Glezniecība

Tēlniecība

Grafika

Pastelis

Zīmējums

Akvarelis

Fotogrāfija

Video

Objekti

Arhitektūra

Plakāti

Visi mākslinieki

Tēmas

 

Kuriozi

Izglītība

Saites

Arhīvs

 

Māksliniekiem

Pakalpojumi

Reklāma

Sludinājumi

 


English version

 

ATBALSTĪTĀJI:
 
 
VIEDOKLIS
INTERVIJA
TĒMA
VĀRDNĪCA
KONKURSS


2018. gada 20. februāris

    VIEDOKLIS

 

  pirmā lapa



Edgars Valdmanis "Gleznas"
Galerijā "Noktirne"

 
Gunta Ludriksone


Galerijā "Noktirne" apskatāma E.Valdmaņa izstāde. Mākslinieks mira 1999.gadā. Sabiedrība maz pazina gleznotāju, vismaz līdz brīdim, kad 1998.gadā ikgadējā konkursā "Gada glezna" ASūnas galerijā viņa darbu prēmijai izvirzīja māksliniece Dace Lielā. Žurnālā "Māksla plus" 1/99 varēja lasīt mākslinieces pārdomas par šo gleznotāju un viņa daiļradi. Viņa uzsvēra mākslinieka konsekventumu un tiekšanos uz perfekciju savā žanrā. E. Valdmanis līdz pilnībai centies izkopt tehniku, kādā strādājis. Tas ir savdabīgs puantilisma veids, kura teorētisko pamatojumu izstrādājis pats mākslinieks. Der atcerēties, ka puantilisms kā virziens radās 19.gs beigās Francijā un to aizsāka gleznotāji Z.Serā un Pols Siņaks . Līnijas un krāsu laukumi, kas parasti veidoti otas triepieniem, tiek veidoti ar punktēšanu, panākot vibrējošu atmosfēras iespaidu. Vispilnīgāk to var redzē E. Valdmaņa ainavu gleznās. Stāvot pavisam tuvu gleznai jūs varēsiet saskatīt vien daudz raibu, dažādu krāsu punktus, bet atkāpjoties objekti iegūst konkrētas aprises. Jāpiekrīt Daces Lielās teiktajam, ka šis mākslinieks ir unikāls Latvijas mākslā.


 
 

 

 




"Zemes raksti" Kongresu namā 21.oktobris - 3.novembris
Vītiņš Jānis

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Fotoattēlu kolekcija "Zemes raksti" veidojušies pakāpeniski kopš 1997.g. Autors veica vairākus lidojumus virs Latvijas ar nelieliem lidaparātiem un fotografēja ainavas no šī neparastā skatu punkta. Vairāki pirmo lidojumu laikā iegūtie attēli tika izmantoti izstādēm, kuras organizēja Latvijas vēstniecības citās valstīs. To saturs bija Latvijas ģeogrāfiskās teritorijas savdabību apliecinošs un radīja pozitīvus iespaidus izstāžu apmeklētājiem.

Starp pazīstamo vietu fotofiksācijām un kartogrāfijas nosacījumu uzdevumiem Jānis Vītiņš pamanīja vairākus attēlus , kuri sākotnēji tika iegūti nenoskārstai vajadzībai. Uzmanību piesaistīja to līdzība ar ornamentu, ar regulāri vai neparasti sakārtotiem krāsu laukumu ritmiem, kuri tuvināja attēlu abstraktās glezniecības paraugiem. Dabas un cilvēku rīcības mijiedarbībā radušās zemes līnijas zīmēja neparastas kompozīcijas. Pazīstamā Latvijas ainava atklāja visai negaidītus krāsu un ritmu salikumus. Realitātes pārsteidzošais gleznieciskums pamudināja autoru pievērsties šādu attēlu īpašai atlasei. Tika izveidota kolekcija "Zemes raksti". Daudzi pēdējā gada attēli fotografēti un sagatavoti tieši šai izstādei.


 
 

 

 




Rūdolfam Pinnim - 100. Gleznas, zīmējumi, grafika.
Valsts Mākslas muzejs, no 27.septembra

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Liela un krāšņa izstāde, kas piedāvā maksimāli pilnīgu šī tik ļoti "franciskā" latviešu mākslinieka darbības pārskatu. Iespējams izsekot dažādām stila evolūcijas niansēm, piemēram, eksperimentiem ar otas triepienu un špahteli, impresionistiskā dabas redzējuma pārtapšanai aizvien abstraktākā un simboliski piesātinātākā valodā. Vēlāko gadu darbos līdzās krāsai lielāku nozīmi iegūst līnija (lineāri klasiskie akti), kā arī ornaments. Fovisma un kubisma sintēzes latviskā versija, kas demonstrē arī nemitīgu meklējumu klātbūtni - R.Piņņa stils kopumā nebūt nav tik viendabīgs un viegli formulējams.


 
 

 

 




Starptautiska vizuālās mākslas izstāde projekta "Sociālais ekshibicionisms" ietvaros (kuratore Ieva Kalniņa),
Dzelzceļa vēstures muzejs, 4.oktobris - 2. novembris

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Apjomīgs Latvijas un Austrumeiropas mākslinieku veidoto foto un video projektu klāsts ar skandāla piedevu, ko nodrošināja atklāšanas vakarā skatāmie performansi. Ieinteresētām personām ilga skatīšanās garantēta - darbi ir papildināti ar apjomīgiem autoritatīvu kritiķu komentāriem. Sociālais elements atklājas kā netiešas norādes uz nevienlīdzības un varas sadales problemātiku, dzīves un nāves, elites un padibeņu attiecībām, tomēr visumā veiksmīgi izvairoties no viennozīmīgu vēstījumu slazdiem.


 
 

 

 




Rīga. Mākslas Akadēmija 4. oktobris - 14. oktobris
Akadēmiska fotogrāfija?
Latvijas un Lietuvas mākslas augstskolu studentu fotodarbi.

