji. Mums zināmā vecākā pogu vācēja nāk no Engures. Deviņdesmit trīs gadus vecā Elizabete Sizass festivāla "BILDES" izstādei ziedoja vairāk kā 2000 pogas.

Akcijas uzvarētāji tiks paziņoti līdz 1.oktobrim.

"BILŽU" izstāde "Pogas un podziņas!" tiks atklāta 21.novembrī Rīgas Kongresu namā un būs apskatāma 21. un 22.novembrī koncertu laikā, kā arī Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā no 25. līdz 30.novembrim.

Tija Auziņa, festivāla "BILDES" direktore

pirmā lapa
 

 

Starptautiskais mākslas augstskolu pedagogu simpozijs

 

No 2003. gada 18. augusta līdz 4. septembrim Latvijas Mākslinieku Savienības Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā - Zvārtavas pilī un Latvijas Mākslas akadēmijā notiks starptautisks mākslas augstskolu pedagogu radošais simpozijs "Dialogs 2003".

Simpoziju organizē LMA, tā mērķis ir uzturēt kontaktus un veicināt sadarbību starp dažādu valstu mākslas augstskolām. "Dialogs 2003" ir jau otrais šāda mēroga pasākums (pirmais notika 2001. gadā). Simpozija laikā mākslinieki, kuri ir pedagogi kādā mākslas augstskolā, pilnveidos savu profesionālo līmeni, gūs jaunus impulsus radošam darbam un stimulu meklēt jaunas idejas pedagoģiskajā darbā.

Šogad simpozijā piedalās 16 mākslas pedagogi no Vācijas, ASV, Norvēģijas, Francijas, Polijas, Turcijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas mākslas augstskolām. Latviju pārstāvēs dažādu nozaru mākslinieki - gleznotāji, tēlnieki, tekstilmākslinieki, keramiķi, dizaineri, stikla un metāla apstrādes mākslinieki.

30. augustā notiks Viesu diena, kad visi interesenti simpozija dalībnieku veikumu varēs aplūkot Zvārtavas pilī.

LMA 2. septembrī notiks konference, kurā simpozija viesi prezentēs savas augstskolas un to mācību programmas, kā arī savu radošo darbu. Būs iespējams noskatīties videomateriālus, notiks paraugdemonstrējumi studentiem un citiem interesentiem.

Latvijas Mākslas akadēmijas aulā 2. septembrī tiks atklāta simpozija dalībnieku darbu izstāde. Simpozija informatīvie materiāli tiks apkopoti bukletā.

pirmā lapa
 

 

Glezniecības plenērs "Aeroskats"

 

"Gaisa gada" sezonas ietvaros no 11. līdz 22. augustam Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā notiek glezniecības plenērs "Aeroskats". Plenērā piedalās mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Mākslinieki strādā brīvā dabā, saviem darbiem gūstot iespaidus no Pedvāles, Sabiles un Abavas ielejas ainavām.

22. augustā plkst. 17.00 Pedvālē tiks atklāta plenēra laikā tapušo darbu izstāde.

pirmā lapa
 

 

Gleznotājas Laines Kainaizes jubilejas izstāde

 

Par tradīciju jau kļuvis, ka Latvijas Mākslinieku savienības galerija rīko izstādes, ar kurām tiek atzīmētas mākslinieku dzīves nozīmīgas gadskārtas.

Šī gada augustā ar personālizstādi LMS galerijā Laine Kainaize atzīmēs savas dzīves jubileju.

Laine Kainaize ir viena no tām nedaudzajām savas paaudzes māksliniecēm, kas profesionāli un konsekventi iet tradicionālo ceļu glezniecībā.

Viņas darbi apliecina mākslinieces smalko, niansēto kolorīta izjūtu. Taču dažkārt mierīgo, pat pastorālo krāsu gammu izjauc kāds košs un uzbudinošs krāsas akcents vai robusts lineārs ritms. Iespējams, tādā veidā māksliniece cenšas parādīt savu neordināro un būtībā visai temperamentīgo pasaules redzējumu.Izstādes atklāšana 19. augustā plkst. 17.00

pirmā lapa
 

 

 
Valda Gūtmaņa izstāde galerijā “Mākslas dārzs”

 

Galerijā “Mākslas dārzs” līdz 7. augustam apskatāma mākslinieka Valda Gūtmaņa personālizstāde. Izstādes ietvaros 5. augustā plkst. 16.00 notiek tikšanās ar mākslinieku.

Māksliniecisko izglītību V. Gūtmanis ieguvis pašmācības ceļā, bet par viņa darbu meistarību liecina vienmērīgā, augstā darbu kvalitāte. Valdim Gūtmanim nav sliktu darbu. Dieva dota talanta un neatlaidīga darba rezultātā rodas smalki, harmonisku noskaņu bagāti akvareļi sarežģītā, darbietilpīgā autortehnikā.

Mākslinieks dzimis 1944. gada 22. jūlijā, Sakas pagastā, netālu no Liepājas. Jau bērnībā atklājies zīmētāja talants, bet pēc skolas beigšanas bijis jāsāk pelnīt, tāpēc cerības par mācībām Mākslas akadēmijā atliktas uz vēlāku laiku. Kop 1967. gada Valdis Gūtmanis dzīvo Saldū. Darba mūžs bijis smags. Padomju gados, strādājot Brocēnu cementa un šīfera rūpnīcā, samaitātas acis, jo daļa no glazūras, kas paredzēta keramikas flīzēm, no pulverizatora iekļūst acīs. Patīkamas atmiņas saistās ar mākslinieka – noformētāja darbu Saldus 21. ceļu pārvaldē. Mākslinieka talants tur novērtēts, vadība atbalstījusi izstāžu rīkošanu, vienmēr apmaksāti izdevumi darbu transportēšanai. Diemžēl, ārstējot traumu, 1997. gadā māksliniekam atklāta nedziedināma slimība – osteoporoze, kuras rezultātā sairst kauli. Pat minimāla fiziska trieciena sekas var būt smags, neārstējams lūzums. Tomēr V. Gūtmanis ir pilns saulaina dzīvesprieka. Drīzāk izbrīns nevis rūgtums pavada stāstījumu par ārstu komisiju, kurā ierodoties, lai saņemtu invaliditātes grupu, sagaidīts ar vārdiem – ak, mākslinieks ieradies, ak, grupu vajag, ak, darbu vajag – zīmējiet un pārdodiet savus darbus, tad būs nauda. “Optimisms un māksla ir manas dzīves enerģijas devēji. Es gleznoju tā, kā es redzu, bet gribu, lai mani darbi cilvēkiem dotu siltumu un spēku. Skatītājs man ir tikpat svarīgs kā aktierim, kurš arī negribētu tukšā zālē spēlēt,” stāsta V. Gūtmanis.

Mākslinieka darbi cieši saistīti ar reālisma tradīciju, tiem raksturīgas pamatīgas dabas studijas, rūpīga kompozīcijas analīze un smalka zīmējuma kultūra. Žanriskā ziņā V. Gūtmaņa daiļradē galvenā vieta ir ainavai un klusai dabai. Agrāk gleznojis eļļas, akvareļa tehnikā, bet darbojoties J. Rozentāla Saldus mākslinieku grupā ( kopš 1982. gada), mākslinieku Alijas un Ģirta Muižnieku mudināts, pievērsies zīmējumam ar spalvu. Zīmējis ar tušu, tad pievērsies noturīgākajām akvareļkrāsām. Īpašo, Valda Gūtmaņa izstrādāto akvareļtehniku varētu salīdzināt ar puantilismu. Uz papīra tiek klāti sīki, vibrējoši dažādu krāsu punkti, kas skatītāja redzes uztverē rada optisku krāsu sajaukuma efektu. Darbos panākts atmosfēras gaisīguma un caurspīdīguma iespaids. Tie ir viegli un krāsās spoži. Labākajos darbos sasniegts tonāli smalks gleznojums.

Lai gan kompozīcijas ir noskatītas dabā, tās tiek vispārinātas, iekodējot apziņā Latvijas dabas skaistuma jēdzienu. Miglaini rīti, klusināta, cauri koku lapotnei krītoša gaisma, lietains padebesis, pavasara spirgtums un vasaras vidus tveice – diennakts un gadalaiku rituma noskaņas kļūst par V. Gūtmaņa darbu tēliem.

Māksliniekam raksturīgas milzīgas darba spējas – lai radītu vienu zīmējumu autortehnikā, vajadzīgas vairākas stundas darba katru dienu pat trīs, četru nedēļu garumā. Viena darba radīšanas laikā nodilst vairākas tušas spalvas.

Par saviem skolotājiem mākslā V. Gūtmanis uzskata V. Purvīti, J. Rozentālu, S. Vidbergu, bet dzīvē “vislielāko pateicību esmu parādā mammītei,” saka mākslinieks.

V. Gūtmanim kopš 1987. gada bijušas vairāk kā divdesmit personālizstādes, galvenokārt Saldū un Liepājā. 1996. gadā izstāde bijusi J.Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā Rīgā, 1998. gadā Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā. Kopā ar J. Rozentāla Saldus mākslinieku grupu piedalījies izstādēs Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā.

pirmā lapa
 

 

 
Vizuālās mākslas projekts “Ropažu plenērs 2003”

 

Rīgas rajona Ropažu pagastā no 24. jūlija līdz 1. augustam norisinājās jauns vizuālās mākslas projekts “Ropažu plenērs 2003”, kura laikā 14 Latvijas mākslinieki radīja darbus – brīvdabas objektus – izvietošanai Ropažu vēsturiskā parka teritorijā.

Nedēļu ilgais “Ropažu plenērs 2003” ir viens no pirmajiem šāda veida projektiem, kas daļēji atjauno apsīkušās mākslas plenēru tradīcijas Latvijā, tajā pašā laikā veicinot laikmetīgās mākslas popularizēšanu ārpus Rīgas – lauku reģionos.

Plenērā piedalījās Agnese Spridzāne, Iveta Laure, Kirils Panteļejevs, Izolde Cēsniece, Andris Dzērve, Agnese Oleksāne, Aivars Oleksāns, Gints Gabrāns, Ieva Spridzāne, Edgars Spridzāns, Anta Pence, Dita Pence, Dins Kopštāls, Valda Vilīte.

Nekomerciālais mākslinieku plenērs bija iecerēts kā atvērta vizuālās mākslas darbnīca, kurā jebkurš interesents varēs vērot mākslas darbus tapšanas procesā.

Projekta vadītāja Gunta Darbvare: “Organizējot “Ropažu plenēru 2003”, mēs saskatām iespēju ar kultūras un mākslas aktivitāšu palīdzību veicināt sociāli aktīvas, kultūrai un mākslai labvēlīgas vides veidošanos ārpus Rīgas. Profesionālo mākslinieku plenērs ir turpinājums jau iesāktajam darbam mākslas popularizēšanā Ropažu pagastā, tajā pašā laikā tā ir arī lieliska iespēja māksliniekiem realizēt savus mākslas projektus vides ainavā.”

“Mēs gribam izmantot Ropažu parka un tuvākās apkārtnes ģeogrāfisko situāciju un “mākslas neskartas” teritorijas priekšrocības. Šī vide ir īpaši vilinoša brīvdabas mākslas darbu radītājiem, tāpēc nākotnē te paredzēts veidot laikmetīgu, videi atbilstošu mākslas darbu ekspozīciju,” saka G. Darbvare. “Ropažu pagasts jau tagad ir kļuvis par Rīgas iedzīvotāju un viesu atpūtas vietu, izveidotie brīvdabas objekti Ropažu parkā dos viņiem jaunu iemeslu ierasties atkal!”

Plenēra ietvaros izveidoti laikmetīgās mākslas darbi ar pamatīgu idejisko slodzi.

Sievišķīgi maigs, bet skaudrs savā tiešumā ir Ivetas Laures darbs “True Love”, kas veidots no plastmasas rozēm un liek aizdomāties par īstas mīlestības jēdziena degradāciju.

Noslēpumaini intriģējošs un biedējošs savā vienkāršībā ir Kirila Panteļejeva NSO – neidentificējams sēdošs objekts, piķa pārlieta koka celtnīte, kas novietota Ropažu parka tumšākajā kaktā. K. Panteļejevs gribējis, lai arī vistumšākajā vietā parka apmeklētāju gaida kāds pēkšņs pārsteigums.

Arī citu mākslinieku darbi, ar kuriem var iepazīties Ropažu parkā, ko iecerēts veidot kā laikmetīgās mākslas ekspozīcijas vietu, ir gan pārsteigums, gan likumsakarīgs viņu daiļrades turpinājums.

pirmā lapa
 

 

 
Lietuvas mākslinieces izstāde Ārzemju mākslas muzejā

 

Ārzemju mākslas muzejā no 8.augusta apskatāma Lietuvas (Kauņa) mākslinieces Diānas Radavičūtes izstāde “Piezīmes uz lapu malām”. Izstāde veidota kā kolāža no dažāda veida mākslas darbiem, kas radīti pēdējo piecu gadu laikā.

Māksliniece vēro dzīvi un pasauli kā daudzveidīgu dzīvu organismu, kā vienu no daudzajām neapgūtajām planētām kosmosā, kā ceļojumu pa dažādām tālām zemēm. Darbi atklājas kā sarežģīta emocionāla karte par cilvēces esību un savstarpējām attiecībām. Par attiecībām starp “šeit un tur”, starp “bija un būs”; starp domu un vārdiem, starp noskaņojumu un krāsām...

No papīra darinātajos objektos, gleznās un grafikas darbos kā dienasgrāmatā var izsekot mākslinieces pamattēmai – laika plūdumam un cilvēka netveramajai, trauslajai eksistencei tajā.

Neparastais materiālu salikums, savdabīgais plastiskais risinājums un vienotas tēmas un formas meklējumi, kā arī dažādie un paradoksālie uzskati prat lietām ir mākslinieces Diānas Radavičūtes radošās darbības savdabība.

Izstāde “Piezīmes uz lapu malām” ir mēģinājums no ikdienas lappusēm izcelt dažkārt tikko pamanāmas noskaņas, krāsas un domas, kas attiecināmas uz mūsu sarežģītās un daudzpusīgās eksistences jēgas meklējumiem.

Izstāde apskatama līdz 26. septembrim.
Izstādes kurators Sauļus Vaļus.

pirmā lapa
 

 

Fotoizstāde "Sprīdītis Amerikā vai Does It Look Like Hapiness"

 

Augusta vidū Sapņu fabrikā būs apskatāma fotoizstāde "Sprīdītis Amerikā vai Does It Look Like Hapiness", kas tapusi tāda paša nosaukuma projekta ietvaros. Jau izveidota dokumentāla filma, kas stāsta par Latvijas pilsoņiem, kas dodas pasaulē laimi meklēt. Projekta mērķis ir apzināt problēmu, kas liek jauniem cilvēkiem pamest dzimteni uz neatgriešanos. Projekta mājas lapā www.spriditis.shulcs.lv lasāms:

Tas būs stāsts par latviešiem Amerikā.
Par katru vienu no viņiem.
Par pasauli, kurā viņi dzīvo.
Par sajūtām, kuras izraisa šī pasaule.
Par pasauli, kādu to redz katrs no viņiem.
Par sajūtām, kādas tās redzam mēs.

Projekta vadītāja ir Ieva Salmane, fotogrāfs un operators Māris Ločmelis, mūziķis Pēteris Helms.

pirmā lapa
 

 

 
Karla Manfreda Rennerca personālizstāde

 

Ārzemju mākslas muzejs un Vācijas vēstniecība Rīgā ielūdz uz Karla Manfreda Rennerca personālizstādi “MOVING WOODS”

Vācijas koktēlniecības tradīcijas ir mērojamas daudzos gadu simtos un mums, Latvijas skatītājiem, tās līdz šim vairāk ir pazīstamas seno meistaru darbos. Karla Rennerca personālizstādē būs iespēja iepazīties ar jaunākajiem virzieniem, jo izpratne par koku kā materiālu, kurā īstenot idejas, laika gaitā nenovēršami mainījusies. Latvijas skatītājiem šī iespēja būs kā interesanta un rosinoša domu apmaiņa par tradīcijām un to pārmantojamību, par līdzīgo un atšķirīgo materiāla uztverē Vācijas un Latvijas kultūras vidē.

Koktēlniecības izstādes ir sena tradīcija arī Latvijas makslas muzeju izstāžu praksē. Visbiežāk tiek rādīts mūsu profesionālo koktēlnieku veikums, kas ietver konceptuāli vairāk vai mazāk tveramas idejas no figurālām vai tīri dekoratīvām kompozīcijām. Tiek rādītas tēlnieciski spēcīgas kompozīcijas, kas viegli rod vietu vidē, jo ir saglabāts gan koka kā materiāla vienreizīgums, gan nepazaudēta saikne ar dabu. Arī vācu koktēlnieka Karla Manfreda Rennerca darbi pārsnieguši izstāžu zāļu robežas un labi iedzīvojas pilsētvidē un dabas ainavās. To liecina bagātais izstāžu klāsts, kas dažkārt kļūst par akcijām, lai konkrētā vietā un laikā raisītu dialogu ar skatītāju. Pati daba ar tās stihijām - ūdeni, uguni, zemi - kļūst šo notikumu fons un dalībnieks.

Baltijas mākslas muzejiem paredzētā izstāde piemērota konkrētām telpām, arī Ārzemju mākslas muzeja izstāžu zālēm, tā veidojot dialogu ar skatītāju klasiskā un vairāk pierastā formā. Tiek saglabāta Rennercam raksturīgā nedaudz smagnējā un reizē ekspresīvā forma. Projekta apjoms dod iespēju atpazīt viņa daiļrades būtiskākās iezīmes un īpatnības. Priecājamies par iespēju iecerēt jaunus sadarbības projektus ar Vāciju un sākt ar Karla Manfreda Rennerca daiļradi. Novēlam izstādei daudz skatītāju gan Latvijā, gan turpmākajā ceļa.

Izstāde apskatāma no 9. augusta līdz 26. septembrim

Ārzemju mākslas muzejs

pirmā lapa
 

 

 
Mūzikas un mākslas festivāls “Bildes”

 

Mūzikas un mākslas festivāls “BILDES” aicina jaunās un mazpazīstamās grupas pieteikties festivāla koncertiem.

Mūzikas un mākslas festivāls “BILDES” jau 18 gadus apvieno Latvijas džeza, roka, folka un citu visdažādāko žanru un stilu mūziķus, iepazīstina klausītājus ar Latvijas mūzikas aktualitātēm, tieši festivālam sagatavotiem projektiem, kā arī rosina mūziķu jaunradi tēlotājmākslā.

21. novembrī Rīgas Kongresu namā notiks koncerts, kurā tiks aicinātas uzstāties jaunās, mazpazīstamās, “BILDĒS” vēl nestartējušās grupas kopprojektos ar kādu jau Latvijā zināmu mūziķi.

Piepulcēties “BILDĒM” var arī mūziķi un kolektīvi, kuri vēlas piedalīties “BILŽU” folka, džeza un blūza koncertos, kas notiks klubā Kaļķu vārti no 24. līdz 27.novembrim.

Lai piedalītos festivālā “BILDES 2003” līdz 15.septembrim “BILŽU” birojā, Meistaru 10/12, 411. kab., grupu atlasei jāiesniedz: piecu dziesmu dzīvā izpildījuma ieraksti (ieteicams dzimtajā valodā!) cd-rom formātā un triju dziesmu videoieraksti (mēģinājuma vai koncertieraksts), grupas darbības apraksts, dalībnieku saraksts un grupas fotogrāfija. Pieteikuma anketas un sīkāku var saņemt “BILŽU” birojā vai mājas lapā www.bildes.lv.

Festivāla rīkotāji jau aprīlī uzsāka akciju “Pogas nāk!”, kuras noslēguma “Pogu svētki” notika Gulbenes bibliotēkā un Rundāles pilī 26.jūlijā. Akcijas laikā tika vāktas pogas visā Latvijā. Gulbenes bibliotēkas abonementa vadītāja Iveta Krūmiņa informē, ka rajona bibliotēkā jau nogādātas 104 198 pogas. No pagastu bibliotēkām visaktīvāk pogu lasītāju atbalstu saņēmušas Rankas 1. un Stāmerienas bibliotēka. Festivāla organizētāja Tija Auziņa informē, ka visas šīs pogas “BILŽU” birojam tiks nodotas augusta sākumā, lai mūziķi, mākslinieki un citu radošo profesiju pārstāvji augusta vidū Jumurdas muižā varētu strādāt pie “BILŽU” izstādes “Pogas un podziņas!” darbu veidošanas.

“BILŽU” izstāde “Pogas un podziņas!” tiks atklāta 21.novembrī Rīgas Kongresu namā un būs apskatāma 21. un 22.novembrī koncertu laikā, kā arī Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā no 25. līdz 30.novembrim.

pirmā lapa
 

 

 
Annas Džondžua fotoizstāde galerijā “Mākslas dārzs”

 

No 31. jūlija līdz 20. augustam galerijā “Mākslas dārzs” apskatāma jaunās fotogrāfes izstāde “Itālijas pusdiena”. Galerijā apskatāmas astoņas fotogrāfijas, kas tapušas apceļojot Itāliju un atklāj šīs zemes skaistumu un nostaļģisko romantiku. Darbi ir apstrādāti, radot melnbalto fotogrāfiju iespaidu, tikai dažas vietas atstājot krāsainas. Tie ir kā spilgti atmiņu zibšņi, mirkļi, kas izgaismo pagātni.

Fotogrāfēt Anna Džondžua sāka sešu gadu vecumā, kad mantojumā no vectētiņa fotogrāfa saņēma savu pirmo fotokameru “Moskva 2”. Sešgadīgās meitenes iecienītākais modelis bija vecvecmāmiņa Agafja, kura bija pozējusi arī savam dēlam, fotogrāfa portretista gaitas uzsākot.

Redzot meitenes interesi par fotografēšanu, vecāki darīja visu iespējamo, lai aizraušanās kļūtu par profesiju jau trešajā paaudzē.

Sākumā Anna apmeklēja jauno fotoamatieru klubu, bet viņas uzskati par fotogrāfiju, galvenokārt, veidojušies, rūpīgi studējot vectēva žurnālus “Sovetskoe foto” un čehu žurnālus “Revju fotografii”.

Anna Džondžua ir dizainere, fotogrāfe un kompanjone uzņēmumā, kas nodarbojas ar ekskluzīvu atklātņu ražošanu un izplatīšanu Latvijā un Anglijā.

Rīgā Anna dzīvo nelielā, omulīgā dzīvoklītī, kopā ar vīru un piecgadīgo dēlu, kuram, starp citu, jau ir savs fotoaparāts.

pirmā lapa
 

 

Starptautiskā studentu simpozija „Kopā” darbu izstāde

 

Rīgas Porcelāna muzejā (Konventa sētā) no 1. augusta apskatāma Starptautiskā studentu porcelāna mākslas simpozija izstāde „Kopā”.

Izstādes darbi tapuši Latvijas Mākslinieku Savienības Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā – Zvārtavas pilī, kur no 21. līdz 31. jūlijam notika starptautisks Latvijas Mākslas akadēmijas un Sanktpēterburgas Lietišķās mākslas institūta studentu simpozijs „Kopā”.

Simpozijā piedalījās 15 LMA studentes un četras jaunās mākslinieces no Sanktpēterburgas – Anastasija Jelisejeva, Aleksandra Ominina, Tatjana Šlikova un Nadežda Sisojeva. Simpozija kuratori ir Ženija Loginova, Inese Brants un Normunds Laņģis.

Simpozija dalībnieki un kuratori izstādē katrs eksponēs vienu porcelāna virsglazūras apgleznojumu vai formveides darbu.

Simpozija laikā Ženijas Loginovas vadībā tika pabeigta Zvārtavas pils kamīna atjaunošanai nepieciešamo podiņu izgatavošana. Tas ir simpozija dalībnieku ieguldījums Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

Izstāde „Kopā” būs apskatāma līdz 31. augustam.

pirmā lapa
 

 

Ingas Šteimanes grāmata "Jānis Viņķelis"

 

Jānis Viņķelis (1968 – 1994) paspēja pieteikt sevi kā spilgtu un savdabīgu personību latviešu 20. gs. 90.gadu sākuma mākslā. Viņš savās gleznās un akcijās pauž noteiktu attieksmi pret lietu kārtību un kopā ar vienaudžiem Miķeli Fišeru, Gintu Gabrānu, kā arī citiem veido konceptuālās prakses otro paaudzi latviešu mākslā, ko grāmatas autore dēvē par message-art (par pirmo paaudzi pieņemot 80.gadu netradicionālo mākslas projektu autorus - Oļeg Tillbergu, Andri Breži, Kristapu Ģelzi u.c.).

1987.gadā Jānis Viņķelis iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas Interjeru un iekārtas nodaļā, vēlāk pārgājis uz Glezniecības nodaļas scenogrāfijas specialitāti. 1992.gadā Liepājā, galerijā "Roma" notiek pirmā un vienīgā Jāņa Viņķeļa personālizstāde "Spāņu strēlnieki un Viņķelis", kurā tiek izstādītas vienpadsmit gleznas, kas skatītājus pārsteidz ar autora pašsacerētiem tēliem, kuri vienlaikus ir gan komiski, gan mistiski traģiski. Pirmo un vienīgo reizi Jāņa Viņķeļa scenogrāfija un kostīmi realizēti 1994.gadā Liepājas teātrī notikušajā Bomaršē komēdijas "Trakā diena jeb Figaro kāzas" pirmizrādē. 1994.gadā trīspadsmit dienas pirms akadēmijas diplomdarba aizstāvēšanas Jānis Viņķelis iet bojā.

Jāņa Viņķeļa gleznas un citus darbus šobrīd glabā viņa ģimene, četras J.Viņķeļa gleznas iepircis Valsts Mākslas muzejs.

Message-art jeb konceptuālās prakses otrā paaudze latviešu mākslā pirmkārt attiecināta uz Jāņa Viņķeļa, Miķeļa Fišera un Ginta Gabrāna 90.gadu pirmās puses darbiem. Teoriju par message-art kā 90.gadu vidus jaunās paaudzes mākslinieku praksi Latvijā Inga Šteimane balsta uz šīs mākslas izteikto ieceri komunicēt ar skatītāju ārpus estētikas, "transportēt" skatītāja domas ne tikai mākslas pasaulē, bet ar izstāžu zālē izliktu objektu palīdzību arī citās - "parastākās" dzīves jomās.

