Glezniecība

Tēlniecība

Grafika

Pastelis

Zīmējums

Akvarelis

Fotogrāfija

Video

Objekti

Arhitektūra

Plakāti

Visi mākslinieki

Tēmas

 

Kuriozi

Izglītība

Saites

Arhīvs

 

Māksliniekiem

Pakalpojumi

Reklāma

Sludinājumi

 


English version

 

ATBALSTĪTĀJI:
 
 
VIEDOKLIS
INTERVIJA
TĒMA
VĀRDNĪCA
KONKURSS


2018. gada 27. aprīlis

ARHĪVS:
 
   pirmā lapa     Ziņas      Viedokļi      Konkursi   

 

ZIŅAS -> LATVIJĀ:

 

 2002. gada arhīvs

 2003. gada arhīvs

 

 
"Mālos" līdz ausīm

Latvijas Dabas muzejā izveidota izstāde par mālu.

Muzeja ģeoloģijas nodaļas speciālisti to izpētījuši no dažādiem skatu punktiem, sākot no leduslaikmeta devona atradnēm un limnoglaciālajiem nogulumiem līdz plašai izmantošanai mūsdienās. Māls ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem derīgajiem izrakteņiem, un tā izmantošanas iespējas ļoti plašas - būvniecība, daiļamatniecība, medicīna u.c. Vēl varam atcerēties, ka pirmie māla trauki Latvijas teritorijā bijuši jau pirms pieciem tūkstošiem gadu, bet mūsdienu mākslinieki vēl joprojām nereti iedvesmojas no vienkāršajām formām. Muzejā bērniem ir iespēja pašiem ļauties pirmatnējam priekam un mālu radošajā darbnīcā pamīcīt kādu māla piku, bet pieaugušie var saņemt konsultācijas un noklausīties lekcijas par mālu dziednieciskajām īpašībām.

Izstāde apskatāma līdz 7. martam.

pirmā lapa
 

 

 
Latviešu Kartjē - Bresons

Galerijā „Mākslas dārzs” no 22. jūlija līdz 9. augustam apskatāmas Kārļa Lakšes fotogrāfijas no Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijas.

Kārlis Lakše ( 1892.- 1949.) ir viens no izcilākajiem 20.– 40. gadu latviešu fotogrāfiem. Kā atzīst fotogrāfs Andrejs Grants un Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš, Kārlis Lakše ir Latvijas Kartjē-Bresons. “Kalēja dēlam no Kokneses vienkārši piemīt tāda skatiena izsmalcinātība, kuru var salīdzināt ar absolūto dzirdi. A.Kartje-Bresona šodien tik pazīstamo rafinēto mirkļa izjūtu viņš intuitīvi nojauš kādus divdesmit gadus ātrāk, “ izstādes anotācijā raksta Vilnis Auziņš.

Izstādē apskatāmas fotogrāfijas no Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumiem. Atlasītajos darbos vislabāk izpaužas Kārļa Lakšes īpašā attieksme pret notikumu, pret cilvēku. Tomēr nevis konkrētais cilvēks ir viņa tā brīža uzmanības vērts. Noteicošais ir mirklīgais uztvērums, bez kura klātesamības neveidotos raksturīgais tēls. 30. gadiem īpaši pārsteidzoši attēli ir, piemēram, “Aleja” un “Zaļumballe”, kuros fiksētie momenti paši par sevi nav svarīgi, bet rada lielisku iespaidu. Šāds domāšanas veids bija pazīstams impresionistiem, bet fotogrāfijā, kā minēts iepriekš, 30. gados tas vēl nebija pieņemami.

“Mākslas dārzs” ar šo izstādi turpina vienu no galerijas darbības virzieniem - popularizēt un nostiprināt fotogrāfijas vietu mākslas laukā. Izstādes rīkošana ir mecenātisks pasākums, un, mūsuprāt, tas ir tikai pirmais solis Kārļa Lakšes personības un daiļrades apzināšanā. Nākotnē ir nepieciešami līdzekļi kataloga izveidei.

Par K. Lakšes nozīmi fotogrāfijas vēsturē liecina uzaicinājums izstādīt viņa darbu kolekciju Bratislavas fotofestivālā. Bratislavas festivāls ir vienīgais no pēcsociālisma valstīs notiekošajiem pasākumiem, kurš iekļauts pašā respektablākajā pasaules fotofestivālu sadarbības projektā „ Festivals of Light”. Tas apvieno 20 pasaules fotofestivālus.Iepriekšējo festivālu programmās ir bijušas iekļautas Andreja Granta, Intas Rukas, Gvido Kajona, Modra Rubeņa, Mārtiņa Zelmeņa, Aivja Šmuldera, Aļņa Stakles personālizstādes.

Mākslas zinātniece Inga Bunkše

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Jāzepa Pīgožņa personālizstāde

Valsts Mākslas muzeja Mazā zālē no 15. septembra līdz 31. oktobrim būs apskatāma Jāzepa Pīgožņa personālizstāde “Laiki. Intereses”, kurā varēs iepazīties ar mākslinieka bagāto daiļrades devumu –grafiku, medaļām un grāmatu ilustrācijām.

Jāzeps Pīgoznis (dzimis 1934. gada 15. septembrī) uzskatāms par vienu no daudzpusīgākajiem savas paaudzes māksliniekiem, kurš aktīvi darbojies glezniecības, stājgrafikas, grāmatu ilustrācijas un medaļu mākslas jomās, kā arī, gan tikai epizodiski, plakātu mākslā un scenogrāfijā. Atzīmējot mākslinieka septiņdesmito dzimšanas dienu, Valsts Mākslas muzejā ir izveidota izstāde, kas reprezentē mākslinieka devumu grafikā un tēlniecībā. Skatītāju uzmanībai tiek piedāvātas vairāk kā 150 mākslinieka radītas kompozīcijas - zīmējumi, grāmatu ilustrācijas, atsevišķas stājgrafikas lapas (linogriezuma, monotipijas un oforta tehnikās), plakāti un medaļas. Blakus darbiem, kas jau pieskaitāmi Latvijas mākslas hrestomātijai, skatītājam izstādē būs iespēja iepazīties arī ar mākslinieka studiju laikos, tas ir, J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā radītajām kompozīcijām. Retrospektīvo sadaļu papildina pēdējos gados radītais - darbi, kuros izmantotas datorgrafikas tehnikas.

Izstādi papildina retrospektīvs mākslinieka darbu katalogs.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Jauno fotogrāfu darbu konkurss – izstāde green

Mākslas portāls "Art Garden" sadarbībā ar galeriju "Mākslas dārzs" jau otro reizi organizē jauno fotogrāfu darbu konkursu - izstādi, kas notiks no 5. novembra līdz 14. novembrim galerijā “Mākslas dārzs”. Šī gada izstādes tēma – Latvijas sajūta.

Pirmās sajūtas par tālām zemēm mums nereti rodas, šķirstot fotoalbumus. Bangojoši okeāni, plaši tuksneši augsti kalni. Arī apmeklējot skaistās vietas, visbiežāk tiek fotografēts vai iegādāts kas tāds, kas liecina par piederību. Par piederību zemei, valstij, pilsētai.

Vēl pirms gadiem divdesmit Latvijā tika izdoti neskaitāmi fotoalbumi ar Leona Baloža, Māra Kundziņa, Andra Eglīša, Jāņa Tālberga un citu autoru fotogrāfijām, kas gan radīja ilūziju par skaisto, bezproblēmu zemi, tomēr raisīja piederības sajūtu šim skaistumam. Tas bija Latvijas tēls, kuru rādījām arī citiem.

Arī šodien katram no mums ir savas sajūtas, iespējams, ļoti personīgas, kas izsaka piederību Latvijai un Latvijas piederību mums. Sajūtas, kas izraisa piederību savai zemei. Izklausās varbūt par daudz patētiski, tomēr negribētos, lai Latvijas tēlu veidotu tikai bomži, biezo mājas un sapņi par Īrijas zelta sēņu laukiem.

Ierosmei varētu minēt dažu, savulaik, jauno fotogrāfu darbus, kas mūsdienās kļuvuši par ikonām. Pazīstamajam Henri Cartier-Bresson bija tikai 24 gadi, kad viņam izdevās noķert izšķirošo mirkli ar lecēju pāri peļķei Eiropas laukumā Parīzē ( Place de l’Europe.1932 ), ungāru fotogrāfe Eva Besnyo jau 21 gada vecumā atklāja fascinējošo acumirkļa burvību, kas apstākļu sakritības dēļ, spēj pārvērst parastu ielas stūri lieliskā fotogrāfijā ( Starnberger Street. 1931), bet Ester Bubley (25) darbā “Greyhound Bus Terminal” ( 1947) atklājas tā laika Ņujorkas elegance un šarms.

Šīs fotogrāfijas varētu būt uzņemtas jebkur pasaulē, tomēr fotogrāfs un mēs tām piešķiram konkrētās vietas sajūtas.

Izstādes darbus vērtēs žūrijas komisija.

Galvenā balva Canon fotoprinteris.

Galerija Mākslas dārzs t.7248077

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Aicinājums fotogrāfiem atbalstīt labdarības akciju

Galerija "Mākslas dārzs" sadarbībā ar laikraksta “Dienas” labdarības akciju “Saulainas dienas mūsu bērniem” aicina fotogrāfus ziedot vienu vai vairākas fotogrāfijas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai.

Lielās firmas un uzņēmumi ziedo līdzekļus Bērnu slimnīcas nodaļu remontam un celtniecībai, bet mēs šīs telpas varam padarīt mājīgākas un saulainākas. Varbūt tieši Jūsu patiesais un mīļais devums kādam mazam cilvēkbērnam dos spēku izveseļoties.

Slimnīcas gaiteņi ir gari un istabu daudz, tāpēc aicinām visus būt atsaucīgiem.

Darbiem jābūt noformētiem stiprināšanai pie sienas. Lūdzam neizmantot parasto stiklu, kas viegli un ātri plīst (vislabāk, ja darbs būtu laminēts).

Darbus Jūs varat iesniegt galerijā “Mākslas dārzs” līdz 27. janvārim

Lūdzu paziņot par savu dalību labdarības akcijā līdz

18. janvārim. Tas nepieciešams, lai varētu sagatavot akcijas dalībnieku sarakstu publicēšanai laikrakstā “Diena”! Tālrunis uzziņām 7248077.

Galerija "Mākslas dārzs", Krasta ielā 68a, tirdzniecības centra "mc2" telpās, tālr. uzziņām 7248077

www.artgarden.lv, info@artgarden.lv

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Stikla aļķīmiķis Silvio Vigliaturo

Ārzemju mākslas muzejā 22. decembrī atklāja ievērojama itāliešu stikla mākslinieka Silvio Vigliaturo darbu izstādi „Caurspīdīgā maģiskā alķīmija”, kurā eksponētas apjomīgas krāsaina stikla skulptūras.

Silvio Vigliaturo stikla mākslu raksturo oriģinalitāte un spilgtums, kas iemiesots košās krāsās, daudzveidīgās formās un simbolos. Savas fantastiskās vīzijas viņš sākotnēji glezno uz papīra, vēlāk iekausējot tās krāšņos stikla objektos.

Izstādē līdz 2005. gada 6. februārim ir apskatāmas 28 stikla skulptūras un sešas Silvio Vigliaturo gleznas, kas spoži raksturo mākslinieka unikālo rokrakstu.

Silvio Vigliaturo dzimis 1949. gadā Akri pilsētā, Kalabrijā, Itālijā. Bērnībā viņš kopā ar ģimeni pārcēlies uz Kjeri, Turīnu, kur arī tagad dzīvo un strādā. No 1967. līdz 1969. gadam viņš apmeklējis Luidži Bertagnas meistarklasi Turīnas Tēlotājmākslas akadēmijā, kā arī strādājis pie stikla krāsns. Mākslinieciskos meklējumus stiklā viņš uzsācis pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Un kopš 1980. gada Silvio Vigliaturo ir piedalījies vairāk kā 140 izstādēs dažādās pasaules valstīs.

Itālijas stikla mākslinieku patrons Adriano Berengo raksta: „Vigliaturo ir apveltīts ar milzīgu kreatīvo enerģiju, kas viņam liek nepārtraukti progresēt. Viņš ir mākslinieks - alķīmiķis, kurš ir pārņemts ar jauniem eksperimentiem stiklā ar termosakausēšanas tehniku un kurš ar savu pastāvīgo tieksmi pēc perfekcijas ir sasniedzis līdz šim neiedomājamus rezultātus.”

Savos iztēles piesātinātajos darbos Silvio Vigliaturo meklē harmoniju ar mūziku, iedvesmu gūstot no antīkās grieķu mitoloģijas un mūsdienu sievietes tēla, virtuozi sakausējot sirreālismu, simbolismu, figurālismu un poēziju.

Pats mākslinieks prestižajā žurnālā „World Sculpture News” izsakās: „Es apbrīnoju Pikaso par viņa figurālismu, Šagālu par viņa poēziju, Matisu par viņa krāsām; un Mirņu par viņa sirreālismu. (..) Visos manos darbos, es tiecos radīt „punti di fuga” jeb „izejas punktus”. Ja jūs skatīsieties uz sejām manos darbos, jūs redzēsiet, ka tās nav pabeigtas. Seju atainojumā ir elementi, kas novirza jūsu skatienu, dod tam noteiktu ritmu jeb izejas punktu. Līdzīgi, arī rokas manām skulptūrām nekad nav statiskas, tās ir plūstošas, kustību rosinošas”.

Silvio Vigliaturo talants ir atzīts ne vien Eiropā, bet arī citās pasaules daļās. Viņa darbu personālizstādes ir notikušas Andorā, Austrijā, Beļģijā, Ķīnā, Spānijā, ASV, Francijā, Nīderlandē, Īrijā, Itālijā, Šveicē un Monako. Silvio Vigliaturo pastāvīgās darbu ekspozīcijas atrodas: Stikla muzejā, (Ernstinga, Vācija), Nacionālajā bibliotēkā, (Madride, Spānija), Arhitektūras un Dizaina muzejā, (Čikāga, ASV), Kavalērijas muzejā, (Turīna, Itālija) un Stikla muzejā, (Altara, Itālija). Mākslinieks ir daudzu Itālijas baznīcu vitrāžu autors.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Izstāde "Eksotika. Ceļojums. Piezīmes."

4. – 27. aprīlis

Galerija “Mākslas dārzs” ielūdz Jūs uz izstādi “Eksotika. Ceļojums. Piezīmes.”

Tematiskais uzstādījums “Eksotika. Ceļojums. Piezīmes” ļauj savienot izstādē dažādu mākslinieku un formas darbus, radot jaunu asociatīvo interpretāciju par pieredzi, kas apgūstama ceļā. Par to pieredzi, kas paplašina personības mērogu un sniedz jaunus apziņas apvāršņus. Dažkārt ceļojumu veic telpā, dažkārt laikā, mākslas darbā telpiskojot garīgās pieturas zīmes. Jo vairāk cilvēks ir ceļojis ( virzījies uz priekšu), jo vairāk spēj novērtēt ceļa dotās zināšanas.

Izstāde ir kā ceļojums, kurā katrs skatītājs astāj savas piezīmes un gūst jaunas zināšanas, savu ceļu, savukārt, padarot plašāku un gludāku. Izstādē varam ieraudzīt gan to, cik daudzpusīgas ir mākslinieku ceļojumu piezīmes, gan to, kā dažādu paaudžu mākslinieki ar atšķirīgu domāšanu un dzīves pieredzi, risinājumu rod līdzīgā formā ( Ieva Sāra, Juris Ģērmanis). Izstādes darbos atklājas gan mūsdienu sabiedrības pretrunīgā daba, cenšoties, apvienojot tradicionālo ( Anna Silabrama) un mūsdienīgo, rast sapratni dažādu tautu, reliģiju un raksturu starpā ( Ingmārs Usas), gan pavisam personīgi piedzīvojumi ( Helēna Heinrihsone).

Izstādē piedalās profesionāli mākslinieki Karinē Paranjanc, Anna Silabrama, Ieva Sāra, Sigita Daugule, Helēna Heinrihsone, Ilze Avotiņa, Vija Zariņa, Agnija Ģērmane, Aija Bāliņa, Kaspars Zariņš, Ingmārs Usas, Pāvils Šēnhofs, Ivars Heinrihsons, Juris Ģērmanis un vairāki citi mākslinieki.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Studentu literārā žurnāla "Vārti" prezentācija

Piektdien, 6. februārī LMA Studentu klubā notiks Studentu literārā žurnāla "Vārti" 5.numura prezentācija ar nosaukumu "Mīts par bibliotēku", kuras ietvaros savus darbus lasīs šajā numurā pārstāvētie dzejnieki, prozaiķi un tulkotāji.
Būs iespēja tikties ar "Vārtu" veidotājiem un redaktoriem Ilzi Spergu, Andi Lipsbergu un Evu Eglāju - Kristsoni.
Blakus tekstam kā alternatīvi elementi būs DJ'a izmeklēti mūzikas ritmu pavadījumi un videoprojekcijas.
Žurnāla vaļā vēršanas svētki sāksies ap plkst. 21.00
Afterparty piedāvā grupa "The Mundane" pēc plkst. 23.00

Pēc pamatotas klusēšanas lasītāju rokās nāk Studentu literārais žurnāls "Vārti", kas nu jau savā ilgajā pastāvēšanas vēsturē met piekto cilpu, ietilpinot sevī gan lasītu un zināmu autoru tekstus, gan, protams, reprezentējot kaut ko jaunu no vides, kas nepretenciozi kultivē radošo procesu jebšu jaunradi, vārdu veiklību un elastību pret laikmetu, kurā dzīvojam.