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Mākslas Akadēmijas pasniedzējs Mārtiņš Krūmiņš jau vairākas reizes centies apkopot un parādīt sabiedrībai to studentu darbus, kuri apgūst fotogrāfijas izteiksmes līdzekļus.

Fotodarbu skaits un daudzveidība liecina par studentu interesi un nepieciešamību fakultatīvās nodarbības virzīt nopietnāku studiju gultnē. Mākslas pamatizglītība neapšaubāmi palīdz piešķirt formu un izkārtot akcentus arī fotolapā. Tomēr nepietiekama profesionālās rutīnas ( vai paņēmienu) un fotogrāfijas vizuālās valodas pārzināšana ir pamanāma. Tostarp nav arī kādas īpašas atšķirības starp vecāko un jaunāko kursu studentu darbiem, ne arī starp Latvijas un Lietuvas studentu darbiem. Latvieši var būt iedomīgāki, jo fotogrāfijas mācība ieviesta salīdzinoši nesen. Izstādes kā vēlama regulāra pasākuma loma ir nenoliedzama, jo tikai šādā publiskā skatē studenti var iegūt iztrūkstošo savu spēju vērtējumu.


 
 

 

 




Rīga. Dizaina nams 3.oktobris - 1. novembris
Konkursa izstāde "Transformācijas"

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Arī šī izstāde pieder pie regulāras novērtēšanas tipa pasākumiem un tai ir nopietna, datorgrafikas attīstību stimulējoša loma. Datorgrafika arī tehnoloģiski cieši saistīta ar fotogrāfiju, jo attēla iegūšana saistīta ar līdzīgu paņēmienu. Fotogrāfisks attēls visbiežāk tiek izmantots par bāzes matricu , nosacītu būvmateriālu tālākām digitālajām manipulācijām. Jaunradītā produkta izmantošanas vide ( žurnāli, reklāmas objekti) ir tā pati, kuru aizņem fotogrāfija. Tādēļ uz konkursa nosacījumiem veidotā izstāde "Transformācijas" tika iekļauta "fotosavienojums. Lv" programmā. Daudzu izteiksmes līdzekļu , sabiedriskās saskarsmes u.c. ar dekoratīvi lietišķās, augstas pašvērtības mākslas pastāvēšanas problēmas ir līdzīgas. Tomēr šogad vērojama savas patstāvības izteiksmīgāka pieteikšana (G. Vanags. S. Zariņa). Jātzīmē, ka A. Liepiņa asprātīgais risinājums ir sasniegts izmantojot fotogrāfiju tiešā veidā.


 
 

 

 




Preiļi. Salons "Fotomaks" 24.septembris - 9. oktobris
Pēteris Korsaks "Zemes smarža"

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Pazīstamais fotogrāfijas vēstures pētnieks Pēteris Korsaks visai bieži arī pats piekopj fotogrāfa amatu. Meklējot fotogrāfijas mantojuma liecības un izpildot reportiera darbus viņam nācies sastapties ar cilvēkiem, kuru nozīme Latvijas kultūrā ir atzīta un pamanīta, kā arī daudzus , kuru lielākais sasniegums ir ikdienišķs godīgs darbs. Nelielo darbu kolekciju vieno subjektīvā un asociatīvā autora sava laika izjūta, kuru viņš centies izteikt izstādes nosaukumā. Salons 'Fotomaks" jau vairākus gadus kopj fotogrāfijas pašvērtības apziņu no metropoles tālajā Preiļu novadā. Pasākumu iniciators un kurators Igors Pličs pulcina ap sevi fotoamatieru saimi un palīdz apgūt fotogrāfijas daudzpusību.


 
 

 

 




Latvijas Fotogrāfijas muzejs 02.10.-29.12
Astrīda Meirāne, Anda Krauze - Kukemilka, Rūta Titāne Fotoprojekts "Skaties 3x"

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Autores ir izvēlējušās dokumentālās mākslas estētiku, fotogrāfiskumu tā tradicionālajā izpratnē par galveno šī kopdarba instrumentu. Atšķirība no nosacīti klasiskas, žurnāla atvērumam domātas fotoesejas ir tāda, ka šīs fotogrāfu un izvēlēto varoņu sadarbības procesā tiek aplūkotas ne tikai kādu cilvēku saskarsmes ar citiem cilvēkiem dažādās publiskajās telpās, bet arī viņu attieksme pret savu vizuālo tēlu.

Paskatoties kaut vai tikai trīsreiz, kaut vai tikai aicinot paskatīties, autores piedāvā ieraudzīt kādu citu cilvēka esības telpu starp domimējošo "iepirkšanās iespēju cilvēku" un "agresīvu iztēles fantomu pārņemtu cilvēku". Projektam bija nepieciešami līdzdalībnieki - personības, kuras ir pietiekami stipras un imūnas pret sabiedrības vadīšanai paredzētajām klišejām un, līdz ar to, spējīgas piedalīties šajā esības jēgas meklējumā. Pieci dažādi cilvēki ir ļāvuši sevi vērot. Viņu koptēls veido cilvēku esības labirintu šajā laikā un šajā vietā. Attēlu kolekcija apliecina, ka pašapziņas pārbaude sava publiskā attēla priekšā ir vienlīdz lietderīgs kultūras process gan tēla nesējam, gan skatītājam. Kā skatītājam ieejot šajā likteņu labirintā, ir iespēja gūt atziņu, kura vieno dažādās fotogrāfes un pavisam ne līdzīgos fotostāstu varoņus. Atbilde ir aiz redzamā, aiz ikdienas realitātes virskārtas. Fotogrāfijas humānā misija joprojām ir vēstīt par cilvēka esību un meklēt tās jēgu.