Grāmatas atvēršanas svētkos tika rādītas divas unikālas amatierīsfilmas, kas tapušas 80./90. gadu mijā Liepājā – Hiperdroms (Māris Viģelis, Egons Zīverts) un Kārlis V Spridzinātājs (Jānis Viņķelis, Egons Zīverts).

Filmā Hiperdroms, ko veidojuši kinoamatieri Māris Viģelis un Egons Zīverts, Jānis Viņķelis ir "galvenajā lomā". Tās būtība ir protests pret padomju kārtības atpalicību. Filmā izmantoti Maskavas radio rīta signāli, Kremļa kuranti un PSRS himna. Tajā saskatāma līdzība ar performances fiksāciju kinovalodā, tomēr lielāks uzsvars likts tieši uz kinovalodas eksperimentiem.

Savukārt kopā ar Egonu Zīvertu Jānis Viņķelis veido filmu Kārlis V Spridzinātājs. Tā iecerēta kā "tīrs eksperiments" izklaidei par zviedru-paverdzinātāju un latviešu-paverdzināto "attiecībām" jeb avangardisks stāsts par latviešiem un zviedriem.

Grāmatas autore Inga Šteimane (1965) ir Rīgā dzīvojoša un strādājoša mākslas zinātniece, nedēļas kultūras laikraksta "Forums" galvenā redaktore. Ieguvusi Gada balvu mākslas kritikā (2001), kā arī Gada balvu šajā nominācijā saņēmis viņas vadītais laikraksts Forums (2002).

pirmā lapa
 

 

Radošā darbnīca “Gaisa līnija Kurzeme — Kuresāre”

 

Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā sākusies radošā darbnīca „Gaisa līnija Kurzeme — Kuresāre”, kurā piedalās mākslinieki no Talsu rajona un Sāremā salas. Radošās darbnīcas laikā mākslinieki strādās dažādās vizuālās mākslas jomās — gleznos, fotogrāfēs un veidos brīvdabas mākslas objektus. Kā goda vies mākslinieces radošajā darbnīcā piedalīsies gleznotāja Biruta Baumane un fotogrāfe Māra Brašmane.Talsu rajona un Sāremā mākslinieku sadarbība turpinās jau trīs gadus, organizējot simpozijus un izstādes.

pirmā lapa
 

 

“Roja – Raku” - mūsdienu mākslas simpozijs1997. gada vasarā Rojā darbību uzsāka LMA studentu ikgadējs keramikas simpozijs. Toreiz tā mērkis bija dot iespēju studentiem attīstīt sevi Latvijā mazpazīstamās keramikas tehnikās, transformēt tās caur mūsdienu mākslas prizmu un estētiku. Tiesi Rojā arī plašāka publika uzzināja par Raku (no japāņu valodas – baudījums) tehniku un sešos gados simpozijos kopumā piedalījušies aptuveni 70 dalībnieki no Latvijas, arī Krievijas, ASV un Vācijas.2002.gada augustā pirmo reizi simpozija vēsturē, akcents tika likts uz jaunu mākslas objektu parādīšanos vidē – Rojas ostas akvatorijā, papildinot rojinieku un Rojas viesu iecienīto pastaigas vietu. Par projekta “Roja-Raku” idejisko vadmotīvu jau visus iepriekšējos sešus gadus ir bijusi tā eksperimentālā būtība attieksmē pret mākslu un materiālu.2003. gada simpozijs “Roja-Raku” ir būtisks, jo pēc iepriekšējo gadu darba tikai šobrīd sāk izkristalizēties šo eksperimentu jēga un būtība, paverot aizvien jaunas iespējas gan tiem, kas ir ikgadēji simpozija dalībnieki un viesi, gan tiem, kas pievienosies tam šajā gadā.Simpozijs notiks no 4. līdz 24. augustam un noslēgsies ar izstādi. No 14. – 17. augustam studija “Arteus” organizēs radošās darbnīcas interesentiem. No 18. – 24. augustam viesdalībnieki un mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Krievijas u.c. uz vietas veidos darbus un simpozija noslēgumā Notiks Raku cepļu kurināšana.

 

pirmā lapa
 

 

Zintas Beimanes gobelēnu izstāde “Par vēju un klintīm”Rīgas Galerijā līdz 9.augustam aplūkojama Zintas Beimanes gobelēnu izstāde “Par vēju un klintīm”.Zinta Beimane dzimusi 1948.gada 15.septembrī. Profesionālu izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā, ko absolvējusi 1973.gadā. Izstādēs piedalās kopš 1971.gada. Piedalījusies grupu izstādēs Vācijā, Itālijā, Francijā, Beļģijā u.c. Mākslinieku Savienības biedre kopš 1979.gada. Personālizstādē Rīgas Galerijā būs apskatāmi Zintas Beimanes gobelēni, kas radīti laikposmā no 1990.gadiem līdz šim brīdim. Darinot gobelēnus, māksliniece izmanto tradicionālo aušanas tehniku. Viņas gobelēnus raksturo gaišas krāsas. Māksliniece veido niansētus krāsu laukumus un iezīmē tajos tumšākas līnijas, tādā veidā radot izteiksmīgu, grafisku zīmējumu, kas smalki papildina izjusto, niansēto krāsu gammu. Mākslinieces rokrakstu nosaka viņas poētiskais skatījums uz dabas elementiem - ūdeni, vēju, klintīm. Gobelēnos autore panāk dabas elementu lirisku tēlojumu, veidojot abstraktu, harmonisku līniju un krāsu ritmu. Zintas Beimanes mākslinieciskais pasaules redzējums tuvinās japāņu mākslai specifiskai estētikas izjūtai.      “Forma ir manu tekstildarbu būtisks elements.
      Forma, kuru nosaka zīmējumi dabā,
      Vēja pūstie smilšu ritmi jūras malā,
      Raksti sniegā,
      Gaismas un ēnas spēle klints aprisēs.”
(Z.Beimane)

 

pirmā lapa
 

 

Pētera Taukuļa “Papīra gleznas”Latvijas mākslinieku savienības galerijā līdz 16. augustam apskatāma Liepājas mākslinieka Pētera Taukuļa izstāde, ar kuru LMS galerija turpinās tradīciju akcentēt jaunu individualitāti Latviešu mākslā, cenšoties parādīt snobiskajai Rīgas publikai jaunus talantus, nevis tikai atzītus māksliniekus, kā arī atbalstīt māksliniekus provincēs.Liepājas mākslinieks Pēteris Taukulis uz pašreizējā mākslas fona izceļas ar savdabīgu skatījumu uz dzīves parādībām, mākslu un tēlainību. Mākslinieks strādā dažādās glezniecības un zīmējuma tehnikās, taču viņa jaunākie darbi īsti nav ierindojami ne gleznas, ne zīmējuma rangā, kaut gan tie ir gan zīmēti, gan gleznoti, gan arī līmēti un dažkārt nokaisīti ar ornamentāliem dekorējumiem. Mākslinieks savus dažādu periodu un stilu darbiņus apvienojis pusotra kvadrātmetra lielās kompozīcijās, lietojot pēdējā laikā visai izplatīto kolāžas tehniku. Kolāžās dominē Latvijas cilvēka iekšējās pretrunas un dziļi individuālā pieeja dzīvei, tās uztverei. It īpaši darbos, kas veltīti vienai tēmai, konkrētam cilvēkam vai kādam atsevišķam notikumam paša autora dzīvē. Viņaprāt, būtiskam arī laikabiedriem. Vairumā gadījumu tas izdarīts patiešām meistarīgi un pretendē pat uz dziļu psiholoģisko atklāsmi. Tam netraucē arī it kā režisora montāžista pieeja, darbu kompozīcijās gluži kā filmā virknējot dažādas epizodes. Kolāžās asprātīgi izmantots viss, sākot no tramvaja biļetēm un beidzot ar pierakstiem un ieceru skicēm. Kad “materiāls” sakrājies, tas salīmēts kopā un salikti apvienojošie akcenti, kas veido darbu mugurkaulu.Iznākums ir kā raibs “lupatu deķis”, kas ļoti patiesi stāsta par mūsu ikdienu, dod savdabīgu ieskatu Latvijas mūsdienu dzīvē. Tāpēc kolāžas var skatīt ar nenogurstošu interesi, uzmeklējot un atpazīstot zemtekstus, kas labi raksturo aktualitātes. Caur rezignētām nopūtām iejūtīgi atklājas arī paša autora dvēsele.LMS informācija

 

pirmā lapa
 

 

 
Izstāde "Pavasaris. Provinces urbanizācija."

 

Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā no 20. jūnija līdz 10. augustam apskatāma profesionāla dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina izstāde, kas atspoguļo jaunākos procesus un parādības šai mākslas jomā. Izstāde solās kļūt par lielāko notikumu šīs vasaras mākslas dzīvē, pateicoties ideju svaigumam, laikmetīgumam un interesantajiem materialitātes risinājumiem. Izstādē piedalās 32 autori - profesionāli mākslinieki un mākslas studenti - Ingūna un Holgers Eleri, Dainis Gudovskis, Bārbala Gulbe, Marta Ģībiete, Lija Rage, Pēteris Sidars, Dzintra Vilks u.c.

Lietišķās mākslas un dizaina meistari pārsteidz ar plašo, darbos izmantoto materiālu klāstu, to izmantošanas iespējām mākslā. Izmantoti tradicionālie materiāli - koks, lins, stikls, un meklēti eksperimentāli risinājumi - kausēta līme, alumīnijs u.c. Katrs apmeklētājs atradīs sev tuva materiāla pielietojumu mākslas darbos, jo amplitūda svārstās no raupjā betona un nerūsējošā tērauda līdz smalkām pērlītēm un zīda diegiem. Liela daļa darbu veidoti autortehnikā, parādot mākslinieku profesionalitāti un radošo potenciālu. Interesanti ir risinājumi, kuros materiāls pakļauts idejas tīrībai.

Izstāde iecerēta kā regulāra, ikgadēja mākslas skate, apkopojot jaunāko dizainā un dekoratīvi lietišķajā mākslā, meklējot jaunos talantus un parādības.

pirmā lapa
 

 

Izstāde "Dziesmu svētki. Arī porcelānā"

 

No 10. jūnija līdz 13. jūlijam Rīgas Porcelāna muzejā apskatāma izstāde "Dziesmu svētki. Arī porcelānā."

Izstāde veidota tuvojošos Līgo svētku un Dziesmu svētku noskaņā. Tajā eksponēti dažādu autoru porcelāna sīkplastikas darbi. Būs aplūkojamas figūriņas, suvenīri un dažādi dekori, kas tapuši Rīgas porcelāna rūpnīcā, kā arī mākslinieces Aldonas Elfrīdas Poles - Āboliņas porcelāna sīkplastika. Izstādes galvenais eksponāts ir dekoratīva vāze "Dziesmu svētki" (h 113,5 cm, zemglazūras apgleznojums ar sāļiem)., kuras autore Zina Ulste, Vāze "Dziesmu svētki" tapusi 1973. gadā un ir mākslinieces Zina Ulstes veltījums Dziesmu svētku simtgadei. Centrālajā daļā attēlota figurāla kompozīcija - dejotāji dažādu Latvijas novadu tautastērpos. Vāzes augšdaļas un lejasdaļas dekoram izmantotas latviešu etnogrāfisko rakstu kompozīcijas. Vāze sastāv no trim atsevišķām daļām, kuru sastiprināšanai nepieciešamie sudraba sastiprinājumi nebija izgatavoti, tāpēc vāze glabājās mākslinieces dzīvoklī un līdz šim nekur nav tikusi eksponēta.

2001. gada nogalē Zina Ulste savu darbu uzdāvināja Rīgas Porcelāna muzejam, un muzejs sāka meklēt līdzekļus vāzes pabeigšanai. 2003. gada maijā Rīgas domes Kultūras pārvaldes Kultūras projektu konkursā tika piešķirti līdzekļi sudraba stiprinājumu izgatavošanai. Darbu veic metālmākslinieks Kārlis Verners, vāzes prezentācija paredzēta Dziesmu svētku norises laikā. Dekoratīvā vāze "Dziesmu svētki" būs nozīmīgs izstādes "Dziesmu svētki. Arī porcelānā"un vēlāk Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcijas akcents.

pirmā lapa
 

 

 
Latvijas Fotogrāfijas muzejam - 10 gadi

 

30 maijā LFM atskatījās uz tajos desmit gados paveikto kopš tā durvis atvērtas apmeklētājiem.

Pārskata pasākumā piedalījās cilvēki, kuri šajā laikā ar savām zināšanām, praktisko darbu vai morālo atbalstu būtiski veicinājuši muzeja izveidošanos. Šo cilvēku ieguldījums ir nenovērtējams īpaši tādēļ, ka pēdējā desmitgade Latvijā nav bijusi īpaši labvēlīga kultūras mantojuma saglabāšanai. Fotogrāfijai tostarp tiek pievērsts pavisam maz uzmanības. Daudzas muzeja aktivitātes varējušas notikt tikai pateicoties atbalstītāju nesavtīgam darba ieguldījumam.

Par pasākuma vizuālo moto tika izvēlēts Kārļa Lakšes attēls, kurš satur pārcēlāja - glābēja ideju.

Muzeja krājumā šodien ir vairāk kā 12 000 vienības. Tajā skaitā vairākas nozīmīgākās kolekcijas, kurās ietilpst arī II Pasaules kara perioda un sociālo pārmaiņu laika (1980-1990) fotodokumenti. Dažus no tiem muzeja apmeklētājiem bija iespējams ieraudzīt pirmoreiz šogad jau notikušajās izstādēs "Cilvēks karavīra tērpā" un "Kurzemes smailē 1944-1946".

Tāpat arī pašlaik aplūkojamā izstāde "Mājupceļš" ir savdabīga atklājuma pirmpublicējums. Autors Valdis Lazdiņš ir mācējis apvienot savos attēlos to fotogrāfijas humāno misiju, kad sociālais komentārs ir līdzsvarā ar personīgo estētisko priekšstatu apliecināšanu. Viņa skatiens ir bijis brīvs no aizliegumiem un aizspriedumiem arī padomju režīma laikā.

Muzeja vēsturiskā ekspozīcija atklāj nozīmīgākos fotogrāfijas attīstības etapus Latvijā par laika periodu no 1839-1941 gadam. Izmantojot jaunieguvumus ekspozīcijā tiek veiktas izmaiņas, tai skaitā pagarināts apskatāmais laika periods ( līdz 1945 g.). Pārmaiņu mērķim ir izvēlēts moto "Uzmanību! Fotogrāfijā cilvēks!"

Muzejs rūpējas par Latvijā vienīgo speciālās foto literatūras zinātnisko bibliotēku. Tajā apkopoti izdevumi par fotogrāfijas tehnoloģijas attīstību, mākslas tendencēm un vēsturi, fotogrāfijas arhivēšanas un saglabāšanas praksi.

Savukārt muzeja salonā apmeklētājus vienmēr sagaida kāda neliela izstāde. Pašlaik tas ir fotogrāfa Jura Krieviņa atstātais mantojums. Viņa sastapto un iemūžināto cilvēku portretu izstāde muzejā apskatāma pirmoreiz.

Izstāžu darbība un tās rezultātā iegūtie dati ir vienīgais papildinājums pārskatam pat Latvijas fotogrāfiju 20. gadsimta otrajā pusē. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir sarūpēta neliela mūsdienu mākslas fotogrāfijas kolekcija. Maija pēdējās dienās tika publicēta šīs kolekcijas kataloga CD versija. Tā papildināja muzeja paveikto pirmreizējo darbu sarakstu un dos iespēju lietotājiem iepazīties ar 32 autoru 134 darbiem.

LFM nodibināšanu veicināja Rīgas pilsētas izpildu komitejas 1988. g. 19.janvāra lēmums piešķirt ēkas Rīgā , Mārstaļu ielā 6/8 muzeja izveidošanas vajadzībām.

Kopš 1991. Gada 11. aprīļa LFM darbojas kā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle.

Muzeja vadītājs: Vilnis Auziņš.
Izstādes - pastāvīgās ekspozīcijas
" Mājupceļš" līdz 16.augustam
"Dzīves vērotājs" līdz 2. augustam
"Latvijas fotogrāfijas vēsture 1839-1945g." [ Uzmanību! Fotogrāfijā cilvēks! ]

pirmā lapa
 

 

Starptautiskais Vides mākslas simpozijs

 

Starptautiskā Vides mākslas simpozija noslēguma pasākums Rojā notika 19. jūnijā. Simpozijs bija pirmais posms ilgtermiņa projektam. Otrais posms norisināsies Roņu salā 2004. gadā, 3. posms Salacgrīvā notiks 2005. gadā. Simpozijos radītie darbi papildinās pilsētvidi. Rojas simpozijā piedalījās mākslinieki - Vilnis Titāns, Ojārs Breģis, Armands Grūbe no Latvijas, Eneken Maripuu, Leena Kuutma, Heigo Eriksoo no Igaunijas.

pirmā lapa
 

 

Jāņu nakts Pedvālē

 

Turpinot sezonu "Gaisa gads", Pedvālē Jāņu nakts tiks svinēta ar saules gaismai veltītu skulptūru un jau tradicionālo Jāņu rīta skrējienu.

23. jūnija vakarā plkst. 22.00 Pedvālē tiks aizdedzināta ugunsskulptūra "Jāņu saule". Apaļo, 6 m diametrā plato skulptūru tēlnieks Ojārs Feldbergs iecerējis novietot Pedvāles parka ielejas malā - vietā, kur līdz ar degošo mākslas darbu skatītāji varēs vērot sauli vakarā rietam un no rīta - uzlecam. Skulptūru paredzēts veidot izturīgu un ilgi degošu, lai siltuma un gaismas jāņubērniem pietiktu visas nakts garumā.

24. jūnija rītā plkst. 4.00 Pedvālē tiek gaidīti dalībnieki Jāņu rīta vīru skrējienam, kam starts tiks dots saullēktā - plkst. 4.30.

No 21. jūnija Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja krodziņā "Dāre" būs apskatāma Ingas Jurovas gleznu izstāde "Augšā - lejā".

pirmā lapa
 

 

Žurnāla "Studija" jubilejas izdevums

 

Šoreiz STUDIJA veltīta scenogrāfijai - uz teātra un operas skatuves, fotogrāfijās, filmās...

lasiet par Latvijas gaitām 10. Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē

Rubrikā PORTRETS portretēti Andris Freibergs un Alvis Hermanis.

Studijas INTERVIJA ar kino kritiķi Normundu Naumani. Numura NOTIKUMU klāstā - intervija ar Tate Modern kuratori Emmu Deksteri, Saāči kolekcijas jaunās mājas, Art Moscow 2003 u.c.

Rubrikā VĀRDS - divi vārdi: Džefs Vols un Pīna Bauša.

pirmā lapa
 

 

 

Zīmējums –
Anda Lase

Pusdienlaika koncerti Anglikāņu baznīcā

 

Arī jūlija trešdienās plkst.13.00 notiks Pusdienlaika koncerti Anglikāņu baznīcā.

2.jūlijā -
Atvara Sirmā un Dinas Bitēnas muzikālās gleznas "Ir vaļā logs" atskaņo vokālā grupa "Palāsītes" (vadītāja Ināra Rode)

9.jūlijā -
Iveta Ozoliņa (ērģeles) un Daiga Visocka (mecosoprāns)

16.jūlijā -
Jana Ozoliņa (vijole), Lelde Paula (klavieres), Laura Zariņa (vijole) un Natālija Zandmane (klavieres)

23.jūlijā -
Aija Ziņģīte (ērģeles) un Grizelda Kulberga (soprāns)

30.jūlijā -
Inese Ozola-Ozoliņa (ērģeles)

pirmā lapa
 

 

 
Tikšanās vieta - Ziemeļeiropas laikmetīgā māksla

 

2003. gada 19. jūnijā pl. 16:00 Rīgā, Ārzemju Mākslas muzejā tiks atklāta sešu valstu (Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas) jauno mākslinieku izstāde.

Izstādē ir apvienoti 31 jauno mākslinieku darbi, kas sākot ar 2003. gada februāri ceļo pa visām projektā iesaistītajām dalībvalstīm. Projekts ir īpašs ar to, ka piedāvā māksliniekiem ceļot kopā ar saviem darbiem, iekārtot izstādes, piedalīties to atklāšanās un visa gada garumā tikties ar kolēģiem semināros un veidot personīgo sadarbības tīklu.Latviju projektā pārstāv - Kristīne Abika, Sandis Kondrats, Andris Vītoliņš, Mārtiņš Blanks un Ilze Kalniete.

Projekta sadarbības partneri ir biedrība "Latvija - Zviedrija" Latvijā un Rogalands mākslas centrs Norvēģijā.

Izstādē piedalās arī mākslinieki Kjersti Sundland, Fredrik Raddum, John K.Raustein, Anne Klovning, Inka Nieminen, Miklos Gaal, Santeri Tuori, Maiju Salmenkivi, Maria Angerman, Laura Stasiulyte, Auste Jurgelionyte, Raimundas Krukonis, Arunas Gudaitis, Alma Skersyte, Tarmo Salin, August Kunnapu, Laura Kallasvee, Jasper Zoova, Tiit Sokk.

pirmā lapa
 

 

Dionisian & Apollonian LMS galerijā

 

2003. gada jūnijā Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs apskatāma Dmitrija Lavrentjeva un Ināras Petrusēvičas izstāde Dionisian & Apollonian. Ar šo izstādi LMS galerija turpina tradīciju meklēt un akcentēt individualitātes Latviešu mākslā. Abu mākslinieku daiļrade galerijas uzmanību piesaista jau vairākus gadus. D. Lavrentjevs kā daudzsološs, enerģētiski spriegs autors un I. Petrusēviča kā emocionāli piesātināta, neordināra māksliniece. Viņas šagaliskās noskaņās veidotie darbi ir ieguvuši atzinību mākslas ekspertu vidū Eiropā, īpaši Dānijā. Izstāde iecerēta kā ilustrācija divu tēlotāja mākslas pamatu - dionīsisma un apollonisma sadursme un saplūšana. Dionīsisms ir māksla, kas dzimusi dabas spēku iespaidā, kad mākslinieka personība saplūst ar haosu, ar stihiju. Savukārt apallonisms ir māksla, kas dzimusi mākslinieka radošās un pašpietiekamās personības fantāzijā. Šie divi iedvesmas tipi (objektīvais un subjektīvais F. Nīčes izpratnē) kalpo dažāda rakstura ilūziju radīšanai. Izstādē tiks piedāvāti darbi, kuri autoru mākslā visspilgtāk raksturo augstāk minētos virzienus (D. Lavrentjevs - dionīsisma iezīmes, I. Petrusēviča - mākslas apoloniskais pamats). Izstāde apskatāma līdz 12. jūlijam.

pirmā lapa
 

 

Dainas Dagnijas tekstilkolāžu izstāde

 

No 19. jūnija līdz 31. augustam Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē būs skatāma gleznotājas Dainas Dagnijas tekstilkolāžu izstāde "No tālām un tuvām zemēm".

Māksliniece šai izstādei izvēlējusies darbus, kuri reprezentē dažādas tautas un valstis - Spāniju, Ķīnu, Āfriku, Ameriku un, saprotams, arī Latviju.

Paralēli glezniecībai Daina Dagnija veido savdabīgu dekoratīvo mākslu - tekstilkolāžas. Sākumā, 60. gados, Daina Dagnija pie savām gleznām piestiprināja dažādus mazus objektus no metāla un auduma. Tad kolāžas atdalījās no gleznām un, attīstoties dažādu materiālu izsmalcinātām kombinācijām, ieņēma savu vietu Dainas Dagnijas daiļradē.

Tāpat kā Dainas Dagnijas gleznas, arī viņas tekstilkolāžas bijušas izstādītas galerijās un muzejos Amerikā, Kanādā, Marokā un Latvijā. ASV programmas Art and Embassies ietvaros šīs kolāžas greznoja sūtņa Džeimsa Holmes rezidenci Rīgā.

Daina Dagnija divas reizes saņēmusi reprezentatīvo Ņūdžersijas Valsts stipendiju N. J. State Council on the Arts Fellowship glezniecībā. 2000.gadā Sanfrancisko Cikāda galerijā bija izstādītas mākslinieces kolāžas par orientālu tēmu.

2001. gadā Daina Dagnija atgriezās savā dzimtajā pilsētā Rīgā. Kopš tā laika ir notikuša personālizstādes Ārzemju mākslas muzejā, Ivonnas Veihertes, Daugavas un Apsīdas galerijās, kā arī Melngalvju namā.

Izstādē "No tālām un tuvām zemēm" Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē būs skatāmas tekstilkolāžas tehnikā veidotas dažādu tautu sievietes krāšņos tērpos ar aksesuāriem.

pirmā lapa
 

 

Tautas lietišķās un tēlotājas mākslas izstāde Ķīpsalā

 

Dziesmu svētku ietvaros rīkotās tautas lietišķās un tēlotājas mākslas izstāde ir tautas daiļamata meistaru un gleznotāju studiju dalībnieku darbu skate. Izstādes tika rīkotas arī iepriekšējos svētkos, bet šajos pirmo reizi tā koncentrēta vienkopus - Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

Izstādes uzdevums ir parādīt paaudzēs mantotās un līdz mūsdienām saglabātās prasmes, kas materializētas pinumos, audumos, rokdarbos, rotās, keramikas izstrādājumos u.c. Tautas daiļamata meistaru darbu ekspozīcija tiks veidota pēc Latvijas novadu principa, kur būs apskatāmi tradicionālie tautas mākslas žanri. Latgali atpazīsim pēc tai raksturīgās podniecības un keramikas izstrādājumiem, Vidzemi - pēc audumu tekstilijām, Kurzemi - pēc metālkalumiem, rotām un dzintara, Zemgali - pēc koka un pinuma izstrādājumiem.

Tradīcijas grodums ir tās spējā attīstīties. Tāpēc Rīgas daļā paredzēti tie daiļamata meistaru darinājumi, kas ietekmējušies no laikmetīgā - tie būs izšuvumi, mežģīnes, tamborējumi un adījumi.

Izstādes apmeklētājiem būs iespēja tikties arī ar pašiem meistariem - podniekiem, audējiem, rotkaļiem, pinējiem, kas izstādes laikā demonstrēs sava amata prasmes.

Mākslinieka privilēģija ir redzēto un emocijās pārdzīvoto iemūžināt akvarelī, klusajā dabā vai grafikā. Tautas gleznotāju darbu ekspozīcijai izvēlētais nosaukums ir "Vasaras un dziesmu vainagā". Izstādes laikā paredzēti koru kolektīvu, koklētāju ansambļu, pūtēju orķestru, folkloras kopu un amatierteātru priekšnesumi.