Studentu literārā žurnāla "Vārti" kā almanaha vieta literārajā vidē ir skaidri definēta - žurnāla godpilnais uzdevums ir izkristalizēt un lasītājam atklāt autoru fondu, koncentrējot uzmanību tieši uz vēl studējošu autoru literārajiem darbiem un pilnīgi abstrahējoties no visa kā cita, par primāro kritikai izvirzot tekstu.

Kā allaž - arī šoreiz "Vārtu" autoru plejāde ir raiba, žurnāla 5.numurā pārstāvēti dažāda vecuma un literārās pieredzes autori - Juris Šķudītis (proza), Mārtiņš Kaprāns (proza), Mārtiņš Links (dzeja), Indra Brūvere un Aigars Lielbārdis (dramaturģija), tulkoti kaimiņvalstu autoru darbi Tapio Koivukari un Marus Ivaškevičs, nemaz nerunājot par šeit neuzskaitītajiem autoriem, kuru ieguldījums šī žurnāla tapšanā ir tik pat nozīmīgs. Blakus daiļliteratūrai publicētas ir arī apceres literatūrkritikā un citas ar kultūras mantojuma pieredzi saistītas diskusijas tekstā.

pirmā lapa
 

 

Graffiti festivāls Daugavpilī

No 7. – 9. augustam Daugavpilī notiks pirmais graffiti festivāls, kura organizatori izvirzījuši uzdevumus sakoordinēt Latvijas graffiti-aktīvistus, kontaktu veidošanai, informācijas un pieredzes apmaiņai, šīs subkultūras attīstībai; izveidot kopēju mākslas darbu, pilnīgi apgleznojot autostāvvietas sienu-žogu (75 x 2 m; “gluds” dzelzbetons; adrese: Stacijas iela - 48, Daugavpils); parādīt graffiti pozitīvo pusi, un, ka tas nav tikai vandālisma izpausme.

Potenciālie dalībnieki vēl var pieteikties, nosūtot savas skices un vēstuli organizatoriem līdz 30.jūlijam festivāla mājaslapā www.streetstyle.lv uzrādītajā adresē.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Dāvana Otaram Joseliani

Kinoforuma Arsenāls ēku Mārstaļu ielā 14 turpmāk rotās multimediāla goda plāksne Arsenāla dāvana kino režisora Otara Joseliani 70. dzimšanas dienāTēlnieka Kirila Panteļejeva veidotā plāksne latviešu un gruzīnu valodā vēsta: "Šim namam gāja garām, apstājās, iedzēra glāzi Ahašeni SKF Arsenāls goda viesis Otars Joseliani".

Plāksne ir kā improvizēts strazdu būris Joseliani filmas Strazda dziesma noskaņās. Ik dienu plkst.12.00, 15.00 un 18.00 no šī būra skan dziesma — Daigvines, ko izpilda dziedātāju grupa no sv. Panteneimona dziedinātāja baznīcas.

Goda plāksnes atklāšanā Starptautiskā kinoforuma Arsenāls prezidents Augusts Sukuts pastāstīja, ka pagājušā gadsimta 80.gadu beigās Rīgas videocentra mansards Otaram Joseliani daudzreiz ir kalpojis par naktsmītni Rīgā.

Šogad Arsenāls aizritēs Gruzijas zīmē - Rīga svinēs gruzīnu izcelsmes režisora Otara Joseliani septiņdesmitgadi. "Arsenāla" vēsturē tas ir nebijis notikums, jo forums vēl nekad nav ticis veltīts kādai valstij vai cilvēkam - dzīvai leģendai. Gruzīnu kino savdabība rodama tā vieglumā un alegoriskajā stāstījuma intonācijā - temperaments, cilvēciskās vērtības, sirsnība un apbrīnojama gaišas bezrūpības apziņa, kas atspoguļota Joseliani filmās, ir tas, ko mīl kino skatītāji.

Arsenālā tiks rādīta Joseliani filma "Strazda dziesma" (1970).

Uz Arsenālu ieradīsies arī divi Gruzijas valdības pārstāvji - kultūras ministrs Georgijs Gabašvili un valsts ministrs Georgijs Haindrava.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Rīgas rajona Pirmā profesionālo mākslinieku izstāde

Melngalvju namā 3. novembrī plkst. 15.00 atklās Rīgas rajona Pirmo profesionālo mākslinieku izstādi.

Izstādes idejas ierosinātāji un organizatori ir Rīgas rajona padomes Izglītības un kultūras pārvalde.

Šis ir pirmais mēģinājums apvienot vienā izstādē to profesionālo mākslinieku darbus, kuri dzīvo un strādā Rīgas rajonā. Izstādes mērķis bija vienkopus parādīt labāko pēdējo gadu veikumu visās mākslas nozarēs, vienlīdz augstu vērtējot gan tradicionālo, gan novatorisko veikumu, kā galvenos atlases kritērijus izvirzot profesionalitāti un oriģinālu personīgo ideju.

Projekts norisinājās divās kārtās. Pirmajā kārtā notika izstādes Rīgas rajona pilsētās, kuras organizēja attiecīgās pilsētas Domes vai mākslas skolu pārstāvji. Izstādes apskatīja un darbus atlasīja žūrijas komisija, kuras sastāvā bija mākslinieki Vija Zariņa, Kirils Panteļejevs un projekta vadītāja, mākslas zinātniece Inga Bunkše.

Otrās kārtas galarezultāts ir izstāde “DABAS PIESTĀTNE” Melngalvju namā, kurā piedalās 41 mākslinieks. Starp izstādes dalībniekiem ir pazīstamie mākslinieki Džemma Skulme, Juris Dimiters, Solveiga Vasiļjeva, Pavils Šenhofs, Dita un Anta Pences u.c. kā arī mākslinieki, kuriem, dažādu apstākļu dēļ, šī ir viena no retajām iespējām izstādīties.

Rīgas rajona padome ir veikusi atzīstamu darbu, atbalstot profesionālo mākslu, veidojot izstādi un katalogu. Māksla ir emocionālais uzkrājums nākotnei un, to izprotot un pareizi izmantojot, ir iespējams celt ne vien mākslinieku, bet arī savu prestižu. Te gribas arī atcerēties filozofa Entonija D. Smita teikto, ka inteliģences galvenais uzdevums ir “mobilizēt kādreiz pasīvo kopienu, lai tā, sakļaujoties ap jaunatklāto vietējo vēsturisko kultūru, pārtaptu nācijā”.

Jācer, ka projektam sekos turpinājums arī nākamajos gados un tas liks sasparoties arī tām pašvaldībām, kuras šogad savu iedzīvotāju vidū māksliniekus neatrada.

Izstādes nosaukums ir “Dabas piestātne”, galvenā tēma – daba. Bet daba te ir kā tēls vai iedvesma, iemesls kompozīcijai, formas un krāsas meklējumiem, bet jēgu darbam piešķir mākslinieka sirds un gara īpašības.

Daba kā apkārtējā vide un daba kā būtība. Abos gadījumos svarīgs ir raksturīgo īpašību kopums. Mākslas darbi kā īpašības, kas veido šo vienu, konkrēto piestātni, kuru raksturo nesteidzīgums un cilvēcīgums. Nesteidzīgums, kas raisās dabas tuvumā, un cilvēcīgums, kā nereti pietrūkst lielpilsētas steigai.

Kataloga veidotāja ir māksliniece Anitra Eglīte, kura ir arī izstādes logo konkursa uzvarētāja.

Izstāde būs apskatāma līdz 2. decembrim visās Melngalvju nama zālēs.

Projekta vadītāja, mākslas zinātniece Inga Bunkše

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Labdarības akcija galerijā Mākslas dārzs

Galerija „Mākslas dārzs” atbalstot laikraksta “Dienas” labdarības akciju “Saulainas dienas mūsu bērniem” aicina apmeklēt galerijas Ziemas izstādi. 10% no katra Jūsu janvārī iegādātā mākslas darba galerija ziedos labdarības fondam.

Izstādē var iepazīties ar dažādu paaudžu mākslinieku darbiem. Ar dažu autoru gleznām jau bijusi iespēja satikties galerijas izstādēs 2004. gadā ( Agate Apkalne, Ieva Sara Breikša, Sigita Daugule, Dina Ābele, Inta Celmiņa, Pāvils Šēnhofs), turpretim citi atnesuši pavisam jaunus, 2004. gada beigās ( Laima Eglīte, Edvards Grūbe) vai pat 2005. gadā tapušus darbus ( Ritums Ivanovs).

Izstāde ir kā neliels kopsavilkums, atskaite par pagājušo gadu, kurā vērojams gan tas rokrakstu daudzveidīgums, kas sastopams mūsdienu latviešu glezniecībā, gan gleznotāju neizsmeļamās potences, pārvaldot zīmējumu, krāsu un kompozīciju.

Izstādē apskatāmi arī Ivetas Laures, Ineses Jakobi, Mārtiņa Heimrāta un citu mākslinieku gaismas objekti, kas atceļojuši no Ināras Liepas un Maijas Avotas rīkotās “Ziemassvētku gaismas” izstādes.

Izstāde apskatāma līdz 25. janvārim.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Aicinājums piedalīties Fotofestivālā 2005 Lodzā

We would like to remind about 2005 PHOTOFESTIVAL SLIDE-SHOW. If you are interested in taking a part in, we are waiting for your works until the end of December 2004.

The subject is free. Authors, whose works will be presented during Photofestival, will be informed by e-mail. Below there are general conditions of participating.

1. We accept digital slide-shows on CDR only in following formats: POWER POINT, FLASH, MPEG, AVI, WMF.

2. Presentation must be combined with music.

3. Presentation should last no longer than 15 minutes.

4. Slide-shows should be sent before the end of December 2004 to the address shown below:

FUNDACJA EDUKACJI WIZUALNEJ

Tymienieckiego 3

90-365 Lodz, POLAND

Please write on the envelope “SLIDE-SHOW”

5. Attached application form should be sent before the end of December to: a.siemieniuk@fotofestiwal.com

More information: www.fotofestiwal.com

Slide-show application form: slide-show 2005

We are waiting for your works!

Foundation of Visual Education

www.few.pl

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Galerija “Mākslas dārzs” ielūdz

Galerija “Mākslas dārzs” ielūdz Jūs uz fotomākslinieces Žoelas Elīzas Kornu ( Elisa Cornu, Francija ) izstādi “Ainavu ēnas”. Māksliniece dzīvo un strādā Provansā, bet, meklējot iedvesmu saviem darbiem, bieži ceļo pa visu Franciju.

Elīza Kornu ir vidējās paaudzes māksliniece, beigusi Mākslas skolu, ieguvusi augstskolas diplomu socioloģijā un ekonomikā, vēlāk nopietni pievērsusies fotogrāfijai un mākslas zinātnei.

Elīza Kornu veidojusi vairākus darbu ciklus “Sites industriels abandonnes”, “Sequences de Paysages”, “Pasages”, “Empreintes”, “Communaute Harkis”, kas ir pētījumi par mākslinieces galveno interešu lauku - realitātes divējādo dabu.

Elīzai Kornu bijušas vairākas personālizstādes un viņa piedalījusies grupu izstādes Francijā, Beļģijā, Itālijā, Šveicē, ASV.

Izstāde apskatāma no 18. februāra līdz 5. martam.

Elīzas Kornu koncepcija:

“Fotogrāfiju visbiežāk identificē ar realitātes tiešu atspoguļojumu. Tajā pašā laikā pastāv uzskats, ka vienas nemainīgas realitātes nemaz nav.

Realitātes divdomība rosināja mani atrast izteiksmes formu, kura akcentētu skatiena subjektivitāti un atklātu uztveres iespaidu pārklāšanos. Tādēļ izvēlējos redzes procesa rekonstrukcijas paņēmienu šo attēlu veidošanai.

Tādā veidā ainavas tradicionālā statika ieguva darbības kvalitāti. Tas ir mans mēģinājums iet tālāk par realitātes šķitumu ar substances un nejaušības pretnostatīšanu. Šajos darbos iekodētā mainības ideja radīja vēstījuma formu, kurš apliecina nemitīgu pārvērtību, rada sprieguma, lūzuma stāvokļa izjūtu, konfrontāciju starp statiku un mainību.

Mana ieniršana šo kompozīciju formas problēmās bija līdzvērtīga jaunu teritoriju izpētei. Tieši tāpat kā jebkurš skatītājs es reizēm jutos apjukusi starp redzamā, neredzamā attiecībām, starp realitātes un ilūziju noslēpumu. Es meklēju līdzsvaru starp līnijām, kuras pēkšņi kļuva nozīmīgas, sāka vibrēt un it kā kustēties. Daži kompozīciju elementi tiecās turpināties ārpus attēla. Šis process apliecināja manu nojausmu par to, ka redze, neviens tās fiksētais konstantais attēls neizsmeļ īstenības veselumu.”

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Pasaules video māksla un videodeja K.Sunī

30.janvārī ar Vācijas videomākslas konkursa izlasi \\international\media\art\award 2003 aizsākās pasaules videomākslas skate, kas turpināsies visu 2004.gadu. Katra mēneša pirmajā un pēdējā piektdienā ar to iepazīstinās videogalerija Noass ar Latvijas Jaunā teātra institūta un Kinogalerijas atbalstu. Mēneša pirmā piektdiena tiks veltīta videodejai, kura izraisīja lielu skatītāju interesi teātra festivāla Homo Novus laikā, bet mēneša pēdējā piektdienaā notiks dažādu valstu videomākslas demonstrācijas.

Savukārt, katra mēneša pirmajā trešdienā plkst. 19.00 video programma tiks atkārtoti demonstrēta uz peldošās galerijas NOASS AB dambiia pretim viesnīcai Radisson SAS.

6.februārī aizsāksies videodejas programma "dance screeen on tour", kas aptvers videodejas festivāla "dance screen" pēdējo gadu izlases.

Pirmajā seansā tiks rādītas spožākās filmas no videodejas klasikas: kinorežisora Pētera Grīnveja un horeogrāfes Annes Terēzas de Kersmakeres kopīgi veidotaā filma "Rosa"; un slavenās britu fiziskā teātra grupas DV8 daudzkārt godalgotā filma "Enter Achilles".

"Rosa" (Belģija 1992, 20 min., rez. P.Grīnvejs, hor. A.T. de Kersmakere) filmēta Gentes operas greznajā foajē filma rāda vīrieti un sievieti pirms satiksanaas vienam ar otru. Atškirībā no jaunākajām Grīnveja filmām, šajā netiek izmantoti elektroniski attēla apstrādes efekti. Galvenā uzmanīa veltīta pas des deux dejai, no kino līdzekļiem izmantota vienīgi veikla montāža un pāris tuvplāni.

"Enter Achilles" (Lielbritānija 1996, rez. Klāra Van Gūla, hor. Loids Nūsons, 50 min.)

Lai gan filma tapusi pārveidojot DV8 kompānijas skatuves izrādi, tomeēr salīdzinosi ar citām dejas filmām, tā sķiet ļoti kinematogrāfiska,teju vai stundu garš, sižetisks un dinamisks stāsts par vīriešu attiecībām. Horeogrāfs Loids Nūsons par šī darba tēmu saka: "Vēsturiski vīrieši vienmēr apspieduši sievietes, bet šajā darbā runa ir par to, cik daudz vīrieši apspiež viens otru?

Astoņi vīrieši vakarā satiekas krodziņā ar alus pintēm rokās, mūzikas automāts, komiskas sarunas un apcelšanās, attiecības balansē starp pašapliecināšanos un pāridarījumu.

Filma ir komisks un vienlaikus nežēlīgs pētījums par vīriešiem - agresiju un maigumu, bailēm un draudiem, seksualitāti. Kas padara vīrieti par vīrieti?

DV8 kompānija radusies 1986.gadā un vienmēr strādājusi estētiskā un fiziskā ziņā riskantos projektos, saplūdinot deju, teātri un politiku. Filma ieguvusi vairākas balvas dejas un filmu festivālos, un tā lieliski parāda slavenajai britu grupai raksturīgo -humoru, asprātīgu, dinamisku horeogrāfiju, kas ietver atlētiskus trikus, dramatiskas attiecības un raksturus.

Videodejas programma veidota sadarbībā ar SK Culture Foundation Ķelnē un IMZ, Vīnē.
Papildus informācija: www.sk-kultur.de/videotanz

30.janvāris: International media award 2003
6.februāris: videodejas klasika "dance scrēn on tour"
Seansu sākums 18:00
Bilesu cena: 1,20 Ls

pirmā lapa
 

 

Ivetas Laures Nesteidzīgs maršruts

Tikai septiņas dienas, no 1. līdz 7. martam, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs apskatāms Ivetas Laures fotoprojekts "Nesteidzīgs maršruts"*.