 
 

 

 




Latvijas Fotogrāfijas muzejs 03.10.-02.11
Ostašenkovas Aleksandras "Cits krasts"

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Lietuvas fotogrāfs A.Ostašenkovas pārstāv tādu subjektīvā dokumenta virzienu, kura izteiksmes līdzekļus raksturo minimāls detaļu daudzums un gandrīz vai sižeta neesamība. Personīgā pārdzīvojuma saistībai ar tā brīža redzamo vides realitāti ir primāra nozīme. Skatītājam atliek tikai pieņemt attēla komentāru un mēģināt sevi identificēt līdzīgos nosacījumos. Kā jau subjektīvas jēgas motivētiem darbiem, šīm fotogrāfijām nepiemīt agresīva prasība tās viennozīmīgi pieņemt un uzskatīt par kādu vispārējai lietošanai domātu smukumu. Autors pieļauj, ka šī viņa intīmās dzīves daļa nav aizskaroša un rada līdzīgu tēla - pārdzīvojuma izpratni kaut vai dažiem skatītājiem.

A.Ostašenkovas ir šī gada uzaicinātais Lietuvas autors, kuru Latvijas Fotogrāfijas muzejs Baltijas valstu fotogrāfijas muzeju sadarbības nodomu līguma ietvaros piesaka kā viesi izstāžu forumam.


 
 

 

 




Igaunijas vēstniecības galerija No 03.10.
Tooming Peeter "Igaunijas ļaudis"

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Pazīstamais Igaunijas fotogrāfs Pēteris Tomings jau vairākus gadus ir aizsaulē. Tomēr viņa personības iespaids joprojām ir fascinējošs. Viņa atklātība un uzdrīkstēšanas publiski veikt cilvēka pašcieņu apliecinošas rīcības saistīja ar citiem kolēģiem Baltijas valstīs. Šī iemesla dēļ Latvijas Fotogrāfijas muzejs izvēlējās P.Tomingu kā sadarbības nodomu līguma ietvaros pieteikto autoru izstāžu forumam. Kolēģi Tallinnā laipni sagatavoja viņa vienu no pazīstamākajām attēlu kolekcijām "Igaunijas ļaudis". Kolekcijas radīšanai P.Tomings izmantoja tradicionālu fotogrāfa un fotografējamo attiecību veidošanās tēlu, savā veidā citātu par fotogrāfēšanās vēsturi. Novitāte vai autora pozīcija izpaudās konsekventā stila paņēmienā - visi uz naivisma manierē darinātā fona pozējošie ļaudis nofotografēti brīdī, kad viņi tikai gatavojas ieņemt nopieno standarta pozu. Daži no viņiem izspēlē kādas pašironiskas pozas. Par dažiem autors atļāvās ironizēt, radot tīšām it kā neveiksmīgu attēlu.Tādā veidā P.Tomings radīja vienu no brīnišķīgākajiem , ironiski poētiskajiem darbiem, kuri veltīti fotogrāfijai kā ievērojamai cilvēces kultūras daļai.

Pasākumu, izstāžu foruma ietvaros, bagātināja videofilma, kuras līdzautors ir pats Pēteris Tomings. Kaut arī šīs filmas uzņemšanas laikā viņš vairs nevarēja paņemt rokā kinokameru, viņam pieder iniciatīva tās veidošai. Filma ir par viņu pašu, par nedziedināmi slimu cilvēku, kura garīgais spēks neļauj krist panikā neizbēgamības priekšā, par cilvēku, kurš mācās kaut ko jaunu un cenšas to radoši izmantot, zinot par atlikušā dzīves laika īso distanci.


 
 

 

 




Rīgas Motormuzejā 25.09. - 26.10
Agris Dzilna "Īstie spoguļi"

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Autors turpina nesen Latvijas Fotogrāfijas muzejā pieteikto datorgrafikas kolekcijas parādi. Motormuzeja vide izvēlēta speciāli izstāžu foruma "fotosavienojums.lv" mērķa kontekstā, ar nolūku akcentēt fotogrāfijas daudzveidīgo pastāvēšanu. Muzeja eksponātu tehnoloģiskums un saistība ar ražošanas dizaina paraugu estētiku, iespējams, kādai skatītāju daļai palīdzēs atklāt kādas jaunas, datorprogrammmu pavērtas, lietišķās grafikas iespējas.

Tieši fotogrāfijas klātbūtne piešķir personiskumu un autordarba pašvērtību kompozīcijām, kuras tiek būvētas ar vienkāršu skaitļu palīdzību. It kā ar neticamu vieglumu tiek radītā kādās pazīstamas realitātes interpretācija vai tik pat neticama jauna realitāte. Šajā aspektā datorgrafika līdzinās tiem laikmetīgās mākslas centieniem, kuri mēģina kādu tradicionālu secinājumu izpaust neparastā materiālā. "Īsto spoguļu" cikls nedaudz atšķiras no autora iepriekšējo gadu darbiem, kuros dominēja paša radītāja prieks par formas pārvaldīšanu. Personīgi tuvākas vides, eksistenciāli ilglaicīgākas situācijas apjēgšana piešķīrusi kompozīcijām spēju raisīt plašāku emocionālo gammu.


 
 

 

 




Liepāja. Galerija "Rožu laukums" 26. 09 - 13.10
Asako Narahashi (dz.1959. Tokijā) "Mistērijas dokumentalitāte" (NU -E)
Projekta kurators: Vilnis Auziņš

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


NU -E jēdziens japāņu valodā ir tuvs tam, kā Eiropas kultūrā saprot vārdu "himēra".

Japānas tradicionālajā kultūrā šie ārēji biedējošie un tumšie tēli apliecina iracionalitāti, neparastā, neticamā klātbūtni ikdienā. Tumšā gamma nebūt nenozīmē tik negatīvu vai nomācošu asociāciju, kā to mākslā lieto rietumu pasaulē. Asako Narahashi cenšas uztvert zīmes, kuras urbanizētajā vidē asociējas ar NU-E pirmatnīgo vai senāko jēgas slāni. Būtībā kolekcija ir megapilsētas iedzīvotāja identitātes meklējumu un pašapziņas veidošanas procesa pierakst, kurš vienlaikus nes ziņu par pilsētas himērisko dabu.

Kolekciju "Mistērijas dokumentalitāte" autore sagatavojusi Latvijas - Japānas kultūras apmaiņas projekta ietvaros.