Izstādei ir arī savdabīgs turpinājums - Pēterdienas tirgus (no 29.jūnija līdz 4.jūlijam). Ja izstāde ir garīgās pasaules piepildījums, tad tirgū būs iespējams iegādāties to, kas tautas daiļamata meistaru roku darināts, vai lauku sētā izaudzēts.

Izstāde atvērta no 27.jūnija līdz 6. jūlijam.

pirmā lapa
 

 

Senās mūzikas festivāls

 

IX Starptautiskās Senās mūzikas festivāls notiks no 18. jūlija līdz 20. jūlijam.

18. jūlijā Rīgā, Vāgnera zālē plkst. 19.00 būs festivāla atklāšanas koncerts ar senās mūzikas ansambļa "Sansara" piedalīšanos.

Programmā: H. Purcell, J. F. Rebel, J. Ch. Chambonniere, H. I. F. Biber, J. M. Leclair, M. Uccellini, T. Merula, A. Corelli

19 jūlijā koncerti notiks Bauskas pilī. Landtāgu zālē plkst. 12.00 uzstāsies Vecumnieku mūzikas skolas koris Via Stella un Bauskas pilsētas mūzikas skolas bērnu koris. Bauskas pils laukumā plkst.14.00 muzicēs senās mūzikas ansamblis LUDUS un uzstāsies seno deju grupa LAURUS. Np Bauskas pils torņa plkst. 16.00 apkārtni pieskandinās senās mūzikas ansamblis SACRUM, bet 18.00 Landtāgu zālē uzstāsies senās mūzikas ansamblis HORTUS MUSICUS no Igaunijas. Dienu noslēgs lieliska Stokholmas Karaliskā Drāmas teātra kora Romeo & Julia muzikāla izrāde "Makbets"

20. jūlijā jādodas uz Rundāles pili, kur plkst.12.00 Baltajā zālē uzstāsies Latvijas kamerorķestris un seno deju grupa CAMARGO DANCE GROUP no Lietuvas, plkst. 14.00 TREATA ENSEMBLE. Zelta zālē plkst. 16.00 notiks Luīzes Šarlotes dziesmugrāmatas atvēršana. Baltajā zālē plkst. 18.00 muzicēs solists Crispian Steele Perkins (baroka trompete) no Lielbritānijas kopā ar Rīgas kamermūziķiem. Festivālu noslēgsSaljēri un Mocerta mūzika senās mūzikas orķestris Collegium Musicum Riga izpildījumā - W. A. Mozart. Bastien und Bastienne un A. Salieri Prima la musica poi le parole

pirmā lapa
 

 

Valda Buša personālizstāde Valsts Mākslas muzejā.

 

Valdis Bušs ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu ainavistiem. Mākslinieks dzimis 1924. gadā Abrenes apriņķa Viļakas pagastā.

Personālizstādei Valsts Mākslas muzejā atlasītas 80 kompozīcijas, kas atspoguļo mākslinieka daiļrades attīstību vairāk nekā trīsdesmit jaunrades gados.

Latvijas mākslas dzīvē gleznotājs ienāca spēji un pārliecinoši: 1971. gadā - pirmā piedalīšanās izstādē, 1972. gadā - pirmā personālizstāde, 1973. gadā - uzņemšana Latvijas Mākslinieku savienībā.

Valdis Bušs ir talantīgs, darbīgs, ražīgs un aktīvs mākslinieks. Kopš pirmajām izstādēm aizvadītajos vairāk kā 30 gados radīts, pēc paša mākslinieka vērtējuma, ap 3 tūkstoši gleznu (eļļā un akvarelī). Šajos gados gleznotājs piedalījies vairāk nekā 100 izstādēs, sarīkojis vairākus desmitus personālizstādes.

Mākslinieks ļoti daudz strādā dabā, tur arī pabeidzot lielāko daļu darbu, taču konkrētu sižetu atveidojums nav viņa glezniecības pamatuzdevums. Plašajā un daudzveidīgajā latviešu ainavu glezniecības spektrā V.Buša joma bija un ir noskaņa, mirkļa emocionāls fiksējums. Tā izteiksmei kā galvenais līdzeklis tiek izmantota vērienīgi, pastoziem triepieniem klāta krāsa.

Valda Buša gleznās uzmanību piesaista neviltota un neuzspēlēta pārdzīvojuma spēks un tiešums - no dramatiski saspringtajiem 1970.gadu tumšā perioda darbiem līdz spožu krāsu akordos žilbinošām 20. gs. nogales un jaunā gadsimta pirmo gadu kompozīcijām. Ievērojot mākslinieka cienījamo vecumu, apbrīnu rada gan viņa neizsīkstošās darba spējas, gan izjūtu svaigums.

pirmā lapa
 

 

Kultūrkapitāla fonda konferences rezolūcija

 

Rīgā, 22. maijā notika KKF konference, kurā tika pieņemta sekojoša rezolūcija:

Kultūra ir sabiedrības ilgspējīgas attīstības un dzīves kvalitātes, kā arī sociālās stabilitātes līmeņa nozīmīgs faktors. Par šīs jomas attīstību valdībai ir jāuzņemas un jāīsteno pilnā mērā apzināta valsts kultūratbildība, kā tas ir noteikts LR Saeimas akceptētās Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēs un Eiropas institūciju rekomendācijās. Kultūrkapitāla fonda (KKF) ietvaros īstenotā finansējuma sistēma ir mūsdienīgs un elastīgs Eiropas kultūrpolitikas izpratnei atbilstošs kultūras veicināšanas instruments.

 
Konferences dalībnieki, izvērtējuši KKF darbību aizvadītajos piecos gados, atzīst:

1. KKF ir nopietni un būtiski sekmējis LR Ministru Kabineta akceptētās programmas "Kultūra" mērķu īstenošanu, veicinājis gan tradicionālo jomu izaugsmi, gan jaunu māksliniecisko ideju realizāciju, novadu kultūras attīstību.

2. KKF finansējums, pateicoties līdzšinējai finanšu avotu noteikšanas metodikai, ir pieaudzis divarpus reizes, tādējādi atrisinot daudzu aizkavētu kultūras projektu, tajā skaitā starptautisku festivālu un konferenču, kultūras mantojuma izpētes un restaurācijas darbu realizāciju.

3. KKF ir veicinājis kultūras demokratizāciju, pieejamību un izplatību gan Latvijas novados, gan dažādās sociālās grupās, it īpaši bērnu un jauniešu vidū.

4. KKF organizatoriskā struktūra un darbības principi ir pierādījuši valstiskās kontroles un neatkarīgo ekspertu darba sekmīgo apvienojumu.

5. Pilnveidojot KKF darbību, turpmākajā attīstībā jāsaglabā šīs veiksmīgi ievirzītās kultūras finansējuma sistēmas pamatprincipi un iemantotā pieredze.

Ņemot vērā arī Kultūras ministrijas principiālo atbalstu, konferences dalībnieki uzskata, ka KKF sekmīgas darbības nodrošināšanai fonds būtu pārveidojams par publisku nodibinājumu, saglabājot un pilnveidojot speciālo likumu par KKF.

Lai nodrošinātu sekmīgu KKF tālāko darbību, konferences dalībnieki ierosina valdībai un Saeimai saglabāt KKF neatkarīgos finanšu avotus ar iezīmēto nodokļu starpniecību kā starptautiski atzītu kultūras finansēšanas instrumentu.

Ceram uz LR Saeimas, Ministru kabineta un plašas sabiedrības atbalstu, nostiprinot fundamentālu un ilglaicīgu pamatu sazarotai kultūras attīstībai Latvijā.

Konferences dalībnieku vārdā rezolūcijas komisijas pārstāvji:
R. Čaupova, V. Rūmnieks, V. Virtmane, A. Vilks, E. Tišheizere

pirmā lapa
 

 

Gētes institūts Rīgā 10 gadu jubilejas pasākumi

 

 
Mūsdienu fotogrāfijas 20 gadi Vācijā

Gētes institūts Rīgā 10 gadu jubilejas pasākumu ietvaros sagatvojis reprezentatīvu un aktuālu vācu fotogrāfijas izstādi "Mūsdienu fotogrāfijas 20 gadi vācu Alfrīda Krupa fon Bolena un Halbaha fonda stipendiāti 1982 - 2002", kas apskatāma VMM izstāžu zālē "Arsenāls" no 25.jūlija līdz 28.augustam. Pirms tam fotodarbi šī gada pavasarī bija izstādīti Folkwang muzejā Esenē.

Izstādē iekļauti 29 slavenu un starptautiski pazīstamu vācu fotogrāfu kā Andreass Gurskis, Astrīda Kleina, Miša Kulbals, Florians Švinge, Tomass Demands, Pidders Aubergers, kādreizējo Krupa fonda stipendiātu, jaunākie darbi. Citi kopskaitā 43 fonda stipendiātu darbi tiks piedāvāti lielformāta diaprojekciju formā, sniedzot ieskatu vācu fotogrāfijas pēdējo 20 gadu vēsturē. Izstāde būs apskatāma tikai Esenē, Viļņā un Rīgā.

 
Fluxus Vācijā 1962 - 1994

Izstāde "Fluxus Vācijā 1962 - 1994" apskātāma VMM izstāžu zālē "Arsenāls" no 9.septembra līdz 4.oktobrim. Izstādi gatavo Gētes institūts Rīgā 10 gadu jubilejas pasākumu ietvaros

Džordžs Mačūnas radīja jēdzienu "Fluxus", ko mākslinieki 1962. gadā Vīsbadenē pirmo reizi izmantoja hepeningu, akciju un konkrētās mūzikas apzīmēšanai. Šī jēdziena ietvaros daudzu gadu garumā Eiropā, Amerikā un Japānā radās visdažādākās mākslas aktivitātes - māksliniecisks starpkultūru ceļojums. Izstādē aplūkojami Jozefa Boisa, Džordža Mačūnasa, Nam Džun Paika, Volfa Fostela, Emeta Viljamsa u.c. darbi. Gētes institūts Rīgā šo izstādi piedāvā kā sasaisti ar 2002. gadā demonstrēto Jozefa Boisa izstādi.

pirmā lapa
 

 

 

Zīmējums –
Anda Lase

Pusdienlaika koncertiem Anglikāņos – 1. gadadiena

 

Anglikāņū baznīcā, 4. jūnijā plkst. 13.00 notiks 1. gadadienas koncerts, kurā uzstāsies Lutera Akadēmijas studenti un pasniedzēji.

Jau gadu, katru trešdienu ikvienam ir bijusi lieliska iespēja, dienas steigā apstāties, ieklausīties un bagātināt savu dvēseli. Klausītājiem ir piedāvāts nedēļas vidus darba steigu aizstāt ar vidi, kas pārsteidz, ierosina un maina – ar Anglikāņu Pusdienlaika koncertu.

Anglikāņu sv. Pestītāja draudzes ideju jau gadu nesavtīgi ir uzturējusi Kristīne Adamaite, kas arī šoreiz aicina būt atsaucīgiem piedalīties gan uzstājoties, gan esot klāt.

Programma jūnijam:
11.jūnijā – Gundega Dūda un Haralds Lapiņš (ērģeles)
18.jūnijā – Kristīne Adamaite (ērģeles) un Ieva Parša (mecosoprāns)
25.jūnijā – Līga Vilmane (ērģeles)

Anglikāņu baznīca atrodas Vecrīgā līdzās Dānijas Karalistes vēstniecībai, Anglikāņu ielā 2a. Ieeja koncertos brīva!

pirmā lapa
 

 

Porcelāna apgleznošanas simpozijs Zvārtavā

 

Latvijas Mākslinieku savienība ielūdz visus uz Porcelāna apgleznošanas simpozija noslēguma izstādi 31.maijā plkst. 15.00 Zvārtavas pilī.

Simpozijā piedalās Ilze Raudiņa, Dmitrijs Lavrentjevs, Maruta Raude, Ieva Maurīte, Ivars Heinrihsons, Helēna Heinrihsone, Tatjana Krivenkova, Velga Lukaža, Pēteris Martinsons, Tatjana Aleksandra, Žanete Žvīgure, Gina Slapiņa, Raimonds Staprāns, Ieva Jurjāne.

Simpozija vadītāja Inese Brants, meistars - tehnologs - Natālija Laminska.

Zvārtavas pils atrodas Alūksnes rajonā, Gaujienas pagastā, Zvārtavā.

pirmā lapa
 

 

 
2ANNAS - solis pretim oskaram...

 

Gadskārtējais Jaunatnes eksperimentālo filmu festivāls 2ANNAS ar devīzi "solis pretim oskaram..." šogad notiks 31. maijā un 1. jūnijā. Festivālā varēja piedalīties jaunie autori, kuri savus radošos veikumus atnesa uz Tehniskās Jaunrades namu Annas ielā 2. Festivāla uzvarētājs saņems DVD-RW.

Galerijā Noass 31. maijā notiks plaša filmu skate. Plkst. 11.00 būs apskatāma bērnu un jauniešu filmu programma, plkst. 17.00 - jauno autoru filmu programma, bet klubā Pulkvedim neviens neraksta 22.00 un 4.00 - shortcuts 2ANNAS

1. jūnijā plkst. 14.00 varēs piedalīties radošajā darbnīcā Tehniskās jaunrades namā, bet plkst. 16.00 Rīgas Botāniskājā dārzā, starp palmām, visus gaida interesanta lekcija par latviešu kino undergraond. Plkst. 18.00 konference "Jaunas vizuālās iespējas multimediju vidē", plkst. 19.00 chill out. Ieja brīva.

pirmā lapa
 

 

Sezonas "Gaisa gads" atklāšana Pedvālē

 

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs jau trešo gadu turpina projektu "Pasaules pirmelementi - uguns, ūdens, gaiss, zeme". 2003. gada tēma ir gaiss un sezonas nosaukums "Gaisa gads". Jaunā sezona Pedvālē tiks atklāta 31. maijā plkst. 15.00.

Muzeja parkā būs apskatāma brīvdabas mākslas objektu ekspozīcija, kura papildināta ar gaisa tēmai veltītiem objektiem. Briņķu muižā būs redzamas tēlnieka Ojāra Feldberga skulptūru ekspozīcijas un 2002. gada sezonas "Ūdensapgāds" darbu izstāde. Pedvāles krodziņā "Dāre" turpinās Ievas Purgailes gleznu izstāde "Debesis".

Jau tradicionāli sezonas atklāšanas pasākumā paredzēta pastaiga pa muzeja parku, iepazīstoties ar jaunajiem mākslas objektiem, kā arī performances un vakara noslēgumā - mākslinieku grupas "Akciju sabiedrība" veidotā ugunsskulptūra.

pirmā lapa
 

 

 

Ernsts Johans Bīrons

Heraldikas izstāde Rundāles pils muzejā

 

Rundāles pils muzejā no 22.maija apskatāma starptautiska izstāde "Heraldika Latvijā no 13. līdz 21.gadsimtam".

Izstādē būs bagātīgs, tēlains un informatīvs dokumentu, publikāciju, zīmogu, monētu, medaļu, lietišķi dekoratīvās un tēlotājas mākslas darbu apkopojums. Izstādē varēs iepazīties ar heraldikas lietojuma daudzveidību un lielo nozīmi dažādos laikos.

Rundāles pils, viens no Latvijas izcilākajiem baroka un rokoko mākslas pieminekļiem, celta laikā no 1736. līdz 1740. gadam kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana vasaras rezidence.

Kurzemes Zemgales hercogiste pastāvēja kā Polijas vasaļvalsts no 1561. līdz 1795. gadam.

1737. gadā tronī nāca Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorīts, Kurzemes muižnieks Ernsts Johans Bīrons.

Pils celta pēc itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli meta un viņa vadībā.

Pēc Krievijas ķeizarienes nāves 1740. g . hercogs tika arestēts, un pils celtniecība atsākta tikai pēc viņa atgriešanās no trimdas ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas sākumā.

Laikā no 1765. - 1768. g. izveidota pils interjeru lielākā daļa.

Glezniecības darbus izpildīja itāļu mākslinieki no Pēterburgas Frančesko Martini un Karlo Cuki, bet tēlniecisko apdari līdz ar sienu mākslīgo marmoru Berlīnes meistars Johans Mihaels Grafs.

Pēc tam, kad 1795. g. Kurzemes hercogisti pievienoja Krievijai, Rundāles pils piederēja grāfam V. Zubovam, tad viņa brālim kņazam P. Zubovam, kura atraitne Rundāles muižu atnesa pūrā grāfam A. Šuvalovam.

Šai dzimtai Rundāle piederēja līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā, kad tā pārgāja valsts īpašumā.

Pēc I pasaules kara izpostītajā pilī atradās skola un dzīvokļi. 1933. g. pils tika nodota Valsts vēsturiskajam muzejam un izdarīts ēkas remonts. Otrā pasaules kara laikā pils necieta, taču pēc kara tās zālēs tika ierīkotas noliktavas. 1972. gadā nodibināts Rundāles pils muzejs un uzsākta pils restaurācija, kas joprojām turpinās.

Rundāles pils ansambli veido pils ar iekšējo pagalmu, pusloka staļļu ēkas ar lielu saimniecības pagalmu, kurus kopā ar parka regulāro daļu - franču dārzu ietver kanāls. Aiz kanāla turpinās mežs - medību parks.

Rundāles pils divos stāvos atrodas 138 telpas.

Centrālo korpusu aizņem hercoga apartamenti, viss austrumu spārns paredzēts reprezentācijai, tajā atrodas Zelta - troņa zāle, Baltā - deju zāle un Lielā galerija - svētku ēdamzāle.

Rietumu korpusā dzīvoja hercogiene un citi valdošās ģimenes locekļi.

No Rundāles pils muzeja informatīvajiem materiāliem.

pirmā lapa
 

 

Danielas Akmens /Francija/ gleznas

 

LMS savienības galerijā no 22. maija tiek piedāvāta vienreizēja iespēja iepazīties ar franču gleznotājas Danielas Akmens (Daniele Akmen) eksotisko daiļradi.

Māksliniecei ir tēva uzvārds Akmens, kura izcelsmes saknes meklējamas Latvijā, Gulbenes apkaimē. Pati māksliniece ir dzimusi 1945. gadā Francijā, Monako un audzināta franču tradīcijās. Mākslas izglītību ieguvusi Mākslas augstskolās Nicā un Limožā. Pateicoties Francijas Kultūras centra atbalstam, Daniela Akmens var realizēt jau sen loloto sapni: organizēt izstādi Latvijā, zemē ar kuru saistās viņas tēva dzimtas vēsture.

Latvijas skatītājiem būs interesanti iepazīties ar māksliniece neparasto glezniecības stilu, ko var raksturot kā "maģisko reālismu", kas paralēli abstraktajai mākslai un citiem jauniem glezniecības virzieniem, vienmēr ir saglabājis savu cienītāju loku Eiropā 20 gs. otrajā pusē, kā arī 21. gs. Māksliniece savā daiļradē daudz inspirējusies no Austrumiem, īpaši Marokas kultūras. Viņas gleznu vibrējošie ornamentālie foni ir vienlīdz fascinējoši kā pašu gleznu varoņi - skaistas sievietes, eksotiski dzīvnieki un augļi. Māksliniecei ir bijušas vairāk nekā sešpadsmit personālās izstādes Francijā, Itālijā, Šveicē, Marokā, ASV, viņa ir piedalījusies lielās ekspozīcijās, Francijā, Itālijā, Šveicē, darbojusies arī kā vairāku mākslas un fotogrāfijas izstāžu ekspozīciju veidotāja Marseļas bibliotēka, Provansas Vēstures muzejā.

Franču mākslas kritiķis Frasuā Bazolī (Francois Bazzoli) mākslinieces daiļradi raksturo sekojoši:
"Gleznas kā kolāža no sīkiem krāsainiem mozaīkas gabaliņiem, kas izkaisīti līdzīgi saplīsuša stikla lauskām. Danielas Akmens darbi ir savā ziņā rituāls, kuru īsteno, nezinot tā saturu, bet skaidri saprotot tā nepieciešamību, Darbos, kuru tapšanā māksliniecei bijis milzum daudz pacietības, skatāmi gan sievietes tēli, vijīgi kā liānas, gan zivis un tīģeri, rakstnieki un mazas meitenes, arābu zemes spožums un pat zebras."

Izstāde atvērta līdz 15. jūnijam.

pirmā lapa
 

 

Kultūras ministrijas prēmijas muzeju nozarē

 

Pamatojoties uz Kultūras ministrijas prēmiju konkursa muzeju nozarē komisijas 2003. gada 13. maija protokollēmumu piešķirtas astoņas prēmijas, katra 250 latu apmērā.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darba grupai - galvenajam krājuma glabātājam Mārtiņam Kulpajam un Etnogrāfijas nodaļas vadītājam Uģim Niedrem par profesionālu un pašaizliedzīgu darbu Kurzemes sētas ekspozīcijas atjaunošanā;

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktorei Klārai Radziņai par prasmīgu muzeja darba vadību un nozīmīgu ieguldījumu muzeja nozares pilnveidošanā;

Latvijas Vēstures muzeja Restaurācijas centra nodaļas vadītājai Ārijai Ubarstei par ieguldījumu Latvijas muzeju darbinieku tālākizglītībā un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanā;

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktorei Gitai Grasei par aktīvu līdzdalību muzeju nozares pilnveidošanā un nozīmīgu ieguldījumu pašvaldību muzeju profesionālajā izaugsmē;

Franča Trasuna muzeja "Kolnasāta" vadītājai Valentīnai Bruzgulei par aktīvu un mērķtiecīgu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un novada tradīciju uzturēšanu;

Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja Izglītības programmas vadītājai Ievai Gundarei par profesionālu muzejpedagoģisko darbību un mērķtiecīgu muzeja sadarbību ar skolām;

Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājam Jurim Šulcam par ieinteresētību Tukuma kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un atbalstu Tukuma muzeja mūsdienīgai attīstībai.

pirmā lapa
 

 

Koktēlniecības simpozijs Ventspilī

 

Ventspilī notiek starptautiskais koktēlniecības simpozijs, kurā piedalās 11 tēlnieki no Rīgas, Liepājas, Pāvilostas, Ventspils un Polijas. Tēlnieki izgatavos 10 bērnu rotaļām piemērojamus koktēlniecības darbus.

Projekta vadītājs ir Ventspils pilsētas galvenais dārznieks Didzis Ošenieks. Simpozijā, kas notiks līdz 30.maijam, piedalīsies tēlnieki Zbigņevs Adamčuks no Polijas, Ainārs Zingniks no Pāvilostas, Andris Dzērve no Liepājas, Pauls Spridzāns, Edgars Spridzāns un Andrejs Immers no Ventspils, kā arī Krists Erbs, Zigmunds Bielis, Ina Voroncova, Andris Misāns un Vjačeslavs Fomins no Rīgas. Misāns un Fomins veidos kopīgu darbu.

Pārsvarā izvēlētās idejas ir abstraktu formu darbi, bet dažās skulptūrās varēs atpazīt krokodilu, zemūdeni no Žila Verna stāsta un citus tēlus.

Pagaidām vēl nav izvēlētas vietas, kur gatavos darbus izvietos, tas būšot atkarīgs no galarezultāta. Tomēr, visticamāk, darbus izvietos pilsētas parkos un atpūtas vietās, kur visvairāk apgrozās bērni.

Koktēlniecības darbus izgatavos no pilsētā nozāģēto papeļu bluķiem.

Koktēlniecības simpozijs Ventspilī notiks jau trešo gadu pēc kārtas. Pirmajā gadā mākslinieki izgatavoja interesantu formu soliņus, kurus izvietoja Piejūras parkā un brīvdabas muzejā. Savukārt pērn izgatavoti dažādi pasaku tēli, dzīvnieku formas un vides objekti, kuri izvietoti pilsētas ielās un skvēros.

pirmā lapa
 

 

"Divējāda Saule lec" Pedvālē

 

Jauniešu koris "Balsis" sadarbībā ar horeogrāfi Saara Moroo piedāvā muzikālu dejas teātra izrādi "Divējāda saule lec". Projekta ietvaros paredzētas divas izrādes - 18. maijā plkst. 14.00 pirmizrāde Pedvāles brīvdabas mākslas parkā, bet Rīgā to varēs skatīt 14. jūnijā.

Sarežģītais žanriskais nosaukums atspoguļo izrādes būtību - tā ir vairāku mākslas jomu sintēze, kur apvienojas modernā deja, mūzika, ko atskaņo paši dejotāji - Jauniešu koris "Balsis", kā arī kustībās ievītais sižets. "Divējāda saule lec" pamatā ir dienasgrāmata, ko sarakstījusi Saaras Moroo, Kultūras akadēmijas diplomandes, vecmāmiņa Anna Drafens. Tajā ir gan sāpju pilnas lapaspuses - izsūtījums uz Sibīriju, gan arī prieku dzirkstošas ainas no dzīves, piemēram, atmiņas par teātra spēlēšanu, T. Reitera kora koncerts.

Projekta ideja ir piedāvāt jaunu, Latvijas kultūras dzīvē vēl nebijušu projektu - izrādē koris ir kas vairāk par pierasto muzikālo vienību - tā ir kustīga matērija, kas dziedot arī izdejo katru vārdu un zilbi.

Izrādes skatītājiem muzejā būs iespējams apmeklēt Ojāra Feldberga skulptūru izstādi "Ezerā apgūlies mēness"; Ojāra Feldberga patstāvīgāo skulptūru izstādi, brīvdabas mākslas objektu izstādi, Ievas Purgailes gleznu izstādi "Debesis", kā arī Ojāra Feldberga skulptūru izstādi "Atmiņu īstenošana" mūsdienas mākslas un kultūras mantojuma centrā "Sinagoga".

pirmā lapa
 

 

Jaunie aicina

 

Tikai divas dienas - 13. un 14.maijā telpās blakus Rīgas Galerijai būs aplūkojama Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas bakalauru darbu izstāde.

Izstādē būs apskatāmi video darbi, objekti, hologrammas un dizaingrafikas paraugi, piedalīsies septiņi jaunie autori - Ieva Arāja, Liene Drāzniece, Jānis Jurēvics, Pēteris Līdaka, Oskars Morozs, Reinis Pētersons un Laila Trilopa.