Projekta ideju veido vēlme pētīt, fiziski neeksistējošās, laika kategorijas attēlošanas iespējas. Šī uzdevuma sasniegšanai kā piemērotākā izvēlēta fototehnika. Izstādes kopējā kompozīcija veidota ar ritma maiņu - statiskās pilsētas ainavas un portreti mijas ar dinamiskajiem gājēju momentuzņēmumiem pilsētas ielās. Tas raksturo laika plūdumu, kas rit lēni, bet pagaist ātri. Darbs veikts ar pusautomātisko fotokameru Minolta Dynax300si un tā kalpo kā instruments kvalitatīvu attēlu iegūšanā. Autores mērķos neietilpst fotomākslas profesionālo iespēju izpēte un paplašināšana.

Nesteidzīgs maršruts piedāvā skatītājam pastaigu pa pilsētu apstājoties autores ikdienas maršrutā un ielūkojoties līdzās esošo cilvēku sejās. Nosaukumā izmantotais vārds nesteidzīgs pietuvina projekta pamatuzdevumam - laika ritējuma attēlošanai. Izvēlēto vietu dokumentācija, vairāku mēnešu garumā, rada iespēju fiksēt izmaiņas kuras ikdienā ir nepamanāmas, bet paejot laikam kļūst labi redzamas: gada laiki, laika apstākļi, cilvēki un to apģērbs, izkārtnes ielās...

Izstādes saturs, kas vizuāli ir mierīgs, pat meditatīvs savā iekšienē nes savādu satraukumu. Laiks kurš ārēji nelīdzinās stihijai ir tikpat spēcīgs un neapturams. Šis projekts, kas realizēts vizuāli atturīgā formā parāda, ka mākslas darba emocionālā iedarbība nebūt nebalstās parādībā, ko apzīmē kā succes de scandale*. Bieži daudz spēcīgāk uzrunā vienkāršā atziņa, ka laiks iet..., mums atvēlētās dzīves laiks..., dzīve paiet...

Projekta iecere un darba materiāls tapa Vīnē, Ivetai Laurei uzturoties Austrijas Valsts kancelejas Mākslas nodaļas rezidencē. Vīnes tēls izstādē nežilbina ar slaveniem tūrisma objektiem, pilsēta izstādē parādās no ikdienišķās puses.

Nesteidzīgs maršruts ir savdabīgs kultūras dialogs starp Latviju un Austriju. Tas ieguvis finansiālu atbalstu KulturKontakt Austrija projektu konkursā.

* maršruts - iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās
* fr. -grāmata, luga u. tml., kas guvusi lielus panākumus, pateicoties tās skandalozajam raksturam

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Jean Dubuffet retrospektīvā darbu izstāde

Latvijas Mākslas akadēmijā līdz 14. novembrim apskatāma ievērojamā franču mākslinieka (1901-1985) darbu izstāde, kuru rīko Francijas Kultūras centrs Rīgā sadarbībā ar Dubuffet fondu Parīzē. Jean Dubuffet ir dzimis 1901. gadā Havrā vīnkopju ğimenē. Pēc klasiskajām studijām dažādās mākslas nozarēs un daudziem ceļojumiem, viņš nolemj atgriezties pie ğimenes biznesa, tādējādi atstājot novārtā savu māksliniecisko darbību, lai pilnībā sevi veltītu komercijai. 41 gada vecumā viņš tomēr pamet uzņēmumu, lai neatgriezeniski nodotos glezniecībai. Būdams gravējumu speciālists, Dubuffet vairākus gadus rada, izmantojot litogrāfijas tehniku. Zinātkāre liek izmēğināt roku dažādās jomās, tai skaitā, tēlniecībā un kolāžās. Viņš mirst 1985. gada 12. maijā trīs gadus pirms sava monumentālā pieminekļa Figūru tornis atklāšanas Parīzē, Ile Saint-Germain parkā. Šī izstāde ir ceļvedis mākslinieka pasaulē un iespēja apskatīt viņa lieliskākos darbus.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Revolūcijas smiekli un asaras

2005.gada 14.janvārī muzejā atvērta izstāde “Revolūcijas smiekli un asaras”, pieminot pirmo gadsimtu, kas aizritējis kopš 1905.gada 13.janvāra, kas Latvijas vēsturē iezīmēts ar sarkanām asinīm baltā sniegā.

Šķiet, varam droši apgalvot, ka 20.gadsimtā Latvijas ceļu lielā mērā noteica 1905.-1907.gada revolūcijas cīņu notikumi un to raisītās jūtas – sajūsma, sāpes, bailes, naids, atriebības alkas. Revolūcijas simtgadē muzejs piedāvā skatītājiem iespēju paraudzīties uz šo seno laiku no vairākiem skata punktiem.

Pirmais skats – no 1905.-1910.gada. Šī perioda mākslas darbu īpašo nozīmi nosaka tas, ka autori ir notikumu laikabiedri, aculiecinieki, dalībnieki. Mākslinieki skata revolūciju tuvplānā. Var pietrūkt distances un vispārinājuma, bet to atsver izjūtu spēks. Tā Teodora Ūdera ogles zīmējumi mums ļauj saklausīt revolūcijas sakāves sāpju un izmisuma kliedzienus.

Straujais revolūcijas laiks nosacījis galvenokārt neliela formāta mākslas darbu tapšanu – literatūrā bija aktuāla dzeja, arī epigrammas, bet tēlotājā mākslā visnozīmīgākie darbi bija skatāmi latviešu satīriskajos žurnālos. Sevišķi atzīmējams žurnāls “Svari”. Tur skatāmas saturā asprātīgas un formā izteiksmīgas karikatūras un groteskas, kas atsaucās uz sava laika aktualitātēm. Gadu gaitā šie darbi nav zaudējuši ne asumu, ne mākslinieciskās kvalitātes.

Izstāde iepazīstina arī ar darbiem, kas tapuši Latvijas pirmās brīvvalsts gados, atskatoties uz revolūcijas notikumiem jau caur laika prizmu. Šajā periodā zīmīgi ir vispārinājuma meklējumi, kas izpaužas gan cīņu un barikāžu tēlojumos (Jānis Liepiņš, Ansis Cīrulis), gan arī revolūcijas upuru cildinājumā (Eduards Brencēns, Sigismunds Vidbergs).

Vēsture kā zinātne ir neitrāla un objektīva. Mākslas tēlus rada cilvēku jūtas un kaislības, tur objektivitāti meklēt būtu veltīgi. Arī šī izstāde nemaz nevar būt simtprocentīgi neitrāla un objektīva, jo piedāvā tikai vienas puses – latviešu mākslinieku – skatījumu uz revolūciju. Lai gūtu vispusīgu priekšstatu, mākslas izstādē gūtie iespaidi papildināmi ar vēstures atziņām.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Itāļu stikls un Adriano Berengo kolekcijas

Ārzemju mākslas muzejs rīko Itāļu stikla māksla kuratora Adriano Berengo (Venēcija, Itālija) lekciju “Itāļu stikls un Adriano Berengo kolekcijas”.

Lekcija notiks Ārzemju mākslas muzejā, Pils laukums, 3, 22.februārī plkst.16:oo.

22. februārī ir pēdējā diena, kad vēl var apskatīt itāļu mākslinieka Silvio Vigliaturo izstādi „Caurspīdīgā maģiskā alķīmija”.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Gunāra Bindes "Erotika"

No 3. februāra galerijā "BonhanSS" apskatāma Gunāra Bindes izstāde "Subjektīvā Enciklopēdija. Erotika".

Gunārs Binde (dz. 1933.27.12 ) - viens no pazīstamākajiem Latvijas foto māksliniekiem vienlaikus ar savu 70. dzimšanas dienu uzsācis jaunu fotoprojektu "Subjektīvā Enciklopēdija". Projekta apakšvirsraksts vai savdabīgs moto ir "Tas noticis ar mani". Gunārs šī projekta laikā vēlas mūsdienu skatītājiem ļaut iepazīt savus ļoti populāros un pavisam nezināmos attēlus vienlaicīgi. Tā ir viņa radošo meklējumu revīzija, kuras mērķis ir apjaust kādi jēdzieni un tēli ir rosinājuši meistaru sameklēt tiem vizuālu formu.

Kolekciju "Erotika" mākslas kritiķe Sarmīte Sīle raksturo kā Gunāra Bindes attieksmes izpausmi pret ķermeni kā estētisku vērtību, pateicīgu formu jaunu estētisku vērtību radīšanai un mīlas objektu. Ķermenis ir Gunāra iedvesmas un profesionālās meistarības telpa.

Joprojām ir apskatāmas G.Bindes izstādes "Subjektīvā Enciklopēdija....A" Latvijas Fotogrāfijas muzejā līdz 28. februārim, "Subjektīvā Enciklopēdija.Arhīvs" Melngalvju Namā līdz 8. februārim un "Meitenes" Daugavas muzejā līdz 2004.g.29. martam

Vilnis Auziņš, Latvijas Fotogrāfijas muzejs

pirmā lapa
 

 

 
Edas Brūveres gleznu izstāde

No 4. līdz 28. martam Latvijas Dabas muzejā būs apskatāma muzeja mākslinieces Edas Brūveres gleznu izstāde. Dabas ainavas, klusā daba un daži portreti - kopumā apmēram 30 darbi pasteļtehnikā.

Edai Brūverei šī ir pirmā izstāde, jo gleznot viņa sākusi tikai 2002. gadā. Pamudinājums nācis no māksliniekiem Andreja Ģērmaņa un Olitas Gulbes, piedaloties plenērā Liepājā.

Jau vairāk kā trīsdesmit gadus E. Brūvere strādā Dabas muzejā par izstāžu noformētāju. Gleznošana viņai ir vaļasprieks, kas sniedz patiesu prieku un gandarījumu.

Izstādes atklāšana 3. martā plkst. 17.00

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Starptautiskā radošā darbnīca Berķenelē

Šajā gadā no 23. - 31. jūlijam J.Raiņa mājā Berķenelē tradicionāli notiks mākslas pasākums. Starptautiskās radošās darbnīcas Berķenelē organizēšanai ir saņemts Ziemeļu Ministru padomes Rīgas biroja atbalsts un tajā piedalīsies māksliniece Outi Martikainen ( www.outi.info) no Somijas, Ingrid Skovgaard un Peter Bjorn Franceschi no Dānijas, arī mākslinieki no Latvijas.

Radošajā darbnīcā mākslinieki veidos gan mākslas objektus dabā, gan arī tradicionālas formas darbus, kuri papildinās un bagātinās Berķeneles kultūrvidi.Šeit būs radītas iespējas Ziemeļvalstu un Latgales reģiona mākslinieku radošās pieredzes apmaiņai un tālākajai sadarbībai.

30. jūlijā plkst. 14.00 J. Raiņa mājā Berķenelē būs Radošājā darbnīcā tapušo darbu izstāde un tikšanās ar māksliniekiem.

Mākslas darbnīca ir ļoti nozīmīgs pasākums mūsu norišu kalendārā, jo mūsdienu mākslas klātbūtne kļuvusi par saistošu aspektu Berķeneles apmeklētājiem, īpaši skolu jaunatnei.

Pasākumu organizē Daugavpils rajona padomes Tautas izglītības un kultūras centrs.

Ināra Mukāne - Daugavpils rajona padomes Tautas izglītības un kultūras centra vadītāja.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Vēlie vakari Arsenāla klubā

Arsenāla klubs krogā „A.Suns” Berga bazārā ir vieta, kur atvērt ausis mūzikai – ļoti radniecīga tai, kas skanēs Arsenāla filmās no visas pasaules. Arsenāla kluba mūzikas programma dzimusi no festivāla filmu programmas. Tai pat laikā tā patstāvīga muzikālu pasākumu sērija, kur dominē pasaules un improvizācijas mūzika un līdzās latviešu mūziķiem un dīdžejiem piedalās vairāki mākslinieki no citām zemēm.

19.septembrī plkst. 18:25

Starix

Ieeja brīva

Ginta Gabrāna TV iestudējuma „Starix” pirmizrāde. Tiešraide no LTV1.

21.septembrī plkst. 22:00

Europa Exotica

Ieeja Ls 2,00

Dziedatājas Molas Sillas un perkusionista Serignes Geijes (Senegāla) koncerts. DJ

Niks Arcers. A.Suns pagalmā - Kalles Bjoršmarka foto izstāde ”Balts uz Melna.

Mans lidojums uz Gambiju” un videomontāža no Āfrikas ceļojuma.

22. septembrī plkst. 22:00

Baltijas skates after-party

Ieeja brīva

Baltijas filmu skates atklāšana ar DJ Orav un DJ Drummie no Supremesounds

(Igaunija).

23.septembrī plkst. 22:00

Music non-stop

Ieeja brīva

Dzīve ir brīnums - turbo-folk grupas „Regina” veltījums Emiram Kusturicam.

Trešā atnākšana - Latvijas Britpop didžeju un muziķu replika Džona Douersa

filmai „Mēs dzīvosim mūžīgi”.

24. septembrī plkst. 22:00

Sansa Voyage

Ieeja Ls 2,00

Poētiskākās „Arsenāla” konkursa filmas “Sansa” režisora Zigfrida grupa SIGband

(Francija). Improvizācijas mūzika no zemēm un kontinentiem, kuras apceļojis

filmas varonis. DJ Juveris Tenisons.

25.septembrī plkst. 22:00

Sakartavelo nakts

Ieeja brīva

„Arsenāla” noslēgums kopā ar gruzīnu režisoru Otaru Joseliani un gleznotaju Niko

Pirosmani.

Informacija: www.arsenals.lv

Biļetes kroga A-Suns pirms koncertiem.

Rīko Pasaules mūzikas un dejas centrs „Baraka” sadarbībā ar Rīgas Starptautisko

kinoforumu „Arsenāls” un pasakumu aģentūru „Augstāk par zemi”.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

12. Borisa Vipera piemiņas lasījumi

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts rīko jau 12. Borisa Vipera piemiņas lasījumus “Māksla un politiskie konteksti” 2004. gada 4. novembrī, Žurnālistu namā, Mārstaļu ielā 2. Konferences sākums plkst. 9.00, Lasījumus atklās Helēna Demakova ar referātu “Sociāli un politiski orientētā instalācija Latvijā 20. gs. 80.–90. gadu mijā”. Konferencē vēl dzirdēsiet desmit referātus, kas atklās dažāda laika mākslas un politikas mijiedarbi.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Savienojums Karaostas Laicīgās mākslas galerijā "K. Māksla?"

Karostas Laicīgās mākslas galerijā "K. Māksla?" 15. janvārī aicina uz Mairita un Ivo Folkmaņu izstādes “Savienojums” atklāšanu. Izstāde atvērta līdz 9. februārim.

Galerija atrodas Liepājā, Atmodas bulvārī 6.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Konference Gētes institūta

Gētes institūta telpās Torņa ielā 1, 17. un 18. februārī notiks konference “20. gs. otrās puses mākslas pastāvīgo ekspozīciju problēmas“.

17. februārī uzstāsies Kristofs Tannerts (kopš 1991.g. strādā Betānijas Mākslinieku namā Berlīnē. Kopš 2000.g. tā direktors) un Dr. Eižens Blūme (muzeja Hamburger Bahnhof Berlīnē direktors). Kristofs Tannerts runās par argumentu sajukumu, nodalot oficiālo un neoficiālo mākslu sociālistiskā reālisma „spiediena kameras apstākļos” Austrumvācijā līdz 1989./90. gada pārmaiņām. Referāts tiks papildināts ar diapozitīvu materiālu.

Izstāde, kuras kurators ir Dr. Eižens Blūme un kura aptver laika periodu no 1945.-1989.g., 2003.g. bija apskatāma Jaunajā nacionālajā galerijā Berlīnē un līdz 2005.g. februārim Federālajā mākslas muzejā Bonnā. 136 mākslinieku 270 darbi – gleznas, zīmējumi, kolāžas, skulptūras, fotogrāfijas un filmas – rāda VDR gandrīz 40 gadu ilgajā laika posmā radīto mākslu. Izstādē aplūkojami gan lielu mākslas personību, kuri darbojušies vienatnē, darbi, gan darbi, kas radušies mākslinieku grupu, mākslas virzienu un skolu savstarpējās ietekmes rezultātā. Dr. Eižens Blūme dalīsies pieredzē par izstādes koncepciju un organizēšanu. Izstādes praktiskās problēmas tiks ilustrētas ar diapozitīvu palīdzību. Referents komentēs arī publikas un preses reakciju uz daudzkārt apspriesto izstādi.

Pēcpusdienā uzstāsies Irēna Bužinska, Valsts Mākslas muzeja izstāžu kuratore ar referātu “20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas pastāvīgās ekspozīcijas projekts Valsts Mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls“” un Sandra Krastiņa, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja direktore, stāstīs par Latvijas Mākslinieku savienības muzeja pirmā darbības gada pieredzi.

Piektdien uzstāsies Dr. Lolita Jablonskiene, Lietuvas Mākslas muzeja nacionālās galerijas vecākā kuratore, Viļņa, Dr. Elona Lubyte, Lietuvas Mākslas muzeja mūsdienu skulptūras kolekcijas kuratore, Viļņa, Eha Komisarova, Igaunijas Mākslas muzeja vecākā kuratore, Tallina un Hanno Soanss, Igaunijas Mākslas muzeja kurators, Tallina.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Samtaini melnā ainava

No 23. janvāra galerijā "Mākslas dārzs" apskatāma Maijas Dragūnes grafiku izstāde "Samtaini melnā ainava".