 
 

 

 




Jelgava. Lauksaimniecības Universitāte 1.10 - 31.10
Aivis Šmulders "Lēna gaisma"

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Autors izstāda darbu kolekciju, ar kuru 2001.gadā tika ielūgts uz Bratislavas ( Slovākija) fotofestivālu "Mesiac fotografie" un personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. Aivis Šmulders ir izkopis savdabīgu vizuālā vēstījuma valodu , kura izmanto poētiskā dokumenta mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus un tajā pašā laikā pieļauj manipulāciju ar realitātes objektiem. Autora iejaukšanās dokumentālā attēla struktūrā ar filigrānu retušu palīdz būvēt simbolismam tuvus tēlus vai akcentēt ikdienišķas vides iracionalitātes iespēju.


 
 

 

 




Rīga. Arhitektu Nams 1.10 - 24.11.
Juris Kalniņš "Brīnišķā Latvija"

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Fotogrāfs vairākus gadus strādā pie apjomīga ainavu fotoprojekta. Projekta savdabība ir tā, ka visi attēli ir aerofotogrāfijas. Juris Kalniņš veic pacietīgu Latvijas vides studiju darbu izvēloties fotografēšanai dabas un cilvēku radītās zemes zīmes. Pārsteidzoši ornamenti un abstraktām kompozīcijām līdzīgi laukumi ir ieraugāmi paceļoties virs Latvijas nelielā lidaparātā. Šo savu apbrīnu autors profesionāli pārcēlis fotofilmā un, kā rūpīgi izvēlētu attēlu kolekciju, piedāvā skatītājiem.


 
 

 

 




Rīga. Mencendorfa Nams 30. 09 - 31.10
Gunārs Binde, Roberts Auziņš "Deformācija"

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Abi autori pirmoreiz rīko kopīgu personālizstādi. Tai izvēlētais koncepts izriet no jēdziena "deformācija" nozīmes par iespējamu formas maiņu. Ne katra deformācija ir negatīva. Māksliniekam jābūt gatavam jebkuru formas izmaiņu vērst par subjektīvu un estētisku vēstījumu. Izstādes veidotāji izvēlējušies atšķirīgu sižetu partitūru un tonālo risinājumu, bet formas apspēle tos vieno. Izstāde noteikti ir pārsteigums tiem, kuri pieraduši pie noteikta šo autoru mākslinieciskās izpausmes veida.


 
 

 

 




Lara Strunkes personālizstāde
Valsts Mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls,
13.septembris - 13.oktobris

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Laris Strunke, latviešu modernisma klasiķa Niklāva Strunkes dēls, piepildījis plašās zāles ar ļoti nedaudzām gleznām, kas savukārt kombinētas no daudziem mazākiem audekliem. Visdažādākā rakstura kvadrātu un četrstūru kombinējumi ar amorfiem laukumiem var arī atgādināt ainaviskus pakalnus un zemes strēles. Abstraktā ekspresionisma stilistika, kas centrēta uz krāsas, formas, telpas izpēti, ļauj nolasīt darbus gan kā ģeometrijas izzušanas, gan amorfas matērijas ģeometrizēšanās procesa liecības. Reljefā gleznu virsma, kurā saskatāmas otas vilcienu pēdas, relativizē krāslaukumu homogēno plakanību, piešķirot tiem dzīvīgu pārmaiņu potenciālu.


 
 

 

 




Martas Skulmes gleznas,
galerija "Čiris",
27.augusts - 9.septembris

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Kolāžas tradīciju un fovismam tipisko spilgto krāslaukumu pielietojuma sintēze, kurā dažbrīd dominē homogēnu, precīzu plakņu attiecības, dažbrīd - veidojas daudzslāņains palimpsests krāsas mijiedarbē ar zeltu, mežģīnēm, bārkstīm, tilla gabaliņiem u.c. Dažiem darbiem ir gluži vai reālistiski nosaukumi, piemēram, "Rudens uz balkona", bet rezultāts vairāk atgādina ornamentālu, apgleznotu zīda šalli. M.Skulmes darbi ir fragmentu neatkarīgās dzīves telpa, kas var tikt iztulkota arī kā laba postmodernās situācijas ilustrācija, piesaucot tik populārās veseluma (dažādās nozīmēs) izzušanas teorijas.


 
 

 

 




Inta Celmiņa "Princeses",
galerija "Māksla XO",
22.augusts - 18.septembris

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Variācijas par jau labi pazīstamo tēmu; šķiet, ka princeses pamazām tiecas izkust plato, faktūraino krāsas slāņu ekspresīvi pašvērtīgajās transformācijās. Seju vietā - apaļas mēnesnīcas. Pasaku būtnēm ir arī attiecības ar dzīvnieku pasaules pārstāvjiem ("Princese un vilks", "Lidojums"). I.Celmiņas gleznas var raksturot kā latviešu mākslai diezgan tipisku mēģinājumu saliedēt pastāvīgu tēlu sistēmu un saturisku slodzi ar formālām kvalitātēm, kas attāli saistāmas ar abstraktā ekpresionisma tradīciju.


 
 

 

 




Latvijas Mākslinieku Savienības galerijā
no 28.augusta līdz 16. septembrim
izstāde "SKAISTUMS. JAPĀNA FOTOGRĀFIJĀS"

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Japānas Fonda atbalstītā trīs fotogrāfu attēlu kolekcija demonstrē aicinājumu izprast Japānas tradicionālo kultūru, iedziļināties celtņu tektonikā, budisma tempļu garīguma inspirācijās un tajā japāņu vides dizainā, kurš būtiski ietekmējis Eiropas modernismu 1920-1930 tajos. Izstādes saturs paskaidro dominējošo kultūras vērtību un skaistuma izpratni Japānas mūsdienu sabiedrībā.


 
 

 

 




"Pilsēta. Stāsti par Rīgu"
Starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde
(organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs),
Valsts Mākslas muzejs, 21.augusts - 16.septembris

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbi, kas atgādina un aktualizē pērngad Rīgas 800 gadu kontekstā būtisko urbānās problemātikas tēmu. Stāsti ir gan par dažādiem vides aspektiem (arhitektūra - tikai viens no tiem), gan arī par cilvēkiem, varbūt pat galvenokārt par viņiem. Fotogrāfijas specifika nosaka apstādināto acumirkļu prioritāti, laikā izvērsti stāsti atklājas tikai G.Gabrāna un I.Kļaviņas video projektos. Kopīga tendence, kas nu jau uzskatāma par visai plaši aprobētu - sava veida margināliju kults, pievēršanās neciliem objektiem un neciliem ļaudīm, kas it kā automātiski paredz kādas spožās, parādes pilsētas eksistenci un tās nepiemērotību individuālas pieredzes diktētam stāstam. Katrā ziņā izstādes provocēto jautājumu loks ir visai dažāds. Piemēram, vai orientēšanās uz slēpto pagalmu pusi arī nepauž melnbaltās binārās opozīcijās ierobežotu skatījumu? Vai arī - cik neizsmeļams īsti ir necilo nomaļu šarms un kurā brīdī individuālā pieredze kļūst atkarīga no iepriekšpieņemtiem priekšstatiem par necilā aprioro vērtību?


 
 

 

 




"Pilsēta. Stāsti par Rīgu"
Starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde
(organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs),
Valsts Mākslas muzejs, 21.augusts - 16.septembris

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Iztāde "Pilsēta.Stāsti par Rīgu" ir viennozīmīgi paveikusi kādu labu darbu astoņdesmito gadu beigu un deviņdesmito gadu sākuma, nu jau hrestomātiskos, fotodarbus ienesot Valsts Mākslas muzejā. Latvijas sabiedrības stagnātisko samulsumu fotogrāfijas priekšā šī akcija uzspridzina pozitīvā nozīmē. Statiski vidējais fotogrāfijas lietotājs šai zemē joprojām nespēj pārkāpt savai tradicionālajai izpratnei par fotogrāfiju kā 0,30 Ls mākslu, kuru viņš pats arī spēj radīt. Attieksmes izmaiņu sabiedriskās saskarsmes zonā no šī Laikmetīgās mākslas centra reveransa fotogrāfijas virzienā varētu sagaidīt. Kultūrvēsturiski izglītojošā funkcija arī apsveicama, kaut vai tāpēc, ka Latvijas Fotogrāfijas muzejam nav dota iespēja nodarboties jaunāko , nosacīti mūsdienu fotogrāfiju. Tostarp neizpaliek vēlme sagaidīt šī vizuālas estētikas kopuma laikmetīgu, vismaz nedaudz pārsteidzošu interpretāciju.


 
 

 

 




Ukrainas mūsdienu mākslas izstāde
Galerija "Bastejs"
20. - 31. augusts

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Ukrainas mūsdienu mākslas dienu ietvaros no 20. augusta līdz 31. augustam galerijā "Bastejs" apskatāma fotomākslas izstāde. Jevgeņijs Pavlovs un Aleksandrs Supruns ir divi no nedaudzajiem Ukrainas fotogrāfiem, kuru vārdi atsauc atmiņā kādus tēlus no laika, kad informācija cirkulēja pa Padomju lielvalsts iekšējo loku. Tagad Ukrainas kultūras informāciju no mums šķir kāda klusuma robeža. Viņu darbu kontekstā šī laika distance un informatīvais klusums ļauj izvērtēt mūs pašus vairāk ne kā viesus. A. Supruna kolekcijas "Montētā pasaule" fotomontāžas tiecas uz to tēlainības piesātinājumu, kuru panāca arī daudzi poētiskā dokumenta estētikas sekotāji. Neinscenētas un nepārveidotas realitātes attēli metaforas kvalitātē bija savdabīgs sacensības iemesls starp fotogrāfiem dokumentālistiem un fotogrāfiem, kuri brīvi interpretēja realitātes formas. Savukārt J. Pavlovs savu attieksmi pret dokumentalitāti ne ar ko neierobežo un izstādītajā kolekcijā "Totālā fotogrāfija" nepiespiesti akcentē tos fotoattēla izgatavošanas blakusefektus no kuriem izmisīgi vairās komercmāksla. Pretrunas starp fotogrāfiju un jaunradītu, uzzīmētu, uzgleznotu attēlu tomēr nerodas, jo J. Pavlova iejaukšanās realitātes spogulī tikai seko kādu izplūdumu vai iešvīkājumu ceļam. Viņš it kā veido līniju un krāsu laukumu komentāru par kādu attēlu savā ķīļraksta valodā.


 
 

 

 




Uliss Belcs. Gleznas
Ārzemju mākslas muzejs
16.augusts - 14.septembris

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Ekspresionisma un postimpresionisma tradīciju mūsdienīga versija vācu mākslinieka izpildījumā ar izvērstu teorētisku ievadu un satīriskām intonācijām, mērķētām uz mākslas un tās patērētāja attiecībām. Gleznas ir kļuvušas par glezniecības objektiem, zaudējušas savu individuālo konkrētību, tāpat kā ekspresīvu triepienu mudžekļos nolasāmie cilvēku tēli. Postmoderni skeptisks viedoklis par mākslas darbu kā logu uz citu realitāti, vietā piedāvājot mākslu kā banālas ikdienības sastāvdaļu.


 
 

 

 




Māris Ločmelis. Love
Putniņas galerija.

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Māra Ločmeļa aktivitāte priecē ar sevis pieteikšanas stratēģiju. Iespējams, izvēlētā tēlu struktūra arī ir pakļauta kāda noteikta skatītāju loka uztverei, savdabīgam sociālajam pasūtījumam. Mazliet ironija par žurnālu vizuālajām "ziepju operām", mazliet tīksmināšanās par savu ironiju un "pofig" paaudzes statusu. Mazliet arī apmulsums pirms ieniršanas tēla dramaturģijas dzīlēs. Svešvalodas izmantošana nosaukumā ir tāda kā atslēdziņa visu autora pusatvērto durtiņu virināšanai.


 
 

 

 




"Pasteļglezniecība. XX gadsimts"
(kuratores Māra Lāce un Valda Knāviņa), Valsts Mākslas muzejs,
no 26. jūlija

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Veselu gadsimtu aptverošās pārskata izstādes konceptuālā "saistviela" ir noteiktas tehnikas - pasteļa - specifika. Skatītājs var pārliecināties, ka priekšstati par pasteļglezniecības maigajām krāsu attiecībām un intīmo lirismu nereti ir ierobežoti, var pat teikt, ka tipiskākie paraugi (F.Pauļuka, B.Vegere) lielā mērā balstās uz spilgtu un homogēnu krāsu laukumu attiecībām. Ir, protams, arī darbi tuvinātos toņos, detalizēti vizuālās realitātes tvērumi un izpausmes uz abstrakcijas robežas, uzmetumi un izstrādāti lielformāta darbi, citiem vārdiem, bagāts iespaidu klāsts nodrošināts.


 
 

 

 




"Trans/Form" (Dažādu tautību ziemeļvalstu mākslinieku foto, instalācijas, grafikas, gleznas, video)
Latvijas Mākslinieku savienības galerija, 1.-21.augusts

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Ceļojošo izstādi vieno autoru nomadiskā situācija, ļaujot skatītājam minēt, kā (un vai vispār) izcelsmes zemes kultūra ietekmējusi viņu darbus, kas radīti kultūru plurālisma un mijiedarbes kontekstā. Kā norāda jau nosaukums, eksponētā māksla ir pārejas, kustības procesu indikators, tomēr tā nepiedāvā kāda kopēja vēstījuma aprises un saglabā mākslinieka kā radošā indivīda izšķirošo lomu.


 
 

 

 




"Litogrāfi"
(A. un M.Abiļevi, I.Celmiņa, E.Grūbe, H. un I.Heinrihsoni, I.Lūse, I.Neilande, Kr.Zariņš, V.un K.Zariņi)
galerijā "Māksla XO"

 
Aiga Dzalbe
mākslas zinātniece


Manuprāt, "Litogrāfi" iederas tādā pētīgi - pašapliecinošu akciju lokā: vairāki ar noteiktu mediju (glezniecību) saistīti mākslinieki ielaužas citā (kaimiņu grafiķu) sfērā, eksperimentējot ar savu ideju, tēlu, komozīciju, krāsu, žestu noturību, tos attālinot (jo procesā iesaistīts litogrāfijas meistars) un vēl apgriežot spoguļattēlā. Nenoliedzami, ka šie eksperimenti spēj aizraut ne vien māksliniekus, bet arī skatītājus. Piemēram, E.Grūbes darbs pirmajā mirklī šķiet galīgi svešs - tāda maza ikona, gluds nospiedums, tomēr ieskatoties kļūst atpazīstams, turklāt izceļ dažu rokraksta līniju, kas gleznās pazūd zem krāsas smaguma. Interesanti.

Izstādes nosaukums laikam postulē litogrāfijas, šīs fascinējošās tehnikas, reanimāciju Latvijas mākslas aktīvajā daļā.


 
 

 

 




Jānis Gleizds. Fotoattēli.
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka. 03.07. - 17.08.2002.

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Jāņa Gleizda fotoattēlus vienmēr ir pavadījis skatītāju izbrīna par viņa spēju skatīties pasaulē ar vienkāršu un gaišu skatienu, kaut arī invaliditāte jau daudzus gadu desmitus šim vīram noteikusi visai skarbu dzīves ritmu. Izstādē pārstāvēti vairāki J.Gleizda izkopto fototehnoloģisko paņēmienu cikli, kurus vieno romantisma tēlainība.

Akadēmiskā bibliotēka vēlējusies pievērst uzmanību fotogrāfa kā prototipa saistībai ar literatūru un tam, ka Jānis Gleizds nokļuvis savdabīgu dokumentālās prozaspūšļotāju uzmanības lokā.


 
 

 

 




Anitas Melderes personālizstādes "Mana abstrakcija",
Valsts Mākslas muzejs, 19. jūnijs - 28. jūlijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Vērienīgs, virtuozs un konceptuāli "tīrs" paraugs abstraktās mākslas iedzīvināšanai Latvijā, pretēji bieži uzsvērtajai latviešu mākslas "zemnieciskajai konkrētībai", kuras tradīciju piemin arī Jānis Borgs kataloga esejā. Krāsa traktēta kā intuitīvi nolasāms emociju šifrs, vienlaikus tomēr gleznas ir papildinātas ar ļoti reālistiskiem nosaukumiem, kam nav sveša pat kāda politiska aktualitāte ("Ziedu pušķis princim Čārlzam", 2001). Autori acīmredzami fascinējis abstraktā ekspresionisma kaligrāfiskais aspekts, kā arī spēja radīt plānotas nejaušības. Vienlaikus skatītājam tiek visai uzsvērti gan komentāros, gan nosaukumos atgādināts, ka abstraktā māksla nav "par neko", tā nav a priori šķirta no reālās dzīves emocijām, kā sen atpakaļ uzsvēra kādas ideoloģijas pārstāvji un paradoksālā kārtā arī daudzi šodienas teorētiķi.


 
 

 

 




Kristapa Zariņa gleznu izstāde "Kvadrāts",
Rīgas galerija, 18.jūnijs - 13.jūlijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Diezgan mulsinošs kompromiss starp bībeliski nopietnu saturisku slodzi un formāli estētiskiem elementiem - sižeta loma šķiet tieši proporcionāla gleznieciskuma redukcijas, shematizācijas tendencei. Jūtams, ka autors meklē kaut ko "vairāk" un "nopietnāk" nekā glezniecisku acu prieku. Tomēr kristīgās ikonogrāfijas vēstošais aspekts pārliecina krietni mazāk nekā košo kvadrātiņu veidoto "lupatu deķu" pašpietiekami dekoratīvais efekts. Dažviet it kā postmoderna citāta veidā apspēlējot vēsturiski dažādus tipāžus un formveides paņēmienus ("Gotiski barokālā", 2001), šķiet, ka autors tomēr īsti nezina, ko iesākt ar figūru apjomiem, gaismēnām, individualizācijas un vispārinājuma iespējamībām


 
 

 

 




"Lugano - Cartes blanches" fotoizstāde
galerija "Bastejs"

 
Aiga Dzalbe
mākslas zinātniece


A.Krieviņa un A.Granta "Cartes blanches" ir tik labi pasniegta kā reti kura no Rīgas izstādēm. Tai ir pamatīga, cienījama iecere, saistoši ievadvārdi (V.Matīsa), vienkāršs un pārliecinoši profesionāls risinājums. Tiešām "tīra" izstāde. Jaukākais, ka to var izbaudīt ne tikai atbilstoši koncepcijas nosacījumiem, bet arī viegli un nepretenciozi (Rainis, Aspazija un pasts ir tikai iegansts). Melnbalti attēli mijas ar krāsainiem kā filmā, kurai brīžiem atņemta skaņa, lai pastiprinātu vizuālo niansētību. Krieviņa reportāžām seko Granta aizturētā laika ainas. Pilsēta izskatās tamlīdzīga (mikla, dūmakaina, apdzīvota), tomēr ne vienāda. Prieks skatīties.


 
 

 

 




Andrejs GRANTS & Andris KRIEVIŅŠ
"LUGANO. CARTES BLANCHES"
GALERIJA "BASTEJS". 19.06. - 07.07.2002

 
Vilnis Auziņš
Latvijas
Fotogrāfijas
muzeja
vadītājs


Abi pazīstamie fotogrāfi izvēlējušies līdzīgu vizuālās saskarsmes valodu Lugano fotogrāfiskajai izpētei un līdz ar to arī sarunai ar Latvijas kultūras sabiedrību. Nepieciešamība pievērsties Lugano ir saprotama vai vismaz nojaušama katram, kurš dzirdējis Raiņa vārdu. Tiešāka vai pastarpinātāka vēlme uztaustīt kādu Raiņa poēzijas inspirētu sajūtu ir ietekmējusi fotogrāfu skatienu un subjektīvi poētisko attēlu dokumentalitāti.


 
 

 

 




Ilmārs Blumbergs "Māj-turība",
galerija "Daugava", 12.-30.jūnijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Izstāde ir paciets riekstiņš viennozīmīgas interpretācijas kārotājiem, pirmkārt, jau nosaukums var provocējoši maldināt ar atmiņām par kulinārijas un tamborēšanas stundām. Patiesībā skatāma nelielu formātu gleznu sērija, kurā dominē sirreālas ķermenisko formu mutācijas, šoreiz eksponēta vienkopus ar personiski nozīmīgām fotogrāfijām. Katrā ziņā cilvēks, pat būdams pavisam niecīgs, ir darbu centrālā tēma, līdz ar to raisot eksistenciāli noslogotu versiju buķeti.


 
 

 

 




"Melnā kaste" ("Black Box Recorder"),
galerija "Noass" (atbalsta Britu padome)

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Melnā kaste ir gan precīzs lidojuma datu reģistrētājs, gan arī televizors gandrīz katras istabas stūrī, kas "baro" skatītājus ar vizuālo informāciju; ap šiem tematiskajiem mezglpunktiem koncentrējas britu mākslinieku video darbu ekspozīcija, kuras aplūkošanai jāatvēl apmēram stunda. Vienlaicīgi skatāmu filmu virkne, paralēlu, savstarpēji nesaistītu vēstījumu plūsma it kā modelē reālo vizuālā pārsātinājuma situāciju un iejaucas tajā, izmantojot kā šķietami ikdienišķi dokumentālu, tā atklāti iestudētu darbību ainas ar plašu emocionālās iedarbības spektru.


 
 

 

 




Sezonas ekspozīcija "Ūdensapgāds"
Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā

 
Aiga Dzalbe
mākslas zinātniece


Šīs vasaras ekspozīcija Pedvāles asprātībām, poētismiem un barbarismiem piebārstītajā ainavā rādās esam harmoniskāka kā pēdējos gados. Vai ūdens būtu tik pozitīvi virzoša stihija?

Pastaigu takā atrodami vairāki patiesi saistoši darbi, piemēram, M.un I.Folkmaņu smalki konstruētais "Plūsmas indikators", A. un D.Penču gruntīgā "Pirts", K.Zālīša sirreālisma tradīcijās ieturētais "Pārcēlājs" vai I.Freidenfeldes klaunīgi skumjais "Ikviens ezers ir zemes acs, kas raugās debesīs". Diemžēl Rasas Šulcas nosaukuma dēļ intriģējošais darbs "Rasas skartais" gan vairs nav atrodams - to nopostījuši resgaļi skolnieki. Daži objekti pretendē būt tikai ērmīgi, savukārt citi varbūt pārāk bezpersoniski ierakstās ainavā (Tēvoča Bebra "XXX" šķiet šīs virzības favorīts). A.Biezbārda "Slāpju tornis" nekādās ainavās neierakstās, jo ir veidots no plastmasas pudelēm, tomēr precīzi iedarbojas caur skatītāja fizioloģiskajām dziņām, un šķiet pat dziļdomīgs (vismaz aplīp ar dažādi tulkojamām asociācijām).

Priecīgu pārsteigumu sagādā Briņķpedvālē, muižas ēkā, izstādītā Ojāra Feldberga koka skulptūru skate "Ezerā apgūlies mēness", kas atšķirībā no šī tēlnieka "akmeņu spīdzināšanas perioda" darbiem uzrāda autora spēju radīt viegli, gaiši, jūtīgi, nu gandrīz naivi. Šie darbi gādā arī par zināmu viedības klātbūtni (kas taču tiek sagaidīta, aplūkojot tik kosmogoniski pieteiktu projektu kā "Pasaules pirmelementi…") ekspozīcijā kopumā.

Ivetas Laures darbu izstāde krodziņā "Dāre" šķiet gana jauka un profesionāla, lai rosinātu raižpilnas pārdomas par mākslas uztveres īpatnībām ēdot.


 
 

 

 




Riharda Delvera gleznu izstāde,
Agijas Sūnas galerija, 3.-17.jūnijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Ledaini vēsā kolorītā ieturētās, emocionāli distancētās gleznas balansē uz robežas starp abstrakciju un ainaviski sižetisku tēlojumu. Autors daļēji pat it kā pietuvinās fotoreālisma estētikai (izlīdzināts gleznojums, tehnikas elementu atblāzmas), tomēr redzamais ir vienlaikus ļoti nosacīts - tādas kā kosmosa, Ziemeļpola ainas, kurās iezogas arī pa ekspresīvi krāšņai, dekoratīvai faktūrai. Mulsinošs starpstāvoklis, kas liek redzēto dēvēt drīzāk par meklējumiem nekā par atradumiem.


 
 

 

 




Oki Mičio
Ārzemju Mākslas muzeja Velvju zālē

 
Aiga Dzalbe
mākslas zinātniece


Bezgala smalka tomēr ir tāda japāņa (Oki Mičio) māksla - redzēšana, jušana un vēl … kaut kas tik gaisīgs, dzīļains, ar visām maņām uztverams un apziņu filtrējošs. Tik smalka māksla, ka latviešu interpretētājam jāsajūtas lācīgi.

Vēlamā plastiskās mākslas, telpas un ķermeņa mijiedarbība šeit panākta nevainojami. Daudzslāņainie attēlu atkārtojumi patiešām aiziet bezgalības ratā (izdrukā uz audekla redzams, kā darbs tiek fotografēts kādā citā vidē, tad tas piepeši vīd attālajā arkā, bez tam uz vienu attēlu var skatīties caur otru, kura materialitāte to pieļauj). Kā vīzija līdzdarbojas pats mākslinieks un viņa attēls uz caurspīdīgas virsmas, izdarot rituālas darbības (dedzina aizlūguma sveces, ko darinājis kopā ar kāda ciema iedzīvotājiem - te arī sociāla aktualitāte). Tad vēl bezgalīgi pietuvinātās sajūtas, kas droši vien nes arī noteiktu informāciju, - nišās izvietotie Taganas u.c.ķirši (abstrahēti, bronzas). Iespaidīgi. Mazliet tomēr traucē tāds transcendentāls sentiments, lai gan gluži glābjoša šķiet apziņa, ka kāds vēl šodien rūpējas par "dvēseļu saskarsmi" (universālu, jo projekts norisinās arī Dānijā un Turcijā).

Muļķīgi, ka latviskotajā izstādes ievadtekstā ir neciešams drukas kļūdu īpatsvars. Īpaši ņemot vērā, ka tas ir vienīgais paskaidrojošais teksts (kas, jāpiebilst, tomēr nevieš īstu skaidrību; arī atsevišķiem darbiem neskādētu vārdisks papildinājums). It kā Japānas mūsdienu māksla Rīgā būtu pierasta lieta.


 
 

 

 




Birutas Baumanes gleznu izstāde,
Valsts Mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls,
28. maijs - 14. jūlijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Apjomīga un glezniecisko efektu ziņā krāšņa izstāde, kuras uztveramībai gan varbūt nāktu par labu lielāka darbu atlase. Pārkausēti klasiskā modernisma un "Parīzes skolas" elementi apliecina sevi kā ļoti svarīgu t.s. padomju perioda nacionālās glezniecības skolas sastāvdaļu. Tieši delikātais līdzsvars starp kontūrētu plakni un apjomu, homogēnu un niansētu krāsu, pastozu un lazējošu triepienu, gleznieciskumu un dekoratīvismu varētu arī iezīmēt noteiktu individuālu šķautni latviešu mākslas "harmoniskā formālisma" (E.Kļaviņš) spektrā.


 
 

 

 




Lietuvas fotogrāfu izstāde Pilsēta
Fotogrāfijas muzejā no 23. maija

 
Aiga Dzalbe
mākslas zinātniece


It kā oficiāla izstāde, tomēr nolasāma kā mīlestības vēstule (fotogrāfi lietuvieši - Viļņai). Pilsētas attēlos ieslēgta sajūtu gūzma. Atšķirīgās interpretācijas - simtgadīgās fotogrāfijas, 1940. - 50. gadu ļaužu portretējumi, turpmāko laiku garšas tveršana - rada vīziju par poēzijas apdvestu daudzšķautņainu pilsētas "seju", kurai īpašu harmoniju piešķir Ķēstutis Stoškus fotogrāfijas, savukārt katolicisku misticismu - A.Baltēnas, R.Baranauskas, R.Krupauskas darbi. Šī izstāde šķiet baudāma, ne vien pieklājīgi aplūkojama kultūras sakaru kontekstā.


 
 

 

 




ATVĒRTA FORMA (kuratore S.Podgaiska),
Dekoratīvi Lietišķās mākslas muzejs, 12.aprīlis - 16.jūnijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Tradicionālais termins "dekoratīvi lietišķā māksla" šajā izstādē, no vienas puses, tiecas pārvērsties akcentēti "nelietišķā", abstrakti meditatīvā vai saturiski asprātīgā instalācijā (oponējot nodeldētajām trauku, grāmatu vāku u.c. izstrādājumu formām). Kopainā jūtami izceļas abstraktu (ģeometrisku un amorfu) skulpturālu veidojumu savstarpējo attiecību mutācijas (I.Ēmane, P.Martinsons, D.Gudovskis, arī izstādes laureātes A.Munkevicas impozantā stikla tēlniecība). No otras puses, pielietojamība tiek arī daļēji atjaunota, robežojoties ar stilīga mājokļa noformējumam piemērotu lampu, pulksteņu u.tml. dizaina objektu sfēru (A.Stasaitis, A.Endziņš, S.Liepiņa, V.Kiršteins, M.Gailis), kurā parādās arī aktuāli popkultūras elementi kā zināma reakcija pret formālu estētismu. Meklējot "radošās domas dinamiku" (S.Podgaiska), jāatzīmē arī respekts pret mākslas darbu "privāto" telpu, kas ļauj eksponātiem netraucēt citam citu.