Vairāki izstādes dalībnieki individuāli ir guvuši augstu vērtējumu konkursos un izstādēs - Ieva Arāja apbalvota gan Latvijas Zaļā punkta, gan "Baltcom" un "Hansabanka" konkursos, Liene Drāzniece guvusi 1.vietu "AirBaltic" konkursā, Pēteris Līdaka saņēmis "Golden Hammer" reklāmas festivāla kategorijā "Poligrāfija" un ieguvis 1.vietu TBWA iekšējā Austrumeiropas kreatīvajā konkursā par labāko "Preses reklāmu". Vairāki aktīvi iesaistījušies radošajās grupās, piemēram, Reinis Pētersons darbojas apvienībā "Rīgas zieds", kurā arīdzan ietilpst jau atzinību guvušie jaunie autori Miks Mitrēvics un Otto Zitmanis.

pirmā lapa
 

 

Muzeju dienai veltīts pasākums 18. maijā

 

1999. gadā 18. maijā - Starptautiskajā muzeju dienā - Valsts Mākslas muzejs aizsāka rīkot mākslas akcijas - izstādes, kuru mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību muzejam kā mākslas darbu krātuvei un kā klasiskās mākslas vērtību simbolam. Mākslas procesu savstarpējās mijiedarbības kontekstā šķita aktuāli šīs skates veidot klasiskās un laikmetīgās mākslas kopsakarībās, kas tādējādi dod iespēju aprobētām mākslas vērtībām eksistēt jaunā dimensijā. Laikmetīgas mākslas valodas prioritāte šajās akcijās nodrošina jaunas komunikācijas iespējas.

1999. gadā VMM tika prezentēta mākslinieka Ērika Boža akcija "Sortiments" 2000. gadā māksliniece Ineta Sipunova Valsts Mākslas muzeja II stāva vestibilā realizēja videoprojektu "tēls attēls". 2001. gadā tēlniece Solveiga Vasiļjeva izveidoja telpisku objektu - ģeometrisku prizmu no abpusēji pulētām tērauda plāksnēm, kurā tika novietots Teodora Zaļkalna skulptūra "Jērs". 2002. gadā speciālu Muzeja dienai veltītu projektu veidoja fotomākslinieks Jānis Deinats kurš izstādīja muzeja apmeklētāju portretus muzeja vidē - pastāvīgajā ekspozīcijā - starp gleznām un skulptūrām.

2003. gadā speciālu, Starptautiskajai muzeju dienai veltītu projektu veido mākslinieku grupa F5. Grupa F5 - Līga Marcinkēviča, Ieva Rubeze, Ervīns Broks, Mārtiņs Ratniks, Fēlikss Zīders, kas izglītību guvuši LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā un strādā galvenokārt video un ar digitālās tehnoloģijām, pārstāvēja Latviju 2002.gadā San Paulu 25. biennālē.

Grupas F5 Video projekts "Lūriķi" VMM II stāva vestibilā tiks eksponēts no 2003. gada 18. maija līdz 26. maijam. Projekts "Lūriķi" ir veltīts mākslas darbam un mākslas darbu glabātuvei, kas tiek uzverta un apskatīta kā noslēpums. Mākslinieks uztver Mākslas muzeju kā noslēpumu un piedāvā skatītājiem savu - intrigējošo mākslas darba un glabātuves noslēpuma izzināšanas variantu.

Projekta kuratore Diāna Barčevska

Projekts apskatāms Valsts Mākslas Muzeja II stāva vestibilā no 18.- 26. maijam.

pirmā lapa
 

 

Mākslas skate "LV ™"

 

Bulvāru lokā, Rīgas centrā, veikalu un namu logos (skat. kartē) no 2003.gada 11. līdz 27.maijam apskatāma mākslas skate "LV ™"

Kas būtu Latvijas (trade mark - preču zīme, brends) caur ko mūsu zeme var tapt atpazīta, taču šoreiz šo jēdzienu attiecinot ne tikai uz precēm kā tādām, bet arī nemateriālām nacionālām vērtībām. Iedvesmai kuratore Ieva Kalniņa iesaka aplūkot 1998. gadā dibinātā Latvijas Institūta mājas lapu, kurā pēc īpašu pētījumu veikšanas prezentēta virkne Latvijas nacionālās atpazīstamības simbolu - baltā cielava, bizbizmārīte, margarietiņa, u.tml. (http://www.latinst.lv/lat/lat_li.htm).

Latviešu mākslinieki šajā akcijā tiešā veidā saskārušies arī ar jautājumu: vai tāds LV™ vispār eksistē un, ja "jā"- tad kāds tieši?

 
DARBU APRAKSTI:

 
Elīna Zunde "Pasaka par vērdiņu".

Kādreiz dzīvoja nabadzīgs pirtnieks ar lielu sapni reiz kļūt bagāts. Reiz sapnis arī piepildījās un pirtnieks atrada burvju vērdiņu, kas nekad nebeidzas. (no K. Skalbes pasakas)

Skatlogā 2m Monkey ar spēļu automātu iekšā. Spilgts apgaismojums un dekorācijas, teksts (nosaukums, pasakas fragmeni).

Spēļu zāle Labirints

 
Juris Vīgners, bez koncepcijas

Kas notiek, ja Latvijas karogs izbālē saulē, jeb - atrullējas tā krāsainās malas?

Sakta, Aspazijas bulv.30

 
Raitis Zajančkauskas izsisties

Latvijā kopš 90.gadu sākuma kā vērtība eksistē "izsišanās" (sasniegt pēc iespējas labāku sociālo, materiālo, u.c. stāvokli). Daži jau ir izsitušies, jaunie to vēl grib… arī valsts grib izsisties (ES, NATO…)

Nokia, Aspazijas bulv.25

 
Pure Culture: Simona Weiland, Emīls Rode rīgas modes. Skatlogi

Rīgas modes ir mēģinājums izzināt Rīgas pensionāru stila estētiku. Neviena estētika gan nevar izvairīties no papildus nozīmes. Pensionāru apģērbs apzīmē savu īpašnieku nabadzību, kas gadu desmitiem valkā tās pašas drēbes, jo nevar atļauties jaunas. Tās arī atklāj mūsu nostaļģiju par pagājušiem laikiem, kad drēbes tika pirktas uz ilgu laiku, pirms mūsu ielas bija iekarojuši attīstītā kapitālisma viensezonas mode.

Viesnīca Rīga (restorāna logi)/

 
Ieva Kauliņa pērc vai mirsti. preci vai mirsti/

Tieša replika par Latvijas institūta atlasītajiem Latvijas simboliem. Līgavas vai atraitnes, kāzu kleitās vai sēru drānās tērptas cielavas, bizbizmārītes, liepas un citas egles. Reklāmas baneri veikalu skatlogā.

Viesnīca Rīga (restorāna logi)

 
Kristians Brekte neko sev, neko sev..., visu man, visu man ...

Apģērbu veikala skatlogos ievietotas divas piepūšamās lelles, kurām uzvilkti T-krekli. Vienai uzraksts priekšā: neko sev, neko sev ... , otrai - aizmugurē: visu man, visu man ... Vienai lellei virsū spiežas drēbju siena, kas spiež to pie skatloga, otrai - drēbes glīti sakārtas aiz muguras.

Viesnīca Rīga (restorāna logi)

 
Līga Pinne latvija - mākslinieku zeme

Latvija - mākslinieku zeme. Mazpazīstamu mākslinieku portreti. Tas, ko neredzam un nepazīstam nav neesošs. Mākslinieki, kas sevi un savu darbu nereklamē.

Viesnīca Rīga (restorāna logi)

 
Renalds Kārlis Andersons, Pāvils Jurjāns, Pēteris Līdaka, Reins Grants didzis

Jaunā latviešu firmas zīme Didzis, ko izdomājuši un jau realizē draugu kopa kā savu alternatīvu brendu tirgū redzamajām. Tā balansē starp vietu iekarojušām plaši atpazīstamām zīmēm un Ulmaņlaika Atpūtās lasāmajiem saukļiem!

Didzis ir latviešu preču zīme - īstena latvieša sirdij un gaumei. Didzis ietērpi ir jo gana ērti katram latvim un latvei, dodoties vingrot, ejot dejas solī, darba tikumā un ikvakara atpūtā.

Viesnīca Rīga (restorāna logi)

 
Māra Valtiņa kvalitatīvs latvijas produkts

Veči ēd ar baltām karotēm no baltām bļodām uz balta galda baltu putru. Kad ~ pēc 1-2h šie nogurst, tad nāk nākamā maiņa. Ir ~ 2-3 maiņas.

Restorāns Senā Rīga

 
Artūrs Arnis riga connecting people. the beautiful reality

Darbības vieta: Rīgas centrs. Laiks: saulaina, skaidra pēcpusdiena. Cilvēki: jaunas bezrūpīgas, defilējošas, moderni ģērbušās meitenes. Darbība: viņas tiek aicinātas fotografēties ar nepazīstamu jaunekli, bet nosacījums paredz, ka viņas tiks noskūpstītas. Vērtīgais rezultāts: mirklis, kad iepriekš nepazīstami cilvēki skūpstās Rīgas centrā. Rīga (Latvija) - kā jauna brīva, pieejama, stilīga, seksuāla pilsēta.

Sixt, Boutique Royal, Kaļķu iela 28

 
Gints Gabrāns iespēja nopelnīt

Iespēja nopelnīt! Aicinām austrumnieciska izskata cilvēkus pieteikties dokumentālo sižetu filmēšanai TV Ziņu dienestu reportāžām no pasaules karstākajiem punktiem. Informācija pārbaudāma pa tālruni: 7092101.

Hotel de Rome (konferenču zāles logi

 
Monika Pormale miers 9,99

Valūtas maiņa, Kaļķu iela 28

 
Ineta Sipunova, Kristaps Rozītis

Latvijas tirdzniecības marka: lielvārdes josta.

MC Donalds, Basteja bulv.18

MA1Z3: Una Meiberga sadarbībā ar Linardu Kullesu tekuļi

Lopkautuvēs ir speciāli tekuļi vai auni, kas ir pieradināti pie asins smakas. Ja aitas iztālēm saož asinis, tās dažkārt nekust no vietas. Tad šos pieradinātos tekuļus iejauc aitu barā un viņi ļoti droši un pārliecinoši aizved visu aitu baru uz kautuvi.

Elkor modes, Brīvības bulv.19/

Monika Pormale neko negribu ne par kādu naudu

Uzraksts uz ēkas fasādes Raiņa bulv.25

pirmā lapa
 

 

 
Rauls Hausmans. Fotodarbi 1927 - 1957

 

Gētes institūtā līdz 13. jūnijam apskatāma vācu mākslinieka Raula Hausmana fotogrāfiju izstāde.

Rauls Hausmans (1886 - 1971) 1918. bija viens no Berlīnes DADA kustības dibinātājiem, sadarbojās ar Holandes un Austrumeiropas māksliniekiem un atstāja oriģinālus un daudzveidīgus darbus: gleznas, fotogrāfijas, grafikas, DADA dokumentus u.c. Viņa revolucionārās idejas un teorija ietekmēja divdesmito gadu Berlīnes avangardu. Pie Hausmana draugu loka piederēja Kurts Šviterss, Man Ray, Ērihs Hekels un Francs Jungs. 1933. gadā Hausmanam nācās bēgt no Vācijas. Viņa trimdas gaitas veda uz Prāgu, Ivisu, Cīrihi, Parīzi un Limožu, kur viņš gandrīz akls, nabadzībā un visu aizmirsts 1971.gadā mira. 1967. gadā - dažus gadus pirms Hausmana nāves - Stokholmā māksliniekam par godu tika sarīkota viņa darbu pirmā retrospekcija.

Izstādē apskatāma fotogrāfiju izlase, kas tapušas Berlīnē, Ivisā, Prāgā un Limožā laikā no 1927. līdz 1957. gadam. Pieejams katalogs vācu, franču, angļu valodās.

pirmā lapa
 

 

 

Johans Leberehts Eginks.
Odisejs un Nausikaja. 1824

Secundum Artem. 19. gs. akadēmiskā glezniecība

 

Izstāde Secundum Artem. 19.gs. akadēmiskā glezniecība (latīņu val. pēc mākslas likumiem), ar kuru Valsts Mākslas muzejs uzsāk savu simtgades jubilejas programmu, ir veltīta 19.gs. Eiropas akadēmiskajai glezniecībai. Izstādē iekļauti 89 autoru ap 200 mākslas darbi no Valsts Mākslas muzeja, Ārzemju mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, Igaunijas Mākslas muzeja, Kauņas Vitauta Lielā kara muzeja krājumiem. Vācbaltu un latviešu mākslinieku glezniecība tiek eksponēta kopā ar vācu, krievu, franču 19. gadsimta akadēmiskās glezniecības paraugiem, ko izstādē pārstāv tādi pazīstami meistari kā Horass Vernē, Ārijs Šefers, Vilhelms Kaulbahs, Osvalds Ahenbahs, Hanss Makarts, Karls Brilovs, Heinrihs Semiradzkis, Nikezs de Keizers u.c. Skatījums uz Latvijas akadēmisko glezniecību citu nacionālo mākslas skolu kontekstā, kuru piedāvā Izstāde Secundum Artem, dod iespēju daudz reljefāk parādīt un analizēt lokālās parādības. Jāatzīmē, ka pirmoreiz Latvijā skatītājiem būs iespēja iepazīties ar Karla Hūna diplomdarbu Sofija Vitauta meita Vasilija Tumša kāzās (Kauņas Vitauta Lielā kara muzeja īpašums).

Izstāde sastāv no piecām tematiskām nodaļām. Pirmās trīs nodaļas izveidotas saskaņā ar akadēmiskās glezniecības žanru hierarhiju - Dievi, varoņi, notikumi (figurālās gleznas), Zemes idille (ainava) un Starp ideālu un realitāti (cilvēka tēls). Nodaļa Academia, kurā tiek izstādītas skices, zīmējumi, studijas, sniedz ieskatu kā mākslinieciskās jaunrades procesā, tā arī atklāj gleznotāja darbnīcā valdošo gaisotni. Visbeidzot piektajā nodaļā Pinakotēka reprezentētas slavenāko Eiropas meistaru gleznu kopijas un gravīras, jo Renesanses, 17. gs. Boloņas skolas un franču klasicisma meistaru darbu oriģināli visās Eiropas Mākslas Akadēmijās tika kvalificēti kā izcilas un neapšaubāmas estētiskas vērtības.

Izstāde apskatāma Valsts Mākslas muzeja 1. stāvā un Hēges zālē no 15. maija līdz 7. jūlijam.

pirmā lapa
 

 

 

A. Meldere. Dzeltens

Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā

 

Izstāžu zāle "Arsenāls" un Radošajā darbnīcā no 20. maija līdz 14. jūlijam apskatāma izstāde "Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā".

Izstāde "Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā" ir Latvijas kultūrai nozīmīgs mākslas projekts. Pirmo reizi izstāde atklāj abstrakto glezniecību kā noturīgu tendenci Latvijas mākslā.

Latvijas mākslas vēsturē ir grūti atrast gleznotāju paaudzi, kuras pārstāvjus abstrakcija kā ideja, izteiksmes veids un metode būtu atstājusi pilnīgi vienaldzīgus. Ekspozīcijā iekļautas turpat simts mākslinieku vairāk nekā 200 abstraktās kompozīcijas - no Valsts Mākslas muzeja krājuma, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas, privātajām galerijām un privātkolekcijām.

Ekspozīcija parāda gan Latvijā plaši pazīstamu mākslinieku bezpriekšmetiskās kompozīcijas, gan to gleznotāju veikumu, kuru vārdi līdz šim bija zināmi šaurākam mākslas cienītāju lokam. Darbu hronoloģiskais diapazons ir plašs - sākot no atsevišķām bezpriekšmetiskajām kompozīcijām latviešu klasisko modernistu 20. gs. 20. - 30. gadu daiļradē līdz abstrakcijām mūsdienu gleznotāju traktējumā.

Daudzas Latvijas gleznotāju abstraktās kompozīcijas ir nozīmīgi bezpriekšmetiskās tēlotājas valodas kultivēšanas un estētisko kvalitāšu izkopšanas paraugi, kuros dziļi subjektīvi un reizē vizuāli iedarbīgi demonstrētas abstrakcionisma modifikācijas koloristiski un formāli visai bagātā spektrā. Augstu vērtējami ir O.Jaunarāja, O.Ābola, Z.Loginas, L.Auzas, V.Pavlova, O.Bausova, A.Melderes, V.Zābera radošie eksperimenti plastisko novāciju jomā. Izstāde dod lielisku iespēju noteikt un raksturot liriski ekspresīvās abstrakcijas (O.Jaunarājs, O.Ābols, Z.Logina, A.Meldere, Dž.Skulme, A.Ņikitins, A.Dembo, I.Ļeontjevs, I.Naglis) atšķirību no liriski meditatīvās (E.Grūbe, D.Ābele, M.Upzars, T.Krivenkova) tendences. Parādīt ģeometriski racionālās abstrakcijas (E.Šveics, O.Ābols, U.Zemzaris, I.Iltnere) starpību no metafiziskās (L.Auza, O.Bausovs, G.Šelkovojs) un salīdzināt abstraktās kaligrāfijas estētiku (S.Krastiņa, Ģ.Muižnieks, B.Bakradze, R.Dzjubenko, R.Korovins) ar analītisku pieeju optiskajās kompozīcijās (V.Pavlovs). Tomēr visumā latviešu mākslā dominējošā ir liriski ekspresīvā abstraktā glezniecība.

Ļoti būtisku aspektu abstrakcionisma evolūcijas kopainā atklāj trimdas izcelsmes latviešu gleznotāju audekli no Valsts Mākslas muzeja glezniecības kolekcijas. Skatītājiem tiek dota iespēja salīdzināt abstraktā tēlojuma modifikācijas un transformācijas to mākslinieku daiļradē, kuri auguši un profesionāli veidojušies Rietumu mākslas tradīciju un novitāšu oreolā (L.Mieriņš, H.Norītis, Ģ.Puriņš, E.Strautmanis, O.Šteiners, L.Strunke, S.Vīdzirkste).

Izstādē pirmo reizi tiek parādīta arī to mākslinieku daiļrade, kuri sociālpolitisko sistēmu nomaiņas laikā meklēja sava radošā potenciāla alternatīvas realizēšanas iespējas. Valsts Mākslas muzeja Radošajā darbnīcā (ekspozīcijas "Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā" turpinājums) apmeklētāji varēs tuvāk iepazīties ar 1990. gadu sākuma neoavangarda parādību Latvijā - mākslinieciskā grupējuma "Zilās durvis" radošo mantojumu (O.Bausovs, I.Docenko, V.Kļosovs, G.Kuzņecovs, S.Dvorecka).

Kuratore Natālija Sujunšalijeva

pirmā lapa
 

 

 

J. Strupulis. Dante Europeo. 2003

11. Latvijas Medaļu mākslas triennāle

 

Šogad notiks jau 11. Latvijas Medaļu mākslas triennāle, kas reizē ir jubilejas izstāde, jo atzīmējam pirmās medaļu mākslas izstādes (1973) trīsdesmitgadi. Visus šos gadus nenogurstošs šīs triennāļu idejas uzturētājs ir bijis mākslinieks Jānis Strupulis.

Zīmīgi, ka varam atzīmēt vēl vienu jubileju - pašlaik aizrit simtais gads, kopš radītā pirmā medaļa, kuras tapšanā piedalījies latviešu mākslinieks: 1904. gadā mākslinieks Vilhelms Purvītis darinājis metu medaļai, kas veltīta Kazdangas pilij.

Katra no aizritējušajām 10 medaļu mākslas izstādēm ir bijusi patiesi nozīmīgs notikums Latvijas kultūras dzīvē, jo apliecināja gan mūsu mākslinieku augsto profesionalitāti un izteiksmes stilu daudzveidību, gan vēstīja par sava laika aktualitātēm un to atspoguļojumu mākslā - kur tieši, vai netieši bija plaši izmantotas tādas izteiksmes formas kā alegorija un metafora.

Latvijas medaļu mākslas izstādes savā laikā rosināja darbam arī Lietuvas un Igaunijas māksliniekus un kļuva par būtisku impulsu Baltijas medaļu mākslas triennāļu tradīcijai, kuras notiek Viļņā.

Par Latvijas medaļu mākslinieku panākumiem liecina arī viņu veiksmīga piedalīšanās un apbalvojumi daudzos starptautiskos pasākumos - simpozijos, konkursos, izstādēs. Par to liecina arī fakts, ka desmit no mūsu medaļu mākslai uzticīgākajiem māksliniekiem ir starptautiskās medaļmākslinieku apvienības FIDEM biedri - tie ir Jānis Strupulis, Vija Mikāne, Bruno Strautiņš, Ligita Ulmane, Laimdota Griķe, Gunta Zemīte, Māra Mickēviča, Jānis Mikāns, Antra Urtāne, Inese Nātriņa.

Mūsdienu medaļu mākslas raksturīga iezīme ir tēmu un formu daudzveidība - no rūpīgi koptas tradīcijas līdz spilgtiem radošiem meklējumiem, kas atspoguļojas katrā medaļu mākslas izstādē. To redzēsim arī 11. Latvijas Medaļu mākslas triennālē.

Izstāde apskatāma Valsts Mākslas muzeja Mazajā zālē līdz 29. jūnijam.

pirmā lapa
 

 

Sandras Krastiņas izstāde "Vēja ziedi"

 

Rīgas galerijā no 6. maijā līdz 24. maijam notiks Sandras Krastiņas personālizstāde "Vēja ziedi".

Sandra Krastiņa sevi pieteikusi 1980. gadu sākumā kā nopietna figurālisma tradīciju veidotāja, ar viņai tolaik raksturīgo, izsmalcināto zemes toņu kolorītu. Mākslinieces glezniecisko tēlu pasaulē bija vērojama psiholoģiskās analīzes klātbūtne viņas gleznotajos vienaudžu individuālajos un grupas portretos, pētot cilvēka likteni, kas 20. gs. 90. gadu beigās transformējies "mazā cilvēciņa" motīvā. Īpašu uzmanību Sandra Krastiņa pievērš faktūrām, krāsu attiecībām, kompozīcijai. Māksliniece ir daudzu plaša mēroga izstāžu dalībniece gan Latvijā, gan ārzemēs, un topošā personālizstāde ir viņas jau 15. individuālā mākslas darbu skate.

Personālizstāde Rīgas galerijā tiks atzīmēta ar jaunu, tāda paša nosaukuma Sandras Krastiņas bagātīgi ilustrētu mākslas darbu katalogu /māksliniece Ingrīda Zābere/. Izdevuma tekstuālo daļu veidos mākslas kritiķa Pētera Bankovska eseja "Kādi vēji, kādi ziedi", Sandras Krastiņas tematisks un retrospektīvs atskats uz būtiskākajiem savas daiļrades periodiem un motīviem, mākslinieces biogrāfijas fakti, personālizstāžu un nozīmīgāko grupas izstāžu pārskats, svarīgākā bibliogrāfija. Katalogs tiks izdots 48 lpp. apjomā latviešu un angļu valodās, tā izdevējs ir Rīgas galerija, finansē Kultūrkapitāla fonds.

pirmā lapa
 

 

 
Antoņinas Paškevičas porcelāna apgleznojumu izstāde

 

Rīgas Porcelāna muzejā Kalēju ielā 9/11, Konventa sētā līdz 8. jūnijam apskatāma interesanta izstāde - mākslinieces Antoņinas Paškevičas porcelāna apgleznojumi "Antīkie motīvi".

Antoņina Paškeviča strādājusi par mākslinieci Rīgas porcelāna rūpnīcas mākslinieciskajā laboratorijā - izstrādājusi dekoru metus, arī vāzes un sīkplastiku, arī individuālajā radošajā darbībā ieceres galvenokārt īsteno porcelānā.

Antīkās mitoloģijas tēma un sižeti saista Antoņinu Paškeviču jau kopš studiju gadiem. Izstādē eksponētas virsglazūras tehnikā apgleznotas trauku servīzes, kas radītas 2002./2003. gadā. Māksliniece izmantojusi Vācijā un Latvijā ražotās, kā arī pašas izstrādātās servīžu formas.

Servīžu apgleznojumos antīkās mitoloģijas tēli - Poseidons, Artemīda, Dionīss - kombinēti ar ornamentu joslām. Zelta un lustras akcenti uzsver apgleznojumu dekorativitāti. Atsevišķa darbu sērija veltīta Vecās Derības sižetiem, piemēram, "Ādams un Ieva".

pirmā lapa
 

 

 
Dejas performance JRT

 

Tikai ar vienu izrādi Rīgā viesojas izcilais franču mākslinieks Ksavjers Lerojs (Xavier Le Roy), kurš tagad dzīvo un strādā Berlīnē. Izrāde "Apstākļu produkts" ("Product of Circumstances") ir autobiogrāfisks stāsts, kas pārsteidzoši dabiskā un pašironiskā veidā apvieno zinātnisku lekciju un kustību.

Mikrobiologs Ksavjers Lerojs deju nodarbības sāka apmeklēt, strādājot pie savas doktora disertācijas molekulārajā un šūnu bioloģijā. Kopš 1991. gada vinš ar eksperimentāliem projektiem dejā ir guvis atzinību visā Eiropā un viņa vārds festivālu afišās ir kvalitātes garantija.

Izrāde notiks Jaunajā Rīgas Teātrī 4. maijā plkst. 19.00

pirmā lapa
 

 

Tēlnieku Mākslas dienas

 

Akmenstēlniecības mītne "GAUJASIELA" Gaujas ielā 1, no 5. maija līdz 9. maijam, no plkst.11.00-16.00, notiks mākslas radīšana un rādīšana.

Tēlnieki Gvido Buls, Ginters Krumholcs, Aigars Zemītis veidos akmens skulptūras "LMS Skulptūru darzam" un ikvienam būs iespēja vērot darbu tapšanu un pašiem piedalīties akmens kalšanas procesā.

Līdzās akmens skulptūru veidošanai, norisināsies simpozijs "FOR USE", kurā tēlnieki Uldis Freibergs un Egils Garkevics veidos tēlniecības darbus no asfalta.

2003. gada 9. maijā plkst.17.00 notiks muzikāli - tēlnieciska akcija ar Total Dobže piedalīšanos, plkst. 18.00 būs mūzikls "BMW 320", piedalās Total Dobže.

pirmā lapa
 

 

Mākslas dienas ir klāt

 

No 2003.gada 15.aprīļa līdz 10.maijam visā Latvijā jau četrdesmit ceturto reizi notiks Mākslas dienas. Šī gada Mākslas dienu moto ir MĀKSLA 00-24h, kas nozīmē iespēju gūt intensīvu mākslas baudījumu divdesmit sešu dienu garumā, kā arī simboliski aptver to Mākslas dienu pasākumu un izstāžu skaitlisko apjomu gan Rīgā, gan pārējās Latvijas pilsētās un rajonos.