Izstādē apskatāmas trīspadsmit litogrāfijas, kas tapušas pagājušajā un iepriekšējos gados. Māksliniece, raksturīgi sev, strādā ar melno krāsu un maksimāli izmantojot visas litogrāfijā iespējas, darbos veido tonāli smalkas melnbalto toņu pārejas un spēcīgus kontrastus.

Iedvesmu darbam māksliniece rod dabā, kad no nejauši ieraudzītas dabas formas vai ainavas top mākslas tēls. Tā veidojušies cikli ar gliemežvākiem, vecajiem parkiem un putniem, kuros konkrēti dabas tēli pārtapuši smalkās, bagātīgi niansētās fantāzijās.

Maija Dragūne dzimusi 1945. gadā, 1963. gadā beigusi JRRMV, 1970. gadā - LMA Grafikas nodaļu. Bijusi izdevniecības "Liesma" mākslinieciskā redaktore. Kopš 1975. gada bijušas vairākas personālizstādes. Par litogrāfijām saņēmusi MS diplomu un medaļu ( 1976), Tallinas grafikas triennāles diplomus ( 1983, 1987, 1989), sudraba medaļu Parīzes pavasara salonā (1982), pilsētas prēmiju un piemiņas medaļu 2. miniatūrgrafikas triennālē Rīgā ( 1987).

Izstāde apskatāma līdz 8. februārim.

pirmā lapa
 

 

 
Evijas Ķirsones "Dievišķais ietērps"

No 13. februāra galerijā "Mākslas dārzs" apskatāma Evijas Ķirsones izstāde "Dievišķais ietērps".

Izstādē apskatāmi vairāki gleznu cikli, kuros māksliniece tēlaini runā par sievietes dzīvē eksistenciāli svarīgām problēmām. E. Ķirsones darbos, jaunai māksliniecei netipiski, saplūst personīgais un filozofiskais. Katrs tēls gleznotājas darbos, iegūst māksliniecisku vispārinājumu un paceļas pāri ikdienībai. Tomēr tas notiek dabiski un nesamāksloti, jo veidojas dziļi izjustu sajūtu un piedzīvotā rezultātā. Jaunā gleznotāja otrajā personālizstādē pierāda devi kā talantīgu mākslinieci, kas nav mierā ar sasniegto, bet mērķtiecīgu glezniecisku meklējumu rezultātā Evijas Ķirsones talants atraisās, darbi kļūst tikai labāki.

Mākslinieces glezniecībai raksturīgi lieli krāsu laukumi, ekspresīvi, emocionāli piepildīti krāsu triepieni, piesātinātas krāsas. Krāsa bieži tiek klāta ar roku, vēl vairāk gleznās papildinot subjektīvo sajūtu spriegumu. Izstrādājot detaļas vai lazējot, māksliniece, protams, lieto otu. Lazēšanu, kas ir jaunums E. Ķirsones glezniecībā, māksliniece sākusi izmantot, jau strādājot pie cikla "Eņģeļsievas", bet īpaši tas jūtams ciklā "Zirgs", citādi divdimensiālajos krāsu laukumos ienesot telpas atspulgus un jūtīgu krāsu harmoniju.

Jau pirmās personālizstādes ( 2001) darbos jūtama interese par gleznas virsmas apdari, faktūrām. Sākotnēji tie ir biezi krāsas triepieni, rokas pirkstu un paletes naža atstātās pēdas. Tagad gleznās iekļaujas arī dažādi materiāli - audums, kažokāda un smalta - organiski papildinot audekla virsmu.

Cikls "Eņģeļsievas" ( 2002) ir diplomdarbs, beidzot LMA prof. K. Zariņa un prof. A. Naumova meistardarbnīcu. Cikla trijos darbos redzamas smagnējas, drošu stabilitāti starojošas sieviešu figūras ar eņģeļu spārniem - eņģeļsievas. E. Ķirsone turpina jau agrāk aizsākto bībelisko tēlu tēmu (cikls "Marija un eņģelis" (2000.) apskatāms portālā www.artgarden.lv), tagad paceļot to jaunā kvalitātē un risinot mūžīgos jautājumus par sievietes dažādajām lomām dzīvē. Strādājot pie diplomdarba, māksliniece interesējusies par krievu primitīvistu darbiem, kuros saistījusi vienkāršā, bet pamatīgā pasaules uztvere; kā arī greznais un košais krievu tautas tērps. Atskaņas no šiem meklējumiem rodamas krāsās, kokošņika ietvertajā sejas veidolā, bet piesātinātais kolorīts un zeltījums darbiem piešķir svinīgumu un arhetipisku pašpaļāvīgumu.

Iedvesmu ciklam "Zirgs" māksliniece guvusi no dēla Alberta šūpuļzirdziņa. Skatoties uz darbiem, jūtams, ka arī šis tēls guvis vispārinājumu un ietver sevī visu to emociju gammu, ko sievietei dod bērniņa piedzimšana un auklēšana. Māksliniece stāsta, ka zirgu aplikatīvā un statiskā forma aizgūta no čehu tautas mākslinieku darbiem, no kuriem staro dzīves optimisms, nemākslotība un vieglums.

"Jūtu gandarījumu un prieku, ka varu gleznot. Es to nedaru kā dzejnieks, kas grib kaut ko pateikt, bet gleznojot izbaudu krāsu, formu, lielos laukumus, " stāsta jaunā māksliniece Evija Ķirsone.

E. Ķirsone beigusi J. Rozentāla Mākslas vidusskolā, tad absolvējusi LMA Glezniecības nodaļu, iegūstot bakalaura grādu glezniecībā, 2002. gadā beigusi studijas LMA maģistrantūrā, prof. K. Zariņa un prof. A. Naumova vadītajā glezniecības meistardarbnīcā, iegūstot maģistra grādu.

Radošo darbību E. Ķirsone apvieno ar darbu, kā arī studijām LU Svešvalodu fakultātes vācu filoloģijas nodaļas 3. kursā.

Galerija atrodas tirdzniecības centra "mc²" telpās, Krasta ielā 68a.

Inga Bunkše ©

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Izstāde “Ziemeļu padomes mūzikas balvas ieguvēji”

Ceturtdien, 16.septembrī, plkst. 17.00 Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks izstādes “Ziemeļu padomes mūzikas balvas ieguvēji” atklāšana. Izstādes atklāšanā piedalīsies Ziemeļu Mūzikas komitejas ģenerālsekretārs Bū Rīdbergs (Bo Rydberg) un valdes priekšsēdētājs Stēns Meiers (Steen Meier).

Ziemeļu Padomes Mūzikas balva tika iedibināta 1965.gadā ar mērķi pievērst uzmanību Ziemeļvalstu sasniegumiem mūzikas jomā un popularizēt Ziemeļvalstu komponistus un mūzikas izpildītājus.

Sākotnēji Ziemeļu Padomes Mūzikas balva tika piešķirta reizi divos gados. Kopš 1990.gada balva 350.000 dāņu kronu vērtībā tiek pasniegta katru gadu. Ziemeļu Padomes Mūzikas balva nav konkurss, tās ieguvēju starp astoņiem kandidātiem nosaka Ziemeļu Mūzikas komiteja. Balvas ieguvēju vidū ir slavenā islandiešu dziedātāja Bjorka un sāmu dziedātāja Mari Boine.

Šogad Ziemeļu Padomes Mūzikas balvu saņems islandiešu komponists Haukurs Tomasons par mūziku operai „Gudrunas 4.dziesma”. Balva tiks pasniegta Ziemeļu Padomes sesijas laikā š.g. novembrī Stokholmā.

Izstāde būs skatāma no 16.septembra līdz 17.oktobrim Latvijas Mūzikas akadēmijā, Kr.Barona ielā 1, Rīgā.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
KARAĻVALSTS galerijā Noass

Pirmās asociācijas, kas nāk prātā, izdzirdot vārdu karaļvalsts ir mītiska viduslaiku aina ar zeķubiksēs tērptu karali uzpūstām biksēm. Viņam apkārt grozās dārgās drēbēs ģērbušies galminieki, godbijīgi klanīdamies un dodot karalim ceļu. Kaut kas no šīs karaliskās ainas būs atdzīvojies galerijas Noass pagrabā no 11.decembra, kad tur skatītājiem tiks atvērta igauņu mākslinieka Rauno Teidera Karaļvalsts. Karaļa kronis, dārglietas un smalki audumi vēstīs par karaļa bagātībām, bet tie arī netieši norādīs uz to, cik liela vara koncentrēta viņa rokās. Varētu likties, ka karaļvalsts ir sen aizgājusi pagātnē. Taču šī izstāde parādīs, ka nekas nekur nav pazudis. Cilvēka būtība nav mainījusies. Šobrīd notiek tas pats, kas gadsimtiem ilgi un vienmēr bijis cilvēkiem raksturīgs: dzīšanās pēc materiāliem labumiem un slavas, vēlme citiem sevi izrādīt un demonstrēt savu varu ar dārgu apģērbu, mantu. Aiz Karaļvalsts aizsega slēpjas arī daudz kas pirmajā mirklī nemanāms: pagrabi, slepenas intrigas, izrēķināšanās ar ienaidniekiem, nedabiska nāve. Šo Karaļvalsts daļu viegli nojaust pēc atrašanās vietas galerijas pagrabā.

Rauno Teidera Karaļvalsti visprecīzāk būtu saukt par vides mākslu. Tajā pilnīgi viss pagrabā esošais kļūs par vienu lielu mākslas darbu: glezna ar karaļa pilna auguma portretu, sudraba šķīvis, samta auduma gabals, vecs grāmatu saišķis. Māksla būs nevis katrs no šiem priekšmetiem, kurus mākslinieks būs sakārtojis sev zināmā kārtībā, bet gan sajūta, kāda radīsies skatītājam, ienākot telpā, stāsts, kuru viņš risinās pats savās domās.

Vides inscenējumus igauņu mākslinieks Rauno Teiders veido kopš 1998.gada, tie realizēti dažādās pagrīdes un neoficiālās galerijās Igaunijā, Krievijā, Somijā un Vācijā. Karaļvalsts atklāšana notiks sestdien, 11.decembrī 18.00 galerijā Noass uz AB dambja pretī Radisson SAS Daugava. Latvijā izstāde būs skatāma mēnesi, pēc tam tā ceļos uz Hāpsalu Igaunijā. Rauno Teiders ieguvis bakalaura grādu Igaunijas Mākslas akadēmijas Pērnavas filiālē Academia Grata, šobrīd mākslinieks studē Igaunijas Mākslas akadēmijā Starpdisciplināro mākslu nodaļā.

Kuratore Zane Matule

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Tatjanas Krivenkovas izstāde “Mierinājums”

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā no 14. līdz 28. janvārim apskatāma Tatjanas Krivenkovas izstāde “Mierinājums”.janvāra līdz

Māksliniecei raksturīga jūtīga iedziļināšanās izvēlētajos materiālos – vai tas būtu gleznai paredzētais audekls, vai balta neskarta porcelāna virsma. Varētu teikt, ka viņas attiecības ar materiālu ir vairāk garīgas nevis fiziskas: māksliniece nepakļauj materiālu savām iegribām viņa ar to it kā sarunājas un uzbur tam jaunu elpu. Mākslinieces gleznās liela nozīme ir gaismai – tās kontrastu spēlēm un vibrējoši mainīgām gradācijām, savukārt jūtīgi izvēlētais kolorīts spēj radīt noteiktus emociju viļņus.

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs, mākslinieces draugs jau kopš LMA laikiem, viņu raksturo sekojoši:

Nepārstāju brīnīties par viņas kā mākslinieces godīgo un patstāvīgo radošo pozīciju. Vērojot Taņas daiļradi var ar prieku konstatēt jutekliskās, godīgās un patiesi neracionālas radošas izteiksmes pastāvēšanu šajā ciniskajā laikā.

Izstādē „Mierinājums” tiks izstādītas vairāk nekā desmit jaunas gleznas. Tatjana ar saviem darbiem prot apdzīvot telpu, radīt kopēju noskaņu, domāju, ka arī jaunā izstāde būs labs emocionāls lādiņš jauno gadu aizsākot. Kad jautāju, vai jaunie mākslinieces darbi būs abstrakti, viņa atbildēja: Varbūt arī dažreiz tie man it kā izskatās abstrakti, tomēr savā dziļākajā būtībā es esmu reāliste. Gribēju pat nosaukt izstādi „No sniega vīru dzīves”, bet tad sapratu, kas tas būtu par konkrētu. Tur it kā nekā daudz nav, bet tas viss tomēr ir par mūsu reālo dzīvi, manu izjūtu formā... “

Inese Baranovska, LMS galerijas vadītāja

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

“Nākotnes” “Rozā peldbaseins”

Sestdien, 19.februārī Jelgavas rajona "Nākotnes" kultūras namā

norisināsies kultūras festivāls "Rozā Peldbaseins".

Pēcpusdienā, no plkst. 16.00 visi interesenti varēs iepazīties ar Lienes Dobrājas fotoakciju "Benzin”, latviešu īsfilmu programmu (Jānis Vingris "Baltais zvērs"; Aija Bley "Daudz laimes"; Ilze Kunga "Randevu"; Haralds Vecvagars "Dolce vita"), Reiņa Pētersona LMA diplomdarbu "Karš&Miers manā dveeselē"; Aleksandra Jalaņecka - Latvijas Mūzikas akadēmijas sitamo instrumentu katedras maģistra izpildījumā 20.gs. ievērojamu komponistu sacerētie skaņdarbi sitamajiem instrumentiem un grupu PALM, kuras soliste, kā runā pārspējot Alanis Morisetti.

No plkst. 20.00 sāksies maksas daļa, kurā būs ļoti plaša un daudzveidīga muzikālā programma.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Tibetas māksla Ķīnā

Izstādes "Tibetas māksla Ķīnā" ietvaros Ārzemju mākslas muzejā 13. janvārī notiks lekcija "Tibetas kultūra".

Programmā:
13:00 Filmu seanss - 3 dokumentālas īsfilmas (Dzīvais Buda Svētajos kalnos, Potalas pils, Banjiulunbu - Tibetas ciemata dzīve)
15:00 Tibetas budisma reliģiskie priekšmeti
Tibetas tautu kultūra un sadzīve

Dalībniekiem būs iespēja izmēģināt tibetiešu reliģiskos mūzikas instrumentus, pielaikot tradicionālās galvas segas

Lektors Uldis Balodis, Budisma meditācijas centrs GANDEN

pirmā lapa
 

 

Jānis Straupe un viņa zirnekļi

"Ja mājā ir zirnekļi, būs arī laime," apgalvo tautas sakāmvārds. Laime būs arī Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā, kurā no 10. februāra mājos 12 milzīgi zirnekļi un viens zirneklis - piemineklis.

Tā ir koktēlnieka Jāņa Straupes izstāde, kurā eksponētie darbi sastāv no 540 daļām, ir 2,5 m augsti un katrs aizņem deviņus kvadrātmetrus.

Mākslinieks ir pamatīgi izpētījis atveidojamos objektus: "Zirneklis ir neparasti veikls mednieks, kas pārvietojas ļoti ātri savu garo kāju dēļ. Iedomājieties - tās kustas mainoties asins spiedienam, ko regulē zirnekļa sirds. Kāda perfekta hidraulika! "

Bet izstāde ir arī par bailēm. "Lai arī bailes ir negatīvas, reizēm cilvēki pēc tām tiecas tīšām. Jebkurā izklaides vietā bailes ir izpriecas elements. Mazi bērni bailes izjūt kā baudu. Un mums, pieaugušajiem - kā tas ir kad sapnī ieraugām milzīgu, skaistu, pūkainu zirnekli, kas noliecis pār mums galvu ar vareniem žokļiem un astoņām acīm? Vai pētīs? Vai ēdīs?"

Par to DLMM varēsiet pārliecināties līdz 28. februārim.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 

Izstādē. Foto Gints Mālderis

Holgers Elers “Piparkūka”

LMS galerijā no 7. decembra apskatāma mākslinieka Holgera Elera izstāde “Piparkūka”.

Ziemassvētku piparkūka ir tradicionāls un zināmā mērā banāls mājīguma un svētku simbols, kas mūs pavada no bērnības līdz sirmam vecumam.

Šodien, totālās komercializācijas laikmetā, kur viss un ikviens ir prece ar savu noteiktu cenu, cilvēks kalpo mantai. Laikā, kad demagoģija, politika, reliģija, sekss un vardarbība aizpilda ētera laiku starp preču un pakalpojumu reklāmām un brīnišķīgais, klusais notikums "Ziemassvētki" ir pārvērsts tirgus histērijā, no vispārējā haosa iznirst šis mēmais svētku piederums, atribūts - piparkūka.

