Glezniecība

Tēlniecība

Grafika

Pastelis

Zīmējums

Akvarelis

Fotogrāfija

Video

Objekti

Arhitektūra

Plakāti

Visi mākslinieki

Tēmas

 

Kuriozi

Izglītība

Saites

Arhīvs

 

Māksliniekiem

Pakalpojumi

Reklāma

Sludinājumi

 


English version

 

ATBALSTĪTĀJI:
 
 
VIEDOKLIS
INTERVIJA
TĒMA
VĀRDNĪCA
KONKURSS


2018. gada 27. aprīlis

LATVIJĀ:
 

 
Izstādes "Nepanesamā brīvība" atklāšana Baltajās naktīs 2009

NEPANESAMĀ BRĪVĪBA

Jauno mākslinieku figurālās glezniecības izstādes ”Nepanesamā brīvība” atklāšana notiks 12. septembrī plkst. 20.00 Z.A.Meierovica bulvārī 12.

20.30 muzicēs Mikus Straume ( akustiskā ģitāra, balss) un Agnese Osīte ( klarnete, balss).

Izstādē piedalās Anna Afanasjeva, Agate Apkalne, Jana Briķe, Ansis Butnors, Jānis Dukāts, Flēra Fedjukova, Dace Gaile, Atis Jākobsons, Ernests Kļaviņš, Daiga Krūze, Vladislavs Lakše, Reinis Liepa, Neonilla Medvedeva, Lauris Mīlbrets, Jānis Purcens, Agnese Stabiņa, Rasa Šulca, Viktorija Valujeva, Laura Vecmane, Aija Vinkelmane, Kārlis Vītols, Sanda Undzēna, Otto Zitmanis, Ivonna Zīle.

Lielākā daļa mākslinieku darbus radījuši inspirējoties no izstādes tēmas „Nepanesamā brīvība”. Izstādē varēsiet arī lasīt mākslinieku domas par to, kas ir Brīvība, vai tā viegla vai nepanesama...

Koncepcija

Kas ir mana brīvība? Vai tā ir vienāda tad, kad esmu viens, un tad, kad kopā ar citiem? Un tad, kad man gribas ēst, jaunas kurpes vai jaunu mašīnu? Kas ir tie faktori, tie apstākļi, kas nosaka manu brīvību? Manu cilvēka būtību? Vai es vienmēr rīkojos saskaņā ar sevi? Vai varbūt pakļaujos prāta diktātam, vēlmju kaprīzēm vai nejaušām situācijām? Vai es apzinos, ko es izvēlos? Vai varbūt manu izvēli nosaka gadījuma paziņas, kredīti, luxus lietas un aizspriedumi? Un kā ir ar Tevi? Kāda ir tava izvēles brīvība? Žans Pols Sartrs saka, ka cilvēka apziņas spēja ļauj pamatot izvēli. Pateicoties apziņai, var izvēlēties brīvību vai iedomātu laimi un atšķirt tos vienu no otra. Vai arī pievērt acis un neredzēt... jo brīvība ir tik nepanesama.

Izstāde nepretendē atveidot kādu abstraktu kopainu, tā ir kuratores apzināta izvēle, kas pamatota izstādes koncepcijā un liecina par šī brīža sabiedrības vizuālo identitāti, kas mākslinieku darbos parādās kā spoguļattēlā.

Izstādē piedalās gan jaunie mākslinieki, kas jau sasnieguši radošo stabilitāti, gan talanti, kas sevi pieteikuši Latvijas mākslā tikai nesen.

Izstādes kuratore mag.art. Inga Bunkše

t.29489109

info@artgarden.lv

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Kristīne Luize Avotiņa "Jūtu rasa"

Udensrozes pasaule

 

Viens no galerijas “Mākslas dārzs” nekomerciālās koncepcijas attīstības virzieniem ir jauno mākslinieku radošās darbības atbalsts.

Soreiz galerija rīko mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas glezniecības izstādi “Jūtu rasa”.

Kristīne Luīze Avotiņa ir viena no talantīgākajām un radošākajām jaunajām gleznotājām. Māksliniece 2005. gadā beigusi LMA Glezniecības nodaļu un turpina studijas Meistardarbnīcā, sarīkojusi jau trīs personālizstādes. Mākslinieces darbi guvuši atzinību gan Latvijā (Jauno fotogrāfu konkursa “Green” galvenās balvas ieguvēja, galerijā “Mākslas dārzs.”, 2003), gan ārvalstīs (“Fondazione Romualdo Del Bianco” organizētā glezniecības plenēra laureāte Florencē, Itālija, 2004).

Par izstādi galerijā “Mākslas dārzs” māksliniece saka: “Kopš strādāju glezniecībā, par tās pamatu vienmēr ir bijusi daba un cilvēks. Daba kā bezgalīgas enerģijas un skaistuma avots un cilvēks, kā daļa no tās. Šajā izstādē tiks izstādīti darbi, ka tapuši 2006.gada vasarā un rudenī un tajos šoreiz apskatu dabu tuvplānā. Man šķiet būtiski uz ainavu paskatīties no cita redzes punkta un tajā brīdī ieraudzīt pavisam citu dabas pasauli – raspodiņu, smilgu vai pienenes lapu. Tas ir mazs fragments no vasaras pļavas, bet tajā ir tās pašas krāsas, tas pats spēks un enerģija, kas pastāv visā dabas ainavā kopumā.

Izstādes nosaukums nav nejaušs. „Jūtu rasa” ir glezniecības stāsts par dabu un jūtām. Par krāsu un tās spēku. Par cilvēku un dabu, lai gan cilvēks šoreiz nav redzams, tas tikai jūt un vēro. „Jūtu rasa” tā ir mana 2006.gada vasara.”

Izstāde apskatāma līdz 14. janvārim.

Galerija atrodas “mc2” telpās, Krasta ielā 68a

Darba laiks P-S 10.00 – 21.00, Sv 10.00 – 19.00

Tālr. 7248077, mob.t. 29489109

www.artgarden.lv

e-pasts: info@artgarden.lv

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Aivars Benužs “Nepieradinātie”

Izstādē

 

Ja vērojot maršējam pelēkās ikdienas ierindnieku kolonnas, tev šķiet, ka kareivju rindas nav pietiekami taisnas un to gaita nav pietiekami droša, tad zini, starp viņiem ir kāds nepieradinātais.

Nepieradinātie ir tie, kas ar savu klātbūtni spēj izcūkot jebkuru smuku soļošanu un izjaukt vistaisnāko ierindu, jo savā naivitātē, rotaļīgu vieglumu uzskata par svarīgāku un lietderīgāku laika pavadīšanu nekā, viņuprāt, nenoteiktu virzīšanos no punkta A uz punktu B.

“Nepieradinātie” ir lieliskā metālmākslinieka Aivara Benuža objektu un skārda gleznu izstāde. A. Benuža jaunradi raksturo izcila profesionālā meistarība apvienojumā ar neierastu skatu uz dzīvi, kas ļauj no parastiem, ikdienišķiem objektiem veidot neaizmirstamus mākslas darbus. Daudzi vēl atceras mākslinieka ekstravagantās rotaslietas no zobratiem un ūdenskrānu ventiļiem apvienojumā ar dārgakmeņiem. Izstādes “Nepieradinātie” objekti tapuši līdzīgi kā savulaik Pablo Pikaso darbi – tās ir jaunas asociācijas par vecām lietām. Šoreiz objektos vizuāli saskatāma līdzība ar suņiem – ironiski un smalki attēlots katra raksturs un uzvedība, bet izsalkušu suņu iedabā kaukt un vaimanāt, mākslinieks saskatījis līdzību ar priekšvēlēšanu cīņām un gaušanos. Tāpēc arī objektu grupai dots nosaukums “Tukšo vēderu orkestris”.

Savukārt skārda gleznas veidotas mākslinieka autortehnikā.

Par Aivara Benuža darbiem interesēties galerijā “Mākslas dārzs”.

t. 29489109

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Mans piemīlīgais, maigais zvērs

Laila Bogustova "Baltais degunradzis"

 

Galerija „Mākslas dārzs” iepazīstina ar zīmējumu un tēlniecības mazo formu izstādi „Mans piemīlīgais, maigais zvērs”.

Izstādē piedalās mākslinieki Dzintars Adienis, Ilgnese Avotiņa, Dina Ābele, Brigita Baškirova, Kristīne Belte, Laila Bogustova, Jana Briķe, Darja Čerevičnika, Aleksandrs Dembo, Maija Dragūne, Ligita Franckēviča–Ulmane, Edgars Folks, Ināra Garklāva, Edvīns Kalnenieks, Viktorija Kosenko, Viktors Kosenko, Kristīne Kvitka, Natālija Maļikova, Alise Mediņa, Aija Ozoliņa, Jāzeps Pīgoznis, Dzidra Rinkule-Zemzare, Agnese Rudzīte, Karīna Rungenfelde, Andrejs Severetņikovs, Harita Strazdiņa, Jūlija Šuļežko, Natālija Ušakova, Adriana Vīgnere, Deniss Zatravkins, Lolita Zikmane.

Par darbiem interesēties galerijā "Mākslas dārzs"

Krasta ielā 68a

mob.t. 29489109

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Izstāde „Franču grupa. 1960. gadi”

2007. gada 9. janvārī Latvijas Mākslas akadēmijas lielajā aulā plkst. 18.00 tiks atklāta izstāde “Franču grupa. 1960. gadi”, kuras organizētāji ir LMA Mākslas zinātnes nodaļas 4. kursa studenti. Franču grupas kodolu veidojušas Latvijas mākslā nozīmīgas personības - Imants Lancmanis, Bruno Vasiļevskis, Maija Tabaka, Ieva Šmite (vēlāk Lancmane), Jānis Krievs un Juris Pudāns. Izstādē ieraudzīsiet grupas dalībnieku 60. gados tapušās gleznas, kas radušās grupas pastāvēšanas laikā, kas sakrīt ar mākslinieku studiju gadiem Latvijas Mākslas akadēmijā.

Veidojot izstādi “Franču grupa. 1960. gadi”, tika izraudzīts mērķis izpētīt un atspoguļot konkrētu līdz šim nepētītu Latvijas mākslas vēstures parādību – t.s. otro Franču grupu. To līdz šim apvija leģendas, nostāsti, datējumi un dalībnieku vārdi bija aptuveni.

Par izstādes atslēgas darbu izvēlēts Maijas Tabakas diplomdarbs “Jauno mākslinieku grupa” (1969).

Apzīmējums “Franču grupa” Latvijas mākslas vēsturē, laikposmā no 2. pasaules kara līdz Latvijas neatkarības atgūšanai 1991. gadā, ir sastopams divas reizes.

Pirmā Franču grupa datējama ar 1940. gadu otro pusi un tajā ietilpa plašs domubiedru loks, kurus vienoja dziļa interese par franču kultūru. Par domubiedru idejisko līderi tiek uzskatīts Kurts Fridrihsons, grupas kodolu veidoja dzejniece Elza Stērste, tulkotāja Ieva Lase, aktrise un tulkotāja Mirdza Ersa, u.c.

Otrā Franču grupa - neformāla domubiedru kopa - datējama ar 20. gs 60. gadiem un tā formējas no Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas studentiem, kas apzināti demonstrēja noraidošu attieksmi pret padomju mākslas principiem un studēja franču modernās mākslas paraugus.

Izstāde apskatāma līdz 28.janvārim.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Piemirstā kolekcija LNMM

Jānis Cielavs. Parīzes ainava. Ap 1926. gadu.

 

2007.gada 18.janvārī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a) tiek atklāta izstāde “Piemirstā kolekcija. Valsts mākslas muzeja kolekcijas darbi Kuldīgas novada muzejā”.

Kuldīgas novada muzejā nonākušās mākslas darbu kolekcijas liktenis ir neparasts. To pirmoreiz izstādīja 1942.gada 29.martā, kad tika atklāta Valsts vēsturiskā muzeja Kuldīgas nodaļas mākslas ekspozīcija, kuras kodolu veidoja no Rīgas atvestie darbi. Tagad kolekcija pilnā apjomā skatāma Rīgā.

Izstāde, kas ir eksponēta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē, veidota ar mērķi atgādināt par iespaidīgu “piemirsto” gleznu kolekciju, kas arī tagad glabājas Kuldīgas novada muzejā. Ekspozīcijas uzdevums ir parādīt kolekcijas augsto māksliniecisko vērtību, ko apliecina Ādama Alkšņa, Jāņa Cielava, Anša Cīruļa, Ģederta Eliasa, Hermaņa Grīnberga, Jāņa Jaunsudrabiņa, Eduarda Kalniņa, Valda Kalnrozes, Pētera Kalves, Pētera Krastiņa, Ludolfa Liberta, Otomāra Nemmes, Oto Pladera, Jāņa Pūpola, Jāņa Saknes, Oto Skulmes, Pāvila Štelmahera, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna, Ernesta Veilanda, Eduarda Vītola un Jāņa Zvirbuļa darbi. Kolekcijā ietilpst gan atsevišķas hrestomātiskas gleznas, gan mazāk pazīstamu vai ne tik ražīgu mākslinieku darbi, gan labi zināmu gleznotāju veikuma retāki paraugi, sniedzot ieskatu latviešu mākslas četrdesmit gados.

Izstādes darbus ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu restaurēja Dzintra Temerova, Zita Sokolova, Inese Sakne un Ārija Ubarste.

Izstāde skatāma LNMM Mazajā zālē no 18. janvāra līdz 25.februārim.

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Jaunais gads Pedvālē sākas ar akmens atvēršanu

Gadu mijas pusnaktī Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā tēlnieks Ojārs Feldbergs kopā ar Talsu mākslinieku grupu īstenoja performanci „Akmens atvēršana”.

Uguns liesmu, dzirksteļu spietu un dūmu mutuļu apņemts, akmens tika pāršķelts un atvērts, un visi klātesošie varēja iziet pārplēstajam akmenim cauri, sajūtot tā spēku, enerģijas lauku, kas miljoniem gadu turējis kopā akmens ķermeni, un šajos simboliskajos vārtos atstāt veco gadu un ieiet jaunajā.

Aiz akmens vārtiem Jaunā gada svinētājus sagaidīja topošais Ojāra Feldberga objekts „Gads”, kuru veido divpadsmit akmeņi, simboliski divpadsmit mēneši, un viens lielāks akmens – gads kā viens veselums.

Pārplēstais akmens tiks izmantots Talsu Soda priedei veltītas zīmes izveidošanai. Talsu Soda priede – piemiņas vieta 1905. gada notikumiem Talsos – 2005. gada 8. janvārī tika nolauzta vētrā, un tai paredzēts izveidot paliekošu piemiņas zīmi.

Ar performanci un zīmējumu izstādi sācies gads, kas Pedvālē būs veltīts Ojāra Feldberga personālizstādei. Tā paredzēta kā vides objektu un skulptūru ekspozīcija Pedvāles ainavā. Sezonas laikā notiks vēl arī citi radoši pasākumi, performances un izstādes. Visa gada laikā apmeklētāji varēs vērot vides objektu tapšanu, skulptūru kalšanu, kā arī piedalīties dažādos radošos notikumos un tikties ar tēlnieku Ojāru Feldbergu.

Tālrunis informācijai: 29133374

Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešana no Latvijas

No 2003. gada 1. aprīļa stājas spēkā jauni noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā no Latvijas tiek izvesti un Latvijā ievesti mākslas un antikvārie priekšmeti kā arī par kultūras pieminekļu pagaidu izvešanu.

Sk. www.likumi.lv

Piedalies diskusijā

pirmā lapa