Mākslas dienas, šķiet, mūsu apziņā kļuvušas par tikpat dabisku parādību kā pavasara iestāšanās un tikpat nacionālu kā, teiksim, Dziesmu svētki, un tām itin pašsaprotami piegulst apzīmētājs tradicionālās.

Ko šī mākslas tradīcija mūsu mākslas kopainā nozīmē patlaban, pēc septiņdesmito gadu augstā viļņa un deviņdesmito gadu sākuma pieklusuma klusās lokālās fona šļakatās, atkarīgs no mums. Taču nenoliedzams ir fakts, ka arī šodien Mākslas dienas ir gan objektīva lokālās mākslas dzīves parādība, gan labs veids, kādā iespējams plašāku sabiedrību iepazīstināt ar procesiem mūsdienu mākslā, aptverot visu Latvijas teritoriju.

Detalizētāka informācija par Mākslas dienu 2003 pasākumiem ir meklējama Mākslas dienu brošūrās Rīgas un citu Latvijas pilsētu muzejos, galerijās un kultūras namos. Sākot no 18.aprīļa, katru nedēļu, informācija būs pieejama laikraksta "Diena" piektdienas pielikumā "Izklaide" un mājas lapā www.diena.lv, 25.aprīlī iznāks speciāli Mākslas dienām 2003 veltīts laikraksta "Diena" ielikums.

Mākslas dienu 2003  programma

Mākslas dienu 2003 informācijas koordinatore Agnese Ruciņa

pirmā lapa
 

 

 
Čehijas msdienu mākslas dienas Rīgā

 

15. aprīlī Rīgā projekta "Prāgas – Rīgas mākslas dialogs" ietvaros atklās vērienīgu mūsdienu Čehijas stikla, keramikas, foto un glezniecības mākslas prezentāciju, kas norisināsies līdz 27. aprīlim. Čehijas mūsdienu mākslas izstādes veido ieskaņu gaidāmajām oficiālajām Prāgas dienām, kas Rīgā notiks no 23.aprīlim.-26.aprīlim.

Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu zālē būs apskatāmi mūsdienu Prāgas un Ostravas Mākslas akadēmiju Glezniecības meistardarbnīcu vadītāju un jauno čehu mākslinieku darbi.

Čehu stikla mākslu galerijā "ASŪNA" pārstāvēs izcilāko mūsdienu čehu mākslinieku darbi.

Galerijā "DAUGAVA" būs apskatāmi pazīstamās čehu keramiķes Jindras Vikovas darbi un viņas dzīvesbiedra - čehu fotogrāfa Pavela Baņkas foto gaismu spēles.

Lekciju par mūsdienu čehu mākslas attīstību 16. aprīlī plkst. 12.00. LMA nolasīs Jitka Pokorna, kas ir arī Prāgas stikla mākslas galerijas direktore.

15. aprīlī plkst. 15.00 Rīgā Latvijas Mākslas akadēmijā notiks preses konference.

Projekta " Prāgas-Rīgas mākslas dialogs " 1. daļa notika Prāgā š.g. martā, kad četrās Prāgas izstāžu zālēs bija skatāma mūsdienu latviešu keramika, glezniecība un stikla māksla.

pirmā lapa
 

 

Izstāde"savvaļas fotogrāfi"

 

Izstādes IECERE
Izstādes koncepcijas pamatā – uzaicināt piedalīties projektā māksliniekus, kuru galvenā nodarbe nav foto māksla (tēlniekus, grafiķus, gleznotājus, dizainerus, scenogrāfus u.c.). Tomēr katru no uzaicinātajiem autoriem viņu radošo meklējumu procesos ir iespaidojis viens no populārākajiem 20. gadsimta cilvēku pašizteiksmes veidiem -FOTOGRĀFIJA. Fotogrāfē visi, bet to darot, katrs apzinīgi vai neapzinīgi izvēlas tieši sev raksturīgāko. Fotokameras acs fiksē tikai vienu konkrētu attēlu, kurā apzināti vai spontāni refleksējas tieši konkrētā indivīda konkrēta brīža pasaules uztvere. Īpaši saistoši ir vērot kā šajā fotogrāfijas procesā darbojas artistiskas personības - mākslinieka domāšana ar savu bagātu un daudzveidīgo radošo potenciālu. Fotogrāfija kā impulss mākslinieka radošās koncepcijas attīstībā, fotogrāfija kā kāda viena projekta virzītājspēks vai vienkārši no dogmām brīvas radošas manipulācijas ar katra autora izvēlēto materiālu ir galvenais kas spēs saistīt un ieinteresēt šajā kolekcijā.

Izstādes MĒRĶIS
Par izstādes vietu apzināti ir izvēlēta nevis kāda Rīgas galerija vai tradicionāla izstāžu zāle, bet gan Komunikāciju centrs "Sapņu fabrika". Tātad "FOTOGRĀFI" ar savu ieceru, iedomu, vīziju vai sapņu laboratoriju, kuras vizuālās realizācijas līdzeklis šoreiz ir fotogrāfija, izstādās "SAPŅU FABRIKĀ". Tāds neparasts "sānlēciens", varbūt pat pilnīgi jaunas pašatklāsmes veids, alternatīvā izstāžu vietā, kuras mērķauditorija var būt citāda nekā muzejā vai galerijā.

Izstādes autorus vieno nevis paaudzes izjūta, estētiskie vai stilistiskie principi, bet gan viens no demokrātiskākajiem un daudzveidīgākajiem izteiksmes veidiem FOTOGRĀFIJA. Fotomāksla un citas vizuālās mākslas formas gan 20. gadsimta, gan arī 21. gadsimtā atrodas nemitīgā savstarpējās mijiedarbības procesā. Projekta mērķis - paplašināt fotogrāfijas, kā viena no vizuālās mākslas veidiem, izzināšanas robežas, apliecināt, cik radoši un daudzveidīgi ir iespējams strādāt šajā sfērā.

Piedalās: Jānis Avotiņš, Ilmārs Blumbergs, Normunds Brasliņš, Inta Celmiņa, Holgers Elers, Mārtiņš Grauds, Didzis Grodze, Anna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Helēna Heinrihsone, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Haralds Jegodzienskis, Frančeska Kirke, Sandra Krastiņa, Leonards Laganovskis, Katrīna Neiburga, Ojārs Pētersons, Juris Putrāms, Gunta Riekstiņa, Egils Rozenbergs, Pēteris Sidars, Laura Sileniece, Oļegs Tilbergs, Solveiga Vasiļjeva, Andris Vītoliņš

Izstādes kuratore Inese Baranovska

pirmā lapa
 

 

Porcelāna dienas Porcelāna muzejā

 

Mākslas dienu 2003 ietvaros no 15. aprīļa līdz 10. maijam Rīgas Porcelāna muzeja porcelāna darbnīcā notiks PORCELĀNA DIENAS.

Ar Porcelāna dienām Rīgas Porcelāna muzejs vēlas uzturēt Mākslas dienu tradīciju, kad mākslas darbu skatītāji tiek aicināti mākslas darbu tapšanas "virtuvē", lai ne tikai vērotu, bet arī piedalītos mākslas darbu tapšanā.

Muzeja Porcelāna darbnīcas mākslinieki iepazīstinās ar porcelāna darbu tapšanas procesu - liešanu, veidošanu, glazēšanu, demonstrēs kā top porcelāna figūriņas, rotaslietas, trauki.

Aicinām ikvienu Rīgas Porcelāna muzeja apmeklētāju ļauties pavasara iedvesmai un izmantot Porcelāna darbnīcas piedāvājumu, radot oriģinālus Lieldienu dekorus, mīļu dāvaniņu Mātes dienai vai asprātīgu sveicienu draugam. Mākslinieku vadībā katrs varēs pats veikt daudzos darba posmus, izjust, kā tas ir - ieliet porcelāna masu formā, tad to izņemt, sagatavot apdedzināšanai, vēlāk glazēt un apdedzināt vēlreiz, kamēr darbs iegūst iecerēto veidolu. Piedāvāsim jau gatavas formas, kuras katrs varēs radoši papildināt, izveidojot interesantas rotaslietas, figūriņas, porcelāna olas, vāzītes vai pat trauku komplektus.

Tālrunis informācijai 7503769. Grupas lūdzam pieteikties savlaicīgi.
Rīgas Porcelāna muzejs, Kalēju iela 9/11, Konventa sēta.
Darba laiks O., T., C., Pk., S., Sv. 11.00 - 18.00, P. slēgts.
Zanda Zībiņa, Rīgas Porcelāna muzeja krājuma glabātāja

pirmā lapa
 

 

 
Ar Rembranta vārdu

 

Izstāde Ar Rembranta vārdu paredzēta kā otrais projekts Ārzemju mākslas muzeja izstāžu ciklā Holandes Zelta laikmets. 2002. gadā notika šī cikla pirmā izstāde – Adriāns fan Ostāde.

Izstādē tiks eksponēti 44 Ārzemju mākslas muzeja grafikas kolekcijas darbi, no kuriem daļa ir pasaulslavenā holandiešu mākslinieka Rembranta Harmensa fan Reina (1606-1669) oriģināloforti, bet pārējie - viņa darbu kopijas, viltojumi un atdarinājumi, kā arī sižetiski un kompozicionāli vai pēc tehniskā risinājuma tuvas grafikas, kuras varētu apvienot zem viena nosaukuma – Rembranta ietekmju loks.

Izstādes mērķis ir iepazīstināt ar Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas bagātībām un parādīt, kā muzeju kolekcijās 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā ieplūda dažādas vērtības darbi, no kuriem daudzus sākotnēji apvienoja atribūcija: Rembrants. Pamazām, muzejā veicot zinātnisko izpēti, oriģināldarbu saraksts saruka, papildinot kopiju klāstu. Izstāde atklās visu šo plašo spektru, iepazīstinot skatītājus ar atšķirīgo oriģināldarbos un to kopijās, un sniegs informāciju par Rembranta grafikas mantojumu. Izstāde būs atvērta no 30. aprīļa līdz 12. jūnijam.

Izstades kuratore Daiga Upeniece

pirmā lapa
 

 

 
Norvēģu mūsdienu keramika

 

Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijā
Ārzemju mākslas muzejs, Latvija
Nacionālais M.K.Čurļoņa mākslas muzejs, Lietuva
Fonds 3,14, Norvēģija

piedāvā izstādi Ārzemju mākslas muzeja Velvju zālēs
Norvēģu mūsdienu keramika

Mūsdienu norvēģu keramikas izstādē savus darbus rāda trīspadsmit autori. Eksponēta sadzīves, dekoratīvā un dārza keramika. Mākslinieku radošie rokraksti ir daudzveidīgi, keramikas veidojumus rotā reljefi ornamenti, ziedu un augu motīvi. Kolorītā ziemeļnieciski atturīgie darinājumi apliecina autoru talantu apvienot dabā smelto daiļumu ar keramikas tehnoloģiju un laikmetīgo domāšanu. Izstādes darbos izpaužas ne tikai materiāla bagātās iespējas, bet arī mākslinieku attieksme pret dzīvi. Pārliecina virtuoza veidojuma tehnika. Varam vērot, kā risinās proporciju, veselā un daļas, krāsas un formas dialogs. Keramiskās vērtības sintezējas ar tēlnieciskajām. Autori pierāda augstu tehnisko un māksliniecisko meistarību.

Izstāde atvērta līdz 22. aprīlim.

Izstādes kuratore Vanda Ķīse

pirmā lapa
 

 

 
Māksla + komunikācijas 2003: mediju arhitektūra

 

Festivāla informācija
VI. Starptautiskā jauno mediju kultūras festivāla "Māksla + Komunikācijas" ietvaros laikā no 2003. gada 15. līdz 18. maijam notiks pasākumi, kuri konceptuāli atrodas informācijas tīklu un post-modernās arhitektonikas krustpunktā, bet fiziski risināsies dažādās vietās Rigā, Liepājas Karostā un Irbenē.

Konference: mediju arhitektūra
Starptautiskā konference, kas notiks 16. un 17. maijā Rigā, aktualizēs "mediju arhitektūras" tēmu, diskutējot par informācijas tīklu un urbānās ģeogrāfijas savstarpējām sakarībām: kā virtuālo tīklu sociālās komunikācijas pieredze, pārtransformāta fiziskajā telpā, rada jaunus priekšnosacījumus sabiedriskās telpas paplašināšanai pilsētvidē; kā šobrīd attīstoties GPS pozicionēšanas un kartografēšanas tehnoloģijām, mobilajiem sakariem un bezvadu tīkliem, mainās mūsu priekštati par laiku un telpu, sociālajām struktūrām un mākslas formām.

Vides koncepcija un performances "mediju telpā"
Festivāla vides vizuālā koncepcija ("Light affair") akcentēs pasākumu galveno norises vietu - RIXC jauno "Mediju telpu" un LMS ēku, kas atrodas vēsturiski skaistā, tomēr sabiedriski novārtā esošā Vecrīgas rajonā.

Šajā kontekstā RIXC topošās "Mediju telpas" procesuālās transformācijas ideja tiks manifestāta mediju sintāzes instalācijās un performancās ("Redzēt skaņu/dzirdēt gaismu") dažādās savstarpēji saistītās LMS ēkas telpās.

Noslēguma programma: akustiskās telpas laboratorija
Festivāla noslēguma Irbenes Radioteleskopā notiks multimediāla projekta DVD - RT-32: AKUSTISKĀS TELPAS LABORATORIJA prezentācija, kurā izmantoti un apkopoti 2001. gadā Irbenē notikušā starptautiskā skaņu mākslas simpozija materiāli.

pirmā lapa
 

 

Top daudzfunkcionālā mākslas telpa "Betanovuss"

 

Sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu, topošo Latvijas Laikmetīgās dejas centru un "Noass Video" notiek jaunas daudzfunkcionālas mākslas telpas BETANOVUSS izveide. Tās darbība paredz veidot atraktīvu sabiedrisku telpu uz ūdens ar daudzveidīgu un piesātinātu kultūras programmu:

Latvijas Laikmetīgās dejas centrs veidos vidēji 10 dejas izrādes gadā, tostarp starptautiskos projektus - "Site specific dance" (Zviedrija/Latvija) un "Bettina Holzhauzen" (Šveice/Latvija);
LKA vieshoreogrāfu solo izrādes;
Latvijas Jaunā teātra institūts veidos izrādes festivālu "Homo Novus";
divus JTI producētus starpdisciplinārus projektus, meistardarbnīcas;
LKA teātra nodaļas studentu skates;
"Noass Video" rīkos Latvijas un ārzemju videomākslas darbu skates uz lielā ekrāna pilsētas vidē, Daugavas akvatorijā; starpdisciplināros projektus videomāksla-deja, videomāksla-mūzika, videomāksla-teātris; ikgadējo starptautisko videofestivālu "Ūdensgabali"; ikgadēju animācijas filmu festivālu.
"Noass" gadā rīkos 8-12 vietēja mēroga un starptautiskas izstādes, piedalīsies ikgadējo prozas lasījumu un vokālās mūzikas koncertu organizēšanā.
2003.gadā plānots pirmais Rīgas starptautiskais performanču festivāls "Performance ocupation" un radošā darbnīca.

Projekta dalībnieki ir vienojušies par iespēju veidot speciālu pasākumu programmu pilsētas svētkiem un vasarai - tūrisma sezonai. Pilsēta iegūs nozīmīgu kultūras centru, kā arī sabiedrisku telpu uz ūdens dažādu pasākumu rīkošanai.

pirmā lapa
 

 

 
Latviešu dokumentālo filmu programma "Nezināmie mēs"

 

No 8. līdz 16.aprīlim "Kinogalerijā" notiks latviešu dokumentālo filmu programmas skate "Nezināmie mēs", kuras mērķis ir popularizēt Latvijā tapušās jaunākās dokumentālās filmas, pievēršot sabiedrības un kinomīļu uzmanību gan konkrētām filmām, gan dokumentālā kino nozarei. Projekta veidotāji cer, ka, izraisot pozitīvas emocijas, šādas skates varētu kļūt par tradīciju.

Projekta īstenotāji skates anotācijā raksta: "Dzīve bieži izrādās daudz interesantāka par kino, un dokumentālās filmas to apliecina. Tajās ir dzīve pa īstam – atklāta, ieraudzīta un pārsteidzoša. Teoretizēšana par dzīves jēgu atkāpjas pašas dzīves priekšā. Paliek cilvēki ar savām ikdienas un mūžības kaislībām, ar savu miesu un asinīm. Un īstenība izrādās daudz interesantāka par sacerēto. Īstenība uzrunā. Mēs visi esam daļa no tās. Cilvēciskas kaislības un svaigs skatījums Latvijas dokumentālajās filmās. Nezināmie mēs."

Cilvēciskas kaislības un svaigs skatījums Latvijas dokumentālajās filmās.

 
"Sekotāji"

Režisors Andis Mizišs, producente Elvita Ruka, "Vides filmu studija", 66 min., 2003.gads.

Kas liek simtiem un tūkstošiem cilvēku pamest savu dzimto vidi un sekot pašpasludinātam pravietim Vissarionam? Ko Sibīrijas taigā, ceļot Saules pilsētu un gaidot apokalipsi, meklē daudzie izceļotāji no Latvijas? Kas izvirst – ticība vai sabiedrība, no kuras tie bēg?

 
"Blondie stāsti"

Režisore Kristīne Želve, producente Elvita Ruka, "Vides filmu studija", 52 min., 2003.gads.

Piecas dabiski blondas sievietes apstiprina un lauž stereotipus par blondīnēm un viņu vīriešiem. Viņas mīl, gaida, kaitina, izaicina, pārsteidz – viņas dzīvo mums blakus – katra savādāka un katra ar savu blondo stāstu.

 
"Nora un Eleonora"

Režisors Harijs Beķeris, scenāriste Nora Ikstena, producente Elvita Ruka, "Vides filmu studija", 22 min., 2003.gads.

Kā ideoloģija grauj tautu un vara cilvēku likteņus – dokumentāls stāsts par ģimeni, kas pārvērsta svešiniekos. Mazā Nora lasa vecvecmāmiņas Eleonoras dienasgrāmatas un viņas acīm tiek skatīts vesels politiskais laikmets.

 
"manis ir vairāk..."

Režisore Arta Biseniece, scenāriste Nora Ikstena, producente Elvita Ruka, studija "Izteiksme'', 56 min., 2003.gads.

Reiz satikās dziedātāja un mācītājs. Viņiem piedzima četri bērni, caur kuriem liktenis parādīja savu patieso seju. Dzīvība un nāve, sāpes un gaišums liktenī, ko neviens pats neizvēlas. Biruta dzīvi apliecina dziedot, Valters – ticībā, bet jautājums par liktens uzliktajiem pārbaudījumiem paliek neatbildēts.

 
"Ievainotā saule" (Latvija, Igaunija)

Režisors, scenārists Urmas E.Liiv, producenti Uldis Cekulis, Riho Vastrik, "Vides Filmu studija"/"Vesilind''.

Tikai aptuveni reizi piecos gadu tūkstošos milzīgs meteorīts nokrīt uz zemes. Pēdējais liecinieks šādai grandiozai dabas parādībai ir Kaali meteorīta krāteris Sāremā salā Igaunijā. Cilvēkiem, kas toreiz dzīvoja Baltijas jūras rietumu krastā un savās ikdienas gaitās vadījās no Saules cikla, viņu Dievs pēkšņi tika nozagts – Saule norietēja Austrumos. Tas nevarēja neietekmēt cilvēku prātus...

 
No 8.aprīļa – fotoizstāde "Saules apsēstos meklējot...'' – Agra Birzuļa, Māra Maskalāna un Andra Priedīša acīm lūkotā Sibīrija.
12. un 13.aprīlī no 15.00 līdz 18.00 skatītāju tikšanās un diskusijas ar filmu veidotājiem.

pirmā lapa
 

 

Okupācijas muzejā "Latviešu leģions kara laika acīm"

 

Par leģionu līdz šim teikts ir daudz. Leģionāri ir slavēti un apbrīnoti, lamāti un apsūdzēti, ko, raugoties uz pagājušo tikai no mūsdienu redzes viedokļa, izdarīt ir visvienkāršāk, tāpat kā vispār izvairīties no šīs mūsu neērtās vēstures lappuses pāršķiršanas. Pēdējos gados 16. marts no vienkāršas latviešu leģionāru piemiņas dienas ir pārvērties par dažādu politisko spekulāciju un Latvijas valsts politiskā brieduma pārbaudes datumu. Izstādes mērķis ir norobežoties no mūsdienu politiskām kolīzijām un paskatīties uz leģionu ar tā laika acīm, nemēģinot kādu slavināt vai nosodīt, bet aicināt iepazīt un izprast šo mūsu vēstures traģisko lappusi.

$nbsp;
Izstādē līdz 1. jūlijam būs apskatāmi:

Latviešu leģiona formastērpi, ekipējums, ieroči un munīcija, apbalvojumi, karavīru sadzīves priekšmeti.

Nepublicēta latviešu kara ziņotāja Jāņa Tālava (1908-1995) foto kolekcija par leģionāriem Volhovas frontē.

Kara laika propagandas plakāti par latviešu leģionu un karavīru frontes vēstules.

Kara laika kinohronikas un dokumentālās filmas par latviešu leģionu.

Izstādes veidotāji vēsturnieks Uldis Neiburgs un māksliniece Niluta Bahmane

pirmā lapa
 

 

Valda Buša izstāde Ainava un ziedi

 

No 21. februāra galerijā "Mākslas dārzs" apskatāma Valda Buša izstāde "Ainava un ziedi".

Ainava un ziedi ir mākslinieka Valda Buša visbiežāk gleznotie motīvi, tomēr gleznas nav tieša īstenības reflektēšana. Ar spožās krāsas palīdzību mākslinieks uz audekla veido savu - jūtu un emociju pasauli. Temperamentīgie, pastozie paletes naža triepieni, biezā faktūra rada emocionālu noskaņu. Māksliniekam nav vienas - iemīļotas toņu gammas. Izstādē apskatāmas vairāki ainavu gleznojumi, kuros dominē gaiši, pavasarīgi toņi - oranžs, balts, zaļš. Ziedu gleznojumi nereti ir ekspresīvāki gan izteiksmes, gan krāsu izvēlē - sarkans, melns, violets.

Izstādē būs apskatāmi pēdējo desmit gadu laikā tapušie darbi.

Valdis Bušs dzimis 1924. gadā, LVMA mācījies no 1945. līdz 1950. gadam. Izstādēs piedalās kopš 1971. gada, aktīvs Jūrmalas mākslinieku grupas biedrs, sarīkojis vairākas personālizstādes, piedalās kopizstādēs.

Atklāšāna 21. februārī plkst 15.00, galerijā "Mākslas dārzs". Galerija atrodas tirdzniecības centra "mc²" telpās, Krasta ielā 68a.

pirmā lapa
 

 

Fotografē jaunie

 

Šodien, 21. februārī, O. Vācieša muzejā atklāj Tehniskā jaunrades nama ANNAS - 2 jauniešu fotostudijas izstādi. Šī studija parasti pārstāv sevi ar interesantiem, patstāvīgu meklējumu un iedvesmas bagātiem darbiem, kuros jaušama stipra teorētiskā bāze, kas, par laimi, nekļūst dominējoša. Tāpēc darbi ir viegli un brīvi, bet jaunie autori gūst labu profesionālo pamatu skolu.

Izstādē piedalās 17 jaunie autori, no kuriem daži ( Kristaps Epners) jau sevi pieteikuši kā jaunie mākslinieki.

pirmā lapa
 

 

Rīgas porcelāna muzejā – Daces Blūmas personālizstāde

 

2003. gada 25. februārī Rīgas Porcelāna muzejā Kalēju ielā 9/11, Konventa sētā atklās mākslinieces Daces Blūmas personālizstāde "Ceļojumu piezīmes uz porcelāna".

Ceļojumi ir dažādi – ceļojam laikā, telpā, uz pavisam tālām vai ne tik tālām zemēm… Ceļojam atmiņās, ceļojam sapņos… Katrs ceļojums ceļotājā rada kādu pārdzīvojumu, izjūtas, domas, idejas un noskaņas. Mākslinieces Daces Blūmas tālo un tuvo ceļojumu piezīmes materializējušās daudzkrāsainos porcelāna apgleznojumos.

Izstādē būs apskatāmi galvenokārt porcelāna šķīvji, kā arī flīzes, kuru virsglazūras un zemglazūras apgleznojumi tapuši pēdējo 3 gadu laikā.

Daces Blūmas profesionālā darbība vienmēr bijusi cieši saistīta ar porcelānu - viņa strādājusi par mākslinieci Rīgas porcelāna rūpnīcā, vēlāk pievērsusies pedagoga darbam - Rīgas Lietišķās mākslas koledžā mācījusi porcelāna apgleznošanu, šobrīd strādā Valmieras Mākslas vidusskolā, līdztekus aktīvi strādājot radoši un regulāri piedaloties vietējās un starptautiskās izstādēs. Porcelāna apgleznošanas meistarību Dace Blūma pilnveidojusi vairākos porcelāna apgleznošanas simpozijos gan Latvijā, gan ārzemēs. Šī ir Daces Blūmas sestā personālizstāde.

pirmā lapa
 

 

V. Purvīša skolas jaunatklājumi

 

Tuvojoties pavasarim LMM galerijā atkal tiek atsākts izstāžu cikls "V.Purvīša skola". Skatītāju uzmanībai tiek piedāvāti autori, kuri pēdējo reizi izstādīti pirms pāri 60 gadiem. Tik sen neesam redzējuši Pētera Pētersona, Pauļa Strautmaļa, Viļa Lingas darbus. Arī Arveda Dūmiņa darbi Rīgas publikai maz pazīstami, jo viņš izstādījies galvenokārt provincē. Purvīša 120 gadu piemiņas izstadē Viola Beātere-Petriņa, Jānis Induss, Kārlis Pakulis, Vilis Valdmanis bija pārstāvēti katrs ar pāris darbiem, tā kā mūsu izstāde dos papildinājumu viņu daiļrades izvērtēšanā. Slavenākā no izstādītajiem nenoliedzami ir Lidija Auza, kurai senākais darbs uzgleznots akadēmijas laikā, kad viņa vēl saucās Grīnberga. Iespējams, ka Jāņa Asara un Marijas Krauzes darbi nekad nav tikuši izstādīti ārpus akadēmijas sienām. Līdz ar to izstādei piemīt jaunatklājuma šarms.