Piparkūkas ir īslaicīga parādība, bet pašas piparkūku formiņas ir paliekoša vērtība, ko bieži viena paaudze atstāj mantojumā nākamai. Aplūkojot tuvāk un ielūkojoties dziļāk, piparkūku forma pati par sevi ir tektonisks, simbolisks, paliekošs objekts-piemineklis. Caur šodienas laika prizmu, skatoties šie simboli ir distrofējušies. Vērtības ir sajaukušās - balts ir melns, labais ir ļaunais un otrādi. Un nu šie mazie, piemīlīgie nieki, egle, maisi, bārdainie veči un brieži, kā milzu monstri ierauj mūs neprāta virpuli.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Tekstilmākslinieces Signes Folkas izstāde

Galerijā “Bonhanss” atvērta tekstilmākslinieces Signes Folkas izstāde.

Tekstilmāksliniece Signe Folka mākslā ienāca 70-to gadu otrajā pusē, pēc Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla mākslas (1969) un Latvijas Mākslas akadēmijas (1974) Tekstilmākslas nodaļas absolvēšanas. Pirmie darbi ir kā turpinājums studiju gados gūtajam – klasiskais gobelēns. Bet pamazām darbs pie stellēm vairs nedod gandarījumu un nav arī tuvas tajos gados vēlamās tēmas, turklāt ir iegūti elki, kuriem sekot nebūtu pareizi. Tad māksliniece nolemj radoši pilnveidot tolaik tik moderno “pečvorka” tehniku. Viņa ņem audeklu, uz tā tiek likta krāsainu audumu mozaīka, kurai pāri tiek klāts smalks izšuvums. Gala rezultātā veidojas un atklāja jauna, citāda realitāte. Reāli nereālais, sapņu un vīziju pasaule. Dabas tēli?! Arhitektūras elementi?! Varbūt…

Māksliniece stāsta: “80-tajos gados biju Šveicē. Braucu vilcienā. Lija lietus. Lietus lāses uz stikla veidoja rakstu rakstus. Ko tādu varētu uztaisīt?”

Un māksliniece sāk izšūt lietus lāses ritmus, nejaušības, ūdens mirgojumu, stikla burvīgo caurspīdīgumu. Man šie darbi atsauc atmiņā bērnībā apbrīnoto Vecā Lauska “mākslu”. Tik netverami gaistošu. Darbi dod iespēju turpināt mākslinieka fantāzijas lidojumu un izsapņot savu sapni.

Signes Folkas izstāde “Zīda diegs” galerijā “BonhanS.S” būs apskatāma no 12.janvāra līdz 6.februārim.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Jura Gagaiņa un Arvīda Endziņa personālizstāde LMA

Latvijas Mākslas akadēmijas aulā notiek Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jura Gagaiņa un docenta Arvīda Endziņa personālizstāde “Simts”.

Izstāde “Simts” ir divu autoru radošs dzīvesstāsts, ko raksturo kopīga mīlestība pret metālu kā mākslu, kā unikālu dizainu, kā pašvērtību, kā tēlu.

Nenoliedzami Juris Gagainis ir viens no Latvijas metālmākslas pīlāriem un izstādē dalās sev tik raksturīgās tēmās – vēstures simbolikā, filozofiskās pārdomās, jūras tēmā, tās transformējot unikālā dizaina darbos, sudraba rotās un emaljās.

Arvīds Endziņš savā jaunradē kā vienmēr neparasts, oriģināls un savdabīgs, piedāvājot izstādē gaismas ķermeņus, kas atklāj viņa ideju meklētāja raksturu, garantējot to skatītājam jaunus domāšanas procesus.

Simts ir pabeigtība, veselums un reizē sākums kaut kam jaunam, zināmā mērā tas ir pieturas punkts, lai startētu tālāk.

Simts ir summa, kas veido veselumu. Šoreiz tā ir divu jau daudzkārt sevi pierādījušu, ļoti radošu mākslinieku ideju un darbu summa, tā ir arī divu jubileju summa.

“Simts” ir “simts” darbu izstādē, “simts” gaidītu viesu, “simts” sajūtu, “simts” interpretāciju, “simts” ideju.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 

Mākslas zinātnieks Ivars Runkovskis sveic Gada Lielā balvas ieguvēju Ilmāru Blumbergu.

Gada balvas vizuālajā mākslā

Vakar, 23.februārī, notika „Gada balvas vizuālajā mākslā 2004” noslēguma ceremonija, kurā mākslinieki desmit nominācijās saņēma balvas par sniegumu aizgājušajā gadā.

62 mākslas un kultūras institūcijas no visas Latvijas tika aicinātas izvirzīt savus balvu kandidātus deviņās nominācijās. Izvērtējot iesūtītos priekšlikumus, ekspertu žūrija katrā nominācijā nosauca vairākus pretendentus, kuri būtu pelnījuši kļūt par gada laureātiem. Balvu „Par mūža ieguldījumu” saņēma mākslas zinātniece Tatjana Kačalova. Šī ir īpaši nozīmīga balva, jo pateicoties profesorei Tatjanai Kačalovai, vairākām mākslinieku un mākslas zinātnieku paaudzēm ir veidojusies izpratne par mākslas vērtībām. “Kā mākslas vēsturniece, kas pētīja Latvijas glezniecību, visvairāk ainavas žanru, profesore bija izvirzījusi īsti zinātniskas attieksmes kritērijus, kuri kļuva par paradigmu jaunākiem kolēģiem un tādejādi sekmēja vispārēju Latvijas mākslas vēstures attīstību,” balvas piešķiršanu pamatoja žūrijas priekšsēdētājs, profesors Edurds Kļaviņš.

„Skatītāju balvu” saņēma tēlnieks Igors Dobičins.

Laureāti

GADA LIELĀ BALVA

Ilmārs Blumbergs – par personālizstādi "Lūgšana par redzēšanu" Venēcijā Oratorio di San Ludovico.

GADA PERSONĀLIZSTĀDE

Leonards Laganovskis - par personālizstādi "Tiesības iekārot" Rīgas Galerijā.

GADA GRUPAS IZSTĀDE

Tēlniecības kvadriennāle "Rīga 2004. Eiropas telpa" (kuratori Aigars Bikše, Kristaps Gulbis un MMIC).

GADA KURATORS

Inese Baranovska - par izstādi „Daba. Vide. Cilvēks” Valsts Mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”.

GADA MĀKSLAS KRITIKA

Ieva Astahovska – par recenzijām žurnālā "Studija".

GADA IEGULDĪJUMS MĀKSLAS VĒSTURĒ UN TEORIJĀ

Dace Lamberga – grāmata “Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība 20.gadsimta sākumā” (Rīga: Neputns, 2004).

GADA DEBIJA

Krišs Salmanis un Daiga Krūze – par pirmo kopīgo personālizstādi “100% vilšanās”.

GADA RADOŠĀ VEIKSME

Ieva Auziņa un Estere Polaka - par projektu “Piens”.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Jauns žurnāls Mākslas vēsture un teorija

Decembra beigās iznāca jauns žurnāls "Mākslas vēsture un teorija", kurā paredzēts publicēt materiālus, kas veltīti Latvijas vizuālās mākslas zinātnes attīstības procesam. Žurnālu izdod LMA Mākslas vēstures institūts, ir izveidota starptautiska redkolēģija, kurā iekļauti vadošie speciālisti no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas un Vācijas. Zūrnāla galvenā redaktore ir Elita Grosmane. Žurnāls ir 83 lapaspuses biezs.

Pirmajā numurā iekļauti raksti - Ilva Krišane " "Neīstenotais" Aleksandrs Klinklāvs"; Stella Pelše "Sociālistiskais reālisms laikrakstā "Literatūra un Māksla"; Kristīne Ogle "Latvijas Mākslas akadēmijas Dabasskatu meistardarbnīca", recenzijas par iznākušajām mākslas grāmatām, vēsturiski pētījumi, zinātnes dzīves apskats.

pirmā lapa
 

 

 
Birutas Delles jubilejas izstāde

LMS galerijā apskatāma Birutas Delles jubilejas izstāde. Biruta Delle ir viena no neparastākajām savas paaudzes gleznotājām. Jubilejas reizei sarūpēta retrospektīva izstāde ar darbiem no Valsts Mākslas muzeja, LMS muzeja kolekcijas un privātām kolekcijām, kā arī pavisam jauni vēl nekur neeksponēti darbi.

Birutas Delles gleznas ir īpaša pasaule. Tās ir neparastas un suģestējošas gan glezniecības manierē, gan emocionālā spriegumā. Lai ko arī gleznotu Biruta Delle, tam piemīt patiesuma spēks: mākslinieces dievinātās Pārdaugavas ainavas ar Arkādijas parka bagātīgajām koku lapotnēm vai klusajām ielām, Mazirbes jūrmala ar neparasti tīro jūras un debesu zilgmi, dīvainie mākslinieces iztēlē dzimušie tēli, kas stāsta par cilvēciskiem priekiem, sāpēm un kaislībām. Māksliniecei visas dzīves esence ir viņas radošais darbs - glezniecība.

"Māksla ir riskēšana un godīgums" (B.Delle).

Izstādē tiks demonstrēta videofilma ar Ginta Grūbes interviju ar Birutu Delli.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Latviešu performance internetā

Līdz šim, lai uzzinātu kaut ko par performances mākslu Latvijā nācās ilgi meklēt informāciju pa dažādiem periodiskajiem izdevumiem. Šobrīd ikviens interesents var ielūkoties latviešu performances mājas lapā www.performance.lv. Tur atrodamas fotogrāfijas, nelieli apraksti un atsevišķu performanču video fragmenti. Lapā pieejams arī apjomīgs saišu katalogs par performanci pasaulē.

Mājas lapā www.performance.lv iekļauti tādi latviešu akciju un hepeningu meistari kā Miervaldis Polis, Andris Grīnbergs, grupa Nebijušu Sajūtu Restaurēšanas Darbnīca, kā arī šobrīd aktīvie mākslinieki – Artis Dzērve, Kirils Panteļējevs, Izolde Cēsniece un citi.

No sarunas ar Hardiju Lediņu:

Kāda ir izdevusies performance?

Mans ideāls piepildītos tad, ja performancē nevarētu saprast, vai tā ir dzīve, vai māksla. Vai nu skatītājs uzturas inscenētā vidē vai arī viņš dzīvo savu reālo dzīvi, bet ar viņu kaut kas notiek, kaut kāda jauna pieredze.

Un Jūs gribētu, lai zustu robeža starp skatītāju un dalībnieku?

Jā. Mans lozungs būtu : Nāciet tuvāk! Citreiz es tā saku pirms saviem koncertiem. Kad cilvēki sanāk tuvāk, es uzsitu pa bungām un viņi katru reizi applaudē.

To, ko Hardijs Lediņš vēl ir teicis par performanci Jūs varat uzzināt jaunajā mājas lapā www.performance.lv, kas internetā pieejama no 1.septembra. Mājas lapa tapusi ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Projekta vadītāja mākslas zinātniece Zane Matule

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Rojaraku Mākslas akadēmijā

Latvijas Mākslas akadēmijas aulā no 3. septembra līdz 24. septembrim apskatāma telpiskā mākslas simpozija “Rojaraku” noslēdzošā izstāde.

1997. gada vasarā Rojā darbību uzsāka LMA studentu ikgadējs keramikas simpozijs. Toreiz tā mērķis bija dot iespēju studentiem attīstīt sevi Latvijā mazpazīstamās keramikas tehnikās, transformēt tās caur mūsdienu mākslas prizmu un estētiku. Tieši Rojā arī plašāka publika uzzināja par Raku (no japāņu valodas - baudījums) tehniku un sešos gados simpozijos kopumā piedalījušies aptuveni 90 dalībnieku, pārsvarā no Latvijas, ASV, Krievijas un Vācijas.

Projekta “Rojaraku” idejiskais vadmotīvs visus iepriekšējos gadus ir bijis tā eksperimentālā būtība attieksmē pret materiālu, mākslu un telpu. Šāds simpozijs ar darbu izstrādi, prezentāciju, izstādi un radošajām darbnīcām apmeklētājiem radīts, lai attīstītu savstarpējos kontaktus starp profesionāliem māksliniekiem, mākslas studentiem, pasniedzējiem, interesentiem, kā arī lai decentralizētu kultūras dzīves norises, attīstot to arī Latvijas mazpilsētā Rojā.

Šogad simpozijā piedalījās Hilbertas Jatkevičius, Remigius Sederevičius no Lietuvas, Katharina Aus no Igaunijas, Evija Zujeva, Ingmārs Usas, Oskars Poikāns no Latvijas.

Aicināto mākslinieku primārais materiāls šajā gadījumā ir viņu unikālais domāšanas veids, spēja izjust, saprast un harmonizēt ar vidi, kurai tiek radīti viņu darbi.

Darbu veidošanā tika izmantotas keramikas masas, stikls, koks, betons, akrils, polimēri, metāls, u.c. materiāli.

Projekta “Rojaraku” vadītājs – Māris Grosbahs.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

“Ainava” galerijā Laipa

Sestdien, 4. decembrī Valmierā, galerijā „ Laipa” tika atklāta gadskārtējā mūsdienu glezniecības izstāde-konkurss „Ainava”.

Izstādē piedalās 23 gleznotāji no visas Latvijas, gan vēl Mākslas akadēmijas studenti, gan cienījami seniori.

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Uno Daņiļevskis nosauca izstādes laureātus. Otro balvu un Valmieras pilsētas domes dāvinātu radošo braucienu uz sadraudzības pilsētu Vilandi Igaunijā saņēma jaunā māksliniece Ieva Lapiņa par tonāli izjustu darbu „Negaiss nāk”. Viņa savulaik ir absolvējusi Valmieras Mākslas vidusskolu, šobrīd ir Mākslas akadēmijas maģistrante.

Par izstādes laureāti kļuva Agra Ritiņa (dz.1975.g.) no Rēzeknes. Viņa izstādē rāda divus emocionāli piesātinātus darbus „Pavasaris” un „Pirms ziemas” pārliecinošā gleznieciskā kvalitātē. Agra Ritiņa balvā saņēma 10 dienu radošo braucienu uz Hoje –Tāstrupu Dānijā.

Agra 2004. gadā ir beigusi MA maģistrantūru, šobrīd ir pasniedzēja Mākslas akadēmijas Latgales filiālē. Sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies plenēros, mācījusi gleznošanu arī vasaras nometnēs.

Vizuālo mākslu žurnāla „Studija” galvenā redaktore Laima Slava nākošā gada žurnāla abonementus dāvināja arī Agrai Ritiņai un Ilzei Dilānei par darbu „Samso vējdzirnavas, kurā jūtami iespaidi no gleznotājas Dānijā pavadītā laika. Žurnāla speciālbalvu saņēma Raimonds Līcītis – „Rudens 2003” laureāts. Viņš šobrīd ar KKF atbalstu gatavo savu personālizstādi Valmierā.

Vēl izstādes atklāšanā savas balvas pasniedza Valmieras rajona padome – Ievai Lapiņai, firma „VALREK” – Raimondam Līcītim, Vidzemes darījumu centrs - Sandrai Konstantei par mininālistisko ainavu „Ezers” un viesu nams „Baltakmeņi” – Alvilam Rozentālam par latviešu ainavu glezniecības tradīcijās ieturētu darbu „Pāri gan”.

Izstādē līdz tās noslēgumam tradicionāli savu vērtējumu izteiks arī Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņi.

Guna Kalnača, izstādes kuratore

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Gailis un viņa draugi Dabas muzejā

2005.gada 19.janvārī plkst.12.00 Latvijas Dabas muzejā tiks atklāta dekoratīvo putnu izstāde „Gailis un viņa draugi”. Izstādē putnu audzētāji Jurijs Dmitrijevs un Olga Daņilova demonstrēs dimanta un parastos fazānus, japānas, baltās, marmora, pērļu, faraona un Ķīnas paipalas, zīda, sprogainās, kā arī pasaulē vismazākās un vislielākās šķirnes vistas un dekoratīvās pīles — vairāk nekā 25 dažādu škirņu dekoratīvos putnus. Galvenā loma izstādē atvēlēta gailim, jo 2005.gads pēc austrumu kalendāra ir gaiļa gads.

Pirmo reizi izstādē tiks demonstrēta Pavlovskas vista, kas savulaik Krievijā bijusi prestiža dāvana, ko drīkstējis pasniegt tikai cars. Par tās popularitāti liecina arī fakts, ka 19.gadsimta beigās trīs šīs šķirnes putni izsolē tika pārdoti par 2,5 miljoniem dolāru. Pirmo reizi Latvijā izstādē būs apskatāma arī pelēkā laukirbe, kas mūsu valstī ir aizsargājams putns.

Jurijs Dmitrijevs ir Eiropā lielākās paipalu kolekcijas īpašnieks, turklāt Latvijā vienīgais starptautiskais dekoratīvo putnu eksperts—tiesnesis. 2004.gadā, piedaloties izstādē Čehijā, ar savu putnu daudzveidību viņš pārsteidza ne vienu vien putnu kolekcionāru.

Dekoratīvo putnu audzēšanas tradīcija Latvijā aizsākusies tieši pirms 120 gadiem, kad 1885.gadā tika nodibināta Rīgas Putnkopju biedrība. Pēc II pasaules kara putnkopju aktivitātes apsīka. Dekoratīvo putnu šķirņu atjaunošana atsākās samērā nesen.

Putnu audzēšana nav tikai laucinieku prioritāte, šie putni pietiekami labi attiecīgos apstākļos jūtas arī pilsētu dzīvokļos, piemēram, zīda vistas, kurām ir mierīgs raksturs, tās nelido, jo zīdainās lidspalvas nespēj šo putnu pacelt gaisā, un turklāt tās dēj olas. Modē ir mājās turēt arī paipalas, kas nesagādā nekādas problēmas, turklāt paipalu olas ir uzturvērtībām bagātas un ļoti veselīgas.

Kaspars Milaševičs

Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītājs

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Aicinājums piedalīties izstādē “Citylights”, Polijā

Krakovas Mākslas akadēmijas Fotogrāfijas departaments aicina piedalīties izstādē “Citylights”, Krakovā, polijā 2005. gada maijā.

The idea of the project

The exhibition will consist of 25 photographic works that are to be shown as posters in the lightboxes of 25 different bus / tram stops across the city.

Every poster will show a different city of the European Union, so that every bus stop represents one of the 25 countries of the EU. Using the public transport, passengers are able to do a symbolic travel through Europe. The opening of the exhibition will take place in a special tram that drives for several hours along all the “Citylight stops”.

The accompanying catalogue will consist of a set of 25 big sized postcards that will be given out for free at the opening of the exhibition.

What the photos should represent

The photos should show an interesting, characteristic place of one of the main cities of the EU. The place does not have to be especially popular (such as those, that are often represented on postcards). It is up to the artist to decide what place represents best the character of the city he/she lives in.

Important details

- The photos must be in colour, without any kind of manipulation that could deform a realistic presentation of the place. (for example, altering the existing enviroment digitally.)

- Due to format of the lightboxes, the photos have to be in portrait format,

not in landscape format!

- Every photo should be accompanied by a separate short text, describing the history of the photographed place or the idea behind the photo, the reason for the choice.

These sentences will be shown together with the photographs, at the bottom of every poster and in the catalogue of the exhibition.

- The final photograph has to be in tiff-format, 120 x 150 cm, 120dpi.

If you want to participate at the exhibition, please send a jpg version of your photograph via Email to: citylights@go2.pl It is possible to send several examples.

For any further questions, please write to: citylights@go2.pl

Anna Morlinghaus

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Paula fon Tranzē-Rozeneka kolekcija

Ārzemju mākslas muzeja kolekciju izstāžu cikls līdz 22. februārim apskatāma Paula fon Tranzē-Rozeneka kolekcijas izstāde, kas ietver 18. gadsimta itāliešu un franču, kā arī 19. gadsimta Vīnes un Minhenes skolu darbus, kopskaitā 36 gleznas, kā arī vairākas skulptūras un dažādas stila mēbeles. Nozīmīgu akcentu P. fon Tranzē-Rozeneka kolekcijā veido deviņi austriešu gleznotāja Hansa Makarta darbi. Seši no tiem gleznoti pēc ievērojamā vācu komponista Riharda Vāgnera četrdaļīgās operas "Nībelungu gredzens" libreta ainām.

Izstādē būs iespējams iepazīt pilsētai dāvināto gleznu kolekciju un tās vērtības, kā arī sajust to vidi, kurā savā Jaungulbenes muižā 19. gadsimta otrā pusē dzīvoja Pauls von Tranzē-Rozeneks. Daļa izstādes būvēta kā historisma laika interjeru imitācija, kuru papildina Tranzē muižas mēbeles un sadzīves priekšmeti.

Izstāde veltīta dāvinājuma 100 gadadienai.

pirmā lapa
 

 

Pētera Martinsona personālizstāde

Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Konventa sētā) atklāta Pētera Martinsona personālizstāde "Torņi un stacijas".

Katra Pētera Martinsona izstāde ir nozīmīgs notikums mākslas dzīvē. Pētera Martinsona porcelāna, kā arī akmensmasas vai šamota konstruktīvās struktūras, kuras papildina smalks, grafisks zīmējums un apgleznojums, katru reizi no jauna apliecina, ka keramika ir mūsdienīgs mākslas mēdijs.

Pētera Martinsona māksla un personība ir ne vien Latvijas, bet arī pasaules mākslas aprites daļa, viņš ir viens no pasaulē vislabāk zināmajiem Latvijas mūsdienu māksliniekiem. Pēteris Martinsons ir Ženēvas Starptautiskās keramikas akadēmijas biedrs, pateicoties viņam 2006. gadā Rīgā notiks akadēmijas kongress.

Lielākā daļa Pētera Martinsona darbu pēdējos gados radīti starptautiskos simpozijos, taču viņš piedalās arī visās Latvijas porcelāna mākslas aktivitātēs. Lielākā daļa Latvijas profesionālo keramiķu ir Pētera Martinsona audzēkņi.

Porcelāna "Torņi un stacijas" ir pēdējo gadu darbu izlase, kas tapuši simpozijos Polijā, Ungārijā, ASV, Čehijā, Slovākijā un Zvārtavā. Pagājušā gada nogalē tie bija izstādīti Viļņā, galerijas Vartai organizētajā izstādē E - 67 VIA BALTICA.

Pētera Martinsona personālizstāde "Torņi un stacijas" Rīgas Porcelāna muzejā būs apskatāma līdz 2004. gada 14. martam.

Zanda Zībiņa, Rīgas Porcelāna muzeja krājuma glabātāja

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Somu grafika galerijā “Bastejs”

LU galerijā "Bastejs" no 29.septembra līdz 17.oktobrim būs apskatāma somu grafikas izstāde “Zilās debesis”. Attēlā redzams somu grafiķa Esa Rīppa darbs "Pirms sniegputeņa" ("Ennen pyrya") akvatinta/oforts, 2004.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 

Aleksejs Naumovs "Venēcija"

Aleksejs Naumovs “Mana Itālija”

Valsts Mākslas muzeja Mazajā zālē no 9. decembra skatāma Alekseja Naumova izstāde “Mana Itālija”. Gleznotāja Alekseja Naumova (1955) personālizstāde ir mākslinieka jubilejas personālizstāžu cikla sastāvdaļa. Mākslinieks rīko izstādi ar mērķi dalīties ar skatītājiem sajūtās, vērojumos un rezultātos, ko radījusi mākslinieka dzīves kaislība – Itālija.

Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors, profesors A.Naumovs latviešu glezniecībā risina interesantu un sarežģītu tēmu – mentalitāšu diskusija mākslā. Tas ir savdabīgs, smalks un reizē impulsīvs notverto sajūtu, emociju transformējums.

Ar ko izskaidrojama eiforija, kas pārņem visus, kas kaut mirkli pabijuši Itālijas vidē? Kur robežojas redzamais un neredzamais Latvijas un Itālijas dabā, cilvēkos, gaisotnē? Gleznotājs Aleksejs Naumovs piedāvā savu interpretāciju par Itāliju – vieglu, impulsīvu, gaisīgu, virtuozu un reizē noslēpumainu sajūtu un krāsu pasauli. Tā nav pirmreizēja sajūsma, bet smalkas un cieņpilnas attiecības starp viņu un šo zemi. Mākslinieks ir spējis uztvert un fiksēt neskaitāmo Itālijas pilsētu dabu un raksturus, gleznojot un pabeidzot darbus klātienē. Viņa glezniecību raksturo laba telpas izjūta, izkopta tonālo attiecību uztvere, nopietnas dabas studijas un iekšējā vitalitāte. Itālijas ciklā gleznotas sekojošās pilsētas – Palermo, Marsala, Alkamo, Venēcija, Florence, Roma, Trapani, Eriči, Burano, Murano, Skopello, Kastelamare del Golfo, Madzara, Sadžesta, Faviņjana, Lido.

A.Naumovs 1980.gadā apsolvējis LMA Glezniecības nodaļu prof. Induļa Zariņa vadībā; 1983. gadā aspirantūru Eduarda Kalniņa meistarklasē. 1987.gadā stažējies Sorbonnas Universitātē, Parīzes Nacionālās mākslas augstskolā. Kopš 1977. gada aktīvs mākslas izstāžu dalībnieks Latvijā un ārzemēs. Nozīmīgākās personālizstādes pēdējos gados sarīkotas Bergenas pilsētas galerijā( Norvēģijā); galerijā “Terassgarten”, Oslo (Norvēģijā);”Centro MARCONI” Alcamo, Sicīlijā (Itālijā); galerijā “La Palette”, Lorientā ( Francijā). 2004. gadā mākslinieks saņēmis Itālijas prezidenta ordeni “ORDINE AL MERITO DELLA REPUBBLICA ITALIANA.COMENDATORE”.

Saistībā ar gleznotāja Alekseja Naumova personālizstādi izdots katalogs, kurā iekļautas ap 40 mākslinieka Itālijas ainavu reprodukcijas, kas spilgti raksturo viņa pēdējo gadu glezniecību. Katalogs izdots ar VKKF, Map Latvia, Unibanka atbalstu.

Irēna Bužinska, izstāžu kuratore

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

“Lapzemes delikateses” Liepājā

Liepājas mākslas galerija “Māja” no 13. janvāra aicina uz gleznu un grafikas izstādi “Lapzemes delikateses”.

“Lapzemes delikateses” ir Rīgas un Liepājas mākslinieku grupas prezentācijas izstāde, kas veidota kā radošā brauciena rezultāts, strādājot Ricklundgardenas mākslinieku rezidencē, nelielā Zviedrijas ciematiņā Saxnas, Dienvidlapzemē, pagājušā gada rudenī.

Četras gleznotājas un divi grafiķi iejutušies ziemeļu dabas un cilvēku izjūtās, meklējuši tur raksturīgo vai neparasto. Nu ziemeļzemē skatītais un radītais tiek nodots izstādes apmeklētāju vērtējumam no 13. janvāra līdz 6. februārim mākslas galerijā „Māja”.

Ciemats Saxnas ir savdabīga vieta, kur ziemeļtautu mitoloģijas un folkloras mijiedarbība radījusi neparastu kultūras vidi un atmosfēru, bet jo īpaši iespaidīgās dabas klātbūtne to padarījusi par vietu, kur daudzi mākslinieki raduši iedvesmu un smēlušies enerģiju.

Izstādes autori – gleznotājas Laura Feldberga, Anna Auziņa, Ieva Purgaile, Inga Jurova un grafiķi Paulis Liepa un Inga Dilba savu radošo ekspozīciju ar skulpturāliem objektiem papildināt aicinājuši tēlnieku Matiasu Jansonu.

Izstādes muzikālo ietērpu no tās atklāšanas līdz pat izstādes noslēgumam veidos ziemeļu zemei raksturīgas melodijas.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 

Agneses Rudzītes objekts

Alternatīvais Dabas muzejs

„Alternatīvais Dabas muzejs” ir Latvijas Dabas muzeja 160 gadu jubilejai veltīta Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde.

Izstāde skatāma no 2005.gada 3. līdz 26.martam. Cilvēks dabā. Daba ap cilvēku. Daba muzejā. Daba mākslā. Latvijas Dabas muzejs. Latvijas Mākslas akadēmija. Alternatīva. Alternatīvais dabā. Alternatīvā māksla. Alternatīvais Dabas muzejs.

Latvijas Dabas muzejā daba tiek rādīta visdažādākajos veidos — ar eksponātiem, ar zināšanām, ar dabas veltēm un ziediem izstādēs. Muzejs veic gan dabas izpētes, gan arī izglītojošo darbu. 160 gadu jubilejas sezonā muzejs vēlējās ko alternatīvu ierastajam. Nav jau tā, ka muzejā nebūtu bijušas mākslas izstādes. Tomēr studentu darbu un par konkrētas ievirzes tēmu — vēl ne. Tāpēc alternatīvā veidā daba muzejā tiks parādīta Latvijas Mākslas akadēmijas studentu skatījumā.

Izstādes nosaukumā vārds „alternatīvs” mudina paraudzīties uz dabu, cilvēku un muzeju citādi, jo pirms 160 gadiem, kad aizsākusies muzeja vēsture, cilvēki lietas uztvēra savādāk, tajā skaitā dabu, mākslu un sevi.

· Alternatīvs [< franču valodā alternetif mainīgs, tāds, kas mijas] — tāds, kas pieļauj vienu no divām iespējām.

· Alternatīva [franču valodā alternetive < latīņu alternare mainīties, mīties] — 1) katra no divām iespējām, kas izslēdz viena otru; 2) nepieciešamība izvēlēties kādu no iespējām, kuras izslēdz viena otru.

Izstādē piedalās Iveta Šveisberga, Artūrs Arnis, Gunta Stiere, Modris Svilāns, Māris Skanis, Agnese Rudzīte, Kristians Brekte, Diāna Adamaite, Patricija Brekte, Kristīne Luīze Avotiņa, Elīna Ģibiete, Mārtiņš Mālnieks, Eva Vēvere, Kristīne Jaunmuktāne, kas pārstāv Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas, Tekstilmākslas, Metāla dizaina, Tēlniecības, Grafikas, Glezniecības un Scenogrāfijas nodaļas.

Tālivaldis Kronbergs

Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas speciālists

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Process Valmierā

Valmierā, galerijā Laipa jau no 10. janvāra varat aplūkot un piedalīties projektā "Process". Projektā, kurā piedalas dažādi mākslinieki, galvenā ir doma par nepārtrauktu darbību. Izstāde tiek veidota kā vizuāla komunikācija ar skatītāju, kurš, apmeklējot izstādi, arī tiek iesaistīts procesā. Gribot vai negribot aplūkotie mākslas darbi atstāj pēdas skatītāja apziņā.

Projekta "Process" kuratore ir Sandra Konstante un ta ietvaros apskatāmas multimediālas skates, kurās tradicionālie mākslas veidi - glezniecība, tēlniecība, grafika mijiedarbojas ar jauno tehnoloģiju - video, foto, datorgrafika, izmantošanu makslā.

Izstādē piedalās Astrida Konstante, datorgrafika; Sandra Konstante, kolāžas, gleznas; Gaidars Paegle, fotografika; Dainis Saulitis, foto, datorgrafika; Andris Vārpa, tēlniecība; Reinis Vārpa, tēlniecība; Andris Dukurs, multimediāla mistērija.

Šī ir jau ceturtā projekta "Process" izstāde, šoreiz tajā būs redzami to mākslinieku darbi, kuri piedalījušies "Procesā" trīs gadu garuma. Izstādē apskatāmi arī gatavo darbu iedvesmas avoti, skices, uzmetumi un vēl citas lietas, kas mākslinieku ved vēlama rezultāta virzienā.

pirmā lapa
 

 

Atēnu fotomēnesis

The 11th edition of the Month of Photography in Athens is on its way with a

number of 26 exhibitions in 20 of the most important Art Spaces of the City

of Athens. Exhibition openings will last from September 20 to October 12,

while the official opening ceremony will take place in the new building of

Benaki Museum at Piraeus street at October 6th.

If you like to be informed about the complete programme of this year's

edition you may download it (in the form of Acrobat pdf document, 188 kb)

from the following link

http://www.artcatalogues.gr/source/1_program.html

From the same link you may also download free, the electronic edition of the

general catalogue of the previous edition of the International Month of

Photography in Ahens 2003, pp 128, greek & english (1 mb)

http://www.artcatalogues.gr/source/1_program.html

or

http://www.artcatalogues.gr/source/1_art_diafora_ekf.html

As well, the general catalogue of the International Encounters in Patras,

2002, pp 144, greek & english (1.2 mb)

http://www.artcatalogues.gr/source/1_program.html

or

http://www.artcatalogues.gr/source/1_art_diafora_depap.html

NOTE FOR THE INTERNATIONAL PRESS

To obtain press material and high resolution images for the Hellenic Centre

for Photography¹s activities and other art & photography events in Greece on

a permanent basis, you may become (free of charge) member of our Press Data

Bank services at the following links

http://www.pdb.gr/ ?r

http://www.pdb.gr/indexmain_simple.asp?page=join&lan=en

or if you prefer to join our temporary exclusive service for the 11th

edition of the Month of Photography, you may send us by e-mail at

desk@pdb.gr editor¹s name and title of the media in

order to issue temporary id¹s.

Best Regards from

The Hellenic Centre for Photography

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs aicina

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs izsludina brīvdabas mākslas objektu izstādes priekšlikumu konkursu 2005. gada sezonai „Nezināmais elements”.

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs aicina vides mākslas objektu, instalāciju un tēlniecības jomās strādājošus māksliniekus pieteikt idejas dalībai darbnīcā un izstādē „Nezināmais elements”. Tāpat tiek gaidīti arī akciju un performanču pieteikumi sezonas atklāšanas pasākumam.

No 2001. līdz 2004. gadam Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja radošā tēma bija „Pasaules pirmelementi – uguns, ūdens, gaiss, zeme”, katra elementa izpētei veltot vienu gadu. Dažādu mākslas jomu darbos tika izteikti katram elementam piemītošie spēki un ar tiem saistītie fiziskie un tēlainie procesi.

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja 2005. gada tēma ir rituāls. Sezonas nosaukums – „Nezināmais elements”.

Sezonas radošā ideja ir saistīt un apvienot pasaules pirmelementus, dabu, ainavu, laika ritējumu, kā visu dzīvo būtņu klātbūtni, mijiedarbību un attiecības rituālā, īpaši uzsverot cilvēku kā rituāla radītāju, ievērotāju un izpildītāju.