Aplūkojot Viļa Lingas darbus, kurš beidz LMA tālajā 1931.gadā, redzam, ka gleznotājs nav kopējis sava skolotāja glezniecisko manieri. Lingas darbi rāda modernu 30-to gadu eiropeisku izpildījumu. Vilis Valdmanis pēc 2.pasaules kara emigrē uz Zviedriju. Padomju laikā viņa vārds presē pieminēts netiek. Izstādē, blakus portretam var aplūkot 30-to gadu ainavas, kurās atspoguļojas Purvīša mācītie tonālās glezniecības pamatprincipi. Marija-Vilhelmīne Krauze un Pauls Strautmalis izstādē pārstāvēti katrs ar vienu darbu. Jāpiezīmē, ka tās ir vienīgās zināmās šo autoru gleznas Latvijā.

Jāpiezīmē, ka februārī tiks atklāts Latviešu mākslas muzejs (LMM). Muzeja izstāžu zāle pagaidām atradīsies Dzirnavu ielā 31. Tajā varēs aplūkot izcilus A.Artuma, K.Dannes, A.Egles, V. Kalvāna, Ed. Kalniņa, V.Kalnrozes, Ā. Melnāra, K.Melbārža, Ā.Skrides, J.Viļumaiņa un citu Purvīša audzēkņu darbus, kā arī saņemt izsmeļošu informāciju par pašiem gleznotājiem. Latviešu mākslas muzejs ir sabiedriska organizācija, kas dibināta, lai pēc iespējas pilnīgāk saglabātu mūsu izcilā ainavista, LMA dibinātāja piemiņu un apkopotu ziņas par viņa pedagoģisko veikumu. Muzejs nodarbosies ar grāmatu izdošanu par Purvīša skolniekiem, kā arī ar gleznu atributāciju, izmantojot ķīmisko un spektrālo analīzi.

pirmā lapa
 

 

Uldim Zemzarim - 75

 

LMS galerijā 19. februārī atklāja glezntāja Ulda Zemzara 75 - gadu jubilejas izstādi "Ģimeniski motīvi".

Gleznotājs Uldis Zemzaris dzimis 1928. gada 24. februārī Jūrmalā, Mellužos.

No 1946. līdz 1948. gadam un 1953. gadā mācījies Rīgas J. Rozentāla Mākslas vidusskolā.

No 1948. līdz 1955. gadam studējis glezniecību Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā Rīgā, kur studējis pie Kārļa Sūniņa, Jāņa Roberta Tilberga un Eduarda Kalniņa. Par sev garīgi vistuvāko pasniedzēju meistars dēvē Kārli Miesnieku.

Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1952. gada,1957. gadā U. Zemzaris tiek uzņemts par biedru Latvijas Mākslinieku savienībā, kuras paspārnē kopā ar Leo Kokli dibina jauno mākslinieku sektoru un organizē pirmās jauno autoru izstādes.

U. Zemzari var dēvēt par klasiskā reālisma meistaru, atzinīgi vērtējams viņa izkoptais zīmētāja talants. Sevis izzināšanas procesā māksliniekam daudz palīdzējusi iespēja iepazīties ar pasaules izcilākajiem mākslas muzejiem: "Laikam jau pateicoties tam, ka bijusi iespēja pasaulē pavērot mākslas dzīvi arī svešās zemēs, esmu konstatējis, ka pašlaik pasaulē laba reālistiska māksla ir visretāk sastopama parādība."

U. Zemzaris ir rīkojis personālizstādes Rīgā (1961., 1946., 1980., 1988., 1998. g.), pēdējas divas Valsts Mākslas muzejā, Tartū (1965.g.), Maskavā (1974.g.), Sidnejā (1982.g.), Ottavā (1984.g.), Ņujorkā, Bostonā (1991.g.) u.c.

Iepirktie darbi glabājas Valsts Mākslas muzejā Rīgā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Tretjakova galerijā Maskavā, Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijā Ņūdžersijā, ASV, Bratislavas pilsētas galerijā Slovākijā.

Izstāde LMS Galerijā ir viena no meistara 75 gadu jubilejas izstādēm, kurā viņš grib izstādīt, viņaprāt, tikai labākos un sev mīļākos darbus.

Inese Baranovska

pirmā lapa
 

 

 
Baudi jauko nakti!

 

Mākslinieku grupa F5 (Ieva Rubeze, Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks) no 14.februāra plkst. 17.00 līdz 21.februārim piedāvā video instalāciju, kura tika izstādīta 25. Starptautiskajā mākslas izstādē Sao Paulu biennālē 2002.gadā. Projekts apskatāms 11. novembra krastmalā 35, RIXC mediju telpā (bijusī Medenes darbnīca)

Mākslinieku grupa F5 ir "Gada balvas 2002" laureāti nominācijā "Nozīmīgs ieguldījums starptautiskajā sadarbībā".


 

Izstades koncepcija

"Vairāk" NAV "labāk", kad mēs runājam par gaismu naktī.

Tas ir lēns process, kaut sācies pirms vairākiem gadu desmitiem. No debesīm pamazām sāk pazust zvaigznes. Visskaidrāk nakts pārvēršanās par dienu ir pamanāma virs lielpilsētām. To izraisa mākslīgais apgaismojums, kas izgaismo lielceļus, ēku fasādes, ielas, mašīnu stāvvietas u.t.t.

Nepareizi izgatavots mākslīgais apgaismojums padara debesis blāvas, jo tas raida daļu savas gaismas arī debesīs. Debesis co spogulis projecē gaismu atpakaļ uz zemi, kā rezultātā rodas gaismas tunelis, apžilbināšanas efekts un enerģijas tuksnesis. To sauc par gaismas piesārņojumu, ko izraisa mākslīgā apgaismojuma daļiņu pārvēršanās gāzē.

Vairākums domā - jo spilgtāk kāds laukums izgaismots, jo labāk un arī drošības sajūta lielāka. Bet patiesība ir gluži pretēja, raidot pārspīlēti daudz spilgtas gaismas uz kādu laukumu, tam apkārt esošā telpa kļūst proporcionāli tumšāka. Šo efektu rada cilvēka acs uzbūve - tumsā acs īriss atveras, tādējādi palīdzot mums labāk redzēt, un otrādi - spilgtā gaismā acs zīlīte aizveras līdz minimumam, aizkavējot gaismas iekļūšanu acī.

Iepriekš minētajai problēmai ir arī garīgs aspekts. Jau šobrīd dziednieki brīdina, ka lielpilsētās ir gandrīz neiespējami ieaudzināt bērnos izpratni par zvaigznēm, bezgalību un Dievu. Gaismas piesārņojums liedz iespēju ieraudzīt mūsu adresi kosmosā - cilvēks izaug par tehnokrātisku bezdievi.


Dziednieku ieteikums: ja esat pilsētnieks un jums nav iespējas doties ārpus pilsētas vērot zvaigžņoto debesi, brauciet ar jebkuru tramvaju līdz galapunktam - tur vēl ir zvaigznes.

Mākslinieku grupa F5 (Ieva Rubeze, Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks) ir izveidojuši video instalāciju, kas parāda mūsu iedomātu vīziju, par to, kas iespējams sagaida lielpilsētas iedzīvotājus nākotnē, par iespēju acij pielāgoties dzīvei lielpilsētā, par skatīšanos bet neredzēšanu. Par iespējamo sevis glābšanu braucot ar tramvaju līdz galam.

Baudi jauko nakti!

pirmā lapa
 

 

Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā notiks izdevniecības “Neputns” piecu gadu jubilejas balle un žurnāla “Studija” 2002.gada balvu pasniegšana

 

Ceturtdien, 13. februārī plkst. 19.00 Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā notiks izdevniecības "Neputns" piecu gadu jubilejas balle un žurnāla "Studija" 2002.gada balvu pasniegšana. Balvas tiks pasniegtas piecās nominācijās.

Lauretātus paziņos "Studijas" redkolēģija, kuras sastāvā ir mākslas kuratore un kritiķe Ieva Auziņa, arhitekts Gunārs Birkerts, mākslas zinātniece Ruta Čaupova, laikraksta "Diena" redaktore Sarmīte Ēlerte, fotogrāfs Andrejs Grants, mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, mākslinieks Ojārs Pētersons, teātra režisore Baņuta Rubesa, mākslinieks Juris Petraškēvičs un "Studijas" galvenā redaktore Laima Slava.

Visu nomināciju laureāti saņems "Studijā" portretēto mākslinieku sagatavotās specbalvas. Nominācijas "Gada raksts" autoru sveiks arī laikraksts "Diena".

pirmā lapa
 

 

Grieķu mākslinieku izstāde Bastejā

 

Grieķijas Republikas 2003.gada prezidentūras Eiropas Savienībā pasākumu ietvaros Atēnu pilsētas Galerija sadarbībā ar Grieķijas Republikas vēstniecību Zviedrijā rīko divu grieķu mākslinieku Kikos Lanitis un Giannis Michas izstādi "Divi abstrakcijas aspekti". Izstāde apskatāma Latvijā, Rīgā no 2003.gada 17.februāra līdz 17.martam LU Galerijā "Bastejs", Basteja bulv. 12, un Viļņā, Lietuvas Nacionālajā galerijā no 2003.gada 27.marta līdz 25.aprīlim.

Mākslinieki ir pazīstami ne tikai Grieķijā, bet arī ārpus tās. Grieķu mākslinieku darbi ir pārsteidzoši ar savām dzīvajām un dažādajām krāsu variācijām. Viņu darbos sastopama formu abstrakcija un ģeometrizācija. Abu mākslinieku darbi lieliski papildina viens otru.

Šī izstāde ir laba iespēja mākslas cienītājiem Latvijā iepazīties un novērtēt grieķu mūsdienu mākslinieku radošā darba rezultātus.

Izstādi svinīgi atklās Grieķijas Republikas vēstnieks Zviedrijā - Nicolaos Couniniotis kopā ar abiem māksliniekiem. Izstādes atklāšanā piedalīsies Latvijas Republikas prezidente un citas oficiālas amatpersonas.

Izstādes kuratore - Nelli Kyriazi.

pirmā lapa
 

 

Signes Vanadziņas gleznu izstādes

 

Trešdien, 12.februārī, plkst. 17.30 Ziemeļu Ministru padomes informācijas birojā (Berga bazārā) notiks mākslinieces Signes Vanadziņas gleznu izstādes "Gandrīz kā mājās..." atklāšana.

Gleznu izstāde "Gandrīz kā mājās..." ir tapusi pateicoties Ziemeļu Ministru padomes studiju braucienu stipendijai "Baltijas Sleipnirs", ar kuras atbalstu pagājušajā vasarā māksliniecei bija iespēja doties radošā ceļojumā uz Dāniju un gūt jaunus iespaidus savam turpmākajam darbam. Izstādē redzamajos darbos nav attēlotas konkrētas vietas, un vērīgs skatītājs varēs atrast kaut ko sev pazīstamu un tuvu... Tādēļ arī izstādei dots šāds nosaukums. Izstādes mājīgo atmosfēru tās atklāšanā papildinās dzīvā mūzika džeza trio izpildījumā.

Signe Vanadziņa ir viena no latviešu jaunās paaudzes māksliniecēm, kuras darbi ir atpazīstami ar savu krāsainību un košumu. Savās gleznās viņa mēdz kombinēt žanrus, ainavā iekļaujot klusās dabas elementus. Viena no raksturīgākajām viņas glezniecības iezīmēm ir tā, ka Signes darbi bieži vien mēdz "iziet" ārpus audekla robežām, atsevišķas līnijas turpinot uz platā virsrāmja.

Signes Vanadziņas gleznu izstāde "Gandrīz kā mājās..." būs skatāma līdz š.g. 31.maijam.

pirmā lapa
 

 

Latvijas - Igaunijas šķiedras mākslas izstāde "Fibro..."

 

No 7. februāra Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā apskatāma Latvijas - Igaunijas šķiedras mākslas izstāde "Fibro...".

Meklējot adekvātu apzīmējumu mākslas procesiem, kuru vēsture patiesībā mērāma pārdesmit gadu garumā, 2000. gadā Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs sarīkoja izstādi ar Latvijas kontekstā eksperimentālu nosaukumu "Šķiedras māksla". Termins adaptējās, un nu muzejs skatītājiem piedāvā otro šķiedras mākslas izstādi "Fibro...", kas tagad ieguvusi starptautisku vērienu. Daudzinātais jēdziens "Ziemeļu dimensija" Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā ir objektīva realitāte - starptautiskas izstādes te visbiežāk ir Ziemeļvalstu veidotas ekspozīcijas. Šoreiz izstāde "Fibro..." vienojusi latviešu māksliniekus ar vistuvākajiem ziemeļu kaimiņiem - igauņiem, demonstrējot ne tikai vēsturisku, bet arī noteiktu mentālu kopību.

Mūsu valsts mākslinieku grupas kodolu tradicionāli šķiedras mākslai veido tekstilmākslinieki, taču arī te robeža nav slēgta - savus darbus skatē izstādījuši gleznotāji, vides mākslinieki un dizaineri. Latviju šajā izstādē pārstāv 15 autori - Barbara Ābele, Zinta Beimane, Velga Brūvere - Lukaža, Holgers un Ingūna Eleri, Guntars Gabranovs un Baiba Zvaune, Ivars Heinrihsons, Egils Mednis, Lija Rage, Egils Rozenbergs, Pēteris Sidars, Dzintra Vilks, Gints Zilbalodis un Dace Zēģele. Igaunija skatei deleģējusi 8 autoru grupu - tie ir Mare Kelpman, Krista Leesi, Tarmo Mäesalu, Katrin Pere, Ülle Raadik, Aune Taamal, Piret Valk un Kadri Viires.

Izstāde demonstrē visu šķiedras mākslas iespēju spektru - no klasiskiem tekstilmākslas paraugiem līdz tehniskiem eksperimentiem (piemēram, Pētera Sidara darbi veidoti no tīras līmes), apspēlējot metāla, koka, papīra, parafīna un citu materiālu iespējas. Netrūkst darbu, kuros pār materialitāti un vieliskumu virsroku guvusi ideja - kā Egila Medņa minētajām mākslas formām veltītā ironiskā parafrāze u.c.

Izstāde Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā būs atvērta līdz 23.februārim, taču tā noteikti šeit nebūs pēdējā šķiedras mākslas skate.

Ilze Martinsone, izstādes kuratore

pirmā lapa
 

 

 
Fotogrāfijas muzejā jauna izstāde

 

No 7. februāra līdz 16. martam Latvijas Fotogrāfijas muzejā apskatāma Staņislava Grahoļska izstāde "Vēlēšanās materializēties".

Sievietes vēlmi kļūt mātei kā materializēšanās ideju izmantojuši neskaitāmi mākslinieki. Erotikas klātbūtne rosina meklēt arvien jaunas iespejas rotaļai ar formu. Staņislavs Grahoļskis cenšas piekļūt materializēšanās vēlmju iztēles procesam un atrast formu sievietes emociju noskaņām. Izvēlētais sekvences paņēmiens ir tuvs esejai, kura pauž sajūsmu par kādu kustību, par škietami nenozīmīgo. Šāda vizuālā stāstījuma maniere diezgan precīzi atbilst izvēlētajai tēmai, kas ir grūti iztēlojama procesa atainošana, līdz ar to materializēšana. Staņislavs to cenšas atrisināt piešķirot formu pašām sekvencēm. Attēlu rindas ir izvietotas uz dažādas formas vairogiem gan telpā gan plaknē. Skatitājs tiek aicināts lietot savu emocionālo pieredzi, lai atrastu personīgo formas un jēgas nozīmi.

Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

Pasniegtas GADA BALVAS 2002 vizuālajās mākslās

 

Vakar, 2003.gada 30.janvārī, Valsts Mākslas muzejā notika "GADA BALVA 2002" noslēguma ceremonija, kurā tika pasniegtas balvas par sniegumu vizuālajās mākslās aizgājušajā gadā.

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) jau trešo reizi organizē balvu pasniegšanas ceremoniju. Projekta "GADA BALVA" mērķis ir izvērtēt aizgājušā gada nozīmīgākos notikumus un ar naudas prēmiju piešķīrumu publiski sveikt māksliniekus un mākslas teorētiķus.

2002. gada novembra beigās vairāk nekā 50 mākslās un kultūras institūcijas no visas Latvijas tika aicinātas izvirzīt kandidātus 13 nominācijām (māksliniekus un autoru grupas, mākslas zinātniekus, kuratorus un žurnālistus). Iesūtītos pieteikumus izskatīja un lēmumu par balvu piešķiršanu pieņēma LMS apstiprināta žūrija: Gļebs Panteļejevs, žūrijas priekšsēdētājs, tēlnieks, 2001.Gada Lielās Balvas laureāts, Latvijas Mākslinieku savienības valdes loceklis; Ieva Kalniņa, mākslas vēsturniece, Latvijas Mākslinieku savienības viceprezidente. (Ieva Kalniņa "Gada Balva 2002" laureātu izvirzīšanā nepiedalījās, jo pati bija izvirzīta vairākās nominācijās); Māra Traumane, mākslas vēsturniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projektu koordinatore; Ginta Gerharde-Upeniece, mākslas vēsturniece, Valsts Mākslas muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbāKristaps Zariņš, mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs; Andris Tenass, fotogrāfs, Profesionālo fotogrāfu asociācijas pārstāvis; Andris Breže, mākslinieks, Kultūrkapitāla fonda vizuālas mākslas un fotomākslas padomes pārstāvis.


"GADA BALVA 2002" LAUREĀTI:

GADA LIELĀ BALVA - IZCILS RADOŠAIS SNIEGUMS
Ojārs Arvīds Feldbergs - par tēlnieciskās formas perfektu sniegumu personālizstādē "Atmiņu īstenošana" Valsts Mākslas muzejā un ilgtermiņa ieguldījumu vides kultūras veicināšanā Pedvāles brīvdabas

RADOŠO SNIEGUMU NOVITĀTE KĀDĀ NO VIZUĀLĀS MĀKSLAS JOMĀM
Anta Pence, Dita Pence un Dace Džeriņa, projekts "Radošais vakars "Vecajam mērkaķim - 100"" - par veiksmīgu ironiju, tematizējot laikmetīgās mākslas radošo sasniegumu novitātes krīzi

GADA IZCILĀKAIS SNIEGUMS FOTOMĀKSLĀ
Māra Brašmane - par emocionāli personisku laikmeta dokumentāciju izstādē "Manas jaunības pilsētā" LMS galerijā

VEIKSMĪGĀKAIS MULTIMEDIĀLAIS PROJEKTS
Projekts "Sestais elements" - Katrīna Neiburga, Monika Inese Pormale, LLMC u.c. - par mūžīgai sievišķībai veltītu multimediālu impresiju

VEIKSMĪGĀKAIS VIDES PROJEKTS
Hardijs Lediņš - par aktivitāti dažādu pārgājienu organizēšanā, vides iepazīšanā un Bolderājas gājienu 2002.gada Lieldienās

PROFESIONĀLI PĀRLIECINOŠI RISINĀTS PROJEKTS KĀDĀ NO LATVIJAS NOVADIEM
"K@2" - Kristīne Briede un Kalle Bioršmarks - par laicīgās mākslas galerijas "K.Māksla?" atklāšanu, izstādēm "Korupcija", "Leiputrija", "Sirdsapziņa" un kultūras un informācijas centra "K@2" mērķtiecīgo mesiānismu Liepājas Karostā

NOZĪMĪGS IEGULDĪJUMS STARPTAUTISKAJĀ SADARBĪBĀ
Sandra Kalniete un Ilmārs Blumbergs - par veiksmīgu starptautisko sadarbību izstādes "Aīda. Burvju flauta" organizēšanā Francijas Senāta oranžērijā Parīzē
Grupa "F5" - Līga Marcinkeviča, Ieva Rubeze un Mārtiņš Ratniks - par entuziasmu starptautiskā sadarbībā un līdzdalību 25.Starptautiskajā Sanpaulu biennālē

NOZĪMĪGA PERSONĀLIZSTĀDE KĀDĀ NO LATVIJAS MUZEJIEM
Laris Strunke - par fascinējošu pasaules izjūtas telpisko tēlojumu un pārliecinoši risināto ekspozīcijas telpu personālizstādē Valsts Mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls"

VEIKSMĪGĀKĀ PERSONĀLIZSTĀDE KĀDĀ NO GALERIJĀM
Ieva Iltnere - par jūtīgu tradicionālās un konceptuālās mākslas sintēzi personālizstādē "Stāsti" Rīgas Galerijā

IEGULDĪJUMS AKTUĀLAJĀ MĀKSLAS KRITIKĀ
Laikraksts "Forums" (redaktore Inga Šteimane) - par drosmi un profesionāli izvērstu kultūras procesu analīzi

IEGULDĪJUMS ANALĪTISKĀ MĀKSLAS VĒRTĒJUMĀ
Irēna Bužinska - par nacionāli nozīmīgu un ilgstošu pētniecības darbu, kas vaiņagojies ar Voldemāra Matveja piemiņas izstādi un katalogu

IEGULDĪJUMS ĪPAŠI VĒRTĪGA MĀKSLAS IZDEVUMA RADĪŠANĀ
Grāmatas "Laikmeta liecinieki" autoru kolektīvs - par ieguldījumu padomju perioda glezniecības mantojuma apzināšanā un popularizēšanā

NOZĪMĪGS KURATORA DARBS
Ieva Kalniņa - par intelektuālo un emocionālo ieguldījumu vizuālās mākslas projekta "Sociālais ekshibicionisms" realizēšanā


"GADA BALVA 2002" ceremonijas laikā tika pasniegtas arī citas balvas.

Balvas par sniegumu vizuālās mākslas izstādē "RUDENS 2002" saņēma:
Birutai Dellei - par nevīstošu meistarību
Mārai Vaičunas - par jūtīgu niansētību un klusās dabas žanra kopšanu
Jurim Kaksim - par emocionālāko sniegumu
Andrim Eglītim - par veiksmīgāko debiju un veiksmīgu konkurenci ar digitālām izdrukām

Latvijas Mākslinieku savienības Zelta medaļa par mūža devumu mākslā un izcilo personālizstādi Rīgā - Valsts Mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" tika piešķirta gleznotājam Larim Strunkem

Rīgas domes prēmija tika pasniegta tēlniecei Olgai Šilovai, projekts "Bučotāji" - par intensīva kontakta meklējumiem ar mākslas darba uztvērēju un pilsētas sabiedriskās telpas labiekārtošanas centieniem

Latvijas arhitektūras muzeja un žurnāla "Latvijas Architektūra" balvu saņēma tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs par videi atbilstošu skulptūru ansambli Latvijas Bankas ēkas priekšlaukumā Rīgā, Bezdelīgu ielā 3.

Kultūras žurnāla "Māksla Plus" balvu par izcilu radošo ieguldījumu 2002.gadā saņēma mākslinieks Ilmārs Blumbergs.

Mākslas portāls "Art Garden" savu balvu pasniedza māksliniekam Andrim Vītoliņam par veiksmīgu mākslinieka un kuratora darba apvienojumu.


Projektu "GADA BALVA 2002" organizē: Latvijas Mākslinieku savienība
Projektu finansē: Kultūrkapitāla fonds
Projektu atbalsta: Valsts Mākslas muzejs, Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, Latvijas Dabas muzejs
Īpašs paldies: "GADA BALVA 2002" žūrijai par finansiālu atbalstu


Noslēguma ceremonijas režija: Ilona Brūvere
Noslēguma ceremonijas vizuālais noformējums: Artis Rutks
Balvu autors: Gļebs Panteļejevs
Ceremonijmeistars: Valters Krauze
Muzikālais noformējums: Oskars Krašauskis (arfa), Raimonds Gedertsons (trompete), Gints Stepānovs (trompete)
Laureātu sagaidītāji: Inese Valtere, Roberts Salaks
Projekta koordinatore: Līga Gaisa

pirmā lapa
 

 

 

Helēna Nukša-Hofmane

Smalkie darbi fotogrāfijā

 

Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā (Rūpniecības ielā 10) apskatāma Helēnas Nukšas-Hofmanes un Daces Margas (abas ASV) fotogrāfiju izstāde "Tālās gaismas"

Starp tiem latviešiem, kurus kara ceļi aizveda svešumā, ir ne mazums mākslinieku. Daudzi ar darbošanos mākslā un daiļamatniecībā stimulēja savu latvisko pašapziņu un centās uzturēt latvisko dzīves ziņu tautiešu kopienās. Šo aktīvo cilvēku starpā nav visai daudz fotogrāfu. Tostarp tikai pārdesmit fotomākslinieku. Latvijas kultūras ceļu izpētei tādēļ jo nozīmīgāka ir saskarsme ar tām personībām, kuras izvēlējušās šķietami demokrātisko un it kā viegli pieejamo fotogrāfiju savai pašizteiksmei.

Fotogrāfijas vizuālā valoda ir pārnacionāla pēc savas dabas. Varbūt tādēļ tikai reto latviešu censoni tālajās mītnes zemēs tā piesaistījusi kā komunikāciju iespēja. Zināma iekapsulēšanās kopienas sabiedrībā un bailes pazaudēt literāro valodu uzbūvēja arī dažas barjeras pret pasaules kultūras apriti.

Fotogrāfijas laukā vienmēr ir pastāvējusi milzīga konkurence un kopš XX gadsimta vidus tā viennozīmīgi ir starptautiska. Pieteikt sevi kā fotomākslinieku ASV neizbēgami nozīmē pieteikt sevi lielajam maratonam, kurā tavai etniskās izcelsmes niansei nav nekādas nozīmes. Tādēļ divu latviešu izcelsmes mākslinieču rosība ne tikai ASV latviešu kopienu mākslas izstādēs piesaistīja īpašu Latvijas Fotogrāfijas muzeja uzmanību.

Helēna Nukša - Hofmane savu papildizglītību mākslā virzījusi kādas ļoti specifiskās fototehnoloģijas apgūšanai. Gumi arabikum novilkumu poētiskums iekodēts jau to materiālā. Helēna šīs iespējas veiksmīgi izmanto, lai izteiktu savu skumjo prieku par satapšanos ar Latviju pēc gandrīz pusgadsimta prombūtnes. Bērnības vīzijas, protams, vienmēr ir gaišākas un reljefāk iezīmētas par zināšanu ietekmētu poēziju. Helēna savu saskarsmes fiksāciju cenšas emocionāli apjēgt. Šī apjēguma zīmes un kolorīts ir pārnests uz fotodarbu lapām. Izceļotājas biogrāfijai un neviltotai, kompleksu nenomocītai emocionālajai reakcijai ir būtiska nozīme tieši šai autorkolekcijas "Pārnākšana" daļai.