Mākslinieki ir aicināti savus darbus veidot kā rituālu izpausmes, dokumentēt rituālus, veidot rituālus mākslas darbus. Rituālie mākslas darbi var tikt iedzīvināti māksliniekam un skatītājiem piedaloties. Tāpat darbi var būt arī rituālu norises fiksācija, rituālu tēmas pētījumi, savu personīgo rituālu atspoguļojums, jaunu rituālu radīšana.

Sezonas „Nezināmais elements” laikā Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja teritorija – ainava, pastaigu takas, izstāžu ēkas — kļūst par telpu, kurā rituāli dzīvo un norisinās, tiek radīti un piepildīti.

Konkursa nolikumu var saņemt Latvijas Mākslinieku savienībā 11. novembra krastmalā 35, kā arī www.pedvale.lv, Tālrunis informācijai: 9133374

Termiņš pieteikumu iesniegšanai dalībai izstādē 1. aprīlis, sezonas atklāšana notiks 28. maijā.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Gunāra Bindes "Subjektīvā Enciklopēdija...A"

Viens no pazīstamākajiem Latvijas foto māksliniekiem Gunārs BINDE (dz. 1933.27.12 ) ir paziņojis par mākslas projekta "Subjektīvā Enciklopēdija" uzsākšanu ar pirmo izstādi "Subjektīvā Enciklopēdija...A". Izstāde 10. decembrī tika atklāta Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Tā sniedz nelielu ieskatu sadaļā par autora veikumu klasiskajos foto žanros "ainava" un "akts". Izstādes iekārtojums ar nodomu tuvināts estētikai, kura dominēja šo darbu rašanās laikā (1980 - 1990).

Projekta apakšvirsraksts vai savdabīgs moto ir "Tas noticis ar mani". Gunārs šī projekta laikā vēlas mūsdienu skatītājiem ļaut iepazīt savus ļoti populāros un pavisam nezināmos attēlus vienlaicīgi. Tā būs viņa radošo meklējumu revīzija, kuras laikā tiks radīta iespēja apjaust kādi jēdzieni un tēli ir rosinājuši meistaru sameklēt tiem vizuālu formu fotografēšanas brīdī. G.Binde gatavojas atzīmēt savu 70 dzimšanas dienu ar savdabīgu radošo darbnīcu, kurā jaunas kvalitātes meklējumiem tiks pakļauti viņa populārie foto darbi, kā arī censties atrast atsevišķām tēlu grupām netradicionālu izstādīšanas vai demonstrēšanas formu

G. Binde ir nozīmīgi ietekmējis Latvijas mākslas fotogrāfijas veidošanos XX gadsimta otrajā pusē un pats bijis visai daudzveidīgu ietekmju sekotājs. Projekta mērķis ir sniegt šo ietekmju pārskatu. Izstāžu sērija tādā veidā radīs nesenās kultūrvēstures studiju iespējas.

Izstāde būs apskatāma līdz 2004. g. 28. februārim.

Sagatavoja: Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

Erotika Valmierā

Erotika Valmierā

No 31.jūlija līdz 21.augustam netradicionālās erotikas fotoizstāde “EUROTICA (Bez laika robežām)” viesosies Valmierā, galerijā “Laipa”.

Ceļojošā fotoizstāde, ko organizē mājas lapa “www.potencialis.lv” un Latvijas Seksologu un seksopatologu asociācija, ar lielu interesi jau uzņemta Rīgā, Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī, Jelgavā un Talsos.

Izstāde ir daļa no izglītojošās akcijas “Pieaugušajiem par seksualitāti”, kura ietver arī izglītojošus un praktiskus seminārus un dažādu ārstu - speciālistu konsultācijas internetā – mājas lapā “www.potencialis.lv”.

Izstādē Valmierā būs iespējams apskatīt arī konkursā “EUROTICA (Bez laika robežām)” godalgotos darbus – galvenās balvas ieguvēja Gunāra Bindes darbu “Pašportrets”, otrās vietas ieguvēja Ata Ieviņa darbu bez nosaukuma, otru otrās vietas ieguvēja Roberta Auziņa darbu “Testaments”, kā arī darbus, kas ieguva veicināšanas balvas.

Konkursa un izstādes mērķis bija lauzt tradicionālos stereotipus par erotiku, veicinot plašāku šī jēdziena izpratni. Konkursa organizatori vēlējās atzīmēt, ka mīlestība un erotika iespējama bez laika un vecuma robežām. Līdzīga satura izstāde pērn notika Lielbritānijā, Londonā, galerijā "Elms Lesters Painting Rooms". Tās organizatori pauda vēlmi cīnīties pret “eidžismu” jeb diskriminēšanu pēc vecuma pazīmes. Izstādē "2gether 4ever: 24 sexual moments", ko sponsorēja kompānija “Eli Lilly”, "2gether 4ever: 24 sexual moments” 24 fotogrāfijās bija redzami padzīvojuši pāri intīmās pozās.

Latvijas konkursa žūrijā bija mākslas zinātniece Sarmīte Sīle, fotogrāfi Leons Balodis un Mārcis Bendiks, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kāris Ēriks Arons, mājas lapas “www.potencialis.lv” patrons Jānis Naglis, “Eli Lilly” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Juris Salaks.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Reportāža par manu augstskolu

2004.gada pavasarī Latvijas Studentu vortāls „StudentNet” www.studentnet.lv sadarbībā ar Neatkarīgo audiovizuālās mākslas studiju „TeleMedija”, Latvijas Fotogrāfijas muzeju un 11.starptautisko izstādi „Baltic IT&T 2004” organizēja fotokonkursu studentiem „Reportāža par manu augstskolu 2004” jeb „Vai tu spēj paskatīties uz parastām lietām citādi?”.

Lai popularizētu fotogrāfijas mākslu studentu vidū, konkursa uzvarētāju un dalībnieku darbu izstāde notiek „Kinogalerijā” no 2004.gada 2. līdz 20.septembrim.

Pēc Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktora Viļņa Auziņa rīcībā esošās informācijas, šī bija pirmā studentu fotogrāfiju izstāde atjaunotajā Latvijas Republikā. Savus 92 darbus vērtēšanai konkursam iesūtīja 13 konkursanti no Ventspils Augstskolas, Rīgas Tehniskās universitātes, Informācijas Sistēmu augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Vidzemes augstskolas un Latvijas Jūras akadēmijas.

Konkursantu darbu vērtēšanas komisiju vadīja Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš, piedaloties Tālivaldim Kronbergam, Ģirtam Avotiņam („TeleMedija”), Agrim Dzilnam („Latnet” datortīkla dizaineris) un Zanei Niedrei (Latvijas Fotogrāfijas muzeja galvenā krājuma glabātāja). Darbi tika vērtēti 10 punktu sistēmā, no kopīgā punktu skaita iegūstot vidējo.

Konkursa rezultāti: 1.vieta un galvenā balva — „Olympus Camedia” digitālā fotokamera „C—220 Zoom” — Paulim Jančauskam (Paulius Jančiauskas), Rīgas Ekonomikas augstskola, Lietuva, 8,2 punkti; 2.vieta — Karīnai un Eduardam G. Celitāniem, Rīgas Stradiņa universitāte, 8 punkti; 3.vieta — Petram Jurkuvēnam (Petras Jurkuvėnas), Rīgas Ekonomikas augstskola, Lietuva, 7,2 punkti; Atzinības raksts — Kristapam Rozītim, Latvijas Jūras akadēmija, 7 punkti; Veicināšanas balva — Ilzei Atkačūnai, Ventspils Augstskola, 6,8 punkti.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

"40 +1"

Latvijas sabiedrībā pazīstamais žurnālists, redaktors un tulks Kārlis FREIBERGS (dz. 1963.15.12) 15. decembrī atklāja pirmo personālizstādi "40 +1". Attēli izvēlēti no subjektīvu vizuālo piezīmju kolekcijas, bet izstādes nosaukums atzīmē izvēlēto attēlu skaitu. Kārļa aizraušanās ar fotogrāfiju līdz šim bija zināma tikai šauram paziņu lokam. Viņa attēli ir precīzi komponēti un nesamāksloti, stingri ievērojot reālisma tradīcijas. Kaut arī darbs Valsts prezidentes kancelejā reti dod iespēju vides un cilvēku studijām, K. Freibergs māk atrast un fiksēt gleznieciskas kvalitātes Latvijas šķietami monohromajā ainavā. Viņš dod priekšroku niansētām krāsu pārejām un meditāciju rosinošai atmosfērai. Atsevišķi attēli apliecina viņa izbrīnu par cilvēku radītās vides pārsteidzošajām kvalitātēm. Izstādes iekārtojums akcentē šo meklējumu nebūt ne vieglo un taisno ceļu. Izstāde ir sagatavota kā veltījums Kārļa vecākiem - Valsts prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai un Imantam Freibergam.

Izstāde būs apskatāma līdz 2004. g. 17. janvārim.

Sagatavoja: Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

Latvijas Dabas muzejs aicina

Latvijas Dabas muzejā no 22. septembra līdz 14. novembrim būs apskatāmi eksotiskie kukaiņi no Aleksandra Grušina privātkolekcijas, bet līdz 21. novembrim muzeja speciālistu veidota izstāde “Skanēdama bite skrēja”, kurā uzzināsiet visu par un ap bitēm un bišu produktiem.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Liepājā jauna mākslas galerija

Decembra sākumā Liepājā ar izstādi „Atkalredzēšanās” tika atklāta jauna galerija.

Vecs ostas spīķeris- arhitektūras piemineklis, kura telpās joprojām mīt senatnes aura un atrodamas simtgadīgas graudu noliktavas liecības- atšķir jaunu lappusi savā vēsturē. Spīķera ēkas 3. stāvā, sadarbojoties uzņēmējam Ivaram Kesenfeldam, vēsturniekam Gunāram Silakaktiņam un arhitektam Agrim Padēlim- Līnam, tapusi mākslas galerija, kas kļūst ne tikai par īpaši iekārtotu izstāžu telpu (458 m²), bet arī par mecenātisma atdzimšanas piemēru Liepājā.

Galerijas atklāšanas izstādes nosaukuma atšifrējums liecina, ka tā vienlaikus būs atkalredzēšanās ar vēsturisko spīķeru telpu un mūsdienu vidi, ar Liepājā skoloties sākušiem un tālākos mākslas ceļos aizgājušiem liepājniekiem- mūsu bērniem, kādreizējiem audzēkņiem- nu jau kolēģiem, talantīgiem māksliniekiem un allaž radoši domājošiem mākslas baudītājiem gada nogalē- mākslas un mūzikas gaisotnē.

Izstādes apmeklētājiem būs iespēja ne tikai apskatīt mākslas darbus, bet arī pārliecināties par senās graudu noliktavas piemērotību mākslas darbu eksponēšanai.

No izstādes atklāšanas š.g. 2. decembrī līdz 10.janvārim jaunajā gadā 26 autori iepazīstinās ar 74 radošiem darbiem, bet tā ir tikai neliela daļa no Liepājā radošās gaitas sākušiem māksliniekiem. Izstādītās gleznas, grafikas, skulptūras, tekstilijas, keramika, porcelāns, stikls, āda un metāls rādīs, kādos mākslas virzienos devušies mūsu kādreizējie un, redzams, joprojām liepājnieki.

Kopainu rada atkalredzēšanās prieks dažādās nozīmēs: tā ir atkalredzēšanās ar vēsturisko telpu, mūsdienīgu izstādes eksponējumu, radošām personībām - kādreizējiem studentiem, nu jau pazīstamiem māksliniekiem un, protams, visu mūsu atkalredzēšanās Adventes laikā.

Galerija atrodas Liepājā,Vecā ostmalā 24.

Mākslas galerijas vadītāja Lia Ģībiete

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Gustavs Klucis. Divas tēmas: Ļeņins un Parīze

Valsts Mākslas muzeja Mazajā zāle no 25. februāra līdz 4. aprīlim izstādē “Gustavs Klucis. Divas tēmas: Ļeņins un Parīze” apskatāmi

darbi no Latvijas Kara muzeja un Valsts Mākslas muzeja kolekcijām, kā arī

Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolas audzēkņu telpiskās konstrukcijas

Gustava Kluča darbu izstāde Gustavs Klucis. Divas tēmas: Ļeņins un Parīze no Latvijas Kara muzeja un Valsts Mākslas muzeja fondiem dod iespēju iepazīties ar mākslinieka izciliem fotomontāžas paraugiem – plakātu metiem un grāmatu ilustrācijām, kas radītas laika posmā no 1924. līdz 1927. gadam. Tieši tad Gustavs Klucis radīja ļoti lielu skaitu grāmatu noformējumu, kuros izmantots jaunās padomju varas vadoņa Vladimira Iljiča Ļeņina tēls. Kolekcija, kas atrodas Valsts Mākslas Muzejā, dod iespēju ļoti daudzveidīgi un niansēti parādīt mākslinieku darbu pie Ļeņina tēla un izmaiņas šī tēla interpretācijā. Tomēr unikālas fotomontāžas – 8 ilustrācijas Vladimira Majakovska poēmai “V.I.Ļeņins” (1925) atrodas Latvijas Kara muzeja fondos. Izstādē Gustavs Klucis. Divas tēmas: Ļeņins un Parīze atkal tiek eksponēts viss ilustrāciju cikla kopā - kā no Latvijas Kara muzeja, tā no VMM kolekcijas. Bez tam Latvijas Kara muzeja krājumā ir reti eksponēti un mazāk zināmi Gustava Kluča zīmējumi, kad radīti 1937. gada vasarā māksliniekam uzturoties Parīzē. Šis zīmējumu cikls kā atsevišķa tēma arī tiek parādīts šajā izstādē.

Kā zināms, No 1924. līdz 1930.gadam Gustavs Klucis strādāja par pasniedzēju Koka un Dizaina nodaļās Maskavas Augstākajās Mākslinieciskajās darbnīcās (VHUTEMAS). Šodien iepazīšanās ar Gustava Kluča daiļradi un viņa radošais mantojums tiek izmantots Latvijas Mākslas Akadēmijas un Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolas mācību procesā. 1998.gadā Valsts Mākslas muzejā tika sarīkota izstāde Gustavs Klucis. Starp varu un mīlestību ar šīs skolu audzēkņu līdzdalību.

Kārtējā, lai arī nelielā izstāde Gustavs Klucis. Divas tēmas: Ļeņins un Parīze dod iespēju iepazīties ne vien ar mazāk zināmiem G. Kluča darbiem, no kuriem daļa pēdējo reizi tika eksponēti 1982. gadā, bet arī turpina šo tradīciju un veido sasaisti ar izstādes otru daļu - Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolas 2. un 3. kursa piecpadsmit audzēkņu darbiem, kuri radīti, balstoties uz Gustava Kluča un konstruktīvisma principiem. Katrs no 15 audzēkņiem, kura darbi tika atlasīti konkursa kārtībā, projektējis konstrukciju – objektu vai stendu konstruktīvisma stilā. Šie objekti - reklāmas stabi, apgaismes ķermeņi, izstāžu stendi, atkritumu urnas, lietussargu turētāji un pat šūpoles! – paredzēti kā uzmanību piesaistoši, izstādi reklamējoši vai arī funkcionāli un dekoratīvi elementi, kurus tajā pat laikā iespējams izmantot kā plaknes mākslas darbu eksponēšanai.

Irēna Bužinska, izstāžu kuratore

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Ingas Jurovas gleznas Pedvālē

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja krodziņā „Dāre” visu decembri būs apskatāma mākslinieces Ingas Jurovas gleznu izstāde „Ainava Zviedrijas karoga krāsās”.

2003. gada rudenī ar Baltijas Sleipnira fonda un Kultūrkapitāla fonda atbalstu Māksliniece Inga Jurova dzīvoja un strādāja mākslinieku rezidencē Riklundsgardenā, Saksnās, Zviedrijā, piedaloties projektā YEAR - Young European Artists at Riklundsgarden.

Izstādi ir iedvesmojusi Zviedrijas Lapzemes daba. Rudens krāsas Ziemeļos —mirdzoši zilā un dzeltenā — kā Zviedrijas karogs. Tā arī ir radies izstādes nosaukums.

2004. gada jūnijā izstāde notika LU galerijā “Bastejs”. Daļa šajā izstādē redzēto darbu tagad būs apskatāmas Pedvālē, jo izstāde iekļaujas Pedvāles šā gada tēmā — teritorija.

Līdz ar ziemas atnākšanu Pedvāles brīvdabas objektu ekspozīcija muzeja parkā, kā arī izstādes Pedvāles muižu ēkās (izņemot izstādes krodziņā „Dāre”) ir slēgtas.

Tāpat līdz pavasarim ir slēgta izstāžu zāle Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrā „Sinagoga”, Sabilē.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
Anitas Arbidānes pirmā izstāde

Galerijā “Lita” no 21. februāra varēsim iepazīties ar jaunās mākslinieces Anitas Arbidānes gleznām izstādē, kas atbilstoši arī saucas “Pirmā personālā izstāde”.

Iedziļinoties ikdienišķās lietās, saskatot interesanto, komisko, māksliniece meklē kontrastus, vienkāršo sarežģītajā un otrādi. Iespējams, šo domāšanas veidu ietekmējusi tieši dzīve Rīgā, jo tā ir saistītas ar šo pilsētu..