Daces Margas darbi bija pamanāmi latviešu saietu izstādēs ar spilgto izteiksmes rokrakstu un pārliecinošu savas darbības motivāciju. Viņa nekautrējās akcentēt darba pašvērtības prioritāti un nekoķetēja ar latviskuma simboliem. Formas pakļaušana kompozīcijai, krāsu laukumu sakārtošana estētiskā mērķtiecībā izcēla Daces galveno autorkolekciju "Kompozīcijas ar gaismu" citu starpā. To raksturo arī autores izvēlētās "priekšmetu pasaules" marginālās klātbūtnes tēla stabilitāte. Lietas , kurām mēs nepievēršam uzmanību un kuras mūsu iztēlē ir nedaudz aizplīvurotas tieši mūsu pieraduma dēļ. Profesionalitāti apliecina attēlu absolūti neticamā dokumentalitāte. Dace Marga ir mācējusi atrast to mentālo balansu, kurš nodrošina mākslinieka brīvību jebkurā sabiedrībā un garīgo tuvību nacionālajai kultūrai.

Kaut arī māksliniecisko interešu virzieni ir atšķirīgi, abas ASV dzīvojošās fotogrāfes vieno atbildīga attieksme pret mākslinieciskās izteiksmes instrumentu, pret fotogrāfiju un tēlu, kuram viņas dod patstāvīgas dzīves iespēju kultūras telpā. Izstādi vieno nedaudz romantikas tādēļ, ka fiziski šīs foto gaismiņas patiesi atrodas tālu. Nedaudz skarbuma tādēļ, ka tālo gaismu lietošana uzliek atbildību. Atbildīga gaismasspēja rosināja izstādes kopējā nosaukuma izvēli un stiprināja pārliecību to piedāvāt Rīgas skatītājiem akadēmiskā kontekstā.

Izstāde apskatāma līdz 2. maijam.

Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājs Vilnis AUZIŅŠ

pirmā lapa
 

 

Valsts Tretjakova galerijā Aleksandra Drēviņa darbu izstāde

 

Maskavā vienā no pasaules prestižākajiem muzejiem - Valsts Tretjakova galerijā - Inženieru korpusā no 2003. gada 28. janvāra līdz 2. martam apskatāma latviešu mākslinieka Aleksandra Drēviņa darbu izstāde. Izstādē eksponēti mākslinieka darbi no dažādiem Krievijas muzejiem - Valsts Tretjakova galerijas, Sanktpēterburgas Krievu mākslas muzeja, u.c., kā arī no Latvijas - Valsts Mākslas muzeja kolekcijas un Latvijas Valsts arhīva.

Aleksandrs Drēviņš pieder tai Latvijā dzimušo mākslinieku paaudzei, kas mākslā ienāca karu un revolūciju laikmetā. Mākslinieks dzimis 1889. gadā skaistajā Latvijas mazpilsētā Cēsīs, 1909. gadā viņš iestājās Rīgas pilsētas mākslas skolā. Skolas audzēkņu aktīvo radošo garu vēl vairāk palīdzēja rosināt skolas direktors Vilhelma Purvītis, un tas guva strauju izpausmi un attīstību gan A. Drēviņa, gan citu viņa laikabiedru darbībā.

A.Drēviņa kādreizējie domubiedri mākslā - Jēkabs Kazaks, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Romans Suta, Oto un Uga Skulmes u.c. ir tie, kas rosināja, aktivizēja un noteica virzību latviešu laikmetīgajai mākslai Latvijas pirmās neatkarības gados.

A.Drēviņam liktenis bija lēmis citu ceļu. 1914. gadā, dodoties bēgļu gaitās, viņš nonāk Maskavā, ar kuru saistās arī viņa turpmākā dzīve līdz pat traģiskajam tās aprāvumam staļinisko represiju laikā: 1938. gadā 26. februārī mākslinieks tiek nošauts Butovas poligonā. Būdams cilvēks ar aktīvu dzīves pozīciju un atvērts visam jaunajam, A.Drēviņš Maskavā ir to mākslinieku skaitā, kas veidoja mākslas attīstības avangardisko līniju.

Valsts Mākslas muzejā Rīgā atrodas divdesmit trīs A. Drēviņa darbi, kas visi eksponēti izstādē. VMM kolekcijā pētniekus vispirms saista mākslinieka daiļrades sākuma periods. Ir saglabājušies Rīgas pilsētas mākslas skolas mācību laika zīmējumi (arī Latvijas Valsts arhīvā), kā arī gleznas, kas tapušas 1911. - 1912.gadā. Tās ir ainavas studijas, kas apliecina jaunā mākslinieka glezniecības formālos meklējumus. 1915.gadā gleznotais Kāršu spēle. Pašportrets un 1916.gada Bēgles ir vieni no nozīmīgākajiem mākslinieka agrīnā perioda darbiem. A.Drēviņa sniegumu divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Rīgas kolekcijā raksturo kompozīcijas, kas ilgstošā laika posmā, sākot jau ar piecdesmitajiem gadiem iegūtas no mākslinieka dēla Andreja Drēviņa.

pirmā lapa
 

 

Daiņa Kārkluvalka fotoizstāde Pedvālē

 

Turpinot projektu "Pasaules pirmelementi - uguns, ūdens, gaiss, zeme" un gaidot Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja jauno sezonu "Gaisa gads", muzeja krodziņā Dāre 31. janvārī plkst. 19.00 tiks atklāta fotogrāfa Daiņa Kārkluvalka izstāde "Varbūt".

Dainis Kārkluvalks izstādei izvēlējies fotogrāfijas, kurās, saskaņā ar muzeja šīs sezonas tēmu - gaiss, attēlota mainīgā un gaistošā miglas parādīšanās dabas ainavā un trauslas noskaņu pārejas.

Izstādē redzamie darbi uz Pedvāli atceļojuši no plašas Daiņa Kārkluvalka fotogrāfiju izstādes, kas nupat bija apskatāma Talsu novada muzejā. Fotogrāfs dzīvo un strādā Talsos, tādēļ viņa darbos nozīmīga vieta ir Talsu pilsētas un Kurzemes ainavas motīviem.

Ojārs Feldbergs

pirmā lapa
 

 

Laikmetīgās mākslas un fotogrāfiju izstāde "FAKTS"

 

Tikai desmit dienas, no 7. līdz 16. februārim, Valsts Mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā būs iekārtota izstāde "FAKTS", kas veltīta kultūras pieminekļa Komētforts aizsardzībai pret kultūrvides iznīcināšanu Daugavgrīvā sakarā ar plānoto naftas termināla celtniecību Rīgas jūras līcī.

Izstādē būs apskatāmi mākslinieku darbi no starptautiskā vides mākslas projekta "Post Scriptum", kas notika Daugavgrīvā, Komētforts teritorijā un bija viena no pieturvietām 2000. gada Eiropas Literatūras ekspreša maršrutā. Izstādē iekļautas Andreja Granta, Andra Biedriņa un Vladimira Jakušonoka fotogrāfijas, kurās dokumentēts Komētforts un tā apkārtne.

Būtiska ekspozīcijas daļa būs kuriozu dokumentu oriģināli, kas uzskatāmi atspoguļos kultūras un dabas pieminekļu aizsardzības un naftas tranzītbiznesa interešu sadursmes saistībā ar skandalozo Rīgas domes un Brīvostas pārvaldes ieceri celt naftas terminālu pie Daugavas grīvas, ignorējot respektablu speciālistu atzinumus un plānojot nojaukt Komētfortu – ar Daugavgrīvas cietoksni saistītu nocietinājumu kompleksu, ko Valsts Pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinusi par Baltijas mēroga objektu. Speciālisti uzskata arī, ka naftas termināla būve pie Daugavas ietekas jūrā iznīcinās vēsturiskos pilsētas vārtus uz UNESCO mantojuma sarakstā iekļauto Rīgas centru.

Projekta nosaukums "FAKTS" radies izstādes veidotāju saskarsmē ar dažāda līmeņa valsts amatpersonām, kas vienmēr atgādina, ka vajagot operēt ar faktiem, bet dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības argumenti esot tikai emocijas.

Izstādi organizē Bolderājas grupa, atbalsta - Kultūrkapitāla fonds un Valsts Mākslas muzejs.

Atklāšana 2002. gada 7. februārī plkst. 17.00

pirmā lapa
 

 

Tekstilmākslas asociācijas 8. izstāde

 

Tekstilmākslas asociācijas 8. izstāde "Pasaule pasaulē" neapšaubāmi ir viens no lielākajiem pasākumiem Latvijā dekoratīvi lietišķās mākslas jomā pēdējo divu gadu laikā. Par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem Asociācija uzskata tieši regulāru, speciālu tekstimākslas izstāžu organizāciju, lai tādējādi uzturētu latviešu profesionālās tekstilmākslas augsto līmeni un veicinātu šīs sabiedrībā tik populārās mākslas nozares tālāku attītību. Ekspozīcijā iekļauti 62 autoru vairāk nekā 100 darbi. Izstādē piedalās visas tekstilmākslinieku paaudzes. Tādējādi izstāde dod iespēju gūt priekšstatu par mūsdienu latviešu tekstilmākslas attīstībā dominējošiem stilistiskajiem virzieniem kā arī eksperimentālajiem risinājumiem - plašā tehniku un materiālu spektrā.

Līdzās klasiskajām aušanas tehnikām, atsevišķiem audumu apgleznojumiem, apdrukām, tekstilmozaīkām, izstādē būs plaši pārstāvētas autortehnikas, kas kļuvušas par vadošo tehniku visu paaudžu māksliniekiem. Interesanti izstādes kopējā kontekstā iekļausies šķiedru māksla (fiber art), būs izstādītas arī atsevišķas tekstilinstalācijas.

Tematiski izstādes nosaukums atklāj katra autora attieksmi un skatījumu par aktuālām norisēm mūsdienu sabiedrībā un pasaulē, skatot caur dziļi personīgu prizmu gan dzīves negācijas, gan meklējot pozitīvu atbalstu dabā, apkārtējā vidē un ģimenē.

Atklāšana 2003. gada 24. janvārī plkst.17.00

Izstāde atvērta no 2003. gada 24. janvāra līdz 9. martam.

pirmā lapa
 

 

Pasniedzējiem "Vienmēr tas pats"

 

LU galerijā "Bastejs" no 27.janvāra līdz 15.februārim apskatāma Latvijas Universitātes Tēlotājas mākslas katedras pasniedzēju darbu izstāde "Vienmēr tas pats".

Izstādē piedalās Anna Auziņa, Inārs Helmuts, I. Irbe, M. Kokina - Lilo, Nikifs, Juris Utāns, V. Zvirgzdiņa ar gleznām un grafikas darbiem .

Izstādes atklāšana 27.janvārī plkst. 16:00.

pirmā lapa
 

 

 
Māris Ločmelis "Naktī"

 

No 17.janvāra līdz 24.janvārim restorānā & klubā "Hedonia" (Dzirnavu ielā 55) apskatāma fotogrāfa Māŗa Ločmeļa izstāde "Naktī". Šī ir jau trešā jaunā fotogrāfa izstāde gada laikā. Apsveicami. Vai mākslinieciskā kvalitāte būs tikpat augstā līmenī ( es nedomāju tehniskos parametrus) kā kvantitāte, to redzēsim izstādē.

Pagaidām jaunais fotogrāfs raksta:
"naktī… kāpēc naktī ir tā, kā ir naktī? es vienmēr esmu mēģinājis atbildēt uz šo jautājumu nākošajā rītā, bet tad jau ir par vēlu, jo to vajag darīt uzreiz! un arī dzīvot vajag uzreiz, tajā naktī un tepat un tūlīt!"

pirmā lapa
 

 

Jauno autoru objektu izstāde "Spriedze"

 

LMS galerijā 22. janvāra līdz 7.februārim notiks jauno autoru objektu izstāde "Spriedze", kuras idejas autors ir mākslinieks Andris Vītoliņš. Autora un kuratores Ineses Baranovskas mērķis ir apzināt jaunos autorus Latvijā, kas paralēli savai akadēmiskai izglītībai (tēlniecība, glezniecība, dizains, vides māksla) strādā ar starpdisciplināriem, alternatīviem mākslas medijiem.

2003. gada izstādes "Spriedze" darbu konceptuālo un tehnisko risinājumu pamatā - elektrība. Elektrība kā viens no nozīmīgākajiem enerģijas avotiem, kas rada gaismu, skaņu, kustību, siltumu, aukstumu... Bet izstādes nosaukums nesaistās tikai ar elektrības jēdzienu. Katram dzirdot terminu "spriedze" rodas citādas asociāciju plūsmas: spriedze cilvēku savstarpējās attiecībās, darbā, spēlē, jebkuras spriedzes radītā pozitīvā vai negatīvā enerģija. Izstādes virsuzdevums - apliecināt jauno mākslinieku enerģiju, vitalitāti, sabiedrisku aktivitāti.

Izstādē piedalīsies Mārtiņš Blanks, Ralfs Blanks, Oskars Branbergs, Kristaps Epners, Sandis Kondrāts, Roberts Salaks, Laura Sileniece, Andris Vītoliņš

Izstādes atklāšanā 22. janvārī 17.15 ar perfomance piedalīsies grupa TOTALDOBŽE (Kaspars Lielgalvis & Co)

pirmā lapa
 

 

Rīgas Porcelāna muzejā jauns izstāžu cikls

 

Izstāžu cikla "Rīgas porcelāns" pirmā izstāde "Zina Ulste. Porcelāns" būs veltīta māksliniecei Zinai Ulstei (dz. 1928.g.), kura 25. janvārī atzīmēs 75 gadu jubileju. Izstāde atvērta no 24. janvārī plkst. 16.00 līdz septembrim Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju iela 9/11, Konventa sēta).

Izstāžu cikla "Rīgas porcelāns" ietvaros katru gadu Rīgas Porcelāna muzejā notiks viena izstāde, kas iepazīstinās ar nozīmīgu Latvijas kultūras un mākslas mantojuma daļu - Rīgas porcelāna rūpnīcā no 20.gs. 50. līdz 90. gadiem radītā porcelāna priekšmetu kolekciju un tās radītājiem - Rīgas porcelāna rūpnīcas māksliniekiem.

Zina Ulste pārstāv mākslinieku paaudzi, kura 20.gs. 50. - 90. gados strādāja Rīgas porcelāna rūpnīcā. Pateicoties šai jaunajai profesionālu mākslinieku paaudzei, rūpnīcas produkcija ieguva tās kvalitātes, kuras visā pasaulē kļuva pazīstamas ar apzīmējumu "Rīgas porcelāns".

Zina Ulste ir vadošā šīs paaudzes māksliniece. Porcelānam māksliniece pievēršas jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā. Pēc tās absolvēšanas 1953. gadā viņa uzsāk darbu Rīgas porcelāna rūpnīcā. No 1953. līdz 1962. gadam Zina Ulste ir Rīgas porcelāna rūpnīcas galvenā, no 1964.g. līdz pat rūpnīcas likvidācijai 1997. g. - vecākā māksliniece.

Zina Ulste vienlīdz veiksmīgi darbojusies visās porcelāna mākslas un dizaina jomās - 44 darba gados sērijveida ražošanai projektētas tējas, kafijas un pusdienu servīzes, suvenīri, izpildīti nozīmīgi pasūtījumi, veidota sīkplastika.

Zinas Ulstes dizaineres talants, konstruktīvā domāšana un smalkā materiāla izjūta sintezējās mērķtiecīgos, nerimtīgos meklējumos, kuri ievirzīja rūpnīcas produkciju jaunā kvalitātē. Zina Ulste veicinājusi visus procesus un novitātes, kas bijušas nozīmīgas Rīgas porcelāna rūpnīcas attīstībā, piemēram, dekolu ieviešana, plānsienu porcelāna ražošana.

Paralēli rūpnieciskajam dizainam Zina Ulste veidojusi unikālus autordarbus - funkcionāli lietojamas servīzes, vāzes, dekoratīvus šķīvjus, kuru formas var veidot bez pakļaušanās rūpnīcas tehnoloģiskajiem ierobežojumiem un kuros izpausmi rod daudzveidīgie eksperimenti ar porcelāna masu un glazūrām.

Izstāde sniegs vispusīgu pārskatu par talantīgās un ražīgās mākslinieces radošo darbību Rīgas porcelāna rūpnīcā, kā arī pirmo reizi vienkopus varēs skatīt Zinas Ulstes autordarbu kolekciju. Izstādē eksponēti arī Zinas Ulstes jaunākie darbi - pēc 1997. gada tapušie akvareļi - ziedu studijas porcelānam.

Zanda Zībiņa, Rīgas Porcelāna muzeja krājuma glabātāja

pirmā lapa
 

 

 
Vilnis Auziņš atzīmē jubileju

 

"esmu sasniedzis 55° dzīves slīpuma leņķi" saka Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš un atzīmē šo notikumu ar izstādes "reKonstrukcija" atklāšanu 10. janvārī Melngalvju Nama senajos pagrabos.

Par izstādes ieceri Vilnis Auziņš stāsta:
"Mēs saprotam vai vismaz nojaušam, ka arī fotogrāfija ir saistīta ar dzīves telpas būvēšanu, arhitektūru un dizainu. Kas fotogrāfijā ir dizains un kad fotogrāfija ir dizains skaidrot spēj tikai daži un arī tad ne visai pārliecinoši. Esmu centies, ar rokdarbnieka paņēmieniem, sagatavot dažus paraugus un mēģināt rosināt sarunu par šo neatbildēto jautājumu. Izmantojot kādu stila citātu vai parafrāzi, centos pietuvoties pazīmēm, kuras varētu apstiprināt fotogrāfijas un dizaina kopdzīves tiesiskumu.

Izstādes tēma it kā radās pēkšņi. Ideju neapzināti un bez iepriekšēja nolūka piespēlēja Stīvens Jeits no Ņūmeksikas Universitātes. 2000. gada nogalē Helsinkos, kāda starptautiskā konferencē, mūsu sarunas vērpās ap konstruktīvisma arhitektūras un dizaina aizsākumiem XX gadsimtā. Varbūt tādēļ mans skatiens izcēla no apkārtējās vides to, ka gandrīz pirms simts gadiem radīto futūristisko vīziju īstenojums materiālā pavisam rātni sadzīvo ar Helsinku klasicisma garu un jūgendstila ziemeļniecisko šarmu. Tad arī sava secinājuma ilustrācijai nofiksēju dažus pilsētvides rekonstrukcijas iespaidus.

Iegūtie attēli ierosināja domu, ka Rīgu un Helsinkus saista kādas līdzības.

Vai tas tiešām tā ir ?

Fotoizstādi var aplūkot līdz 2. februārim

pirmā lapa
 

 

 
Tunisijas mūsdienu glezniecība

 

Ārzemju mākslas muzejā no 10. janvāra apsktāmi piecu Tunisijas mūsdienu gleznotāju darbi.

Rietumu izpratnes glezniecības tradīcija Tunisijā pastāv ne vairāk kā simts gadu. Daļa Tunisijas mūsdienu mākslinieki pēc valsts neatkarības pasludināšanas 1956.gadā beidza studijas Eiropā, galvenokārt, Francijā, kuras kolonija ilgu laiku bija Tunisija, un, daļa jaunatvērtajā Tunisijas tēlotājmākslas skolā. Jaunie mākslinieki sāka ieviest modernās mākslas izpratni, kaut gan pirmajās desmitgadēs biežāk izvēlējās tradicionālo, folklorizēto tematiku. No 20.gs. 60.gadiem tunisiešu glezniecība bija ļoti atvērta eklektiskajiem Rietumu mākslas strāvojumiem. Radās individuālāka daiļrades izpratne. Iezīmējās jaunas tendences, kas saistāmas ar abstrakcionismu un figūrālo glezniecību. Habibs Buabana (Habib Buabana) un Rafiks El Kamels (Rafik El Kamel) ir tie, kas pieder šai mākslinieku paaudzei. Tā 20. gs. 70. gadu sākumā atteicās savā radošajā darbībā no tradicionālās kultūras ietekmes, paziņojot, ka eksperiments pats par sevi ir vērtība.

Spilgta garīgo lietu izpausme saskatāma Adberrazaka Sahli (Adberrazak Sahli) mākslā. Viņš ir iepriekš minēto mākslinieku laikabiedrs, kura darbos var saskatīt Tunisijas 20.gs. 70., 80.gadu mākslas tendences. Adberrazaks Sahli tāpat kā vairums šīs paaudzes mākslinieku, mācījies Parīzē ("Cite des Arts"). Viņa daiļradei raksturīgs īpatnējs sirreālistisks pasaules redzējums.

Jaunās pāaudzes māksliniekus pārstāv divas sievietes – Asma M'Naouar (Asma M'Naouar) un Rym Karoui (Rym Karoui). Pirmās mākslinieces stils veidojies Tunisijas un Romas mākslas skolās. Savā daiļradē, kas vairāk atgādina abstraktu glezniecību, viņa izmanto tekstūru un tēmas slāņus, taču par izejas punktu izvēlas kluso dabu. Acīmredzami, tiekdamās uz formas un objekta vienkāršošanu, ar intensīvu krāsu un spilgtas gaismas, kā arī tumsas kontrastu palīdzību māksliniece mēģina izteikt savu trauslo un noslēpumaino pasauli. Rym Karoui ir beigusi Marseļas tēlotājmākslas skolu. Viņa rada kompozīcijas ar krāsu, tās dominē un pārpludina plakano darbu virsmu. Tajā atdzīvojas simboli un zīmes, kas ir aizgūtas no Tunisijas valsts kultūrvēsturiskā mantojuma un tiek izteiktas netveramā, tik tikko izlasāmā grafiskā formā – tādā veidā krāsas un formas viņas darbos iegūst īpatnēju harmoniju.

Izstāde apskatāma līdz 2003. gada 23. februārim

Kuratore Aija Landzberga

pirmā lapa
 

 

 
Mākslas vecmeistari

 

Galerijā "Mākslas dārzs" (tirdzniecības centrā "mc²", Krasta ielā 68a) no 20. decembra apskatāmas vecmeistaru – Pētera Ruņģa, Aleksandra Zviedra, Arvīda Egles, Edgara Vārdauņa, Jāņa Cielavas, Konrāda Ķikuta u.c. gleznas.

Viens no interesantākajiem izstādes eksponātiem ir izcilais Leo Kokles darbs, kurā mākslinieks meistarīgi attēlojis šaha lielmeistaru Mihailu Tālu.

Izstādē apskatāmi arī ārzemju vecmeistaru darbi. Katra kolekcija varētu lepoties ar 19.gs. itāļu gleznotāja Džuzepes Carelli (Guiseppe Carelli 1858 - 1921) gleznu "Pompeja", J.S.Klevera (1850 1924) un A. Bogoļubova darbiem.

Izstāde apskatāma līdz 30. janvārim.

pirmā lapa
 

 

Atklāta Ārzemju mākslas muzeja mājas lapa

 

Atklāta Ārzemju mākslas muzeja mājas lapa – www.amm.lv .Mājas lapā atradīsiet informāciju par muzeja vēsturi,darbības profiliem,kolekcijām, ekspozīcijām, izstādēm, zinātnisko darbību, aktivitātēm un pasākumiem.

pirmā lapa
 

 

Jaunā sezona Pedvālē

 

Jauno 2003. gadu, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs atzīmēja ar pāreju uz projekta "Pasaules pirmelementi – uguns, ūdens, gaiss, zeme" jauno sezonu. 2003. gada sezonas tēma ir gaiss, un sezonas nosaukums "Gaisa gads".

31. decembra pusnaktī Pedvāles muzejā notika Ojāra Feldberga preformance "Ūdensvējš". Tās norisē tika iesaistīti trīs no četriem dabas pirmelementiem – uguns, ūdens un gaiss.

Ar brīvdabas peldi performancē "Saldais pārītis" ūdens tēmai veltīto gadu Pedvālē aizvadīja mākslinieks Andris Vītols.

Sabilē, Strauta ielā 4, topošajā Laikmetīgās mākslas un kultūras mantojuma centrā "Sinagoga" no 21. decembra apskatāma Ojāra Feldberga skulptūru izstāde "Atmiņu īstenošana" – 12 jaunas granīta skulptūras, kurās tēlnieks pievēršas sev raksturīgajai tematikai – dabas motīviem, gadalaiku un diennakts stundu ritējumam. Šo darbu ieceres krātas kopš 70., 80. gadiem, un autors reizē gan atskatās kādreiz atklātajās, sajustajās un piedzīvotajās izjūtās, gan šo padzīvojumu atmiņas īsteno jaunās skulptūrās.

Pirms tam izstāde bija apskatāma Valsts Mākslas muzejā.

pirmā lapa
 

 

 

Visbija. Ap 1909.
Audekls, eļļa.
45 x 59,8

Nākotnes mākslu meklējot. Voldemāram Matvejam – 125

 

Valsts Mākslas muzejā apskatāma kuratores Irēnas Bužinskas izlolotā izstāde "Nākotnes mākslu meklējot. Voldemāram Matvejam – 125".

Izstāde "Nākotnes mākslu meklējot. Voldemāram Matvejam - 125. Gleznas. Fotogrāfijas. Dokumenti" – parāda V.Matveja kā gleznotāja, tā arī pētnieka radošo interešu daudzveidību un attīstību.

Vienkopus izstādītas vairāk nekā 100 mākslinieka gleznas no Valsts Mākslas muzeja un Tukuma muzeja kolekcijām. Matveja gleznotāja mantojums vērtējams kā savdabīgs tradicionālas glezniecības robežu pārvarēšanas paraugs. Izstāde dod iespēju izsekot mākslinieka glezniecības attīstības posmiem. Viņa agrīnie darbi radīti spēcīgā simbolisma ietekmē. Ir darbi, kas parāda mākslinieka meklējumu ceļu no tiešas realitātes uz lielāku nosacītību un vispārinājumu, no izmeklētas un sabalansētas krāsu tonalitātes uz formu vienkāršību, robustumu, lakonismu. Gleznu kompozīcijas, kas datētas ar 1913.gadu, liecina par to, ka Matvejs sāka radoši apgūt fovisma pieredzi, taču savas pāragrās nāves dēļ viņš savā mākslā nepaguva daudz radikālāk īstenot kubisma principus.

20.gs. sākumā tradicionālā jeb primitīvo tautu kultūra tika uzskatīta par vienu no ļoti nozīmīgiem ierosmes avotiem modernās mākslas tālaikai attīstībai. Otru izstādes daļu veido ap 100 fotogrāfiju, kuras bija izmantotas mākslinieka sacerējumiem "Lieldienu salas māksla", "Nēģeru māksla" un "Ziemeļāzijas tautu tēlniecība". Voldemārs Matvejs bija viens no pirmajiem māksliniekiem - pētniekiem, kas, analizējot šo reģionu tautu tēlniecības plastiskās uzbūves principus, to ļoti augsti novērtēja tieši no mākslinieciskā viedokļa. Fotogrāfiju kolekcija parāda gan V.Matveja pētnieka intereses, gan vienlaicīgi apliecina arī viņa kā fotogrāfa līmeni.

Izstādē iekļauti arī dokumenti, vēstules un privāta rakstura fotogrāfijas, kas vienkopus tik plašā klāstā tiek eksponētas pirmo reizi.

Lielu vērību cita starpā V. Matvejs veltīja arī bērnu daiļradei. Izstādi papildina neliela Mākslinieciskās jaunrades centra "Mīlgrāvja Daiļamatniecības skola" audzēkņu darbi par Āfrikas mākslas tēmu.

pirmā lapa
 

 

Jauncelsmes motīvs latviešu padomju glezniecībā

 

Izstāde "Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs" veidota no VMM Arsenāls glezniecības kolekcijas. Tājā iekļautas latviešu mākslinieku Kārļa Miesnieka, Arvīda Egles, Džemmas Skulmes, Māras Kažociņas, Jāņa Anmaņa, Miervalža Poļa, Uno Daņiļevska, Ievas Iltneres u.c. autoru 1940.-1980. gados radītās gleznas, kuras tematiski atspoguļo jauncelsmes motīvu. Padomju varas gados viens no centrālajiem propagandas uzdevumiem bija valsts augšupejas idejas stiprināšana jebkuriem, tostarp tēlotājas mākslas līdzekļiem. Arī latviešu padomju glezniecība šai ziņā nav izņēmums.

Izstāde apskatāma Valsts Mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls, Radošājā darbnīcā, 2. stāvā līdz 12. decembrim.

pirmā lapa
 

 

 

Abruci,
Akvilas ciems, 1951
© Henri Cartier-
Bresson / Magnum Photos

Anrī Kartjē-Bresons. Fotogrāfija

 

Izstāžu zālē "Arsenāls" līdz 15. janvārim skatāma pasaules fotogrāfijas meistara Anrī Kartjē Bresona darbu retrospekcija. Izstādi veido mākslinieka darbu izlase, kas aptver gan fotogrāfa daiļrades sākumā - sirreālisma posmā - tapušās poētiskās fotogrāfijas, gan Parīzes Pretošanās kustības ietvaros veidotās dokumentācijas, gan 60. un 70. gadu ceļojumu ciklus un fotoreportāžas.

Izcilais un leģendārais fotogrāfijas meistars Anrī Kartjē Bresons (dzimis 1908. gadā) ir iegājis foto vēsturē kā mākslinieks, kas pirmais spējis virtuozi atklāt un izcelt momentuzņēmuma (snapshot) māksliniecisko valodu. Nosaucot savu 35mm Leica fotoaparātu par "acs papildinājumu" (extension of the eye), kas ļauj fiksēt noteiktu brīdi dzīves plūdumā, mākslinieks formulēja savu metodi kā "izšķirošā mirkļa" (decisive moment) tvērumu. "Kamera man ir piezīmju blociņš, intuīcijas un spontanitātes instruments, acumirkļa meistars, kas, vizuālā ziņā, vienlaicīgi gan iztaujā, gan izlemj." Kartjē Bresona humānās "dzīves fotogrāfijas" un acumirkļa traktējums ir ietekmējis daudzas fotogrāfu paaudzes.

Dzimis Šantelupā, Francijā Kartjē Bresons iegūst savu pirmo fotokameru Box Brownie jau pusaudža vecumā, tomēr viņa agrīnās mākslas studijas Parīzē, gleznotāja Andrē Lotes darbnīcā vairāk saistās ar glezniecību. Tiek uzskatīts, ka tieši glezniecība ir iespaidojusi Kartjē Bresona smalko, precīzo kompozīcijas izjūtu, kas vēlāk atklājas gandrīz visās viņa fotogrāfijās. 20. gadu beigās Parīzē Kartjē Bresons iepazīstas ar sirreālistu pulciņu, viņu saista virziena līdera Andrē Bretona teorijas, kas uzsver intuīcijas un spontanitātes nozīmi mākslā un arī dzīvē. Taču vīlies glezniecībā, Kartjē Bresons dodas ceļojumā uz Rietumāfriku, atpakaļceļā 1932. gadā Marseļā viņš iepazīst nelielo, vieglo Leica markas fotokameru.

Fotokameras mazais izmērs un ērtums ļāva fotogrāfam ātri un neuzkrītoši fiksēt dzīves plūduma izšķirošos mirkļus. Kameras piedāvātais jaunais redzējums palīdz ""noķert" dzīvi un saglabāt dzīvošanas brīdi". Vēlme dokumentēt realitāti un atklāt tās nozīmi, kas bija daļēji radusies arī šokējošās Āfrikas pieredzes iespaidā noteica Bresona izvēli "paņemt fotokameru un iziet ielās".

30. gadu beigās fotogrāfs apceļoja Meksiku, Autrumeiropu, Spāniju, dokumentējot dzīvi šajās valstīs un reģionos, iejūtoties vienkāršo iedzīvotāju ikdienā. Viņu ieinteresē arī kinovaloda, taču pēc vairākiem mēģinājumiem šajā jomā (arī asistējot Ž. Renuāram) viņš atsakās no kino, norādot uz spontanitātes trūkumu filmas tapšanā. Iepazīšanās ar Robertu Kapu un Deividu Seimūru, strādājot kreisajā avīzē Ce Soir, izmaina fotogrāfa "rokrakstu", subjektīvu māksliniecisku meklējumu vietā stājas "sociāli ieinteresētāks, politiskāks skatījums".

Otrā pasaules kara laikā Kartjē Bresons 3 gadus pavada kā gūsteknis Vācu darba nometnē. Pēc bēgšanas no tās viņš nelegāli uzturas Parīzē, dokumentē dzīvi okupētajā pilsētā un tās atbrīvošanu. Šajā laikā ir tapuši arī vairāki slaveni Parīzes mākslinieku Matisa, Braka u.c portreti.

Pēc kara 1947. gadā Anrī Kartjē Bresons, Roberts Kapa, Džordžs Rodžers un Deivids Seimūrs dibina pasaules fotogrāfu asociāciju "Magnum", kas iestājas par fotogrāfu neatkarību un fotoreportāžas un mākslas kvalitāšu saplūšanu. Kā fotožurnālists Kartjē Bresons apceļo daudzas valstis – ASV, Indiju, Krieviju, Ķīnu. Nāk klajā vairākas viņa fotogrāfiju grāmatas, ASV notiek plašākā viņa darbu retrospekcija. Viņa reportāžas raksturo humāns skatījums, kas apvieno faktu precizitāti ar iejūtību cilvēciskajā pārdzīvojumā. "Neliela cilvēciska detaļa var kļūt par vadmotīvu." Top daudzi portreti. Visu šo laiku viņš paliek uzticīgs 35 mm skatlodziņa "amatiera" fotokameras iespējām un momentfoto nepastarpinātībai. Kā apliecina fotogrāfs: "Kontemplācija par lietām, kādas tās ir, bez kļūdām un mulsuma, bez aizstāšanas un krāpšanās, pati par sevi ir cienīgāka darbība nekā viss izgudrojumu lauks. Tā ir cieņa pret realitāti." 70. gadu vidū Anrī Kartjē Bresons pamet fotogrāfiju un atkārtoti pievēršas glezniecībai un zīmējumam.

pirmā lapa
 

 

Māra Brašmane "Manas jaunības pilsētā"

 

Fotogrāfes Māras Brašmanes izstāde "Manas jaunības pilsētā" Latvijas Mākslinieku savienības galerijā ir neformāls Rīgas pilsētas tēls ar centru un nomalēm, ar vecām tirgus tantiņām un hipiju laiku "zelta jaunatni", ar netradicionāliem mākslinieku portretējumiem. Tieši par netālo pagātni, no 1965. līdz 1980. gadam ir šī izstāde. Par to laiku, ko jaunā 21. gadsimta paaudze nezina un nevar zināt, bet, kas varētu kļūt par unikālu atklājumu tieši viņiem. Savukārt, tiem, kuriem bija lemts piedzīvot "teiksmainos" padomju laikus – tā būtu romantiska atgriešanās.

Izstāde atvērta līdz 17. janvārim

pirmā lapa
 

 

 

Dace Blūma. Lampa. 2002

"Gaisma" Rīgas Porcelāna muzejā

 

Līdz 2003.gada 19. janvārim Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju iela 9/11, Konventa sēta) apskatāma porcelāna gaismas ķermeņu un interjera objektu izstāde "Gaisma".

Gaisma ir jēdzieniski ietilpīgs simbols, kuru katrs uztveram un izjūtam citādāk, it īpaši Adventes laikā. Porcelāna mākslā gaisma ir būtisks izteiksmes līdzeklis. Gaisma piešķir porcelānam īsto mirdzumu, izceļ tā kvalitāti, padara to izteiksmīgu, dzīvu, pulsējošu.

Izstādē "Gaisma" piedalās Pēteris Martinsons, Dace Blūma, Ilona Romule, Natālija Laminska, Iveta Aigare, Inese Margēviča, Elita Šmēdiņa, Normunds Laņģis, Jānis Ronis, Aldona Elfrīda Pole - Āboliņa un citi Latvijas mākslinieki, kuru radošajā darbībā porcelānam ir būtiska nozīme.

pirmā lapa
 

 

VIEDOKLIS:

 




Laimas Bikšes gleznu izstāde "Labdien",
galerija "Daugava", 29.maijs - 8.jūnijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Izstādes koptēlu nosaka tādi kā klasisko žanru (figurālās glezniecības, ainavas, klusās dabas) rudimenti, kas lēni, ar piepūli, izkristalizējas no koloristiski piesātinātas, suģestējošas haosa substances - šķietami brīvas telpas, kurā iznirst daži nelieli objekti (cilvēciņi, rotaļlietas, ziedi, augļi, koki...). Glezniecības tehnikas ziņā vērojama zīmējuma un gleznojuma savdabīga pārklāšanās, tēlu aprises ir nenoteiktas, amorfas. Gleznas atgādina radošā procesa arheoloģiskas liecības, kas atklāj dažādu slāņu atstātās autentiskās pēdas.

 
 

 

 




Divatā. Kārlis Baumanis un Ilga Zandberga. Tēlniecība
Valsts Mākslas muzejs. Mazā zāle, 17. maijs - 9. jūnijs

 
Aiga Dzalbe
mākslas zinātniece


Nelielā tēlniecības ekspozīcija abu meistaru apaļo jubileju sakarā uztverama kā draudzīgs intereses apliecinājums. Neapšaubāmi, ka viņu darbiem piedienētu plašāki apartamenti, tomēr izstādē ieturētajam kamerstilam ir savas priekšrocības. Piemēram, var novērtēt, cik izmīlēts ir dažs no akmeņiem (kaut vai izslavētā "caurumu meistara" Kārļa Baumaņa "Kodols"). Būdama gaužām neliela, ekspozīcija tomēr ir vērienīgi izvērsta laikā. Tā šķiet veiksmīgi būvēta kā viegli akcenti dažādos laikos radītajam.

Patiesu prieku skatītājiem varētu sagādāt Ilgas Zandbergas granītā kaltās abstrahētās sieviešu galvas kā arī nevainojamā "Anita".

 
 

 

 




"LMS mākslas darbu kolekcija. Glezniecība. Laikmeta liecinieki.
20. gadsimta 60., 70., 80. gadi" (koncepcija: S.Krastiņa, I.Baranovska),
Valsts Mākslas muzejs, 26.aprīlis - 9.jūnijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Ievērības cienīgs notikums neatkarīgi no skatītāja individuālajām "patīk- nepatīk" simpātijām, kas lieku reizi atgādina par formālistiskās tradīcijas lomu latviešu mākslā. Darbi (no vecmeistariem K.Ubāna, V.Kalnrozes u.c. līdz 80. gadu "jaunajiem") ir grupēti galvenokārt pa žanriem, līdz ar to aicinot izvērtēt un salīdzināt dažādus vizuālās realitātes interpretācijas veidus (ģeometrizācijas, ekspresijas, krāsu spožuma intensitāti, faktūras raksturu utt.) un to lomu attiecīgā laika nogriežņa valdošo mākslas prioritāšu kontekstā. Tomēr paliek jautājums par laikmeta atspoguļošanas pretenzijām un patiesajām iespējām, kaut vai tāpēc, ka oficiāli svarīgo tēmu loks pārstāvēts visai nedaudz. Galvenais fakts, ko iespējams empīriski konstatēt - salīdzinoši īsā laika periodā Latvijas glezniecībā paralēli eksistēja vesels spektrs dažādu glezniecības "laikmetu", resp., stilistisko paņēmienu, kuru saknes meklējamas senākos un jaunākos Eiropas vizuālās mākslas virzienos. 

 
 

 

 




Jāņa Deinata projekts Cilvēki muzejā,
Valsts Mākslas muzejs, 17. maijs - 2. jūnijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Vecmeistaru darbu aplūkotājiem pastāvīgajā ekspozīcijā tiek piedāvāts pārmaiņas pēc apskatīt arī pašiem sevi - fotografētās cilvēku reakcijas ir brīžiem nolasāmas, brīžiem vairāk runā muguras un pakauši vai, teiksim, T.Zaļkalna cūkas šņukurs. Uzmanības pārvirzīšanai no vērotā objekta uz vērojošo subjektu ir nenoliedzami laikmetīgs skanējums (arī šī vārda konjunktūristiskā nozīmē). Tomēr mākslas tuvumā pārdzīvotais lielākoties paliek visai noslēpumains, kas uzskatāms par veiksmi tikai tādā gadījumā, ja atbilst ieceres mērķtiecībai.

 
 

KONKURSI:

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja konkurss

Zīmējumu konkurss “Uzzīmē “Volejbumu”!”

Skolēniem jauns zīmējumu konkurss

 

 

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja konkurss

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs izsludina akciju, performanču un brīvdabas mākslas objektu izstādes priekšlikumu konkursu 2003. gada sezonai „Gaisa gads”.


Brīvdabas mākslas darbnīca un izstāde
“GAISA GADS”


KONKURSA NOLIKUMS

Ideja

Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja radošā tēma 2001.—2004. gadam ir četri pasaules pirmelementi — uguns, ūdens, gaiss, zeme. 2001.gada sezonas nosaukums bija “Ugunszeme” un tā tika veltīta ugunij. 2002. gada radošā tēma ir ūdens, un sezonas nosaukums — “Ūdensapgāds”. 2003. gads veltīts gaisam un saucas „Gaisa gads”.

Četru pasaules pirmelementu — uguns, ūdens, gaisa, zemes — savstarpējā saskare, savienošanās un mijiedarbība rada pasauli un uztur līdzsvarā tajā notiekošos procesus. To klātbūtne ir nepārtraukta, absolūti nepieciešama, ikdienišķa un reizē pārsteidzoša savā spēkā un izpausmju daudzveidībā. Prasme valdīt pār stihijām, pakļaut to brīvos, neierobežotos spēkus vienmēr ir noteikusi cilvēka spēju izdzīvot un šai nebeidzamajā cīņā pilnveidoties. Tāpat šo spēku vērošana, apcere un izpratnes meklējumi ir visos laikos nodarbinājuši cilvēka prātu un valdzinājuši jūtas, likuši salīdzināt stihiju izpausmes ar cilvēka paša dvēseles pārdzīvojumiem. Elementi — uguns, ūdens, gaiss, zeme — ir ļoti pateicīgi radošās domas materiāli, jo vienlaicīgi darbojas gan kā tēli, gan kā vielas, kurās var tikt iemiesoti mākslas darbi. Katrs no šiem elementiem tiek izraudzīts par Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja viena gada radošo procesu iedvesmotāju un galveno tēmu.


DARBNĪCAS UN IZSTĀDES ORGANIZATORS

Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs.


DARBNĪCAS UN IZSTĀDES VIETA

Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja teritorija.


DARBNĪCAS LAIKS

Māksliniekiem objektu īstenošanai dotas 12 dienas,
laika posmā no 2003. gada 1. maija līdz 23. maijam.


IZSTĀDES LAIKS

2003. gada 24. maijs — 26. oktobris


DALĪBNIEKU SKAITS

Brīvdabas mākslas objektu realizācija — 15 mākslinieki.
Akcijas un performances — dalībnieku skaits nav ierobežots.


PIELIETOJAMIE MATERIĀLI

Muzejs māksliniekiem darba īstenošanai piedāvā dabas materiālus — kokus, zarus, akmeņus, mālu, smiltis, un tml. (Darbu veidošanā jāņem vērā to drošība, kā arī nepieciešamība objektus saglabāt apmeklētājiem ieraugāmā veidā līdz pat sezonas beigām oktobrī). Māksliniekiem būs pieejami palīgstrādnieki un galvenie darbam nepieciešamie instrumenti.

Ja iecerētajā objektā paredzēts izmantot īpašus materiālus (piemēram, krāsa, plastmasa, metāls, un tml.), māksliniekam tie jāiegādājas par saviem līdzekļiem vai jānodrošina sponsoru piesaiste.


KONCEPCIJA

2003. gada radošā tēma ir gaiss. Šī elementa izpausmes dabā, attiecības ar citiem elementiem, tā tēls cilvēka veidotajos mītiskajos, filosofiskajos priekšstatos ir materiāls radošajam darbam “Gaisa gadā”.

No četriem pirmelementiem šis ir visnemateriālākais un tomēr dzīvības iespējamībai visbūtiskākais. „Gaisa gada” iecere ir izmantot šim elementam piemītošo īpašību sevī ietvert, vai pat ar savu klātbūtni iezīmēt telpu — vides apjomu. Tā varētu būt gan skābekļa telpa, kas nepieciešama dzīvības fiziskai pastāvēšanai, gan bezgalīga, neierobežota telpu, kurā atrodas viss materiāli eksistējošais un arī domu, iztēles, izjūtu radītais visums. Arī sezonas nosaukums — „Gaisa gads” — reizē izsaka attālumu laikā un telpā, līdzīgi kā termins „gaismas gads”.

Dažādu radošo nozaru pārstāvju uzdevums ir atklāt, apdzīvot, ierobežot vai paplašināt gaisa telpu, kas piepilda un apņem Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju. Mākslinieki ir aicināti veidot darbus gan izmantojot gaisa enerģiju kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, gan apspēlēt gaisa tēlu, tā spēku, dabu un visas tiešās un netiešās izpausmes jebkurā no esamības sfērām pielietojot dažādu mākslas nozaru iespējas.


DARBNĪCAS VEIDS

Atklāts konkurss:

  1. Brīvdabas mākslas objektu priekšlikumu konkurss:
  2. Izvēlēto projektu paziņošana: 31. marts
  3. Izvēlēto projektu sagatavošana īstenošanai: 1.—30. aprīlis
  4. Brīvdabas mākslas objektu projektu īstenošana dabā:
    1. maijs — 23. maijs
  5. Akcijas un performances: 24. maijs (sezonas atklāšanas laikā).

PROJEKTA PRIEKŠLIKUMA SASTĀVS:

  • Aizpildīta pieteikuma forma;
  • Priekšlikuma skice brīvā formātā;
  • Īstenošanai nepieciešamo materiālu apraksts;
  • Īstenošanas procesa apraksts (lūdzu minēt arī laiku, kas nepieciešams darba izveidošanai) un vēlamie datumi;
  • Mākslinieka CV;
  • Sponsoru piesaiste (ja tāda ir).

PROJEKTA PRIEKŠLIKUMA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

  • Atbilstība dotajai tēmai;
  • Realizācijas iespējas (materiāli, izmantojamā tehnika, izmaksas);
  • Videi draudzīga attieksme;
  • Noturība pret klimatiskajiem apstākļiem;
  • Drošība.

PRIEKŠLIKUMU IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA

Priekšlikumus pieņem katru dienu, izņemot sestdienu un svētdienu, no plkst. 10.00 līdz 17.00 līdz 24.03.2003. Mākslinieku savienībā 11. novembra krastmalā 35.


ADRESE IESNIEGŠANAI PA PASTU

Codes iela 45a, Rīga, LV-1058. Pasta zīmogs 24.03.2003.

Iesniegtie priekšlikumi māksliniekiem netiek atdoti.


KONKURSA REZULTĀTU PAZIŅOŠANA

Konkursa rezultāti tiks paziņoti 2003. gada 31. marts


INFORMĀCIJAI

Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja kontakttālrunis Rīgā: 7 622335

Direktora tālrunis: 9133374

e-pasta adrese: pedvale@pedvale.lv

Interneta mājas lapa: www.pedvale.lv

Ojārs Feldbergs
Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja direktors

 

pirmā lapa

 

 

Zīmējumu konkurss
“Uzzīmē “Volejbumu”!”

Latvijas Skolu sporta federācija informē, ka sadarbībā ar Latvijas Volejbola federāciju www.volejbols.lv izsludina zīmējumu konkursu „Uzzīmē „Volejbumu”!”.

Zīmējumu konkursa „Uzzīmē „Volejbumu”!” mērķis ir veicināt skolēnu un jauniešu interesi par volejbolu kā par demokrātisku un visiem interesentiem praktizējamu sporta veidu, kā arī noskaidrot labākos zīmējumus pamatskolas un vidusskolas vecuma grupās, lai uzvarētāju zīmējumus izmantotu sporta spēļu „Volejbums” diploma un plakāta noformējumam. Tāpat konkursa mērķis ir veicināt interesi un popularizēt Latvijas Skolu sporta federācijas sadarbībā ar Latvijas Volejbola federāciju kopīgi organizētās sporta spēles volejbolā „Volejbums”, kas 2003.gadā laikā no 17.maijam līdz 25. augustam jau sesto reizi notiks 12 posmos ar finālu.

Konkursā var piedalīties pamatskolu un vidusskolu audzēkņi un jaunieši (vecumā no 10 līdz 18 gadiem). Dalība konkursā iespējama, iesūtot zīmējumu (formāts A4) par konkursa nosaukumam „Uzzīmē „Volejbumu”!” un paskaidrojumiem nolikumā atbilstošu tēmu. Konkursa uzvarētāju darbi tiks publicēti. Kā balvas uzvarētāji saņems Latvijas Skolu sporta federācijas, Latvijas Volejbola federācijas un sponsoru balvas. Sporta spēļu „Volejbums” laikā tiks organizēta konkursa godalgoto zīmējumu ceļojoša izstāde spēļu norises vietās.

Darbi vērtēšanai iesūtāmi līdz 2003.gada 7.martam. Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 2003.gada 1.aprīlim. Konkursa uzvarētāju apbalvošanas laiks tiks noteikts atbilstoši apstākļiem, bet ne vēlāk kā līdz 2003.gada 10.maijam. Darbi sūtāmi uz LSSF, Annas ielā 2, Rīgā, LV-1001 ar norādi „Konkursam”/Tālivaldim Kronbergam.

Ņemot vērā konkursa mērķa specifiku, kā arī lai izvairītos no pārpratumiem konkursa darbu vērtēšanas laikā, visi interesenti tiek aicināti saņemt konkursa nolikumu, to lūdzot pa e-pastu: lssf@apollo.lv

 
Cieņā,
Tālivaldis Kronbergs,
Latvijas Skolu sporta federācijas projektu koordinators,
Tel.7372295, mob.tel.6431251,
e-pasts: talivaldis.kronbergs@apollo.lv
 

pirmā lapa

 

Skolēniem jauns zīmējumu konkurss

Latvijas Skolu sporta federācija informē, ka sadarbībā ar Latvijas Aeroklubu tiek izsludināts Starptautiskās Aviācijas federācijas (Fédération Aéronautique Internationale www.fai.org) 2003.gada zīmējumu "100 gadi lidojumiem ar motorlidaparātiem" Latvijas Nacionālais konkurss.

Starptautiskās Aviācijas federācijas 2003.gada zīmējumu konkursa "100 gadi lidojumiem ar motorlidaparātiem" mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu interesi par aviācijas sporta veidiem. Tāpat konkursa mērķis ir motivēt konkursa uzvarētājus un dalībniekus iesaistīties kādā no Latvijas aviācijas sporta veidu federācijām. Konkursa uzdevums, atbilstoši konkursa mērķim, ir noskaidrot 9 (1.–3.vieta 3 vecuma grupās) uzvarētājus un balvu saņēmējus dalībai zīmējumu konkursa noslēgumā, kuru organizē Starptautiskā Aviācijas federācija.

Konkursā var piedalīties laikā no 1985.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 31.decembrim dzimušie bērni un jaunieši. Konkursa uzvarētāju darbi tiks publicēti. Kā balvas uzvarētāji saņems Latvijas Aerokluba, Latvijas Skolu sporta federācijas un sponsoru balvas. Uzvarētājiem tiks organizēta īpaša ar Latvijas Aeroklubu saistīta ekskursija vai pasākums.

Darbi vērtēšanai iesūtāmi līdz 2003.gada 12.martam. Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 2003.gada 1.aprīlim. Ņemot vērā, ka konkursa starptautisko noslēgumu organizē Starptautiskā Aviācijas federācija, konkursa uzvarētāju apbalvošanas laiks tiks noteikts atbilstoši apstākļiem, bet ne vēlāk kā līdz 2003.gada 1.septembrim. Darbi sūtāmi uz LSSF, Annas ielā 2, Rīgā, LV-1001 ar norādi "FAI konkursam"/Tālivaldim Kronbergam.

Ņemot vērā, ka konkursa nolikums izstrādāts balstoties uz Starptautiskās Aviācijas federācijas konkursa nolikuma prasībām, kā arī to, ka nolikumā ir ietvertas specifiskas ar darbu iesniegšanu saistītas prasības, veiksmīga dalība konkursā ir iespējama vienīgi pēc iepazīšanās ar konkursa nolikumu. Saņemt konkursa nolikumu iespējams, lūdzot to pa e-pastu: lssf@apollo.lv (ar norādi "FAI konkurss").

 
Cieņā,
Tālivaldis Kronbergs,
Latvijas Skolu sporta federācijas projektu koordinators,
Tel.7372295, mob.tel.6431251,
e-pasts: talivaldis.kronbergs@apollo.lv
 

 

 

 

pirmā lapa