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Galerija “Laipa” aicina

Galerija “Laipa” un Valmieras pilsētas dome ielūdz māksliniekus piedalīties

simpozijā, kas notiks Valmiera no 2005.gada 9.līdz 22.jūlijam.

Simpozijs tiek rīkots, lai tuvinātu sabiedrību sociāli aktīvas mūsdienu

mākslas izpratnei, iesaistītu tās rašanās procesā caur atpazīstamu vertību

sistēmu un emocijam. Katru vakaru pilsetā plānotas mākslinieku prezentācijas,

nelieli koncerti, teātra eksperimenti, semināri, kas summēsies lielajā finalā

pilsētas galvenajā laukumā 22. jūlijā.

Simpozija teorētiskais pamats ir Herberta Mariala Makluena grāmata "Izprotot

medijus". Visus medijus mēs uztveram kā karstos un aukstos. Karstie

pastiprina tikai viena sajūtu orgāna uztveres spējas, līdz tās kļūst detaļās

bagātas, bet neprasa aktīvu piedalīšanos, iesaistīšanos (fotogrāfija, kas ir

detaļās optiski bagāta). Aukstie mediji prasa aktīvu sabiedrības

iesaistīšanos, līdzijušanu, līdzdomāšanu (visa veida improvizācija, atsevišķi

teātra veidi, u.c.).

Simpozijs piedāva dažādos medijos stradājošu mākslinieku komunikācijas un

projektu realizācijas iespējas publiskā vidē.

Galeriā “Laipa” gaida pieteikumus no radošām personībām vizuālajā mākslā

(gleznieciba, fotogrāfija, videomāksla, instalācija, teātra improvizācija u.c. mediji).

Pieteikuma veidlapu, CV un vizuālo materiālu lūdzam nosūtīt līdz 30.aprīlim uz

galeriju “Laipa”, adrese: Rīgas iela 27a, Valmiera LV-4201

Pieteikuma veidlapa un papildus informācija:

www.valmiera.lv , www.galerijalaipa.lv

Projekta koordinatore Guna Kalnača, t.4233888, 9112872

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Mūsdienu somu komiksi Rīgā 22.2.-13.3.2005

Galerijā “Bastejs” no 22. februāra līdz 13. martam iespējams ieskatīties somu komiksu pasaulē.

Komiksi Somijā ir ļoti populārs mākslas veids. Gandrīz miljons somu ik dienas lasa komiksus, tas viņiem ir kļuvis par ieradumu un neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

Pirmais somu komiksu izdevums bija Ilmari Vainio radītais "Profesora Itikainena pētniecības ekspedīcija". Neskatoties uz to, ka pašmāju tēli daļēji palika importa varoņu ēnā, tomēr tie saglabājās un 70-to gadu sākumā atdzima ar jaunu spēku. Starptautiskajā komiksu pasaulē visveiksmīgākais somu komiks joprojām ir Tūves Jansones "Mumini".

22. februārī jauniešiem un pieaugušajiem domātie somu komiksi tiks eksponēti Rīgā un par tiem stāstīs Somijas populārākie komiksu autori Kati Kovács un Timo Mekele (Mäkelä).

Plkst. 15.00-16.00 viesnīcas Hotel de Rome konferenču zālē (Kaļķu ielā 28) notiks preses konference un lekcija par somu komiksu tradīcijām un komiksu kultūras eksportu. Diskusijā piedalās izdevniecības Arktinen Banaani pārstāvji, izdevniecības Bulls Press pārstāvis Mēliks Mallene (Meelik Mallene), kā arī žurnālists Juka Rislaki (Jukka Rislakki).

Plkst. 16.00 Galerijā BASTEJS (Basteja bulvārī 12) tiks atklāta Kati Kovács un Timo Mekele (Mäkelä) darbu izstāde.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
LMA studentu glezniecības izstāde “RENEW”

Šogad pirmo reizi LMA glezniecības nodaļas 2. un 3. kursa studenti rīko izstādi, kurā katrs no izstādes dalībniekiem ir izvēlējies sev interesējošu mākslinieku un radījis tā rimeiku. Izstādē tiks eksponēta jaunā mākslinieka glezna un blakus tai nelielā formātā būs viņa izvēlētā mākslinieka gleznas reprodukcija, kā arī informatīvais materiāls par jaunā un izvēlētā mākslinieka dzīvi un profesionālo darbību.

Izstādē piedalās:

Kristīne Kvitka, Renāte Rečicka, Zane Balode, Ieva Pētersone, Katrīna Gaile, Laura Truševska, Asnate Bočkis, Alise Mediņa, Flēra Fedjukova, Anna Kuka-Baklāne, Anita Arbidāne, Anda Daniela, Kristīne Luīze Avotiņa, Velta Ķešāne, Patricija Brekte.

Izstādes atklāšana 22. februārī plkst. 17.00, izstāde Latvijas Mākslas akadēmijas aulā atvērta līdz 18. martam.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

NOASS piedāvā

18.un 19.februarī plkst. 19.00 NOASS turpina rādīt "Pasaules videomākslu". Abus vakarus tiks demonstrēta viena un tā pati programma - 50. labāko darbu fragmenti no Starptautiskās mediju mākslas balvas 2004. Godalgotie videodarbi jau tikā rādīti iepriekšējos seansos janvārī. Šoreiz līdzās videofilmām, varēs

iepazīties arī ar video un skaņu instalācijām, tīkla darbiem, interaktīviem darbiem.

Konkursa tēma 2004.gadā bija “Neredzamais” ( International

Media Art Award: inVisible).

Izsludinātā 2005.gada tēma ir "Mentālie attēli" un mākslinieki lidz 31.martam var

iesniegt savus darbus konkursam. Tuvaaka informaacija www.mediaartaward.de

Starptautiskas mediju mākslas balva ir viens no lielākajiem

starptautiskajiem mediju mākslas konkursiem Rietumeiropā, kurš kopš

1991.gada notiek Vācijas Karlsrhue Mediju Mākslas centra ZKM. Darbus vērtē

starptautiska mākslas un zinātnes profesionāļu žūrija. 2004.gada konkursa

tēma bija NEREDZAMAIS un tas pievērsa uzmanību paradigmas maiņai - faktam, ka mūsu laikmeta uztveri veido un vada aparāti, attēlus ražo mašīnas un

mediji, un monopols uz attēlu vairs nepieder mākslai.

Tas, ko cilvēks uztver ar maņu orgāniem, nebūt vēl nav redzamības un

dzirdamības robeža. Arī zinātne piedāvā interesantus veidus attēlu

radīšanai. No mikroskopa līdz teleskopam, no radio līdz televīzijai - ir

daudz piemēru kā mašīnas un mediji paplašina cilvēka dabīgo uztveri. Zinātne

kļuvusi par attēlu radītāju. Tehniskais attēlu radīšanas veids ar

rentgenstaru kamerām vai mikroskopiem rada "tehniskus attēlus" un parāda pasauli tādu, kādu cilvēka acs to līdz šim nav skatījusi. Kad struktūras, virsmas, spēku samēri un gaismas efekti tiek padarīti redzami, pie tam viena milimetra miljonās daļas dimensijā, rodas fascinējoši attēli. Bet vai mākslas loma cauri gadsimtiem nav bijusi, pirmkārt, radīt estētisku baudu?

Savā zinā zinātnieki turpina mākslas misiju tāda veidā, kā to aprakstīja

Pauls Klē 1920.gadā: "Māksla nav redzamā reprodukcija, bet gan neredzamā

parādīšana."

Seansi notiks galerija NOASS, AB dambi iepretim Radisson SAS, un ieeja ir

bez maksas.

Sadarbibaa ar: ZKM|Center for Art and Media Karlsruhe, Videocollection

www.mediaartaward.de

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 
“Robežpārkāpēji. Laikmetīgā māksla 80tie gadi”

Impērijas noriets un jaunas valsts tapšana, sociālās un politiskās pārmaiņas, laiks starp ikdienas absurditāti un ieceru utopijām, "pārbūves" konjunktūra un atgūtā vārda brīvība, robežu krišana. Kāda ir jaunā māksla, kas top atsaucoties uz pārmaiņām, kas valstī un sabiedrībā notiek 20.gs. 80. gados? Kā māksla atspoguļo un tulko lūzumu, kas šajā laikā notiek sabiedrībā, varā, medijos, domāšanā, privātajā pieredzē?

No 2005.gada gada 18. februāra līdz 13. martam VMM Izstāžu zālē “Arsenāls” notiks izstāde “Robežpārkāpēji. Laikmetīgā māksla 80tie gadi”. Izstāde ir mēģinājums apzināt un atspoguļot 80./90. gadu mijas novatoriskās mākslas izpausmes, kas iezīmē jaunas valodas ienākšanu Latvijas mākslas telpā.

Izstādes atklāšana 2005. gada 18. februārī 18.00

Izstāde "Robežpārkāpēji" ar mākslas starpniecību atspoguļo 80. gadu aktuālās alternatīvas arhitektūrā, vidē, medijos, sabiedriskajās norisēs un mākslas valodas pārmaiņas. Izstāde ir pirmais atskats uz dekādi, kurā līdz ar sociālpolitisko lūzumu, sevi piesaka jauna mākslinieku paaudze – laika biedru vērtējumā “robežpārkāpēji”, "aktīvā, jaunā māksla”, “latviešu avangards”. Šī paaudze konsekventi maina mākslas valodu, noliedzot hierarhiju un žanru robežas, ironizējot par ideoloģijas nostādnēm, izsmejot un ignorējot ikdienas priekšnoteikumus. Šī ekspansīvā māksla rod izpausmi lielformāta grafikās, akcijās, instalācijās, telpiskā glezniecībā, vides objektos, mūzikā, video un performancēs. Rezonējot ar sava laika procesiem, atspoguļojot 80. gados aktuālās vides, ekoloģijas, identitātes pārmaiņu tēmas, šie darbi šodien veido Latvijas mākslas klasiku.

Izstādē iekļauti: Andas Ārgales, Māra Ārgaļa, Jura Boiko, Andra Brežes, Valda Celma, Sergeja Davidova, Induļa Gailāna, Kristapa Ģelža, Andreja Kalnača, Normunda Lāča, Leonarda Laganovska, Hardija Lediņa, Ivara Mailīša, Ineses Mailītes, Sarmītes Māliņas, NSRD, Ojāra Pētersona, Jura Pogas, Valda Poikāna, Miervalža Poļa, Jura Putrāma, Viļņa Putrāma, Aigara Sparāna, Oļega Tillberga, Aijas Zariņas, Imanta Žodžika darbi un projekti. Ekspozīciju papildinās tā laika dokumentālas liecības no Laikmetīgās mākslas centra datu bāzes un mākslinieku un fotogrāfu arhīviem, žurnāla “Avots” izdevumi.

Jura Boiko un Hardija Lediņa grāmatas "ZUN" atklāšana.

2005.gada 18.februārī plkst. 18.00 izstādes "Robežpārkāpēji. Laikmetīgā mākslas 80tie gadi" atklāšanas ietvaros. "ZUN" ir autonoms izstādes "Robežpārkāpēji" papildinājums.

Grāmata ir Jura Boiko un Hardija Lediņa 1977./78. gados sarakstītā romāna "ZUN" pirmpublicējums. Līdz šim periodiskajos izdevumos bija lasāmi tikai romāna fragmenti. "ZUN" ir neparasts, patstāvīgs literārs darbs, kura motīvi, noskaņas un tēlainība raduši turpinājumu Hardija Lediņa un Jura Boiko dibinātās grupas NSRD mūzikas albumu dziesmu tekstos un akcijās. Poētiski filozofiskais "ZUN" atrodas telpā starp dzeju un prozu, tajā atspoguļojas autoriem būtiskās atziņas par "aptuveno" jaunrades procesu un rituālu kā laika dimensiju.

Izstādes kuratores - Solvita Krese, Māra Traumane

Izstādi organizē Laikmetīgās mākslas centrs.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

 

Maija Tabaka "Pašportrets". 1981

Mākslinieces MAIJAS TABAKAS personālizstāde pagarināta

2004. gada 12. novembrī Valsts Mākslas muzeja I stāva abās pusēs – Baltajā un Krievu mākslas ekspozīcijas zālēs tika atklāta populārās mākslinieces Maijas Tabakas vērienīga gleznu izstāde. Personālizstādi veido gan Maijas Tabakas daiļrades retrospekcija, gan autores jaunākie darbi. Ekspozīcijā iekļautas Maijas Tabakas lielformāta kompozīcijas no Valsts Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, apjoma ziņā nozīmīgās Aināra Gulbja kolekcijas un citām privātkolekcijām Latvijā.

Mākslinieces personālizstāde ir piesaistījusi ļoti lielu skatītāju uzmanību. Trijās nedēļās izstādi jau ir apmeklējuši 18 tūkstoši skatītāju. Ņemot vērā apmeklētāju lielo interesi par mākslinieces Maijas Tabakas daiļradi un viņas personālizstādi, Valsts Mākslas muzeja administrācija ir pieņēmusi lēmumu par izstādes norises pagarināšanu līdz 2005. gada 30. janvārim (sākotnēji izstāde bija paredzēta līdz 2. janvārim).

Ceram, ka tās būs lieliska dāvana visiem mākslinieces talanta cienītājiem un iespēja apmeklēt izstādi sev vēlamā laikā - izvairoties no rindām, kas patlaban veidojas pie muzeja kases.

Irēna Bužinska, izstāžu kuratore

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Valsts Mākslas muzeja simtgades programma

2005.gadā Valsts Mākslas muzejs atzīmēs centrālās ēkas K.Valdemāra ielā 10a simtgadi. Pirms simt gadiem, Rīgas pilsētai uzceļot mākslas muzeja vajadzībām speciāli būvētu celtni, tika likti pamati kardināli jaunai mākslas un muzeju dzīves organizācijas formai šai reģionā. Tā bija pirmā oriģinālā muzeju ēka visā Baltijā. Muzejs kļuva par centrālo vietu māksliniecisko norišu atspoguļojumā, ilgstoši saglabājot savu dominējošo funkciju mākslas dzīves veidošanā.

Sakarā ar šo ievērojamo notikumu Valsts mākslas muzejs plāno jubilejas programmu, ko veidos izstādes, izdevumi, jaunu pastāvīgo ekspozīciju izveide, konferences, dažādi pasākumi.

Simtgades jubilejas programmu muzejs uzsāk 2003.gada 15.maijā, dienā, kad pirms simts gadiem tika ielikts muzeja topošās ēkas pamatakmens. K.Valdemāra ielā 10a tiks atklāta izstāde Secundum artem. 19.gadsimta akadēmiskā glezniecība.

Savukārt 20. maijā izstāžu zālē Arsenāls tiks atklāta izstāde Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā, kas būs veltīta vienai no 20.gadsimta mākslas izpausmēm, rādot to kā noturīgu tendenci Latvijas mākslā.

2004.gadā izstāžu zālē Arsenāls tiks sarīkota izstāde Klusā daba Latvijas 20.gadsimta mākslā. Izstāde iecerēta kā divdaļīgs projekts, kur pirmā daļa atspoguļos klusās dabas žanra vēsturisko attīstību un stilistisko daudzveidību. Savukārt otrajā daļā Klusā daba 2004 tiks aicināti piedalīties mākslinieki, kuri strādā šodien aktuālos medijos, ar mērķi - dažādu nozaru mākslas darbos atklāt 21.gadsimta sākuma radošā cilvēka attieksmi pret kluso dabu.

2005.gads būs iezīmīgs ar muzeja esošo pastāvīgo ekspozīciju pārveidi un jaunu izveidi. Konceptuāli tiks pārveidota Latvijas mākslas ekspozīcija, kas aptver laika posmu no 19.gadsimta vidus līdz 20.gadsimta vidum.

Savukārt izstāžu zālē Arsenāls 2005.gada septembrī ir paredzēts izveidot 20.gadsimta otrās puses pastāvīgo ekspozīciju.

Paralēli tiks gatavoti speciāli muzeja jubilejai veidoti divi izdevumi. Ir noslēgta vienošanās ar apgādu JUMAVA par reprezentatīva albūma Valsts Mākslas muzejs izdošanu, kur būs atspoguļota muzeja pamatēkas veidošanas vēsture un arhitektūra, kā arī iekļautas apmēram 200 mākslas darbu reprodukcijas no muzeja krājuma hronoloģiskajiem pirmsākumiem līdz mūsdienām. Otrais izdevums Valsts Mākslas muzeja hronika 100 gados daudz askētiskākā veidā dos ieskatu muzeja vēsturē, izstāžu hronoloģijā un citos muzeja dzīvei būtiskos notikumos.

2005.gada septembrī, simtgades kulminācijas brīdī, iecerēta starptautiska konference Gadsimts Baltijas mākslā (Muzeju attīstības konteksts). Konferences mērķis - iepazīstināt kā attīstījusies Baltijas māksla, ģeogrāfiski, politiski un kultūras sakaros atrazdamās starp Krieviju, Centrālās Eiropas valstīm un Ziemeļvalstīm, iezīmēt mākslas muzeju lomu šajos procesos.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa