Glezniecība

Tēlniecība

Grafika

Pastelis

Zīmējums

Akvarelis

Fotogrāfija

Video

Objekti

Arhitektūra

Plakāti

Visi mākslinieki

Tēmas

 

Kuriozi

Izglītība

Saites

Arhīvs

 

Māksliniekiem

Pakalpojumi

Reklāma

Sludinājumi

 


English version

 

ATBALSTĪTĀJI:
 
 
VIEDOKLIS
INTERVIJA
TĒMA
VĀRDNĪCA
KONKURSS


2018. gada 24. aprīlis

ARHĪVS:
 
   pirmā lapa     Ziņas      Viedokļi   

 

ZIŅAS -> LATVIJĀ (2002. gads):

 

 
Jaunā galerijā – fotomākslas izstāde

 

Jaunā galerija "Mākslas dārzs" kopā ar mākslas portālu www.artgarden.lv organizē fotomākslas izstādi - gada skati, kas tiks atklāta 21. novembrī, galerijā "Mākslas dārzs", tirdzniecības centra "mc²" telpās, Krasta ielā 68a. Izstāde būs atvērta līdz 15. decembrim.

Viena no galerijas konceptuālās attīstības ievirzēm ir fotogrāfija, tās vieta Latvijas mūsdienu mākslas laukā, tāpēc arī pirmā galerijas veidotā izstāde vistiešākā veidā saistīta ar norisēm fotomākslā.

Izstādes mērķis - vienkopus parādīt Latvijas labāko fotogrāfu profesionālo veikumu mākslas fotogrāfijā laika periodā no 2000. - 2002. gadam. Izstādē būs apskatāmi Roberta Auziņa, Valta Kleina, Gvido Kajona, Gunāra Bindes, Ineses Apses, Otto Zitmaņa u.c. jauno un jau pazīstamo fotogrāfu darbi.

Darbiem netika noteikti ierobežojumi tēmas, izmēru u.c. ziņā. Kā galvenais kritērijs izvirzīta augsta mākslinieciskā kvalitāte un oriģināla ideja.

Izstādē tiks pasniegta balva gada labākajam mākslas foto, kuru noteiks galerijas izvēlēta persona. Balvas autors - mākslinieks Aivars Benužs. Balvas sponsors - galerija "Mākslas dārzs". Izstādes gaitā tiks noteikta skatītāju simpātija.

Galerijas "Mākslas dārzs" vadītāja Inga Bunkše

pirmā lapa
 

 

 
"Tikšanās ar KinoDaili"

 

Rīgas Kino muzejā, Šmerļa ielā 3, no 27. novembra atvērta izstāde "Tikšanās ar KinoDaili", veltīta Daiļa Rožlapas 70. dzimšanas dienai.

Dailis Rožlapa (dz. 1932.g. 10. novembrī) beidzis J. Rozentāla mākslas vidusskolu un VMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu, izstādēs piedalās kopš 1958. gada. Veidojis scenogrāfiju Rīgas, Valmieras, Liepājas, Kauņas, Šauļu, Paņevežas teātros. Strādājis par mākslinieku inscenētāju Rīgas kinostudijā, piedaloties daudzu populāru latviešu filmu veidošanā - "Vella kalpi vella dzirnavās", 1972; "Pūt, vējiņi!" 1973; "Melnā vēža spīlēs", 1975; "Īsa pamācība mīlēšanā", 1982; "Aija", 1987, u.c.

"Līdztekus sasniegumiem teātrī un kino, D. Rožlapa darbojas arī glezniecībā, gleznojot gk. Ainavas - sākumā akvareļa un eļļas , tad guašas, temperas, bet kopš 70. gadiem jauktās tehnikās, tiecoties pēc noskaņas un faktūras izteiksmības."(R.Lāce "Māksla un arhitektūra biogrāfijās")

Muzeja darba laiks: II-VI no 12-17.

No 22. novembra lidz 18. decembrim D.Rožlapas gleznas apskatāmas arī Rīgas 3. arodvidusskolā, Dzirnavu ielā 117.

pirmā lapa
 

 

Māras Pelēces izstāde "Ceļojums"

 

Latvijas Kara muzejā, Smilšu ielā 20, no 21.novembra līdz 5.decembrim apskatāma mākslinieces Māras Pelēces izstāde "Ceļojums"

Izstāde - vēsturiskas ainavas veidotas no fotogrāfijām un filmām. Vienā no īsfilmām - poētiskā atmiņu etīdē dokumentēts vairāku draugu atpūtas izbraukums Minesotas (ASV) štatā kādā nedēļas nogalē 50. gadu beigās. Ceļotāju vidū ir arī draugi Ivars un Juris.

Fotogrāfijās būs redzamas Ivara un Jura vēlāko ceļojumu "piezīmes": Ivara dienesta laikā Vjetnamā 60.gadu sākumā uzņemtās bildes un Jura fotogrāfijas no ceļojuma pa Afganistānu 60. gadu beigās.

Māksliniece Māra Pelēce 2000.gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu Čikāgas Mākslas Institūtā, ASV. Saņēmusi Fulbraita, Jeroma fonda un Latvijas Kultūras ministrijas stipendijas. Izstādēs (galvenokārt ASV) piedalās kopš 1990. gada. 2001. gadā kopā ar fotogrāfu Mārtiņu Zelmeni izveido arī izstādi Rīgā, Latvijas Mākslinieku Savienības galerijā. Visbiežāk izmantotie mediji: instalācija, video, fotogrāfija. Patreiz strādā pie filmu projekta "Ko nozīmē būt latvietim?" sadarbībā ar producenti Laimu Freimani, mākslinieku Miku Meirānu (montāža) un skaņu mākslinieku Mārtiņu Tauriņu.

Muzeja darba laiks: Trešdiena - Svētdiena no 10.00 līdz 17.00

Izstādes kuratore Ieva Auziņa

pirmā lapa
 

 

Ellijai – Jaņa Rozenāla dzīvesbiedrei

 

VMM Mazajā zālē atklās gleznotāja Jaņa Rozentāla dzīvesbiedrei veltītu izstādi.

Atklāšana 2002.gada 22.novembrī plkst. 15.00

Izstāde pateicībā un mīlestībā piemin simto gadskārtu kopš tās tālās dienas, kad pie Latvijas kultūras vēstures durvīm pieklauvēja kāda jauna māksliniece no Somijas. Pieklauvēja, ienāca un palika pie mums uz mūžīgiem laikiem.

1902.gada novembrī – 3. datumā pēc "vecā" stila un 16. datumā pēc "jaunā" stila, Rīgā ar koncertu viesojās divas jaunas somu mākslinieces - māsas Anna un Ellija Forseles, vijolniece un dziedātāja. Tās tālās dienas notikumi - koncerts un tam sekojošais vakars pazīstamā latviešu sabiedriskā darbinieka, advokāta Frīdriha Grosvalda mājās var tikt pieminēti kā skaists solis latviešu un somu kultūras sakaru iesākumā, taču izstāde nav par to.

Minētā diena mums ir ieguvusi īpašu nozīmi ar kādu patiesi liktenīgu satikšanos: Ellija Forsele tika iepazīstināta ar Jani Rozentālu. Un kas notika pēc tam - par to jau lasāms latviešu mākslas vēstures grāmatās: viņi iemīlējās un drīzumā saderinājās, tad viņi kļuva vīrs un sieva. Ellija atteicās no sapņa par profesionālas dziedātājas karjeru un kļuva par Elliju Rozentāli. Diemžēl, šo stāstu nevaram beigt ar skaistajiem vārdiem - "un viņi dzīvoja kopā ilgi ilgi…" Pēc četrpadsmit kopdzīves gadiem, Pirmā pasaules kara laikā, Rozentālu ģimenei dzīvojot Somijā, Jaņa Rozentāla dzīves ceļš pārtrūka, un viņu guldīja Somijas zemē.

1920.gadā, kad karš bija beidzies, Rozentāli atgriezās Latvijā. Arī par šo atgriešanos esam pateicīgi Ellijai.

Izstāde Valsts Mākslas muzeja Mazajā zālē veltīta Ellijai Rozentālei (1871-1943) - Jaņa Rozentāla sievai, viņa bērnu mātei, mūža draugam, viņa dzīves un mākslas balstītājai, viņa mūzai, viņa piemiņas glabātājai. Bez viņas klātbūtnes, bez viņas darbības Jaņa Rozentāla dzīve un līdz ar to Latvijas kultūras vēsture vairs nav iedomājama.

Par Elliju stāsta fotoattēli, un, protams, Jaņa Rozentāla gleznas un zīmējumi. Vairāki no izstādes eksponātiem publiskai apskatei tiek piedāvāti pirmo reizi.

Kuratore Edvarda Šmite

pirmā lapa
 

 

Valsts Mākslas muzejā atklāta izstāde "Ego"

 

Valsts Mākslas muzeja Hēges zālē 15. novembrī atklāja norvēģu gleznotāju Trines Folmo (1964), Beates Petersenas (1962) un latviešu tekstilmākslinieces Edītes Pauls -Vīgneres (1939) darbu izstāde Ego.

Izstāde Ego ir turpinājums iesāktajai latviešu un norvēģu sadarbībai Valsts Mākslas muzejā, kura aizsākās līdz ar norvēģu finansiālu atbalstu iekārtotas Hēges zāles atklāšanu 2001. gadā. Šo kontaktu un finansiālu atbalstu veicināja norvēģiete Hēge Bomane Grundešone, kurai par godu zāle ieguvas viņas vārdu.

Izstādē Ego būs eksponēts viens Edītes Pauls-Vīgneres gobelēns un

Trines Folmo un Beates Petersenas litogrāfijas un ogles zīmējumi, kuri risina cilvēka pamatinstinktu un vientulības tēmu.

pirmā lapa
 

 

 
Tēlnieka Ojāra Feldberga personālizstāde "Atmiņu īstenošana"

 

Tēlnieka Ojāra Feldberga personālizstādē Atmiņu īstenošana tiks eksponētas 2002. gadā, speciāli izstādei radītās 12 granīta akmens skulptūras.

Izstādes nosaukums nav radies nejauši. Tā ir savā ziņā atgriešanās pagātnē, jo idejas tēlniecības darbiem radušās jau 1970.-80. gados, taču dažādu apstākļu dēļ ieceres netika īstenotas.

1970. gadu vidū, vēl būdams Latvijas Mākslas akadēmijas students, Ojārs Feldbergs ieguva ievērību kā talantīgs, daudzsološs tēlnieks, kurš savdabīgi interpretēja dabas ainavu, tās elementus un dabas parādības. Tolaik lielu pārsteigumu izraisīja, piemēram, viņa kaltie Dūmi vai Apsnidzis bērzs.

Arī šajā izstādē autors turpina risināt sev tuvo dabas tematiku, un gūtie iespaidi atklājas akmenī kaltajās skulptūrās kā konkrēti tēli, kam raksturīga lakoniska simbolu valoda. Tās ir kompozīcijas: Aisbergs, Lietus mākonis, Lapkritis u.c. Vairāku tēlniecības darbu virsmas apstrādes tehnoloģija atbilst tēlnieka rokrakstam 1970.-80.gados.

O. Feldbergs: Mākslinieks ir kā filosofs, caur kura darbiem skatītājs vēro lietas, meklē un atrod uz sevi vērtas atbildes. Es attēloju dabu, vadoties pēc formulas: telpa-masa-apziņa. Atveidotās dabas parādības tiek vienkāršotas, novestas līdz noteiktam jēdzienam, atmetot visu lieko. Tās paliek uz atpazīstamības robežas, lai ļautu skatītājam minēt un domāt par tām. Mākslas darbā sablīvējas akmens mūža pieredze, tēlnieka domas un kalta pieskāriens."

Tēlnieks respektē akmens ķermeni, tā dabiskos izmērus, faktūru un materiāla struktūras īpatnības. Būtisku nozīmi autors piešķir telpai, ko veido gan skulpturālais objekts, gan apkārtējā vide.

Kuratore Vineta Skalberga

pirmā lapa
 

 

 
Saules karaļa Luija XIV kari

 

Rīgā, Ārzemju mākslas muzejā atklāta izstāde, kas izveidota no Valsts Ermitāžas gravīru nodaļas krājumiem. Ekspozīciju veido 45 gravīras un 5 zīmējumi. Darbus darinājuši dažādi meistari, sākot no 17.gs vidus līdz 18.gs. sākumam, un tos vieno kopējā tēma - Luija XIV kari (1643-1715). Saules karaļa kariem bija valstiski svarīgs mērķis - Francijas teritorijas paplašināšana ziemeļu virzienā. Šī laika Francijas iekšpolitiku var ilustrēt ar Napoleona slaveno izteicienu: "Ikvienas valsts politiku nosaka tās ģeogrāfija". Pats Luijs XIV paziņoja, ka jaunu teritoriju iekarošana ir katra valdnieka cienīga un vispatīkamākā nodarbe. Savu tēzi karalis apstiprināja visā savā garās dzīves periodā. .Luijs XIV nav žēlojis līdzekļus, lai pēctečiem saglabātu piemiņu par sevi kā par lielu, izcilu karavadoni. Saules karaļa absolūtisma politiku trāpīgi raksturo teiciens :"Valsts - tas esmu es!".

Francijas mākslas dzīves vadītājs un organizētājs 17.gs. bija Šarls Lebrēns (1619.-1690.) - Luija XIV galma gleznotājs. Lebrēnam ir galvenā loma "parādes stila" radīšanā, kā pieņemts dēvēt Luija XIV laika mākslu. Mākslinieks, attēlojot karaļa uzvaras, piešķir tām episku skanējumu. Karaļa tēlu bieži ieskauj alegoriskas figūras, kas simbolizē valdnieka diženumu. Un karalim glaimo viņa augstības salīdzinājums ar antīkajiem varoņiem. Visās gravīrās un akvareļos attēlotās Luija XIV un viņa ģenerāļu sejas ir mierīgas un nesatricināmas, zaldāti atrodas otrajā plānā. Mākslinieku neinteresē izvēlēto varoņu individuālās īpatnības - to varonība, drosme vai bailes. Galvenais ir - izpildīt karaļa gribu. Eksponētie darbi pieder dažādām mākslas skolām un autoriem - franču, vācu, holandiešu, flāmu un angļu, taču stila ziņā atbilst 17.-18.gs. gravīrām.

Darbu svarīga iezīme - visas gravīras intensīvi izkrāsotas ar guašu un akvareli, bieži pārpilnībā izmantojot zelta krāsu, kas darbiem piešķir mažorīgu skanējumu. Krāsu slānis uzlikts tik blīvi, ka zem tā nav redzamas gravīras līnijas. Rezultātā gravīru lapas uztveramas kā glezniecības darbi. Dominē spilgti pastozie toņi - sarkanie, zilie un dzeltenie, kas ir raksturīgs baroka kolorītam. Gravīru izkrāsošanu guašas un akvareļa tehnikā pielietoja 15.-19.gs. Izstādīto gravīru gleznojumu var datēt ne vēlāk kā ar 18.gs. vidu.

Gravīru sērijā iekļauts liela izmēra akvarelis ar pilsētas panorāmu. Darba autors ir labi pazīstams holandiešu gleznotājs Jans van Kesels III, kurš darbojies Amsterdamā. Akvarelis ar Holandei raksturīgo pilsētas ainavu datēts ar 1676.gadu.

Gravīru izkrāsošana bija roku darbs, to vēl sauca par iluminēšanu, un 17.-18.gs. šāds process tika pielietots diezgan reti.

No izstādes preses materiāliem.

pirmā lapa
 

 

Porcelāna sīkplastikas izstāde Rīgas Porcelāna muzejā

 

Rīgas Porcelāna muzejā 9. novembrī plkst. 16.00 atklās mākslinieces Aldonas Elfrīdas Poles - Āboliņas porcelāna sīkplastikas izstādi.

Aldonas Elfrīdas Poles - Āboliņa (dz. 1921.g.) mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā. Vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijā studējusi glezniecību, taču interese par plastiku saglabājas, rodot izpausmi medaļu mākslā, mazo formu tēlniecības un arī porcelāna darbos.

Eksponētie darbi ir savdabīgs Latvijas porcelāna mākslas mantojuma jaunatklājums, jo līdz šim tie vēl nav tikuši izstādīti. Darbi tapuši 20. gs. 50. gadu nogalē - laikā, kad Latvijā bija vērojams porcelāna sīkplastikas uzplaukums un tai pievērsās arī mākslinieki, kuru profesionālā darbība nebija tieši saistīta ar Rīgas Porcelāna rūpnīcu.

Aldonas Elfrīdas Poles - Āboliņas sīkplastikas darbi ir raksturīgi sava laika liecinieki gan motīvu - tautu meitas un dēli, mātes ar bērniem, bērnu figūriņas, pasaku varoņi, gan formveides ziņā - reālistiski veidotie darbi izceļas ar plastisku atraisītību, savdabīgu humoru un kolorītiem tipāžiem. Interesantas un Latvijai neierastas ir nēģeru figūriņas - to radīšanai mākslinieci savulaik iedvesmojusi nēģeru dejotāju uzstāšanās.

pirmā lapa
 

 

 

Jaunajā "Studijas" numurā lasiet...

 

Jaunajā "Studijas" numurā lasiet par tēlnieces Olgas Šilovas personālizstādi "Skūpsta distance" un skulptūru "Bučotāji", kura patlaban apskatāma Bstejkalnā, D.Rudzātes rakstu par Andri Breži, aprakstu par Ilmāra Blumberga personālizstādi Parīzē, M.Traumanes sarunas ar māksliniekiem, kuri veidojuši darbus izstādei "Pilsēta. Stāsti par Rīgu", apskatu par Venēcijas arhitektūras biennāli, notikumiem Latvijas un pasaules mākslas dzīvē.

pirmā lapa
 

 

 
Saules karaļa Luija XIV kari

 

Ārzemju mākslas muzejā no 2002.gada 6.novembra līdz 2003.gada 5.janvārim varēs iepazīties ar izstādi, kas veidota no Valsts Ermitāžas ( Krievija, Sanktpēterburga ) grafikas nodaļas krājumiem.

Košās, krāsainās, ar zeltījumu papildinātās lapas sākotnēji ir bijušas 45 melnbaltas gravīras, ko 18. gadsimta sākumā kāds mākslinieks izkrāsojis tik virtuozi, ka sākotnējo tehniku ir grūti atpazīt. Lapas apvienotas komplektā, kas, acīmredzot, kā dāvana bijusi domāta bagātīgajai Krievijas caru mākslas kolekcijai. Šim komplektam pievienoti arī 5 zīmējumi.

Komplekta radīšanai izmantoti dažādu franču, vācu, holandiešu, flāmu un angļu meistaru darbi, sākot no 17.gadsimta vidus līdz 18.gadsimta sākumam. Visus darbus vieno kopējā tēma - Luija XIV (1643-1715) laika karadarbība, nešķirojot, kurā frontes pusē tā notiek.

Izstādi 6.novembrī pl.17.00 atklās Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs.

pirmā lapa
 

 

Grenlandes, Fēru salu un Ālandu salu - kultūras dienas "Ziemeļu salas".

 

Fēru salas, Ālandu salas, Grenlande. Pirmais, kas nāk prātā, dzirdot šo vietu nosaukumus, ir spēcīgs vējš, kas satracināto okeānu milzu viļņiem grūž pret klintīm un sāļā smaka, kura piesūcina ādu un matus, roņi un, protams, sniega izjūta. Tās ir vietas, kurās man gribētos nokļūt, lai atkal pārliecinātos par pasaules bezgalību.

Šoruden ir iespēja ar šo salu kultūru un mākslu iepazīties Rīgā. Ziemeļu Ministru padomes informācijas birojs no 1. līdz 24.novembrim, rīko Ziemeļvalstu autonomo apgabalu - Grenlandes, Fēru salu un Ālandu salu - kultūras dienas "ZIEMEĻU SALAS". Atklāšana notiks piektdien, 1.novembrī, plkst. 17.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, un tajā piedalīsies arī Grenlandē dzīvojošais latviešu fotogrāfs Ivars Sīlis.

Kultūras dienu ietvaros paredzēta grenlandiešu mākslas izstāde "Jaunie sākumi", Grenlandē dzīvojošā latviešu fotogrāfa Ivara Sīļa fotogrāfiju izstāde "Mana baltā pasaule - 30 gadi ar kameru Grenlandē" un priekšlasījums par Grenlandi, Ālandu salu mākslinieka Šela Ekstrēma (Kjell Ekström) akvareļu izstāde "Salas", fēru rokmūzikas grupas "T?r" koncerts, fēriešu režisores Katrinas Otaršdotiras (Katrin Ottarsdottir) filmas "Atlantijas rapsodija - 52 ainas no Toršhavnas", "Vīrs, kuram ļāva iet" un "Paliec sveiks, zilais putns!".

 
Ziemeļu salas

Ziemeļu reģionu veido Dānija (Fēru salas un Grenlande), Zviedrija, Norvēģija, Somija (Ālandu salas) un Islande - valstis, kuru starpā ir diezgan daudz atšķirību gan tradīciju, gan kultūras ziņā. Ģeogrāfiskais novietojums un vēsturiskie notikumi ir devuši savu artavu kultūras dažādību veicināšanā.

 
Grenlande (Dānija)

Grenlande ir lielākā sala pasaulē (2 175 600 km²). Tās nosaukums Kalaallit Nunaat grenlandiešu valodā nozīmē "Cilvēku zeme". Grenlandē dzīvo aptuveni 56 300 iedzīvotāji, no kuriem 47 000 ir etniskie grenlandieši jeb inuiti. Grenlandes galvaspilsēta ir Nūka (Nuuk).

 
Fēru salas (Dānija)

Fēru salu arhipelāgu (1399 km²) veido daudzas mazas klinšveida vulkāniskas izcelsmes saliņas, no kurām 16 ir apdzīvotas. Salu nosaukums senskandināvu valodā nozīmē "aitu salas". Fēru salās dzīvo 45 350 iedzīvotāji. Fēru salu galvaspilsēta ir Toršhavna (Tórshavn).

 
Ālandu salas (Somija)

Ālandu salu arhipelāgu (1550 km²) veido 6500 salas. No tām aptuveni 150 ir apdzīvotas. Ālandu salās dzīvo vairāk nekā 25 000 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir zviedri. Ālandu salu galvaspilsētai Mariehamnai (Mariehamn) nosaukumu devis Krievijas cars Aleksandrs II, nosaucot to savas sievas Marijas vārdā.

pirmā lapa
 

 

Jāņā Vītiņa dzimšanas dienas izstāde "Zemes raksti"

 

Kongresu namā no 21.oktobra līdz 3.novembrim apskatāma Jāņa Vītiņa aerofoto izstāde "Zemes raksti", kas tapusi laikā no 1997. gada.

Sk. Viedokli

pirmā lapa
 

 

30 gadi ar kameru Grenlandē

 

Ivara Sīļa fotogrāfiju izstāde "Mana baltā pasaule - 30 gadi ar kameru Grenlandē" notiks no 1. līdz 22.novembrim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā.

Ivars Sīlis ir fotogrāfs, rakstnieks, lektors, TV programmu un filmu producents.

Ivars Sīlis ir dzimis 1940.gadā Rīgā, uzaudzis un ieguvis inženiera izglītību Dānijā. Pēc trīs gadu darbošanās ģeofizikas jomā Ziemeļgrenlandē, viņš 1967.gadā pameta klimatiskās tabulas, ielika savās suņu kamanās medību bisi un kameru, un devās līdzi eskimosu lāču medniekiem. Turpmākajos gados viņš specializējās polārajā fotogrāfijā un piedalījās ekspedīcijās. Ivars Sīlis ir bijis vairāku zinātnisku ekspedīciju vadītājs un konsultants Grenlandē, Kanādā un Svalbardā. 1976.gadā par savu dzīvesvietu viņš izvēlējās Kakortoku (Qaqortoq) Dienvidgrenlandē, no kurienes viņš pastāvīgi dodas arktiskajos ceļojumos un fotografē starptautiskiem preses izdevumiem (National Geographic Magazine, GEO, Stern u.c.), producē dokumentālās filmas un raksta grāmatas.

Fotogrāfiju izstāde "Mana baltā pasaule - 30 gadi ar kameru Grenlandē" tapusi 2002.gada februārī, un tajā apskatāmas četrdesmit fotogrāfijas.

Ivara Sīļa priekšlasījums par Grenlandi notiks 4.novembrī plkst. 17.00.

pirmā lapa
 

 

Grenlandiešu mākslas izstāde "Jaunie sākumi"

 

Inuitu valodā nav vārda, kas apzīmētu jēdzienu "māksla". Tikai pēc pirmās saskares ar eiropiešiem tika radīts vārds "eqqumiitsuliaq", kas nozīmē "kaut kas interesants, kas ir izgatavots". Izgatavotie priekšmeti visbiežāk bija lietas, kuras izmantoja sadzīvē: zvejasrīki, rīki roņu un vaļu medīšanai, kā arī apģērbs. To rotājumi atspoguļo ciešu saistību ar dabu, un tajos var just ietekmi no krāšņajiem stāstiem, ko stāstījuši viņu senči.

Grenlandiešu māksla mūsdienās joprojām ir cieši saistīta ar tradicionālo kultūru un dabu, un tā ieņem būtisku vietu grenlandiešu ikdienas dzīvē. Izstādē "Jaunie sākumi" pārstāvēti 12 grenlandiešu mākslinieki: Naja Ābelsena (Naja Abelsen), Ulīne Bincere (Oline Binzer), Kristians Flī (Kristian Fly), Miki Jākobsens (Miki Jacobsen), Līsa Linge Heseldāle (Lisa Lynge Hessedahl), Helēne Jergensena (Helene Jørgensen), Marianne Jesena (Marianne Jessen), Else Lennerte (Else Lennert), Nīna Mocfelte (Nina Motzfeldt), Laršs Mellers (Lars Møller), Būti Pedersena (Buuti Pedersen), Kristians Rūsings (Christian Rosing), Linda Rībere Sērensena (Linda Riber Sørensen).

Izstādi veidojis Grenlandes pašpārvaldes Valdības informācijas departaments sadarbībā ar Grenlandes Tūrisma biroju, tā apskatāma no 1.-22.novembrim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. Atklāšana 1.novembrī plkst. 17.00.

pirmā lapa
 

 

Ālandu salu mākslinieka Šela Ekstrēma akvareļu izstāde "Salas"

 

Šels Ekstrēms (Kjell Ekström) ir dzimis 1961.gadā Jumalā (Jomala), Ālandu salās. Kopš 1979.gada regulāri piedalās izstādēs gan Ālandu salās, gan ārzemēs. Kopumā mākslinieks ir piedalījies vairāk nekā 55 izstādēs. Viņa darbi ir vairāku muzeju un privātīpašnieku kolekcijās. Šels Ekstrēms ir strādājis pie Ālandu salu pastmarku un pasta zīmogu izveides, veidojis dizainu diplomiem un afišām, ilustrējis žurnālu "Radar" un izdevis mākslas grāmatas. Paralēli aktīvai mākslinieciskai darbībai Šels Ekstrēms ir arī Ziemeļu Akvareļu biedrības valdes loceklis un Ālandu salu mākslinieku pārstāvis Ziemeļvalstu Mākslinieku savienībā.

Akvareļu izstādē "Salas" redzamās ainavas no Fēru un Ālandu salām nav vienkārši dokumentāli fiksēti dabasskati, bet gan gleznas, kas tapušas šo salu bezgalīgā skaistuma, gaismu un krāsu spēles iespaidā.

Izstāde "Salas" apskatāma galerijā "Bastejs" no 4.-22.novembrim.
Izstādes atklāšana 7.novembrī plkst. 17.00.

pirmā lapa
 

 

 

Kailais estētisms vai estētiskais kailums

 

Ādažu kultūras namā no 15. oktobra līdz 15. novembrim notiek Ojāra Jansona izstāde "Fotogrāfijas".

pirmā lapa
 

 

Tradicionālais "Rudens 2002"

 

Tradicionāli lielu sabiedrības interesi izraisa izstāde "Rudens", kas ir nozīmīgākais tēlotājas mākslas notikums Latvijas kultūras dzīvē. Tajā var piedalīties ikviens profesionāls Latvijas mākslinieks ar pēdējā gada laikā radītiem mākslas darbiem.

"Rudens" izstādes mērķis ir, nepretendējot uz visaptverošu un prognozētu pārskatu, dot sabiedrībai un māksliniekiem iespēju pasiem vērtēt un salīdzināt, prognozēt un klasificēt pēdējā gada vizuālajā mākslā notiekošo.

Izstādes darbu atlasi veica žūrija: Solveiga Vasiļjeva, Holgers Elers, Džemma Skulme, Ivars Poikāns, Dmitrijs Lavrentjevs, Inga Šteimane, Inese Baranovska, Stella Pelše, Frančeska Kirke, kā arī Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekļi Gļebs Panteļejevs, Guntars Sietiņš, Juris Ģērmanis. Sekojot pagājušā gada tradīcijai, labāko izstādes darbu autori tiks apbalvoti pasākumā "Gada balva 2002".

Izstāde notiks izstāžu zālē Arsenāls no 25. oktobra līdz 25. novembrim.

Irēna Bužinska, VMM galvenā speciāliste darbā ar presi un reklāmu

pirmā lapa
 

 

"Superfluity" LMA aulā

 

Britu Padome, sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, aicina uz britu mākslinieku izstādi un diskusijām "Superfluity" no 18. oktobra. Projektā piedalās desmit mākslinieki, kuri vadīs diskusijas, lasīs lekcijas, vadīs darba grupas LMA studentiem un mākslas skolu audzēkņiem. Lielākais pasākums ieplānots 21. oktobrī no plkst. 11.30 līdz 15.30, kad notiks paneļdiskusija "Does time spent within the process of making, automatically determine the achieved result", kuru vadīs britu mākslas žurnāliste, kritiķe Sacha Craddock. Diskusijā piedalīsies Tom Chamberlain, Katie Pratt, Sally O'Reilly, Vineta Kaulača, Eduards Kļaviņs, Kristaps Gulbis, Māra Traumane.

pirmā lapa
 

 

 
 
Izstāde SEX - Sociālais ekshibicionisms

 

Dzelzceļa vēstures muzejā no 4.oktobra līdz 2.novembrim apskatāma izstāde "Sociālais ekshibicionisms".

Projekta kuratore Ieva Kalniņa un izstādes direktors Gatis Rozenfelds ir izveidojuši ļoti patstāvīgu kultūras notikumu, neskatoties uz tā formālo pakļautību vai ietilpināšanu 6. starptautiskās zinātniskās konferences "Fotogrāfija - vizuālās kultūras fenomens " rāmjos. Izstādes, tāpat kā konferences, uzdevums bija uzdot jautājumus, uzrādīt būtisku norišu pazīmes tajā telpā, kurā pastāv un tiek lietota fotogrāfija. Tas, ka kādi sabiedrības pārstāvji bezkaunīgi izrāda sevi, bet īstenībā ir skumju un bezcerības nomocīti provinces ļautiņi, bet citi, dīžājoties ar jauniegūtām spalvām, īstenībā ir bezcerīgi āksti, apliecina kādas ekshibicionisma motivācijas mūžīgo pastāvēšanu. Problēmas uzstādījuma kontekstā tā pat nebūtu pieminēšanas cienīga vai pat nevēlama kā kādas iedzimtas slimības diagnoze. Tās tādas mazas lamatiņas vietējiem mākslas notikumu aprakstniekiem. Jautājums par to, ko mēs īsti redzam, ir tik daudzslāņains, vienkārša atbilde tik neatrodama, ka tikai izstādīto ekshibicionisma stereotipu kopums, varbūt, var uzvedināt skatītāju uz tā atbilžu ceļa, kurš līkumo starp vizuālo manipulāciju nopietnajām lamatām. Kas ir īsts un ticams no tā, ko kāds mums vēsta savā vizuālajā paziņojumā. Spekulācija ar labklājības un posta tēliem, spekulācija ar tabu pārkāpšanas un parodijas iespējām. Mārketings, kas pārdod visu, ieskaitot jūsu nesankcionēti iegūtu attēlu. Izrādīšana ar tīšu nolūku ir šo procesu obligātais pavadonis un arī estētiskais iesaiņojums. Riņķošana ap klišejām un banalitātēm, citātu izmantošana ir tikai laikmetīgās mākslas tehnoloģija. Uz šī fona tāds tradicionālais, sadzīvē norātais ekshibicionists ir nožēlojami sīka vienība, kura būtība (ķermenis) nemaz nav apskatīšanas vērta. Apskati, recenzijas, komentāri par izstādi ir tās procesa sastāvdaļa. Ar to izstādes radīšana un tās esība vairāk ir ētiska rosinājuma notikums ne kā tā informācijas organizācijas forma, kuru mēdz dēvēt par mākslu.

Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

Konference "Fotogrāfija - vizuālās kultūras fenomens"

 

Rīgā, Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā 4. un 5. oktobrī notika 6. starptautiskā zinātniskā konference " Fotogrāfija - vizuālās kultūras fenomens".

Konference ir tradicionāla ar savu regulāro ( ik pa trīs gadiem) notikšanu un centieniem aplūkot fotogrāfijas lauku no ikdienā reti lietotiem skatu punktiem. Tas arī attaisno zinātniskuma titulu. Nopietni akadēmiskā nozīmē to nevajadzētu uztvert, Latvijā nepastāv nozares pētniecība ar nepieciešamo terminoloģiju, speciālistu hierarhiju un sociālo statusu. Saietu mērķis ir apzināt visus fotogrāfijas saskarsmes mezglus ar sabiedrību un censties tos strukturēt. Ja pirmās , 1980 to gadu nogalē notikušās , konferences kaut nedaudz sekoja pasaules procesiem šajā sfērā, tad vēlākās bija spiestas aprobežoties ar mēģinājumiem savākt viedokļus un secinājumus, kuri noderētu Latvijas Fotogrāfijas muzeja attīstības plānošanai. Vizuālās komunikācijas sabiedrība attīstījās daudz straujāk ne kā to spēja apjēgt un iztirzāt daži pētniecības entuziasti. Tas mudināja izvēlēties kādu vienu, aktuālu tēmu un iesaistīt procesā speciālistus, kuri aplūko kultūras norises kontekstā un spēj iecietīgi izturēties pret nepieciešamību, izcelt fotogrāfijas lomu. Šī gada tēma bija " Sociālis ekshibicionisms austrumeiropas fotogrāfijā". Tā ir specifiska un visaptverošu problēmu caurausta tēma. Referenti pievērsās fotogrāfijas lauka atsevišķu nostūru un būtības izpratnes jautājumiem, provocēja konferences dalībniekus ar ekstrēmiem secinājumiem un rosināja veikt sistēmātisku vizuālās informācijas formu lietošanas pārlūkošanu. Tā tad arī būtu zinātne darbībā. Jāatzīmē, ka pārliecinoši lielākā referentu daļa ( M.Rubene. I.Kolmane. K.Vanags, A.Svece, P.Bankovskis) fotogrāfijas kontekstā un šajā konferencē uzstājās pirmoreiz. Tas dod nelielu cerību, ka starp pilsonisko dekoratīvisma izpratni, amatieru nedēlas nogales fotosacensībām iestrēgusī fotogrāfijas pētniecība varētu veikt ko nozīmīgu arī Latvijā.

Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

"Radošā darbnīca 2002" LU galerijā "Bastejs"

 

Galerijā "Bastejs" no 16.oktobra līdz 4. novembrim būs apskatāma izstāde "Radošā darbnīca 2002". Izstādē būs apskatāmi studentu un jauno mākslinieku darbi, kuri piecu gadu laikā (1998. - 2002.) piedalījušies profesora Induļa Zariņa stipendijas konkursa izstādēs. Profesora Induļa Zariņa stipendijas līdz šim saņēmuši Ieva Baklāne ( 1998.g.), Normunds Brūveris ( 1999.g.), Laura Prikule (2000.g.), Ingmars Usas ( 2001.g.), Viktors Sviķis ( 2002.g.)

Izstādes laureātu paziņošana notiks 01.novembrī plkst. 16:00, LU galerijā "Bastejs"

pirmā lapa
 

 

Mākslinieks - vērotājs Rīgas galerijā

 



Gleznotāja Rituma Ivanova kārtējā personālizstāde no otrdienas apskatāma Rīgas galerijā. Mākslinieks izstādījis lielformāta gleznas paša radītajā tehnikā. Rituma Ivanova gleznu pamatā ir fotogrāfija, pāri fotogrāfiskajam tēlam krāsa tiek klāta vertikālās svītrās, vairākos slāņos, veidojot mīkstas, smalkas gaismēnu pārejas. Gleznošanas maniere apgūta tik pilnīgi, ka reizēm radīja asociācijas ar perfektu, tehniski pavairotu darbu. Publiskotu emociju trūkumu, acīmredzot, sajutis arī mākslinieks, tāpēc radusies jauna izstāde "Erotiskā filma", kuras gleznu personāži (vajadzētu gan teikt personāžēs) aizgūti no visai erotiskiem vērojumiem filmās. Gleznotās lielformāta sieviešu sejas skaidri pauž kaislību radītās emocijas. Lai skatītājs labāk izjustu to sajūtu gammu, kas pavadījusi mākslinieku gleznojot, izstādes atklāšanā tika piedāvāta montēta filma ar ātri viens otru nomainošiem stopkadriem no erotiskajām (porno?) filmām. Gaisotni palīdz radīt fotogrāfijas ar "sarkano lukturu" rajoniem raksturīgo pilsētas vidi. Papildelementi labi strādā uz instinktiem un, manuprāt, aizēno gleznieciskās kvalitātes - gaismu spēli, mīkstos apjomus, telpas sajūtu, kompozīciju, kuras, nenoliedzami, ir Rituma Ivanova glezniecības stiprās puses. Skatītāji tomēr ir ieinteresēti, jo spēles ar instinktiem nostrādā vienmēr, pievilinot publiku, lai gan Ritumam Ivanovam tas nebūtu īpaši vajadzīgs, jo viņš jau tāpat ir "topa" mākslinieks. Par to liecina arī fakts, ka Valsts Mākslas muzejs (VMM) šogad, ar Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas atbalstu iegādājies mākslinieka darbu "Pēc Vermēra" no iepriekšējās personālizstādes. Patreiz VMM gadā iepērk 4 -6 mākslas darbus.

pirmā lapa
 

 

Kultūras dienas "Ziemeļu salas" Rīgā

 

Ziemeļu Ministru padomes informācijas birojs no 1. līdz 22.novembrim organizē Ziemeļvalstu autonomo apgabalu - Grenlandes, Fēru un Ālandu salu - kultūras dienas "Ziemeļu salas".

Kultūras dienu ietvaros paredzēta grenlandiešu mākslas izstāde "Jaunie sākumi", Grenlandē dzīvojošā latviešu fotogrāfa Ivara Sīļa fotogrāfiju izstāde "Mana baltā pasaule - 30 gadi ar kameru Grenlandē" un priekšlasījums par Grenlandi, Ālandu salu mākslinieka Šela Ekstrēma (Kjell Ekström) akvareļu izstāde "Salas", fēru rokmūzikas grupas "T?r" koncerts, fēriešu režisores Katrinas Otaršdotiras (Katrin Ottarsdottir) filmas "Atlantijas rapsodija - 52 ainas no Toršhavnas", "Vīrs, kuram ļāva iet" un "Paliec sveiks, zilais putns!".

Ziemeļvalstu autonomo apgabalu kultūras dienu "Ziemeļu salas" atklāšana notiks piektdien, 1.novembrī, plkst. 17.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 11.novembra krastmalā 35, kurā piedalīsies arī Grenlandē dzīvojošais latviešu fotogrāfs Ivars Sīlis.

pirmā lapa
 

 

 

Edgara Valdmaņa piemiņas izstāde "Bendžo".

 

Galerijā "Noktirne" 2002. gada 16. oktobrī tiks atklāta mākslinieka Edgara Valdmaņa piemiņas izstāde "Bendžo"

Gleznotājs Edgars Valdmanis aizgāja no mums pirms trim gadiem - 1999. gada 11.augustā, un, šķiet, ir īstais laiks atgādināt par mākslinieku, kas nelīdzinājās citiem amata brāļiem un īsi pirms nāves sasniedza savas darbības un panākumu kulmināciju.

Mākslas akadēmijā Edgars iestājas 1964. gadā un pēc pieciem gadiem pabeidza pedagoģijas nodaļu ar doplomdarbu "Nakts ostā " profesora Eduarda Kalniņa vadībā. Tur viņš kļuva populārs nevien kā talantīgs students, bet arī kā bandžo stīgu strinkšķinātājs, un dabūja iesauku Bendžo.

Edgars savā mākslā par autoritāti izvēlējās franču postimpresionisma meistaru Serā, kurš bija puantilisma aizsācējs. Viņš gribēja turpināt, padziļināt un jaunināt šo virzienu. Paceļot glāzi, viņš krieviski teica: "Za puanķiļ!".

Viņš apzinājās un ar pamatotu lepnumu vērtēja savu vietu latviešu mākslā, nekļūdams netaktiski lielīgs un saglabādams humoru. Viņa gleznām piemīt īpašs mirdzums. 1998. gadā par ainavu "Ziema klāt" Edgars Valdmanis saņēma balvu "Gada glezna" Agijas Sūnas galerijas organizētajā konkursā. Balvai viņu izvirzīja iepriekšējā gada laureāte Dace Lielā.

Mākslinieka galvenā ideja bija tā, ka nekas uz pasaules nav pilnīgi jauns, arī puantilisma tehnika, bet to vajag novest līdz perfekcijai un "to spēšu es". Reto darbu Edgars uzskatīja par pabeigtu, viņš dažkārt turpināja pat reiz izstādītās gleznas, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

Izmantots Andreja Ģērmaņa teksts no izstādes kataloga.

pirmā lapa
 

 

 

Aivis Šmulders "Piramīda"

Konference "fotogrāfija - vizuālās kultūras fenomens"

 

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas telpās notiek 4. un 5. oktobrī 6. starptautiskā zinātniskā konference "fotogrāfija - vizuālās kultūras fenomens".

Konferences ietvaros tiek atklāta starptautiska vizuālās mākslas izstāde "Sociālais Exhibicionisms", kas apskatāma Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā no 4.oktobra līdz 2.novembrim.Konferenci pavada izstāžu foruma " fotosavienojums. lv" divdesmit izstādes, kurās iespējams iepazīties ar Latvijas un ārvalstu fotogrāfu darbiem. Izstādes, kuras apskatāmas vairākās Latvijas pilsētās, ir kā savdabīgs mākslinieku portfolio, kas iepazīstina sabiedrību ar dauzdveidīgo fotogrāfijas iespēju.



Juris Kalniņš "Brīnišķā Latvija"

Vairāk par izstādēm lasiet sadaļā Viedoklis

pirmā lapa
 

 

Bērni un mākslinieki Rīgas ZOO

 

Sagaidot Rīgas Zoodārza 90. dzimšanas dienu, notiek jauks un saistošs projekts - stikla mākslinieki un bērni kopā veido mākslas darbu stiklā. Līdz 7. septembrim mākslinieki - Mark Eckstrand no ASV un Latvijas profesionālie un topošie stiklinieki un bērni strādā Zoodārzā, bet daļa no paveiktā - krāsainas stikla flīzes, kas tapušas pēc bērnu zīmējumiem, jau apskatāmas Stikla galerijā Laipu ielā. Kopīgi veidoto mākslas darbu projekta dalībnieki 13. oktobrī dāvinās Zoodārzam.

pirmā lapa
 

 

Projekts "Tikšanās vieta - Ziemeļeiropas māksla"

 

Šā gada 4.oktobrī plkst. 20.00 Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības darbnīcā Astras ielā 11 notiks starptautiskā mākslas projekta "Tikšanās vieta - Ziemeļeiropas māksla" atklāšanas pasākums. Šis projekts kopā pulcēs trīsdesmit jaunos māksliniekus no Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, kā arī šo valstu mākslas kuratorus vesela gada garumā vairākkārt visās projekta dalībvalstīs.

Jauno mākslinieku darbi no tiks apvienoti kopējā izstādē, kas, sākot no 2003.gada februāra, ceļos pa visām projekta dalības valstīm un Rīgā, Valsts Ārzemju mākslas muzejā, būs apskatāma nākamā gada jūnijā. Šis projekts ir īpašs ar to, ka piedāvā māksliniekiem ceļot kopā ar saviem darbiem, iekārtot izstādes, piedalīties to atklāšanā un visa gada garumā tikties ar kolēģiem semināros, lekcijās un darba grupās.

Latviju projektā pārstāvēs gleznotāja Kristīne Abika, tēlnieks Sandis Kondrāts, gleznotājs Andris Vītoliņš, dizaineris Mārtiņš Blanks, vides dizainere Ilze Kalniete.

Ieva Cinīte,
projekta Latvijas mākslinieku grupas kuratore

pirmā lapa
 

 

Latvijas mākslinieki Beļģijā

 

Lježas Modernās mākslas muzejā MAMAC Ljeza 7. novembrī atklās izstādi "Fibre de la modernité".

Izstāde ar nosaukumu "Riga 800 - Fibre de la modernité", kuru varētu latviskot kā "Šķiedras māksla. Laikmeta izjūta" 2001.gadā "Rīgas 800" ietvaros rīkoja Latvijas pārstavniecība UNESCO mītnē Parīzē. Izstādē piedalās šķiedras mākslinieki Egils Rozenbergs, Lija Rage, Taņa Aleksandra, dizainers Māris Gailis, mākslinieks Ivars Heinrihsons u.c.

http://www.mamac.org/lettonie.htm

pirmā lapa
 

 

Turpinās V.Purvīša skolnieku dailradei veltīto izstāžu cikls

 

LMM galerijā 7.oktobri plkst. 18.00 atklās nākamo V.Purvisa skolnieku dailradei veltīto izstādi, kurā varēs iepazīties ar Kārļa Melbārža, Eduarda Kalniņa, Staņislava Kreica gleznām.

 
Eduards Kalniņš (25.10.1904.-18.05.1988.)

E.Kalniņš 1922.gada rudenī uzsāk studijas jaundibinātajā Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). 1925.gadā Kalniņš tiek ieskaitīts V.Purvīša vadītajā dabasskatu meistardarbnīcā. Mācību maksu sākumā Kalniņš nopelna, pozēdams LMA studentiem kā modelis, bet sākot ar 1925./26. mācību gadu audzēkņiem to vairs neatļauj. 1928.gada rudenī Kalniņš aizceļo uz Berlīni, līdz ar to netiek piešķirta LMA stipendija, kā arī izteikts brīdinājums par stundu kavēšanu un paviršu darbu. Nākošajos gados līdz akadēmijas beigšanai Kultūras fonds Kalniņam piešķir stipendiju. Akadēmiju Kalniņš beidz 1931.gadā ar diplomdarbu "Pēc lietus". Profesoru vērtējums ir 13:0, vienbalsīgi pozitīvs. 1935.gadā par gleznu "Plostnieki" Kalniņš saņem Romas stipendiju, bet pirmo oficiālo atzīšanu jaunais mākslinieks gūst, piedaloties LMA studentu darbu izstādē 1926.gada decembrī - 1927.gada janvārī. Gleznotāja dzīve un darbība plaši apskatīta dažādās publikācijās, kā arī divās grāmatās. Tā kā jauni atklājumi iespējami, apskatot viņa daiļradi līdz 1945.gadam, mūsu izstādē eksponēti trīs unikāli Ed.Kalniņa darbi, no kuriem divi gleznoti visticamāk 1926.gadā, bet viens - grafikas lapa "Pozīcijās" nāk no t.s. "Brīvības cīņu" mapes. Astoņi darbi, no kuriem vairāki ir izcili šedevri, atspoguļo 30-to gadu daiļradi, divi darbi pārstāv četrdesmitos gadus, viens - piecdesmitos, Ed.Kalniņš no 1945.gada ir LMA pasniedzējs, no 1947.gada - docents. Profesora grādu viņš iegūst 1955.gadā. No 1960.gada līdz 1965.gadam vadījis Latvijas PSR Mākslinieku savienību. 1975.gadā Kalniņam piešķirts goda nosaukums - "PSRS tautas mākslinieks". No 1970.gada viņš ir arī PSRS Mākslas akadēmijas īstenais loceklis. Briseles izstādē "Expo-58" Kalniņš, par 1957.gadā darināto darbu "Latviešu zemnieki Atlantijā", saņem bronzas godalgu.

 
Melbārzdis Kārlis (02.08.1902.-27.02.1970.)

Topošais gleznotājs mācās LMA no 1922.gada līdz 1931.gadam. Tāpat kā Ed.Kalniņš, viņš pieder pie dabasskatu meistardarbnīcas pirmā izlaiduma. 1924.gadā Melbārzdis tiek uzņemts prof. V.Purvīša dabasskatu meistardarbnīcā. Domājams, ka, sākot ar otro izstādi, Melbārzdis piedalījies LMA studentu izstādēs. Acīm redzot, viņš ir viens no tiem, kurus tā laika presē apsaukā par "purvītēniem". Strādādams dažādos formātos, Melbārzdis ir viens no ražīgākajiem V.Purvīša sekotājiem. Zināmu dažādību viņa daiļradē ienes ceļojumi uz Itāliju (30-tajos gados) un Krimu (50-tajos gados). Gleznotājs nav atstājis portretus un klusās dabas, viss viņa mūža devums ir attiecināms uz ainavu. 1963.gadā viņam piešķir LPSR nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. Melbārža mākslā interesantākie ir divi posmi - pirmais no 1928.gada līdz 1939.gadam, bet otrais - pēc radošā komandējuma uz Krimu 50.-tajos gados.

 
Staņislavs Kreics (Sarvovs) (01.07.1909.-07.01.1992.)

Jaunībā sākumā strādā par fotogrāfu Ilūkstē. Tad 1930.-1931.gg iesaukts karadienestā. Pēc dienesta mācās Latvijas Tautas universitātē Daugavpils nodaļā. Par zīmēšanu Kreicam tiek likts "3". Varbūt zemais zīmēšanas novērtējums mudina Kreicu iestāties LMA, kur viņš tiek uzņemts 1938.gada rudenī. V.Purvīša dabasskatu meistardarbnīcā viņš tiek pielaists ar 1940.gada 20.februāri, bet jau tā paša gada 24.oktobrī seko pavēle par ieskaitīšanu. Iecerētajam diplomdarbam "Latgale" Kreics materiālus vāc Kārsavā, taču LMA vēl neizdodas pabeigt. To viņš izdara 1947.gadā prof. Ģ.Eliasa vadībā, uzgleznojot diplomdarbu "Atgriešanās" un absolvējot figurālās glezniecības meistardarbnīcu.

Kreica glezniecība Latvijā popularitātes virsotni sasniedz 60.-70.-tajos gados. Bieži nevienmērīgā kvalitātē variēti jūras, tās piekrastes, kā arī Rīgas vecpilsētas un Latgales skatus, kuri aizpilda lielāko daļu no mākslinieka uzgleznotajiem 5000 darbiem. Kreica sākotnējā perioda (1938.-1945.gg) darbos nav īpašu māksliniecisku kvalitāšu.Tās jāmeklē viņa brieduma perioda mantojumā. Mākslinieka mūža pēdējie gadi paiet Daugavmalā uzceltajā mākslinieku mājas darbnīcā, diemžēl - stipri bohēmiskā gaisotnē.

pirmā lapa
 

 

Eiropas ainava. Philippe Clerc

 

VMM izstāžu zālē Arsenāls iespējams iepazīties ar interesantas personības, fotogrāfa Filipa Klēra darbiem "Eiropas ainavas". Fotogrāfijas tapušas dažādās Eiropas valstīs - Lielbritanijā, Beļgijā, Holandē, Francijā, Itālijā, Vācijā, Spānijā. Attēliem nav ģeogrāfiskiem reģioniem raksturīgu elementu, kas sniegtu informāciju, tie veidoti gadījuma brīdī, garāmbraucot.

Filips Klērs, gleznotājs, grafiķis, literāts, dzimis Parīzē. Mācījies klasiskās un austrumu valodas, studējis glezniecību. Nodarbojies ar publicistiku un kritiku, izdevis vizuāli - pētnieciskus žurnālus.

1989. gadā notika Filipa Klēra grafikas personālizstāde Rīgā - viņa mātes Birutas Ozoliņas dzimtenē, kura bija piederīga Latvijas pirmās brīvvalsts laika inteliģencei un kuras portrets A.Beļcovas gleznā "Baltā un melnā" (1925.) skatāms Valsts mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

Filips Klērs Rīgā ieradies sakarā ar sava drauga Rūdolfa Piņņa simtgadei veltītajiem pasākumiem. Abi mākslinieki tikās Parīzē 1972. gadā, viņu radošie un personiskie kontakti turpinājās ilgus gadus.

pirmā lapa
 

 

Re Supo. Redzēt ar kameru

 

Gētes institūts, kā vienmēr, piedāvā iespēju iepazīties ar izcilām mākslas parādībām un personībām. Oktobrī tā ir Re Supo fotografiju izstāde "Redzēt ar kameru". Re Supo dzimusi 1901. gadā Pomerānijā, viņas īstais vārds ir Erna Nīmeijere. Tikai 1988. gadā, kad tika atrasti viņas fotografētie negatīvi, tika atklāta un novērtēta viņas darbība. Negatīvus fotogrāfe bija spiesta pamest trimdā Tunisijā, bēgot no nacionālsociālistiem.

Viņas dzīvi ļoti ietekmēja studijas Bauhausā (1921. - 1925.), kā arī tādi cilvēki kā Andre Bretons, Mens Rejs (Man Rey), Makss Ernsts, Johanness Itens un viņas dzīvesbiedrs Filips Supo. Izstādē apskatami 40 oriģinālnegatīvu novilkumi.

pirmā lapa
 

 

"Neuzvaramais Džeks" LU Galerijā "Bastejs"

 

LU galerijā no 3. līdz 12. oktobrim apskatāma Ingmāra Usas personālizstāde "Neuzvaramais Džeks". Mākslinieks stāsta, ka izstādes nosaukuma idejas pamatā ir kāda nejauši dzirdēta anekdote, kas uzvedina uz pārdomām:

"Pa prēriju mierīgā riksī jāj divi kovboji. Pēkšņi, viņiem garām mežonīgā ātrumā aiztraucas trešais. Viens no kovbojiem saka otram:
- Re kur nenotveramais Džeks aizjāj!
- Kāpēc nenotveramais?
- A, kam viņš vajadzīgs!"

Ingmārs Usas: "Mana izstāde "Neuzvaramais Džeks" runā par to cilvēka sajūtu, kad cilvēks nešaubās par savu izvēli. Viņš ir meistars savā jomā. Iespējams viņš ir profesors, baņķieris, galdnieks vai čempions riču - račā. "Neuzvaramais Džeks" ir čempions sev savā dzīvē pēc savas dzīves noteikumiem. Nesagraujama pārliecība ir tas, kas viņu atšķir no apkārtnes, taču itin nemaz arī neizceļ. Apkārtējie var viņu arī nepamanīt, jo tas ir vienkārši cilvēks."

Mākslinieks dzimis 1970. gadā Liepājā, patreiz ir LMA glezniecības nodaļas maģistratūras students. Izstādēs piedalās no 1997. gada. Saņēmis profesora Induļa Zariņa konkursa izstādēs stipendiju 2001. gadā.

pirmā lapa
 

 

 

Rūdolfs Pinnis. Bareljefs

Rūdolfam Pinnim - 100

 

Valsts Mākslas muzeja tradīcija ir ievērojamu mākslinieku simtās jubilejas svinības. No 2002.gada 27.septembra līdz 10.novembrim muzejā būs skatāma vērienīga retrospekcija veltīta Rūdolfa Piņņa (1902 1992) radošajam mūžam.

Mākslinieks dzimis Madonas rajona Jaunlubānās Robežmuižā, profesionālās iemaņas guvis Voldemāra Tones glezniecības studijā un Latvijas Mākslas akadēmijā (1921 - 1922), papildinājies Itālijā (1927 - 1929) un Parīzē (Academie de la Grande Chaumiere). Rūdolfs Pinnis savus radošos impulsus guvis Francijā (1929 - 1939), piedalījies Parīzes Rudens un Tileriju salonu skatēs, ārzemēs gūtā pieredze viņam arī pēckara laikā ļāvusi saglabāt savu subjektīvo dzīves izjūtu, kas izpaudās koloristiski piesātinātā un ekspresīvā glezniecībā. Mākslinieka rokraksts attīstījies no 50.gadus raksturojošām ainavu kompozīcijām, saglabājot reālismam raksturīgos nosacījumus, līdz individuāli atraisītām abstrakcijām un ģeometriski ornamentāliem motīviem 80.gados. Viņa lielformāta darbi -lauku ainavas, mežu monumentālie tēlojumi, pilsētvides noskaņas, veltījumi sievietei atšķiras ar neparasti atraisītu krāsu spēku un vitalitāti. Meistars bijis neparasti ražīgs līdz pat mūžā novakarei, savukārt viņa personības spēks suģestējis ne tikai viņa vienaudžus, bet arī jaunākās mākslinieku paaudzes. Pinnis atļāvās būt ekscentriķis, kritizētājs, asās patiesības teicējs, brīvdomātājs. Viņā atklājas arī lielas personības traģika un nesamērojamība ar tam piešķirto laiku.

Simtgades izstāde parādīs Rūdolfa Piņņa glezniecības attīstību no 20.gs trīsdesmitajiem gadiem līdz par 1992.gadam. Ekspozīcijā būs skatāmi vairāk nekā simts autora darbi no Valsts Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijām, kā arī no ģimenes un atsevišķām privātkolekcijām. Atsevišķā ekspozīcijā pirmo reizi būs skatāmi dažāda formāta zīmējumi un skices, kā arī darbi oforta tehnikā.

Izstādi papildinās gan dokumentālo videofilmas par gleznotāju un viņa laikabiedriem, gan dažādu mākslas notikumu fiksējumi no kinoarhīva.

Izstādes kuratore - Ginta Gerharde - Upeniece

pirmā lapa
 

 

 

Lorenza Lucchi Basili

Lorenza Lucchi Basili galerijā "Noass"

 

Laikā, kad Venēcijā notiek Arhitektūras bienāle, itāļu māksliniece Lorenca Luki Basili No Boloņas uz Rīgu atvedusi savu ideju par arhitektūru foto un video instalāciju izstādes veidā.

Luki Basili darbi - galvenokārt fotogrāfiju instalācijas, papildinātas ar video un dažādiem izteiksmes līdzekļiem (skaņu, tekstu) - radušies arhitektūras formu izziņas procesa rezultātā, atklājot dziļus, līdz šim nepamanītus cilvēka dzīves aspektus tehnoloģijas laikmetā.

Luki Basili projekts uz "Noasa" ietver vairākas melnbalto un krāsaino fotogrāfiju sērijas, kurās uzsvērts kontrasts starp maziem fotogrāfiju izmēriem (piemēram "Vieta trīsdesmit viens, Ņujorka", redzama pirmo reizi Eiropā un "Vieta divdesmit divi, Roterdama", tiks izstādīta pirmo reizi) un to lieldimensiju izmēriem ("Vieta deviņpadsmit, Parīze" un "Vieta trīsdesmit. Buenosairesa").

Tiks demonstrēta videofilma "Vieta divdesmit pieci, Berlīne" (pirmizrāde notika pirms pāris mēnešiem projekta "Sieviete ar vīziju 2002: Nemierīgais laiks" ietvaros, Valkera Mākslas centrā, Minniapolē), kurā homonīmas fotogrāfiju sērijas samontētas sinhroni ar senajām bizantiešu liturģiskajām dziesmām.

Izstādē redzamajās šķietami sinhronajās melnbalto un krāsaino fotoattēlu sērijās, kā arī video skaidri izteiktajā diahronitātē, arhitektūras elementi pārvēršas abstraktās zīmēs, arhetipisku kodu fragmentos. Tie atklāj apcerošu mentālo dimensiju, kas pārsteidzoši dzirkstī no fotogrāfijām, iegūtām vietās, kur pulsē aktivitātes, apdullinoša trokšņa un indīgas ķīmiskās smaržas ritms. Liturģiskās dziesmas diženā melodija videofilmā "Vieta divdesmit pieci, Berlīne", kur milzīgu ceļamkrānu tuvplānus regulē un poetizē dziedātāja ieelpa, izgaismo mistērisku tomēr skaidru līdzību starp divām acīmredzami pretējām pasaulēm. Līdzība, kas sarūgtina un aizkustina, raisot jautājumus par mūsdienu tradicionālo priekšstatu izpratni kā piemēram skaistums, forma.

Izstāde, kurai publicēts arī katalogs, iekļauta Itālijas festivāla Rīgā oficiālajā programmā un apskatāma līdz 13. oktobrim.

pirmā lapa
 

 

Ziemeļeiropas kultūras dienas Vācijā

 

Vācijā notiek vērienīgs pasākums - Ziemeļeiropas kultūras dienas, kas līdz 18. oktobrim turpināsies vairākās Vācijas pilsētās. Festivālā piedalās pārstāvji no Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Polijas u.c. Paplašinoties Eiropas Savienībai, aizvien aktuālāka kļūst dažādu kultūru integrācija, savstarpēja mijiedarb?ba, vienlaikus ar nacionalās savdabibas saglabāšanu. Šis festivāls apliecina un izvērtē Ziemeļvalstu pieaugošo nozīmi Eiropas kultūrtelpā.

Ziemeļeiropas kultūras dienu ietvaros Erfurtē tika atklāta mākslas izstāde "The Banality of Exotic) ("Eksotikas banalitāte"), kurā piedalīsies Zviedrijas, Norvēģijas, Igaunijas un Latvijas mākslinieki. Latviju izstādē pārstāvēs mākslinieks Holgeru Elers (plašākai publikai pazīstams kā Rīgas 800 jubilejas pilsētas telpiskās zīmes autoru). Holgers Elers izstādē eksponēs kinētiskus, uz sensoriem darbināmus lielizmēra objektus. Katrs objekts - koši sarkana neilona konnuss - darbojas separāti no pārējiem, reaģējot uz skatītāja tuvošanos, un skatītājs un viņa reakcija uz notiekošo kļūst par mākslas darba sastāvdaļu. Atraktīvo objektu jēga ir neviennozīmīga - apliecinot dažādu kultūru mijiedarbību, par to moto autors izvēlējies 20.gadsimta vidusfranču itelektuāu ironisko postulātu: "Man ir erekcija, tātad es esmu!"

Ilze Martinsone,
Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs

pirmā lapa
 

 

Izstāžu forums " fotosavienojums. lv" piedāvā izstādes

 

1. Sv.Pētera baznīca 1. septembris 17:00
Leons Balodis "jūrā vizuļo sudrabs"

2. Liepāja. Vēstures un mākslas muzejs 12. septembris 18:00
Helena Nukša - Hofmane /ASV/ & Dace Marga /ASV/ "Tālās gaismas"

3. Viesītes kultūras pils 14. septembris 10:30
Jānis Vītiņš "Iezīmētas vietas. Latvija"

4. Bibliotēka - salons "Vecrīga" 23. septembris 16:00
Sanda Zeme "Versijas"

5. Preiļi. "Fotomaks" salons 24. septembris 10:00
Pēteris Korsaks "Zemes smarža"

6. I.Veihertes galerija 24. septembris 17: 00
Arno Antums -Jansons "izgaist sevī"

7. Rīgas motormuzejs 25. septembris
Agris Dzilna "Īstie spoguļi"

8. Liepāja. Galerija "Rožu laukums" 26. septembris 17: 00
Asako Narahaši /Japāna/ "Mistērijas dokumentalitāte"

9. Reiterna nams 27. septembris
Leonīds Tugaļevs "Veltījums Jomas ielai"

10. Mencendorfa nams 30. septembris 18:00
Roberts Auziņš, Gunārs Binde "Deformācija"

11. Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs 1. oktobris 16:00
Staņislavs Grahoļškis & Alnis Stakle "Paralēlās pasaules"

12. Jelgava. Latvijas Lauksaimniecības universitāte 1. oktobris 12:00
Aivis Šmulders "Lena gaisma"

13. Arhitektu nams 1. oktobris17: 00 -- 18:30
Juris Kalniņš "Brīnišķā Latvija"

14. Latvijas Fotogrāfijas muzejs 2. oktobris 16:00
Nīna Sederholm "water"

15. Latvijas Fotogrāfijas muzejs diskusiju arēna 1 2. oktobris 18:00
projekts "skaties 3 x "
Astrīda Meirāne , Rūta Titāne, Anda Krauze

16. Reiterna nams 3. oktobris 15:00
Aleksandras Ostašenkova "Cits krasts"

17. Dizaina nams 3. oktobris 16:30
<< Transformācijas 2002>>

18. Igaunijas vēstniecības galerija 3. oktobris 18: 00
Peeter Tooming "Peeter"

19. Mākslas akadēmija 4. oktobris 15:00
projekts "Akadēmiska fotogrāfija ?"


Konferences "fotogrāfija - vizuālās kultūras fenomens" galvenā tēma "SOCIĀLAIS EKSHIBICIONISMS AUSTRUMEIROPAS FOTOGRĀFIJĀ". Konference notiek Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas telpās 4. un 5. oktobrī plkst. 10: 30

Izstāde "SEX/sociālais ekshibicionisms" tiek atklāta Dzelzceļa muzejā 4.oktobrī, plkst. 19.00,

kuratore Ieva Kalniņa

Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

Borisa Vipera piemiņas lasījumu programma

 

Desmitie Borisa Vipera piemiņas lasījumi

LATVIJAS MĀKSLAS UN ARHITEKTŪRAS TEMATISKIE UN TIPOLOĢISKIE ASPEKTI

Rīgā, Žurnālistu namā (Mārstaļu ielā 2)

2002. gada 26. septembrī

Konferences programma

9.00Konferences atklāšana
9.30Eduards Kļaviņš Tipoloģisko pētījumu iespējas un robežas Latvijas mākslas vēsturē
10.00Elita Grosmane Tēmas un sižeti Latvijas viduslaiku mākslā
10.30 Rūta Kaminska 17.-18. gs. Latgales altāru ikonogrāfiskās programmas (atcelts referentes slimības dēļ)
11.00-11.30 Pārtraukums
11.30Daina Lāce Arhitektonisko dekoru un formu semantika Latvijas 19. gadsimta arhitektūrā
12.00Silvija Grosa Alegoriskā kompozīcija Rīgas 20. gadsimta sākuma pilsētvidē
12.30Agija Staka Putni Rīgas namu fasādēs
13.00Ilva Krišane 20. gs. 30. gadu veselības aprūpes arhitektūra Latvijā: Aleksandra Klinklāva fenomens
13.30-15.00 Pusdienu pārtraukums
15.00Stella Pelše Satura un formas attiecību traktējums latviešu mākslas teorijā 20. gadsimta pirmajā trešdaļā
15.30Kristiāna Ābele Mūzika 20. gadsimta glezniecībā: Jāņa Valtera gadījums
16.00Nataļja Sujunšalijeva Abstraktā glezniecība Latvijā: Daži tipoloģiskie aspekti
16.30Ruta Čaupova Daži tēmu un motīvu izvēles aspekti mūsdienu tēlniecībā

pirmā lapa
 

 

Nikolaja Rēriha gleznu izstāde "Himalaji"

 

Ārzemju mākslas muzejā no 26.septembra līdz 27.oktobrim var iepazīties ar pasaulslavenā mākslinieka un kultūras darbinieka Nikolaja Rēriha gleznām. Tie ir Himalaju skati, 62 darbi, kas gleznoti 1930. un 1940.gados. Izpildot Nikolaja Rēriha novēlējumu, viņa dēls Svjatoslavs Rērihs gleznu kolekciju un arhīvu atdeva dzimtenei - Krievijai. Šis mantojums tagad glabājas Starptautiskajā Rērihu centrā Maskavā, no kurienes gleznas nākušas izstādei Ārzemju mākslas muzejā.

Nikolaja Rēriha vārds saistīts arī ar Latviju. Te vairākās paaudzēs dzīvoja viņa senči, bet 1930.gados Rīgā tiek nodibināta Rēriha Muzeja draugu biedrība.

Māksliniecisko izglītību Nikolajs Rērihs iegūst Sanktpēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā paralēli studējot arī universitātes juridiskajā fakultātē. No 1898. līdz 1917.gadam viņš strādā un vada Ķeizariskās Mākslu veicināšanas biedrības skolu.

Rērihs ir vairāku kultūras institūtu organizētājs un dibinātājs: Čikāgā - mākslinieku apvienība Cor Ardens, Ņujorkā - Apvienoto Mākslu institūts un starptautiskais kultūras centrs Corona Mundi. Ņujorkā durvis ver Rēriha muzejs, kur tiek eksponētas viņa gleznas un austrumu mākslas priekšmeti, kas iegūti ekspedīcijas laikā. Indijā Rērihs izveido Himalaju pētījumu institūtu Urusvati, ko vada viņa vecākais dēls lingvists Jurijs Rērihs.

1929.gadā Rērihs izvirza Miera Pakta ideju, kas sabiedrībā rod lielu atbalsu. Pamatojoties uz Rēriha paktu, tiek izstrādāta Hāgas konvencija par kultūras vērtību aizsardzību militāra konflikta gadījumā. Miera paktu ratificē 1954. gadā.

Kultūras sakaru veicināšanai Nikolajs Rērihs ierosina Amerikas un Krievijas kultūras asociācijas izveidi 1940. gados.

1923.gadā Rērihu ģimene dodas uz Indiju, kur viņi pavada savas dzīves pēdējos 20 gadus. No 1925.-1928. gadam Nikolajs Rērihs kopā ar dzīvesbiedri Helēnu un vecāko dēlu valodnieku Juriju Rērihu (1902?1960) veic zinātnisku ekspedīciju, divas reizes šķērsojot Himalajus. Ceļojuma laikā iegūtas unikālas kolekcijas etnogrāfijas, mākslas, ģeoloģijas un botānikas jomās. No 1934.?1935. gadam viņš vada botānisko ekspedīciju uz Mandžūriju un Gobi.

Izstādē redzamie Nikolaja Rēriha kalnu skati tapuši ceļojuma laikā. Viņa izteiksme ir brīva un vienkārša. Nelielā formātā ietverta vareno Himalaju kalnu dvēsele. Rēriha gleznās kalnu grēdu ritmi un saules gaisma uz sniegotajām virsotnēm iemirdzas tīru un dzidru krāsu toņos.

Savā dzīvē Nikolajs Rērihs tiecās apliecināt kultūras mūžīgās vērtības. Viņa gleznās ietverta patiesa un dziļa daiļuma izjūta.

Izstādes kuratore Ingrīda Raudsepa

pirmā lapa
 

 

SEX - starptautiska mākslas izstāde Rīgā

 

No 4.oktobra līdz 2.novembrim Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā notiks starptautiska vizuālās mākslas izstāde "Sociālais Exhibicionisms". Tā kā izstādīto mākslas darbu dominējošais mēdijs būs fotogrāfija, izstādi ievadīs starptautiska konference, kas 4.-5.oktobrī notiks Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas telpās.

Izstādes autori kopumā viegli klasificējami kā Austrumeiropas mākslas bloka pārstāvji. Šāda - izstādes teritorijas iezīmēšana - ir apzināta fokusa sašaurināšana uz to teritoriju, ko lielā mērā raksturo orientēšanās uz Rietumu "pieprasījumu", lai kaut kādā veidā sniegtu tiem nepiedzīvotās emocionālās pieredzes atblāzmu. Taču tuvojoties izstādes tēmai - ekshibicionismam, kas noteikti visupirms ir individuāla un tikai pēc tam kolektīva rakstura kvalitāte, par vērtīgāko jāatzīst, tās interpretācijā atklājošās lielā daudzveidība. Tāpēc vēl pirms izstādes jādefinē, ka tās mērķis nav moralizēt, bet gan atklāt to reālo - tikai mākslai raksturīgo - atļaušanās amplitūdu!

Tā nu vienā izstādes telpā būs skatāms gan pašapzinīgs Viļņas bezpajumtnieks, gan lokālais "dzīves izredzētais". Šāda vērojoša sociālo slāņu ekshibicionešana izstādē nepārprotami mīsies arī ar "aizliegto" tēmu izmantojumu mākslā.

"Fotogrāfija - vizuālās kultūras fenomens" ir 6. konference, ko organizē Latvijas Fotogrāfijas vēstures muzejs, pieaicinot vietējos (Artis Svece, Kaspars Vanags, Uldis Tīrons, Pauls Bankovskis, Ieva Kolmane, Māra Rubene) un ārzemju (Mihails Rikļins, Tatjana Salzirne, Lucia Beņička) ekspertus. Šī būs pirmā konference, kas veltīta sižetiski specifiskai fotogrāfijas ievirzei.

Ir kāds fotogrāfijas lauks, kas aptver attēlu kopumu, kas eksponē sociālās pretrunas un saasinājumus. Šajos attēlos bieži tiek portretēti sabiedrības izstumtie, atkritēji, savādie, jebkura veida cietušie. Lielai daļai no publiskai apskatei piedāvātajiem attēliem netiek iegūts personas akcepts. Paradoksālā kārtā šāda loma tiek iedalīta pat tiem veiksminiekiem, kurus mediji pasniedz kā zvaigznes.

Taču nebūtu pareizi ignorēt tos humānos un patiesos sociālās fotogrāfijas mēģinājumus problematizēt sociālās pretrunas, tādējādi it kā piešķirot prioritāti tai fotogrāfijas daļai, kas ignorē jel kādu sociāli aktīvu problēmu atspoguļošanu. Fotogrāfu, mākslinieku vidē pastāv arī centieni atsegt, uzrādīt pašu problēmu. Sociālais ekshibicionisms šķiet ļoti komplicēta un aktuāla parādība Austrumeiropas fotogrāfijā un fotogrāfijā vispār.

Mēs vēlamies šo starptautisko foto izstādi un konferenci izveidot par notikumu, kas parādītu šāda tipa fotoattēlu atkodējamības daudzpusību un analizēt tos sociālās saskarsmes mehānismus, kas nodrošina sabiedrības interesi un tendenci fiksēt, eksponēt un vērot sociālo problēmu loku.

Izstādes kuratore Ieva Kalniņa

pirmā lapa
 

 

Ilzes Avotiņas saldi krāsainā dzimšanas diena

 

LMS galerijā 25. oktobrī atklāja gleznotājas Ilze Avotiņas izstādi "Gleznas "Saldās smaržas" dzimšanas diena". Spilgti priecīgās krāsas šoreiz mudina iegrimt nostaļģiskās atmiņās, jo pagājuši jau desmit gadi, kopš māksliniece strādā ar luminiscējošām krāsām. Glezna "Saldā smarža" bija pirmais darbs, kurā izmantotas košās krāsās.

Izstādē apskatāmi pēdējo desmit gadu darbi, kas savdabīgi rāda mākslinieces radošo ceļu.

Ilze Avotiņa beigusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, tad Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Izstādēs piedalās no 1977. gada. Ilze Avotiņa ieguvusi godalgas un prēmijas Viļņas glezniecības triennālē, Vizuālās mākslas konkursā Rīga mūsdienu mākslā, Nacionālās aviosabiedrības airBaltic un LMS organizētā konkursā Māksla lidot u.c. Mākslinieces darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības mākslas darbu kolekcijā, Latvijas republikas vēstniecībā Lietuvas republikā, Tretjakova galerijas kolekcijā Maskavā.

pirmā lapa
 

 

Tradicionālie Vipera lasījumi mākslas zinātnē

 

2002. gada 26. septembrī plkst. 9.00 Rīgā, Reiterna namā notiks ikgadējā mākslas zinātnieku konference - 10. Borisa Vipera piemiņas lasījumi Latvijas mākslas un arhitektūras tematiskie un tipoloģiskie aspekti. Konferenci ar KKF atbalstu organizē Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts (bijusī Literatūras, folkloras un mākslas institūta Mākslas vēstures daļa). Pasākuma mērķis - sniegt profesionāli informatīvu un izglītojošu ieskatu dažādos mākslas zinātnes segmentos (arhitektūras, tēlniecības, glezniecības, mākslas teorijas izpētē), izvēloties tēmu, motīvu un tipoloģijas problēmu loku. Lokālo parādību detalizēta izvērtējuma rezultātā varētu tapt virkne "mazo stāstu" vai "mazo vēstījumu" (Ž.F.Liotāra terminoloģijā), kuru jaunatklājuma nozīmības un izziņas vērtības pieaugums ir saistāms arī ar mākslas vēstures universālo "lielo sižetu" autoritātes norietu. Konferences referenti: Eduards Kļaviņš (Tipoloģisko pētījumu iespējas un robežas Latvijas mākslas vēsturē), Elita Grosmane (Tēmas un sižeti Latvijas viduslaiku mākslā), Rūta Kaminska (17.-18. gs. Latgales altāru ikonogrāfiskās programmas), Daina Lāce (Arhitektonisko dekoru un formu semantika Latvijas 19. gadsimta arhitektūrā), Kristiāna Ābele (Mūzika 20. gadsimta glezniecībā: Jāņa Valtera gadījums), Silvija Grosa (Alegoriskā kompozīcija Rīgas 20. gadsimta sākuma pilsētvidē), Agija Staka (Putni Rīgas namu fasādēs), Ilva Krišane (1930. gadu veselības aprūpes arhitektūra Latvijā. Aleksandra Klinklāva fenomens), Stella Pelše (Satura un formas attiecību traktējums latviešu mākslas teorijā 20. gadsimta pirmajā trešdaļā), Nataļja Sujunšalijeva (Abstraktā glezniecība Latvijā: daži tipoloģiskie aspekti), Ruta Čaupova (Daži tēmu un motīvu izvēles aspekti mūsdienu tēlniecībā).

Stella Pelše, projekta vadītāja

pirmā lapa
 

 

Izstāde "Re cikls" galerijā "Čiris"

 

Galerijā "Čiris" no 16. līdz 22.septembrim apskatāma mākslas izstāde "Re cikls", kas veidota Latvijas Zaļā punkta nedēļas pasākumu ietvaros.

Eksponētie darbi radīti speciāli izstādei - katrs mākslinieks atklājis iespējas, kā radoši izmantot izlietotu iepakojumu, atkritumu traktējot kā izejmateriālu, sākumu mākslas darbam.

Izmantojot izlietoto iepakojumu, izstādes dalībnieki radījuši instalācijas un objektus. Izstādē apskatāmi arī foto, video un glezniecības darbi, kas risināti, apcerot izlietotā iepakojuma pārstrādes nepieciešamības problemātiku. 20.septembrī galerijā paredzēta arī r/a "pureculture" (E.Rode un L.Šulca) performance.

Praktiski izlietotais iepakojums tiek pārstrādāts jauna vai cita produkta, materiāla izveidei. No stikla tiek izliets jauns stikls, no papīra veidots jauns papīrs, no plastmasas pudelēm izgatavots ķieģelis, ķemme vai jauna plastmasas pudele utt.

Materiālu pārstrādei dabā un materiālu pārstrādei pilsētā kopīga ir nepieciešamība atgriezties sākumpunktā, atjaunoties. Reciklēties. Mūsdienu civilizācijas saglabāšanās iespējas meklējumos izlietotā iepakojuma pārstrāde pilsētā kļūst par dabas procesu sintētisku modelējumu.

Izstādē piedalās: Arnis Balčus, Mārtiņš Blanks, Kristaps Epners, Kristīne Kursiša, Ansis Liepa, Maija Līduma, Miks Mitrēvics, Santa Oborenko, Krišs Salmanis, Laura Šulca un Emils Rode, Rasa Šulca, Andris Vītoliņš un Otto Zitmanis.

Izstādes kuratore: A. Boluža.

Izstādes laikā līdz 19.septembrim skatītājs var nobalsot par, viņaprāt, izstādes labāko darbu. Labākā darba autors saņems Latvijas Zaļā Punkta prēmiju.

pirmā lapa
 

 

 

Ķīnas porcelāns no Dzindedžen

 

Ārzemju mākslas muzejā no 13.septembrī līdz 6.oktobrim būs apskatāma Ķīnas porcelāna izstāde. Porcelānu, kā zināms, izgudroja Ķīnā, valstī, kas vienmēr dēvēta par porcelāna karalisti, bet pilsēta Dzindedžen skaitās šīs karalistes galvaspilsēta. Porcelāna izstrādājumu izgatavošanai Dzindedžen ir vairāk kā 1700 gadu ilga vēsture. Soli pa solim Dzindedžen meistari pilnveidoja Ķīnas porcelāna izstrādājumu tehnoloģiju. Cin dinastijas laikā porcelāna kvalitāte sasniedza augstāko virsotni savā vēsturē. "Zils kā gaiss, spīdīgs kā spogulis, plāns kā papīrs un skanošs kā cins" - šādu raksturojumu literatūrā ieguvis Dzindedžen porcelāns.

Dzindedžen - keramikas senā galvaspilsēta, tika atjaunota Jaunās Ķīnas valsts laikā. Pašlaik šeit atrodas zinātniski pētnieciskais keramikas institūts, keramikas muzejs, kā arī 15 porcelāna fabrikas, 2 rūpnīcas, ķīmiskā porcelāna rūpnīca, 2 materiālu fabrikas un daudz amatnieku ražotņu. Vadošais porcelāna rūpniecības centrs, Dzindedžen, tika iekļauts valsts vēsturiski aizsargājamo pilsētu sarakstā. Pilsētā atrodas 133 senās celtnes.

Izstādē Rīgā var aplūkot sešu mākslinieku darbus no Dzindedžen, tai skaitā slavenā mākslinieka Huan Maijzju darbus.

Huan Maijzju dzimis 1938. gadā, Czjansi provinces Dzindedžen pilsētā, aristokrātisku mākslinieku keramiķu ģimenē. 1960.gadā viņš iestājās Dzindedžen keramikas institūtā. 1989.gadā kļūst par vecāko meistaru, bet 1992.gadā viņam tiek piešķirts mākslas un amata meistara nosaukums. Viņš ir profesors tradicionālajā Ķīnas glezniecībā Dzindedžen universitātes mākslas fakultātē, Ķīnas mākslas un amatniecības asociācijas vecākais loceklis, Ķīnas mākslinieku asociācijas biedrs un Dzindedžen mākslinieku asociācijas viceprezidents.

Vislielāko popularitāti guvuši viņa darbi, kas izgatavoti no zilibaltā porcelāna. Viņa stils - mūsdienu porcelāna apgleznošana. Šī mākslinieka darbi ir neparasti, maģiski un skaisti savā sastingušajā kustībā, kas apvieno porcelāna stingrību, maigumu un trauslumu.

Tautā saka, ka ceļojums uz porcelāna galvaspilsētu nav bijis velts, ja izdevies iegūt kādu Huan Maijzju darbu. Izstādē apskatāmie porcelāna izstrādājumi gatavoti, balstoties uz tradicionālajām metodēm, kuru izmantošana porcelāna rūpniecībā ir populāras un joprojām tiek izmantota mūsdienās, un mūsdienu tehnoloģiskām iespējām.

Izstādi organizē Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība, lai uzturētu un aktivizētu kultūras sakarus starp Latviju un Ķīnu, vēloties turpināt un stiprināt noturīgu divu nāciju draudzību.

Gunta Ludriksone

pirmā lapa
 

 

N. Laminskas izstāde Rīgas Porcelāna muzejā

 

Rīgas Porcelāna muzejā 19.septembrī, Kalēju ielā 9/11, Konventa sētā, plkst. 16 notiks mākslinieces Natālijas Laminskas personālizstādes atklāšana.

Izstādē būs apskatāmi Natālijas Laminskas porcelāna darbi - vāzes, trauku komplekti, sīkplastika, dažāda izmēra dekoratīvi šķīvji, kā arī akvareļa tehnikā gleznotas ainavas. Eksponētie darbi tapuši pēdējo piecu gadu laikā.

Natālija Laminska perfekti pārzin gan porcelāna formveides, gan apgleznošanas, gan glazūru pielietošanas tehnoloģijas - tas piešķir mākslinieces oriģinālajām idejām brīvu, vieglu, profesionālu izpausmi materiālā, garantējot radošajiem meklējumiem augstu tehnisko kvalitāti, kas ir nozīmīgs kritērijs, vērtējot porcelāna mākslas darbus. Natālijas Laminskas porcelāna darbiem raksturīga vienkāršiem ģeometriskiem apjomiem tuva forma, ko nereti papildina plastiski dekoratīvi veidojumi, apgleznojumi veidoti gan virsglazūras, gan zemglazūras tehnikās, no kurām bieži tiek izmantots tumši zilais, dekoratīvais kobalts.

Natālija Laminska mācījusies J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, beigusi LMA Grafikas nodaļu, strādājusi a/s "Rīgas porcelāns" par porcelāna izstrādājumu dekorēšanas un dizaina mākslinieci, izstādēs piedalās kopš 1985. gada, ir Latvijas dizaineru savienības biedre.

pirmā lapa
 

 

 

Olga Šilova "Bučotāji"

Skūpsta distance Rīgas galerijā

 

Rīgas galerijā no 3. septembra varat aplūkot Olgas Šilovas personālizstādi "Skūpsta distance" un pat papildināt objektu "Bučotāji". Objekts, kas ir centrālais un lielākais izstādes darbs, izceļas ar Olgai Šilovai raksturīgām mākslinieciskām kvalitātēm - skaidru, monumentālu formu, plastisku apjomu, plūstošām līnijām. Oktobrī objektu varēs aplūkot Bastejkalnā, Rīgā, novembrī Ventspilī, bet 2003. gada pavasarī tas tiks eksponēts Izstādē "Pilsoņi un pilsēta", Sanktpēterburgā. Objektam atrodoties Latvijā, katram no mums ir iespēja piedalīties tā vizuālajā papildināšanā, uz virsmas rakstot savas emocionālās replikas. Tā ir kā savdabīga piedalīšanās aptaujā par tēmām "skūpsts", "māksla", "distance" un daudzām citām. Izteiksmīgākie vēstījumi un grafiskie elementi ar gravēšanas metodi tiks iemūžināti skulptūras metāla virsmā. Mākslinieces dzīvesbiedrs, tēlnieks Ģļebs Panteļejevs, bija gatavs Olgas Šilovas talanta cienītaju emocijas iemūžināt jau atklāšanas dienā, uz pasākumu ierodoties metinātāja kombinezonā un maskā.

Izstādē varat iepazīties arī ar citiem tēlnieces jaunākajiem darbiem.

pirmā lapa
 

 

Latvijas mākslinieki Dānijā

 

Masnedo fortā, Vordingborgā atklāta izstāde, kurā 25 mākslinieku starpā no Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Zviedrijas un Dānijas, piedalās arī trīs Latvijas pārstāvji - Izolde Cēsniece, Andris Vītoliņš un Kristaps Ģelzis.

Izstāde saucas "TRANS VISIT", uzsverot mākslinieku pastāvīgo pārvietošanos, to, ka darbi eksistē tikai izstādes brīdī un to, ka gan darbi, gan publika ir saistīti ar konkrēto laiku un vietu.

Forts kā militāra iestāde, darbiem, kuri veidoti tieši šai vietai, piešķir īpašu, "Masnedo" kontekstu.

Atkarībā no skatu punkta, uztvere var būt dažāda. Piemēram, amerikāņu filosofs Arturs C. Danto pretstata indivīda mūsdienu uztveri vienotas identitātes koncepcijai. Arī skatītāji darbus uztver dažādi, atkarībā no pieredzes, interesēm un uzskatiem.

Izstādē piedalīties uzaicināti mākslinieki, kurus vieno ģeogrāfiskā atrašanās vieta, bet atšķir idejas realizācijas līdzekļi - instalācija, glezna, skulptūra, foto, video, skaņas un interaktīvā darbība.

pirmā lapa
 

 

 

Gunāra Birkerta skice LNB projektam

Atklāta Venēcijas arhitektūras biennāle

 

No 5. septembra līdz 8. septembrim, Castello Gardens notiek Venēcijas biennāles 8. Starptautiskās Arhitektūras izstādes atklāšanas pasākumi. Preses konfernces, valstu paviljonu atklāšanas ceremonijas, simpoziji un kokteiļu vakari ievadīs nozīmīgo arhitektūras dzīves notikumu un dos iespēju iepazīties ar arhitektūras pasaules prominencēm vaigu vaigā.

Biennāles izstādes notiek Castello Gardens, kas atrodas Venēcijas austrumos, bijušajā strādnieku rajonā. Sākotnēji Pallazzo dell'Esposzione - Izstāžu pils, tagad Itālijas Paviljons, celta 1895. gadā, vairākas reizes paplašināta un pārbūvēta. Tagad Castello Gardens apkārtnē atrodas 26 paviljoni, kas celti dažādos laikos un kurus projektējuši dažādu valstu arhitekti. Tā ir savdabīga XX gadsimta arhitektūras antoloģija, jo šeit strādājuši tādi slaveni arhitekti kā Karlo Skarpa ( Carlo Scarpa), kura darbības laikā celts Biļešu birojs un Venēcijas paviljons, Alvars Alto (Alvar Aalto), kurš projektējis Somijas paviljonu 1956. gadā, Josefs Hofmans ( Joseff Hoffmann), Austrijas Secession vadošais arhitekts, holandietis Gerits Tomass Rītvelds (Gerrit Thomas Rietveld), arhitektu grupa BBPR Group (arhitekti Banfi, Barbiano di Belgiojoso, Peressutti, Rogers), kura Kanādas paviljonu 1958. gadā izveidoja par izstāžu arhitektūras šedevru, Džeims Stirlings, kurš 1991. gadā projektējis vienu no jaunakajām būvēm - Grāmatveikalu paviljonu.

Latviju biennālē pārstāv latviešu izcelsmes arhitekts Gunārs Birkerts ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu. Izstādes projektu "Gaismas pils" izstādei sagatavoja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kurators Arvils Ašeradens, izpildkuratore Helēna Demakova un , spriežot pēc ziņām izstādes katalogā, vairāk kā trīsdesmit cilvēku liela darba grupa. Latvijas projects apskatāms Itālijas paviljonā.

Projekta ietvaros izdots katalogs un grāmata, kuros apkopoti raksti un Gunāra Birkerta projekta skices un darba materiāli.

8. Starptautiskās Arhitektūras izstāde Venēcijā atvērta līdz 3. novembrim.

pirmā lapa
 

 

"Latviešu avangards" Brēmenē

 

Septembrī Brēmenē notiks divas latviešu mākslas izstādes, kuras organizē Rīgas galerija.

Izstādē "Nekā personīga" piedalās mākslinieki Aigars Bikše, Ilmārs Blumbergs, Andris Breže, Kristaps Ģelzis, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, sandra Krastiņa, Sarmīte Māliņa, Jānis Mitrēvics, Katrīna Neiburga, Ojārs Pētersons, Juris Putrāms, Oļegs Tilbergs. Prof. H.J. Manske, Brēmenes pilsētas galerijas direktors, atceroties latviešu mākslinieku aktivitātes 80- os gados, izstādi nosaucis "Latviešu avangards. Vakar. Šodien. Rīt."

Otra izstāde "Kunst aus Riga", notiks KITO Bremen-Vegesack galerijā un ekspozīciju veidos Džemmas Skulmes, Roberta Muža, Gunāra Hehta darbi.

Abām izstādēm sagatavoti un izdoti katalogi vācu valodā.

Izstādes notiek partnerpilsētu Rīgas un Brēmenes kultūras apmaiņas programmas līguma ietvaros, bet Rīgas galerija ar tām ievada savas 10 gadu jubilejas svinības.

pirmā lapa
 

 

 

Eva Marija Šēna "Fotogramma"

Vācu mākslinieces E. M. Šēnas darbi I.Veihertes galerijā

 

Ivonnas Veihertes galerijā izstādi atklāja māksliniece Eva Marija Šēna (Eva Maria Schōn), dzimusi Drēzdenē 1948.gadā. Studējusi fotogrāfiju, grafiku un dizainu, mācījusies Mākslas Akadēmijā Berlīnē. Vācijā māksliniece ir pazīstama. Interesanti, ka māksliniece uz papīra strādā ar roku, nevis, kā tradicionāli rīkojas mākslinieki - ar kādu palīginstrumentu, piemēram, otu. Kompozīcijas E. M. Šēna veido ar tušu - melnu vai krāsainu. Tās ir abstraktas, lai gan saskatīt var arī dažādus tēlus. Sarunā māksliniece atzina, ka nozīmīga ir doma, papīrs un tas, kā domu var izteikt kustībā ar roku. Protams,viņa strādā arī fotogrāfijā, grafikā. E.M.Šēna tiecas pēc vienkāršības mākslā un dzīvē. Arī viņa pati ir nesamākslota un atsaucīga. Jauka sieviete. Pajautāju ,vai māksliniece nav iespaidojusies no japāņu tušas zīmējumiem. Atbildēja, ka nē, toties japāņiem patīkot viņas darbi.

Gunta Ludriksone

pirmā lapa
 

 

Portugāļu mākslinieka F. Laranjo izstāde Bastejā

 

Izstādē "Recent works" varēsiet iepazīties ar portugāļu mākslinieka Francisko Laranjo zīmējumem un gleznām. Darbos sastopama plaša tehniku un izteiksmju līdzekļu dažādība. Pirmais, ko pamana mākslas baudītāji un kritiķi ir mākslas darbu izmērs - tie ir trīs metri gari un pusmetru augsti darbi. Francisko Laranjo (dz. 1955.g. Portugālē, Lamego pilsētā) dzīvo un strādā Portugālē, Porto pilsētā.

Mākslinieks piedalījies grupu izstādēs Portugālē, Spānijā, Anglijā, Vācijā, Šveicē, Brazīlijā, Čīlē, Ķīnā, Japānā un Korejā.

Personālizstādes - Portugālē, Nīderlandē, Brazīlijā, Kanādā, Anglijā, Beļģijā un tagad arī Rīgā.

Izstāde atvērta līdz 29. septembrim.

pirmā lapa
 

 

UFA plakātu izstāde: kino pirmizrādes 1918 - 1943

 

Plakātu izstāde "UFA plakāti: kino pirmizrādes 1918 - 1943" ir Austrijas Nacionālās bibliotēkas, fonda Deutsche Kinemathek un Gētes institūta kopīgi izstrādāts projekts. Vairāk nekā 50 plakāti dokumentē 25 gadus kino plakātu mākslā, kino un laikmeta vēsturē. Izstāde apskatāma Kinogalerijā līdz 15. oktobrim.

pirmā lapa
 

 

Ilmāra Blumberga personālizstāde Parīzē

 

Luksembrurgas pils Oranžērijā Parīzē no 19. augusta līdz 8. septembrim notiek Ilmāra Blumberga personālizstāde.

Izstādi organizē Latvijas vēstniecība Francijā un vēstniece Sandra Kalniete sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu un Latvijas Laikmetīgās mākslas centru. Izstādes ekspozīcijā iekļauta videoprojekcija - operu "Aīda" un "Burvju flauta" fragmenti , operas "Burvju flauta" scenogrāfijas tēli, kā arī grafikas un glezniecības darbi, kas māksliniekam tapuši gatavojot operas iestudējumus.

pirmā lapa
 

 

Radošā darbnīca "Cilvēka esības telpa"

 

"ACD -Fotoforma", ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu pieredzi ir izstrādājusi radošo darbnīcu modeli, kuru iespējams apvienot ar studiju braucieniem uz dažādiem pasaules fotopasākumiem ( festivāliem, izstādēm , vasaras skolām) un, protams, apmeklējot Latviju.

Šī ir viena no programmas "Foto Studiju Poligons" aktivitātēm, kura tiks īstenota kā beztermiņa projekts.

Galvenā uzmanība un studiju ievirze tiek pievērsta radošam izziņas procesam, kura lauka apzīmējums "Cilvēka esības telpa". Atkarībā no dalībnieku aktivitātes, attēlu mākslinieciskajām kvalitātēm paredzēts organizēt izstādes.

Līdzdalībai programmā nav vecuma ierobežojuma. Atsevišķi semināri un radošās darbnīcas tiek plānotas Austrumeiropas vizuālo mākslu studentu grupām.

Katras atsevišķās aktivitātes laikā tiks izziņoti nosacīti mācību uzdevumi vai ne visai komplicēti tēmu uzstādījumi.

Piemēram "Dabas forma. Interpretācija&Konfrontācija"
"Cilvēks. Vīde"
"Pilsēta. Laika arheoloģija"
"Gaismas kriptogrammas"
"Monohromā dinamika"

kuri šogad paredzēti radošajai darbnīcai Slovākijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā.

Nozīmīgākais brauciena - radošās darbnīcas mērķis ir apmeklēt Bratislavas fotofestivālu "Mesiac Fotografie".

Laiks 29.oktobris - 5. novembris 2002.g.

Ja vēlaties pieteikties braucienam, zvaniet Almai Mihalovskai mob. 9157332

Konsultācijas par studiju programmu:
Vilnis Auziņš
acd@parks
fax. 7222713
tel. 7222713, 7221922

pirmā lapa
 

 

Gētes institūts iepazīstina ar visvairāk lasītajām grāmatām

 

No 2.septembra Rīgā būs apskatāmas divas Gētes institūta sarūpētas izstādes.

Gētes institūtā būs skatāma izstāde "Daudzas kultūras - viena valoda", kas iepazīstinās ar dažādas izcelsmes vācu valodā rakstošiem autoriem, kuriem Roberta Boša Fonds piešķīris Adalberta-von-Chamisso prēmiju par literāro darbu un to nozīmi vācu valodā runājošajās zemēs. Daudzi no šiem autoriem kā patvēruma meklētāji savulaik ieradušies Vācijā no dažādām pasaules valstīm, dažādam kultūrām. Viņi runā dažādās pasaules valstu valodās, bet viņus vieno viena valoda, kas ir svarīgs nosacījums savstarpējai sapratnei.

Adalberta-von-Chamisso prēmijas aizsākumi meklējami 1985. gadā, kad prēmija tika iedibināta kā mē?inājums pievērst sabiedrības uzmanību tik plašam jēdzienam kā migrantu literatūra, kas bagātina vācu literatūru, veicina tās attīstību un atbalsta tās izplatīšanos.

Šī prēmija ir nosaukta franču izcelsmes un franču valodā runājošā rakstnieka un dabas pētnieka, Adalberta von Chamisso (1781-1838) vārdā, kura ģimene 1792. gada revolūcijas rezultāta bija spiesta pamest dzimteni un doties trimdā uz Berlīni, kur von Chamisso sāka rakstīt vācu valodā un studēt dabas zinātnes. Vispazīstamākais viņa darbs ir "Pētera Šlemihla brīnumainais stāsts" (Peter Schlemihls wundersame Geschichte), kas stāsta par identitātes pazaudēšanu kā vienu no sāpīgākajām emigranta pieredzēm, ko viņš kā francūzis pats personīgi piedzīvojis.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenās ēkas skatlogos, Elizabetes ielas pusē, būs iespējams iepazīties ar izstādi "100 autori - 100 grāmatas".

Grāmatu autori ir dažādas izcelsmes (Vācija, Austrija, Šveice, Rumānija, Krievija un Turcija) vācu rakstnieki, kuru garadarbi pieder pie, visvairāk pārdotajām, lasītajām un apspriestajām vācu valodā sarakstītajām grāmatām. Grāmatas sarakstītas tradicionālajās un jaunajās literatūras formās (popliteratūra, "slam-poetry", literāri eksperimenti internetā).

Izstādīto gramatu autori pēdējos 4 gados (1998 - 2001) ir saņēmuši dažādas vācu literatūras balvas.

Izstādes grāmatu otro eksemplāru bezmaksas var iznomāt ikviena Latvijas bibliotēka un skola.

pirmā lapa
 

 

 

Agris Dzilna "Patvērums"

Fotogrāfijas un datorgrafikas sintēze Fotogrāfijas muzejā

 

Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 4. līdz 21. septembrim Agra Dzilnas izstāde "Īstie spoguļi"

Latnet datortīkla dizaineris Agris Dzilna ir viens no pirmajiem, kuri Latvijā datorgrafikas pragmātiskā dizaina iespējas ir paplašinājuši līdz pašvērtībai.

Ar virtuālās realitātes tēlu rotaļām līdz ar datora ienākšanu mūsu sadzīvē aizraujas daudzi profesionāli vai aptuveni izglītoti mākslinieki. Tehnoloģija ir piešķīrusi pašpārliecinātu vieglumu tādu kompozīciju radīšanai, kuru motivācija vienkārši nepaspēj rasties.

Šajā iluzorajā nepārtrauktās veiksmes straumē stabilitātes meklēšana var šķist pat nedaudz arhaiska. Agris cenšas sameklēt tradicionālas tēlu sistēmas sakabi ar jaunu, dinamisku mākslas instrumentu lietošanu. Šķiet, ka šajā izstādē šie centieni pamanāmi spilgtāk ne kā dažās iepriekšējās. Pēdējo pāris gadu laikā autors digitālo kompozīciju radīšanai bija guvis impulsus eksotisku zemju apmeklējumu laikā.

Fotogrāfijas muzeja ieinteresētība tieši šī autora darbu izstādīšanā viegli atšifrējama, jo Agris lieto fotogrāfiskas izcelsmes attēlu kā digitālo kompozīciju pamatu. Viņš joprojām cenšas "atspoguļošanas" procesā nepazaudēt fotogrāfiskuma kvalitāti. Viņa paša pieteiktā pretenzija ienirt robežupē starp tradicionālo un jauno ir arī muzeja izziņas un apjausmas vēlmju lauks.

Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

Turpinās cikla "Vilhelma Purvīša skola" izstādes LMM galerijā

 

LMM galerijā 3. septembrī atklās izstādi, kurā ar saviem darbiem piedalās Andrejs Šulcs, kurš šogad maijā atzīmēja 92.dzimšanas dienu un Marga Lielkraste-Leitlande, kura jau martā nosvinēja savu 91. dzimšanas dienu. Viņiem līdzās izstādīti vēl viena V.Purvīša audzēkņa - Valda Kalnrozes darbi. Novēlēsim abiem pirmajiem veselību, možu garu, un spēkus pārsniegt iespaidīgo simtgades robežu.

Marga Leitlande ( 1911) Mākslas akadēmiju beidz 1942.gadā ar diplomdarbu "Rīgas ainava". Sākotnēji viņa glezno Purvīša skolas tipiskā manierē (sk. N.Breikšs, M.Briede, K.Danne) četrdesmitajos gados izveidojot savu - krāsainu pasaules redzējumu. Piecdesmitajos gados notiek pievēršanās franču impresionistu manierei. Darbos ienāk violetie, sarkanie un oranžie toņi, padarot paleti vēl krāsaināku. Diemžēl māksliniece pēdējos gados vairs neglezno.

Andrejs Šulcs LMA beidz 1938.gadā ar diplomdarbu "Rīga". Izmēģina dažādas gleznošanas manieres, iet kopā studijās kopā ar Aleksandru Zviedri, Eduardu Kalniņu. Izstādēs redzamie darbi neatgādina nevienu. Šulcs visur ir pats. Viņš kopā ar Kārli Danni sarīko vairākas mākslas izstādes Ventspilī trīsdesmito gadu pirmajā pusē. Garajā mūžā nācās rūpēties gan par Ventspils muzeja atjaunošanu, gan Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja iekārtošanu un eksponātu savākšanu. Mākslas akadēmijā Šulcs kopā ar Jēkabu Spriņģi un A.Treibergu ierosina nodibināt studentu biedrību "Zaļā zeme". Piedalās Kultūras fonda rīkotajās izstādēs. Mākslinieks ir apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeni. Savā daiļradē bez ainavu gleznojumiem un klusām dabām atrod vietu arī Latvijas brīvvalsts atjaunošanas motīviem, kā arī savu laikabiedru (V.Purvītis, A.Egle) un vēsturisko kultūras darbinieku (Kr.Barons) portretiem. Neskatoties uz saviem gadiem, mākslinieks joprojām cīnās par profesora Vilhelma Purvīša muzeja radīšanu Latvijā.

pirmā lapa
 

 

 

Vatanabe Jošio

Unikālais Japānas skaistums fotogrāfijās

 

No 28. augusta LMS galerijā apskatāmi trīs izcilu Japānas fotogrāfijas klasiķu darbi. Meistari Vatanabe Jošio, Domons Kens, Išimoto Jasuhiro izstādē pārstāvēti ar 50 melnbaltām fotogrāfijām.

Vatanabe Jošio (1907.) 1928.gadā beidzis Tokijas Fotogrāfijas skolu, pēc kara aktīvi pievērsies Japānas tradicionālās arhitektūras fotografēšanai.

Vatanabe Jošio ir pirmais fotogrāfs, kas 1990. gadā iegūst Japānas valdības Nacionālā atzinības goda nosaukumu par radošajiem sasniegumiem foto mākslā. Izstādē apskatāms cikls "Ise templis". Ise templis ir viena no izcilākajām senās Japānas arhitektūras pērlēm, kas celts 7.gs. beigās. Vatanaba Jošio ir pirmais fotogrāfs, kuram tika atļauts to iemūžināt fotogrāfijās.

Domona Kena (1909.) nozīmīgākās pēckara laikā radītās fotosērijas ir "Hiroshima" (1958) un "Bērni no Chikuho" (1960), bet pasaules atzinību meistars ieguva ar sēriju "Svētceļojumi pa senajiem tempļiem" (1963 - 1975), kuras daļa apskatāma arī Rīgā.

Meistars ir tā sauktās "reālās fotogrāfijas" aktīvs piekritējs, pēc viņa definīcijas "absolūts momentuzņēmums ir absolūti bez jebkāda dramatisma". Šī frāze spilgti raksturo mākslinieku un viņa radošo veikumu, kas 20. gadsimta 50. gados radīja apvērsumu Japānas fotogrāfijas attīstībā.

Išimoto Jasuhiro (Sanfrancisko 1921.) 1948. gadā iestājās Čikāgas Dizaina institūtā. 1953. gadā Išimoto ieradās Japānā, kur sāka fotografēt Imperatora vasaras rezidenci (Katsura Imperial Villa). 1960. gadā šīs fotogrāfjas publicēja grāmatā "Katsura" ar Valtera Gropiusa un Kenzo Tanges tekstiem.

1966. gadā Išimoto kļūst par profesoru Tokijas Mākslas un dizaina universitātē. 1969. gadā viņš iegūst Japānas pilsonību. 1996. gadā Išimoto iegūst Japānas valdības Nacionālā atzinības goda nosaukumu par radošajiem sasniegumiem foto mākslā.

Imperatora vasaras rezidence būvēta 17. gadsimtā Katsuras upes krastā Tokijas rietumu daļā. Vasaras rezidenci iekļauj ūdenskrātuves un dārzi. Tējas ceremonijas nami šajā arhitektūras ansamblī tiek uzskatīti par japāņu senās klasiskās arhitektūras šedevriem.

Išimoto darbi noliedz emocijas un sentimentu, tie ir kompozicionāli nevainojami būvēti - tā ir tīra arhitektūras fotogrāfijas esence: galvenais meistaram ir lietu formālā būtība un attiecības starp "lietu" un "lietu".

pirmā lapa
 

 

Fotoprojekts "Pilsēta. Stāsti par Rīgu"

 

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs gatavo ikgadēju starptautisku mākslas projektu. Šogad tas būs fotoprojekts "Pilsēta. Stāsti par Rīgu", kas no 20. augusta līdz 14. septembrim apskatāms Valsts Mākslas muzejā. Idejas autore, LLMC vadītāja Solvita Krese apmeklējot pēdējā laika lielās mākslas izstādes Eiropā, nonākusi pie secinājuma, ka "globalizācija un izstāžu konjunktūra rada monstrozus hibrīdus, kas var atrasties jebkurā vietā". Tāpēc mākslinieki aicināti radīt subjektīvus, konkrētai videi piesaistītus, vizuālos stāstus, izmantojot savus personiskos izteiksmes līdzekļus.

Vienpadsmit mākslinieki, septiņi no Latvijas, pieci no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas un Dānijas, jau veido vizuālos stāstus par Rīgu.

Latvijas mākslinieks Gvido Kajons izstādīs fotosēriju par astoņdesmito gadu Rīgu, pirmo reizi pēc ilgāka pārtraukuma izstādē būs iespēja redzēt vairākus talantīgā fotogrāfa Egona Spura darbus. Jaunu darbu ciklu veido fotogrāfs Andrejs Grants. Solvita Krese jauno ciklu raksturoja ar vārdiem "Pilnīgs grantisms. Un spožs." Intas Rukas pilsētas cilvēki uz mums lūkosies no trolejbusu pieturvietu reklāmas stendiem. Kaspars Goba gatavo divas fotosērijas - čigānu portretus un Rīgas černuhu, bet izstādē apskatāms būs tikai viens darbu cikls. Ar video projektiem izstādē piedalīsies mākslinieki Gints Gabrāns un Ilva Liepiņa.

ASV māksliniece Brigite Karnohana jūnija sākumā Rīgā fotografēja bērnus.

Viņa apmeklēja skolas, kurām ir sava, īpatnēja seja - Bolderājas skolu, ebreju skolu. Izstādei tiks atlasītas meiteņu fotogrāfijas, saistot to ar mākslinieces personīgi pārdzīvoto. B. Karnohana dzimusi Vācijā, bet aizbraucot uz Ameriku, mērķtiecīgi amerikanizējusies, neļaujoties sentimentālām atmiņām. Tomēr bērnības iespaidi ir dzīvi un atspoguļojas fotografēto meiteņu acīs.

Markuss Heiduks no Lielbritānijas ir jauns, strauji starptautisku atzinību guvis mākslinieks, kuru fotogrāfijā interesē graustu estētika. Viņš Rīgā meklēja padomju laiku nospiedumus, nožēlojot, ka atbraucis tik vēlu.

Ingeborga Lokemane no Vācijas, ceļojot, katrā vietā meklē jauno laiku mitoloģiskos punktus. Rīgas mitoloģiju, viņasprāt, veido kioski, kuru attēli novietoti kartē, stāsta īpašu stāstu par pilsētu.

Patreiz, jūlija beigās, Rīgā strādā Zviedrijas māksliniece Eba Matzs, kura fotografē sevi pilsētas kontekstā, uz pilsētas nozīmīgāko, vai gluži otrādi, garām ejamo vietu fona.

Projekta ietvaros tiks izdots katalogs, kurā būs ne vien apskatāmi izstādes darbi, bet arī lasāmi mākslinieku un vēl piecu radošu cilvēku - Alises Tīfentāles, Sergeja Timofejeva, Lailas Pakalniņas, Māras Traumanes un Jāņa Taurena stāsti par Pilsētu.

pirmā lapa
 

 

Ineses Gūtmanes personālizstāde A.Sūnas galerijā

 

27. augustā pl.18.00 A Sūnas galerijā notiks Ineses Gūtmanes izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieci. Jaunā māksliniece beigusi gleznotāja A. Naumova meistardarbnīcu Latvijas Mākslas Akadēmijā. Izstādē būs redzamas pēdējā gada laikā, kopš iepriekšējās personālizstādes, tapušās gleznas. Kopā 15 darbi ar jauniem iespaidiem un vēlēšanos kaut ko pateikt, parādīt. Par to liecina jau nosaukums - "Ceļazīmes. Pieturzīmes. Parādzīmes." Darbi tapuši ceļojuma iespaidā, apbraukājot Latvijas un Itālijas ostas, turklāt māksliniece gleznojusi dabā. Nosaukuma vārdā "parādzīmes" ietverta doma par pateicību gleznotājas mātei, kas ar savu dzeju ietekmējusi jaunās mākslinieces radošo pasaules skatījumu. Gleznas kā parāda atdošana.

pirmā lapa
 

 

Aerofoto projekts "Latvija. Iezīmētas vietas."

 


Jānis Vītiņš. Rīga

 

Projekts izraisījis lielu interesi Rīgas viesos . Pēc trīs mēnešu eksponēšanas Latvijas Fotogrāfijas muzejā, kolekcijas lielākā daļa aizceļoja uz Jēkabpili, bet ar Rīgas pilsētu saistītos attēlus no 20. augusta var apskatīt Vecrīgas bibliotēkā un mākslas salonā Pils ielā 18. Izstāde paredzēta līdz 20. septembrim.

pirmā lapa
 

 

Vācu ekspresionisms Ārzemju Mākslas muzejā

 

Ārzemju Mākslas muzejā no 16. augusta līdz 14. septembrim apskatāmas vācu mākslinieka Ulisa Belca (Uliss Belcs) gleznas. Uliss Belcs dzimis Vācijā, Maincā 1958. gadā, ieguvis grāmatu restauratora izglītību, apguvis iespiedgrafikas tehniku, pēc tam studējis grafiku Parīzē. Paralēli grafikai, daiļradē aizvien lielāku lomu ieņēma glezniecība. Kopš 1990. gada mākslinieks tai pievērsās pilnībā. Dzīvojis un strādājis dažādās Eiropas pilsētās - Atēnās, Frankfurtē, Madridē, jau divus gadus mākslinieks dzīvo un strādā Rīgā. Izstādē redzami tieši šeit tapušie darbi. Galvenā izstādes tēma ir gleznas, glezniecība nozīme cilvēka dzīvē . Glezniecība par glezniecību. Mākslas pasaule, tai piederīgie un nepiederīgie iekļuvuši Ulisa Belca gleznu sižetos. Situācijas un notikumi itin kā no dzīves. Kā ir ar mūsu (mākslas skatītāju) attieksmi?

Interesanti - gleznas izpildītas vācu ekspresionismam raksturīgā manierē.

pirmā lapa
 

 

 

Izstādes Putniņas galerijā

 

Putniņas galerijā var pagūt apskatīt galerijas izstādi, ko veido zīmējumi, pasteļi, akvareļi un estampa tehnikā darināti darbi. Galerijas vadītāja Ilze Putniņa iecerējusi izstādīt un popularizēt grafikas darbus, arī akvareļus un pasteļus un fotogrāfijas. Šeit atradīsies gan vecāka gadagājuma mākslinieku, no kuriem daži jau sabiedrībā piemirsti, darbi, gan jauno autoru veikums.

Galerijas vadītāja apgalvo, ka datorgrafikas darbu gan šeit nebūšot, jo tie atbilstot citiem vizuālās mākslas vērtēšanas kritērijiem.

20.augustā pl. 18.00 uz galeriju var doties visi fotomākslas piekritēji. Jaunais fotogrāfs - Māris Ločmelis atklās savu otro personālizstādi ar romantisku ievirzi "Love". Jau nosaukums sagatavo skatītāju sekot stāstam, ko rādīs vairāk kā 30 fotogrāfijas. Fotogrāfs saka, ka svarīgas ir attiecības starp mīlētājiem, pati mīlestība, bet skatītājam ļauj uztvert to, ko paši vēlas. Galvenā stāsta varone -meitene, atrodas dažādās, it kā nejauši izvēlētās vietās - pilsētā, laukumā, pludmalē. Tās ir vispārinātas izjūtas un meitenes tēls, bet tajā pat laikā ir konkrēti cilvēki, kas viens otru mīl.

Jāskatās otrdien, kā Māris Ločmelis redz un attēlo savu Mīlestību.

pirmā lapa
 

 

Asūnas Galerijas brīvdienu izstāde

 

Sākot ar 30. jūliju galerijā apskatāmi to mākslinieku darbi, kuri regulāri ASūnas galerijā rīko personālizstādes un piedalās konkursos. Kopā tie ir divdesmit gleznotāji, katram izstādīti pa vienam vai diviem darbiem, kas tapuši pēdējo divu gadu laikā. Izstāde veidota no galerijas fonda.

Skatītājs šajā kokteilī var mēģināt tvert daļu no Latvijas mūsdienu glezniecības. Gleznu autori ir sabiedrībā atzīti mākslinieki - Inta Celmiņa, Helēna Heinrihsone, Biruta Baumane, Signe Vanadziņa, Laima Bikše, Madara Gulbis, Dita Lūse, Vita Merca, Edvards Grūbe, Vitālijs Daukšte, Ritums Ivanovs, Artūrs Akopjans, Didzis kadaks, Rihards Delvers, Skaidrīte Elksnīte, Ilmārs Naglis, Kalvis Zuters un Ivars Muižulis.

pirmā lapa
 

 

 

Margarita Stāraste

Purvīša skola galerijā LMM

 

Galerijas īpašnieks Raitis Cinks telpas apmeklētājiem vēra aprīlī. Galerija tika dibināta noteiktā nolūkā - apzināt un iepazīstināt sabiedrību ar Vilhelma Purvīša skolas audzēkņiem. Apzinot arhīva materiālus, secināts, ka Purvīša skolai pieskaitāmi 83 gleznotāji. Ekspozīcija tiek mainīta katru mēnesi, pakāpeniski iepazīstinot ar visu 83 mākslinieku dailŗadi. Galerijai nav komerciālu mērķu un darbi tikpat kā netiek pārdoti, toties, ja ir interese - galerijā var iepazīties ar mākslinieku biogrāfiskajiem datiem, fotomateriāliem, daiļradi.

Augustā galerija var gūt ieskatu triju V.Purvīša audzēkņu daiļradē: Miervaldis Ķemers(1902.-1980.), Margarita Barvika-Stāraste (1914.) un Jānis Pūpols(1887.-1956.).

pirmā lapa
 

 

Smalkas lietas galerijā Čiris

 

13.augustā, savā vārdadienā, tekstilmāksliniece Velga Brūvere-Lukaža atklāja izstādi, kurā redzami pēdējo piecu gadu darbi. Šiem darbiem ir kopīga izpildījuma tehnika. Tās ir maza izmēra tekstīlijas- pamatnē smalki austs lins, uz kura ar smakiem diegiem tiek izšūti dažādi tēli. Tekstildarbi šādā formātā (12/12) aizsākas 1987.gadā, kad V.Brūvere-Lukaža saņem uzaicinājumu piedalīties izstādē Francijā Anžērā, Pjera Leršā mākslas muzejā. Tekstīlijas atrodas uz interesantu formu koka pamatnēm, kas agrāk bijušas no kāda priekšmeta, piemēram, laivas daļas. Dažas pamatnes, kā stāsta māksliniece, viņai devis Boriss Bērziņš. Jāatzīmē, ka trīs tekstīlijas atrodas uz travertīna plāksnēm, kas pirms iepriekšējās restaurācijas bija Latvijas Brīvības pieminekļa sastāvdaļa. Tekstilmāksliniece saka, ka viņu iedvesmojot pamatne, skatoties pēc tās top gatavs darbs. Svarīgs ir kontrasts starp smagnējo pamatu un smalko tekstīliju, darbu dekoratīvos nolūkos papildina uzrakstītais vai izšūtais teksts - franču dzejas rindas. Speciāli mākslinieces darbiem to tulkojusi dzejnieka Aleksandra Čaka šarmantā draudzene - Maija Grīnfelde.

pirmā lapa
 

 

Ceļojošā izstāde "Šūpuļzeme" Latvijas Biedrības namā

 

Rīga, 2002.gada 15.augustā - No š.g. 15 augusta līdz 6.septembrim Latvijas Biedrības namā, Merķeļa ielā 13, būs skatāma Kristīnes Geimures (dz.1985.g.) grafiku izstāde "Šūpuļzeme".

Projekts tapis sadarbībā ar dzejnieku un filosofu Paulu Stelpu, ar kura dzeju izstādes apmeklētāji varēs iepazīties, aplūkojot to kopā ar jaunās mākslinieces grafikas darbiem.

Izstāde tiek veidota kā divu radošu personību kopdarbs. Kristīnes Geimures grafikām tiek pievienoti rakstnieka Paula Stelpa ( dz. 1953.g.) dzejoļi, veidojot sintētisku vienību - saturiski papildinot viens otru. Jaunās un talantīgās mākslinieces darbus ar Paula Stelpa dzeju vieno kopīgs pamats -dziļš filosofisks skatījums uz pasauli. Intravertie un estētiski izsmalcinātie Kristīnes Geimures darbi ietērpj Paula Stelpa filosofisko dzeju konkrētu formu pasaulē, un otrādi. "Šūpuļzeme" ir paredzēta kā ceļojošā izstāde pa Latvijas skolām un kultūras namiem.

Sociopsiholoģijas Asociācija ir aizsākusi kultūras projektu - ceļojošo izstāžu sēriju, ko tuvākajā nākotnē papildinās divas jaunas foto izstādes "Dabas studijas" un "Ulubeles atslēgas".

Sociopsiholoģijas Asociācijas informācijas centra vadītāja Sandija Innus

pirmā lapa
 

 

Notikumi Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā

 

Noslēdzot glezniecības plenēru "Augusta rīta rasa", Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā 17.augustā paredzēti vairāki radoši notikumi.

Kopīga mākslinieku un viesu pastaiga Pedvāles muzejā sāksies plkst. 12.00 ar igauņu mākslinieka Andrusa Joonasa izstādes atklāšanu Firkspedvāles muižas saimniecības ēkā. Izstādē "ALEDOIA 57 - 67", kurai ir interesanta devīze "Viss plūst un kaut kas paliek, un vienalga viss mirs un tik un tā viss plūst" mākslinieks izstādīs desmit jaunas gleznas, kas tapušas šovasar Pedvālē, ūdens tēmai veltītās sezonas laikā.

Turpinot pastaigu cauri muzeja parkam, skatītāji varēs vērot mākslinieka Andra Vītola veidotā vides objekta "Saldais pārītis" atklāšanas akciju.

Savukārt plkst.13.30 Briņķpedvāles muižā atklās glezniecības plenēra laikā tapušo darbu izstādi. Gleznotāji no Dānijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas radošajā plenērā, divu nedēļu laikā, veidojuši ar ūdens tēmu saistītus mākslas darbus. Īpašs šī plenēra uzdevums attiecās arī uz darbu materiālo izpildījumu - mākslinieki tika aicināti savos darbos izmantot tikai ūdenī šķīstošas krāsas.

Mākslinieki izstādi atklās ar glezniecības, mūzikas un dzejas performanci "Dialogs - navigācija haosā", kurā dažādi radošo jomu pārstāvji veidos kopīgu mākslas darbu.

Pedvāles muzejā apskatāma arī brīvdabas mākslas objektu ekspozīcija "Ūdensapgāds", Ojāra Feldberga koka skulptūru personālizstāde "Ezerā apgūlies mēness", pagājušā gada sezonas "Ugunszeme" laikā tapušo skulptūru, gleznu un grafiku izstāde, bet muzeja krodziņā "Dāre" - Allas Folkas gleznu izstāde "Nezūdošais laiks".

Ekspozīcijas un radošie pasākumi ir daļa no Pedvāles muzeja projekta "Pasaules pirmelementi - uguns, ūdens, gaiss, zeme" ūdens elementam veltītās - otrās - sezonas "Ūdensapgāds".

pirmā lapa
 

 

Jauna grāmata gleznot gribētājiem

 

Izdevnieciba "Neputns" laidusi klajā Aijas Jurjānes grāmatu "Gleznošana". Visas grāmatas, kurās piedavāti veidi un metodes, kā mācīt un mācīties mākslu var vērtēt salīdzinoši. Nav vienotas sistēmas mākslas mācīšanai, jo cilvēki, kas nodarbojas ar mākslas pedagogiju, ir dažādi. Gleznotājas Aijas Jurjānes grāmata "Gleznošana" ir balstīta vienas amata bralības pieredzē. Tajā ir apkopota autores mākslas pedagogijas pieredze, kas gūta 33 gadus strādājot Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas koledžā par gleznošanas un kompozīcijas skolotāju, un ,pašlaik, par gleznošanas nodaļas vadītāju.

Aija Jurjāne par savu grāmatu:
Ar daudzu attēlu un īsu komentāru palīdzību es grāmatas "Gleznošana" ievaros centos parādīt, kā jaunie gleznotāji apgūst māku skatīties pasaulē.

Es ceru, ka ideju, salīdzinošu atziņu un prakstisku padomu līmenī grāmata būs noderīga katram gleznot gribētajam, Latvijas mākslas un vispārizglitojošās skolas mākslas pedagogam un ikvienam interesentam. Grāmata sniedz izpratni par gleznotāja amatu. Jāpiebilst, ka tā nav gatavu recepšu grāmata, bet gan rokasgrāmata.

pirmā lapa
 

 

Starptautiskie festivāli galerijā NOASS

 

Laicīgi varat saplānot pēdējās augusta brīvdienas, lai nedēļas nogali pavadītu peldošajā galerijā NOASS un uz peldošās platformas BETANOVUSS, kur no 28. līdz 31. augustam notiks 2. starptautiskais videomākslas festivāls "ŪDENSGABALI/WATERPIECES +" un 3.elektroniskās mūzikas festivāls "ŪDENSKRĀSAS/WATERCOLOURS"

"Ūdensgabalu" atklāšana paredzēta 28. augustā plkst. 21.00. Katru vakaru plkst. 21.00 un 22.00 konkursa sktes videoseansi un speciālās video programmas: "Annas - 2 (Latvija), "Non Grata" (Igaunija), "Montevideo" (Nīderlande), Film Form" (Zviedrija), Survival Strategies" (Norvēģija).

Noslēguma pasākums un laureātu apbalvošana 31.augustā plkst. 22.00

Elektroniskās mūzikas festivālam "Ūdenskrāsas" būs jāziedo miega stundas 30. un 31. augusta naktīs no 21.00 - 06.00, teltī uz peldošās platformas BETANOVUSS.

Festivālā piedalīsies jaunākās elektroniskās mūzikas mākslinieki: Lomo/+371 records/, Selffish/+371 records/, Zagga/andrews.lv,Gonzo/andrrews.lv, DeepZ /808.lv/, NGC - 5128/ 808.lv/, Gas of Latvia, Bongo+Radiol/kolka, Maharadjah, BIOS no Latvijas un Ronny Priest/Forte Rec., Raver/PHAT no Vācijas. Dīdžeju programmā būs klausāmi, vērojami un dejojami DJ Maris G./juicebox, DJ Ivarx/norest, DJ @Toms/norest, DJ Brain + DJ Fee - nixz, DJ Snobo/kolka no Latvijas un Sebastian Rendenz/Thinner no Vācijas.

pirmā lapa
 

 

 

Jevgeņijs Pavlovs. No sērijas "Parnogrāfija"

Ukrainas mākslinieku izstāde LU galerijā "Bastejs"

 

LU galerijā "Bastejs" no 19.augusta - 1.septembrim sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā, paredzēta Ukrainas mākslinieku darbu izstāde.

Izstādē piedalīsies mākslinieki Aleksandrs Babaks ar darbu ciklu "Septiņi vingrinājumi"; Tamāra Babaka ar darbiem "Autentiskas skumjas" un divu fotomākslinieku Jevgēnija Pavlova un Aleksandra Supruna darbu cikli, attiecīgi "Totālā fotogrāfija" un "Montēta pasaule".

Ukrainas mākslinieku ģimene, lai radītu gleznojumus, izmanto dabas pigmentus, kuri ņemti no pamesta ciemata grunts. Tie ir dažādu toņu māli: melnzeme, upes dūņas utt. Par Tamāras Babakas pinumu materiālu noder upes Psela mālā augošais kārkls.

Tamāras un Aleksandra darbi tiek identificēti ar Ukrainas nacionālo kultūru.

Aleksandra Babaka glezniecība ir abstrakta, neparasta savā saturā, bet darbi ir viegli uztverami. Tie novirza 21. gadsimta deformētā laika, hipertrofētā ātruma realitātes laikmeta iedzīvotāju pie pašsaprotamā, bet gandrīz pazaudētā cilvēciskā pamata.

Izstādes demonstrēs video filmas par māksliniekiem.

pirmā lapa
 

 

 

Vācijas fotogrāfes E. Bayer-Börner izstāde Reiterna namā

 

No 2. augusta līdz 16. augustam Reiterna namā apskatāmas fotogrāfiju izstāde "Acumirkļi/Augenblicke", kuru autore Elke Bayer-Börner [Vācija ] pretendē tikai uz pārsteiguma un sajūsmas radītu vizuālo iespaidu fiksāciju. Neviltotas pozitīvas emocijas sastopoties ar Latviju un tās ļaudīm vairākas reizes sešu gadu laikā ir saglabājušās un tā arī galvenā motivācija šādai attēlu kolekcijai. Elke nav ierobežota ar profesionālo rutīnu un Latvijas presei domātās vizuālās informācijas pašcenzūru. Viņa spēj ieraudzīt Latvijā humānas vērtības un sadzīviski vienkāršas sajūsmas iemeslus tur, kur "profi" nepakustinās pirkstu burtiskā nozīmē, lai nospiestu fotokameras slēdzi. Tajā pašā laikā vairāki attēli starp nepārprotamām amatieru albūma fotokartiņām liek aizdomāties par identitātes zīmēm, kuras paši nespējam ieraudzīt.

Vilnis Auziņš, Latvijas Fotogrāfijas gadagrāmata

pirmā lapa
 

 

Noslēdzies konkurss "Papeļu māksla 2002" Ventspilī

 

Ventspils pašvaldības iestāde "Komunālā pārvalde" organizēja tēlniecības darbnīcu "Papeļu māksla 2002", kas noslēdzās 2. augustā ar konkursu. Darbnīcas uzdevums bija radīt Pārventas meža parkam vides objektus, pasaku tēlus, dzīvnieku un augu formas. Darbnīcā piedalījās deviņi mākslinieki. Pirmo vietu žūrija piešķīra Annai Bētiņai par darbu "Atpūtas stūrītis" un Edgaram Spridzānam par darbu " Gandrīz vai taurenis". Otro vietu Andra Dzērves realizētais darbs "Vērsis" un Paula Spridzāna darbi "Vecie pāļi" un "Zelta zivtiņas", trešajā - Inas Voroncovas objekts "Pludiņi". Veicināšanas prēmijas piešķīra Uldim Kurzemniekam par visgarāko darbu "Vēja stabule", Zigmundam Bielim par plastiskāko objektu "Baltais pūķis Falkors", Andrejam Immeram par tautiskāko objektu "Soliņš". Pārventas meža parkā būs apskatāms arī Andra Pastora darbs "Savērpies koks".

pirmā lapa
 

 

 

Felicita Pauļuka. Žanna II

Pasteļglezniecības skate gadsimta garumā

 

No 26. jūlija izstāžu zālē Arsenāls apskatāma izstāde "Pasteļglezniecība. XX gadsimts", kas sniedz pārskatu par latviešu pasteļglezniecības attīstības gaitu.

19.- 20.gs. mijā tapa pirmie Jaņa Rozentāla pasteļa tehnikā darinātie portreti. Kaut arī eļļas glezniecībai bija noteicošā loma latviešu mākslas klasiķa daiļradē, pasteļi arī turpmāk palika par neatņemamu viņa diaļrades sastāvdaļu. Tie apliecina gan Jaņa Rozentāla tehnisko virtuozitāti, gan atspoguļo mākslinieka daiļrades attīstību un estētiko uzskatu maiņu XX. gadsimta mākslas kontekstā.

Līdzās Janim Rozentālam, Vilhelmam Purvītim, Jānim Valteram savu mīlestību pastelim apliecināja arī viņu laikabiedri - Rūdolfs Pērle, Pēteris Kalve, Pēteris Krastiņš, Jānis Lībergs, Aleksandrs Romans u. c.

Divdesmitajos trīsdesmitajos gados - neatkarīgās Latvijas laikā - pastelim pievērsās daudzi mākslinieki gleznotāji, tēlnieki, grafiķi, scenogrāfi, visbiežāk šajā tehnikā darinot uzmetumus. Paliekošas vērtības arī pasteļglezniecībā atstājuši gleznotāji Jānis Liepiņš, Konrāds Ubāns, Uga Skulme, Aleksandra Beļcova. Tomēr īpašu vietu Latvijas pasteļglezniecības vēsturē 1920. -1930.gados ieņem Voldemārs Irbe jeb, kā saukts tautā - baskājis Irbīte. Visos viņa pasteļos - vai tā būtu ainava, klusā daba vai žanrs, šī tehnika, ko mākslinieks pārzināja un izmantoja visā tās daudzveidībā, nekad nekļuva par pašmērķi, bet gan par izteiksmīgu līdzekli savas dzīves izjūtas atklāsmei.

Pirmajā pēckara desmitgadē latviešu pasteļglezniecība turpināja kautrīgi pastāvēt vecmeistaru daiļradē. Dzīvāka interese par to sāka rasties piecdesmito gadu otrajā pusē, kad izstādēs ar darbiem pasteļa tehnikā sāka uzstāties gados jaunākā paaudze - Kurts Fridrihsons, Alise Zvirbule. Kaut arī pasteļglezniecības kamerraksturam ir svešs laikmetīgu problēmu risinājuma patoss un aktivitāte, tomēr tas uzplauka tieši skarbā stila paaudzes mākslinieku - Ritas Valneres, Induļa Zariņa, Borisa Bērziņa - daiļradē. Šajā laikā sevi piesaka Felicita Pauļuka - izcilā Latvijas pasteļglezniecības meistare.

Septiņdesmitajos gados sākumā aizsākās Edvīna Kalnenieka, Induļa Landausa, Baibas Vegeres, Irēnas Lūses, Anitas Kreituses u.c. tā laika jauno makslinieku daiļrades attīstības ceļš. Viņi ienāca mākslā kā tīri pastelisti un tādi palikuši arī šodien. Felicicita Pauļuka ir atzinusi: Pastelis ir nodevīgs materiāls. Tas prasa strādāt ar sirds asinīm. Tikai pārvaldot pasteļa specifiskās izteiksmes iespējas, var atrast jaunas vērtības.

Ekspozīcijā tiks iekļauti arī 20.gs 90.gados darinātie pasteļi, kas parādīs šīs tehnikas vietu un lomu arī jaunākās paaudzes mākslinieku daiļradē.

Izstādei atlasīti darbi galvenokārt no Valsts Mākslas muzeja krājuma.

Izstādes kuratores Māra Lāce un Valda Knāviņa.

pirmā lapa
 

 

 
Sigismunda Vidberga erotiskie motīvi VMM

 

No 9. augusta Valsts Mākslas muzeja Baltajā zālē izstāde "Sigismunds Vidbergs (1890 - 1970). Erotiskās elēģijas", kā liecina nosaukums, iepazīstina ar mākslinieka darbiem ar erotiskiem motīviem, jo Latvijas mākslas vēsturē viņš pamatoti tiek uzskatīts par vienu no konsekventākajiem erotiskās tēmas interpretiem, kura stilu raksturo atturīga elegance un izsmalcinātība. Ekspozīcijā pārstāvēti visi Vidberga radošās darbības periodi, tomēr lielākais uzsvars būs likts tieši uz 20. un 30. gadu kompozīcijām, kad erotiskās noskaņas dominē mākslinieka interešu lokā. Tēmas ietvaros apskatei tiek piedāvātas dažādas Vidberga daiļrades nozares - tušas zīmējumi (stājdarbi, ilustrācijas, ekslibri), tiražētā grāmatu un žurnālu grafika, kā arī ekslibri un pēc viņa metiem darinātie porcelāna apgleznojumi. Lielāko ekspozīcijas daļu veido maz zināmi darbi no privātām kolekcijām, kā arī kompozīcijas no mākslinieka vedeklas Annas Mērijas Vidbergas kolekcijas ASV.

Izstādes idejas autors ir Latvijas vēstniecības Igaunijā kultūras padomnieks, dzejnieks Guntars Godiņš. Ekspozīcijas sākotnējais variants vispirms bija apskatāms Tallinā no 2001. gada 14. novembra līdz 2002. gada 3. februārim. Abām - Tallinas un Rīgas - izstādēm tiek saglabāts kopējs logo, ko veido Vidberga zīmējums "Ģērbjoties" ("No rīta", 1929) un nosaukums "Erotiskās elēģijas", kas izvēlēts kā mākslinieka daiļradi raksturojoša vārdu spēle, jo viņa mākslas tēlu muzikalitāte - liriska, nostalģisku atmiņu caurstrāvota - nav zaudējusi savu pievilcību arī šodien.

Sigismunda Vidberga izstādi papildina neliela mūsdienu autoru darbu ekspozīcija. Tie ir Latvijas izcilākie dažādu paaudžu mākslinieki - meistara "erotiskās līnijas" piekritēji grafikā: Gunārs Vīndedzis (1918-1991), Jeļena Antimonova (dz.1945), Normunds Brasliņš (dz. 1962), kā arī tā sauktie Pasīvās dekadences pārstāvji Aivars Vilipsons (dz. 1964) un Roberts Koļcovs (dz. 1966). Viņu darbi parāda meklējumu daudzveidību estetizētas izsmalcinātības virzienā.

Izstādes kuratore Marita Bērziņa

pirmā lapa
 

 

Fotogrāfa Artūra Pērkona darbi Rožu galerijā

 

 

Uzstādot izstādei uzdevumu, nedomāju par profesionāļiem, kuri veido savu vidi. Bet par cilvēkiem... Pārliekot pie sevis - vajag vai nevajag, ļāvos notikumu pašu organizācijai. Atrisinājās. Negaidīti Agra mājoklis visprecīzāk atbilst manai iecerei. No tā vien varētu uztaisīt izstādi. Nav noestetizēts. Ir tāds, kādu sagaidu no visiem. Kad dara kā patīk. Neko sev neierobežojot. Ar virsvērtību - pats sevi māk tajā ielikt.

Grūtais gadījums fotografēšanai. Imants sev iekārto interjeru no lietām, kurām  aizmugurē  ir stāsts. Ieskaitot slēdžus… Tēva tāfelklavieres, pie kurām Imants pabeidzis konservatoriju. Savu modeļa funkciju viņš aizmirsa, ieejot telpas gida lomā. Vai kadrs ir, vai nav, jūt, skatoties tikai caur objektīvu. Ja kompozīcija neveidojas, jo nav kaut kas, nav iekšējā spriedze. Imantam ir lietu jūra. Kad ierāmēju telpu - no interjera izgrieztu daļu - kadrā, tas  kļuva  vājš... Ar kuru nevar pārliecināt. Imants dzīvo stāstos. Tā jau ir filma.

 

Fotogrāfa Artūra Pērkona izstāde "Cilvēki interjerā" apskatāma Liepājā, Rožu galerijā. Cilvēki interjerā, vide, kas atspoguļo cilvēka uzskatus, domas, ir moderna tēma mūsdienu fotogrāfijā. Artūrs Pērkons ne tikai fotogrāfējis Liepājas cilvēkus - slavenus un ne tik atpazīstamus, bet arī par katru darbu, vai, patiesībā, cilvēku, uzrakstījis īsu pastāstu.

pirmā lapa
 

 

 

Umamy. Augļu trauks. 2001.g.

Izraēlas dizaina izstāde Rīgā

 

No 25. jūlija Rīgā varam iepazīties ar Izraēlas dizaina izstādi, kas apskatāma Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā. Izstāde veidota, lai iepazīstinātu skatītājus ar daudzpusīgo Izraēlas dizaina mākslinieku darbību mūsdienās. Izstādē, galvenokārt, apskatāmi Izraēlas mākslinieku otras paaudzes darbi.

Kā zināms, Izraēlas valsts tika nodibināta 1948. gadā, un pirmā dizaineru paaudze saistīta ar pirmo ieceļotāju paaudzi un dzīvi komūnās jeb kibbutz, kur radītie dizaina priekšmeti nereti bija cieši saistīti ar sadzīvisku nepieciešamību. Piemēram, agaluls ir bērnu sētiņas un ratiņu apvienojums - koka kaste uz ritenīšiem, kas senāk lieliski kalpojis par divu vai trīs bērnu rotaļu vietu, kuru viegli pārvietot. Mūsdienās agaluls ir simbolisks dizaina produkts, kas atgādina, ka Izraēla ir valsts ar vienu no augstākajiem dzimstības rādītājiem. Viens no slavenākajiem pirmās paaudzes dizaineriem ir Rons Arads ( Ron Arad), pēc kura unikālo dizaina priekšmetu paraugiem itāļu dizaina firmas Moroso un Kartell uzsāka sērijveida priekšmetu ražošanu. Rons Arads ir slavenā plastmasas grāmatplaukta Wormbook autors. Plaukts ir viegli salocāms un atkal no jauna izklājams visas sienas garumā. Diemžēl Rona Arada dizaina paraugi nav izstādīti.

 

Efi Benbassa. Krēsls "Kisos". 1996.g.

Izstādē apskatāmo mākslinieku daiļrades kopsaucējs ir eksperimenti ar materiālu un formu.Tās nav fundamentālas lietas, bet radoši, brīva prāta meklējumi. Dažādu materiālu pielietojumu dizaina priekšmetos mēģina rast Yuval Tal, veidojot silikona virsmas plauktus un izlietni ar metāla karkasu vai Willi Mizrachi, no krāsota polietilēna izgatavojot šķīvjus un vāzes. Lieliski formas paraugi ir Efi Benbasas krēsls "Kisos" un Ronen Kadushin no metāla plāksnes izgatavotie telpiskie priekšmeti - zemais galds un augļu trauki, kurus gribas salīdzināt ar origami - japāņu papīra locīšanas mākslu. Darbi šķiet vienkārši pagatavojami un viegli - tikai dažās vietās iegriezumi un "salocot", rodas interesanti minimālisma objekti askētisku un plūstošu līniju cienītajiem.

Saistoši ar īpatnējo, itin kā medicīnisko priekšmetu ietekmēto, izdomu un . gluži pretēji, romantismu, ir dizainera Umamy darbi. Pie pirmajiem varētu pieskaitīt ģimenes "Ātro uzkodu galdu" no alumīnija gaiši pelēkzaļu virsmu uz ratiņu riteņiem un augļu trauku no silikona, kas atgadina termoforu vai gumijas uzmavu. Tīkamas ir pēc mākslinieka dizaina parauga gatavotās sienas lampas ar dzejisko nosaukumu "Vai izdegušo lampu dvēseles nokļūst debesīs?"

Augstāko izglītību jaunie mākslinieki var apgūt Jeruzalemes Mākslas un Dizaina Akadēmijā jeb Bezalel, kuras apmācību sistēmā galvenais uzsvars tiek likts uz "radošu brīvību, ļaujot rosinošiem prātiem eksperimentēt neapgūtās teritorijās, neizjūtot zemu pašnovērtējumu, vai pārlieku lielu cieņu pret jebkuru no dizaina tradīcijām," rakstīts izstādes katalogā. Tomēr, lai mākslinieki nekļūtu par savu nepiepildīto sapņu vergiem, katra ideja tiek sagatavota vismaz līdz modeļu stadijai, lai redzētu, vai iedomātais ir arī ralizējams.

Apvienojoties radošai brīvībai un produkta realizācijas risinājumam, kas raksturīgi Izraēlas dizainam, rodas gan unikāli, gan praktiski dizaina objekti.

pirmā lapa
 

 

 

Jānis Cimmermanis "Atsvešinātība". 1990. g.

Fotogrāfa Jāņa Cimmermaņa izstāde "Atsvešinātība"

 

Latvijas Fotogārfijas muzejā patreiz var iepazīties ar fotogrāfa Jāņa Cimmermaņa izstādi "Atsvešinātība". Mākslinieks izmanto subjektīvā dokumenta mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, lai akcentētu pilsētas vides un cilvēka esības pretrunu pastāvēšanu. Attēlu kolekcijai piemīt personīgi iespaidu, izjūtu dienasgrāmatas un subjektīvās disharmonijas komentāra kvalitātes. Attēli izpilda noteikta laika perioda (1988. - 1993.) Latvijas sociālā komentāra lomu.

Jānis Cimmermanis savu fotogrāfa darbību uzsācis astoņdesmito gadu otrajā pusē un regulāri piedalījies fotokluba VEF izstādēs un fotoakcijās. Fotogrāfs 1993. gadā saņēma uzaicinājumu un sarīkoja izstādi Bostonā, galerijā "Fotostudija - 1". No kolekcijas "Atsvešinātība" autors 70 darbus ir uzdāvinājis Latvijas Fotgrāfijas muzejam. Šī ir viņa pirmā personālizstāde Latvijā.

Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

Fotoprojekts "Pilsēta. Stāsti par Rīgu"

 

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs gatavo ikgadēju starptautisku mākslas projektu. Šogad tas būs fotoprojekts "Pilsēta. Stāsti par Rīgu", kas no 20. augusta līdz 14. septembrim apskatāms Valsts Mākslas muzejā. Idejas autore, LLMC vadītāja Solvita Krese apmeklējot pēdējā laika lielās mākslas izstādes Eiropā, nonākusi pie secinājuma, ka "globalizācija un izstāžu konjunktūra rada monstrozus hibrīdus, kas var atrasties jebkurā vietā". Tāpēc mākslinieki aicināti radīt subjektīvus, konkrētai videi piesaistītus, vizuālos stāstus, izmantojot savus personiskos izteiksmes līdzekļus.

Vienpadsmit mākslinieki, septiņi no Latvijas, pieci no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas un Dānijas, jau veido vizuālos stāstus par Rīgu.

Latvijas mākslinieks Gvido Kajons izstādīs fotosēriju par astoņdesmito gadu Rīgu, pirmo reizi pēc ilgāka pārtraukuma izstādē būs iespēja redzēt vairākus talantīgā fotogrāfa Egona Spura darbus. Jaunu darbu ciklu veido fotogrāfs Andrejs Grants. Solvita Krese jauno ciklu raksturoja ar vārdiem "Pilnīgs grantisms. Un spožs." Intas Rukas pilsētas cilvēki uz mums lūkosies no trolejbusu pieturvietu reklāmas stendiem. Kaspars Goba gatavo divas fotosērijas - čigānu portretus un Rīgas černuhu, bet izstādē apskatāms būs tikai viens darbu cikls. Ar video projektiem izstādē piedalīsies mākslinieki Gints Gabrāns un Ilva Liepiņa.

ASV māksliniece Brigite Karnohana jūnija sākumā Rīgā fotografēja bērnus.

Viņa apmeklēja skolas, kurām ir sava, īpatnēja seja - Bolderājas skolu, ebreju skolu. Izstādei tiks atlasītas meiteņu fotogrāfijas, saistot to ar mākslinieces personīgi pārdzīvoto. B. Karnohana dzimusi Vācijā, bet aizbraucot uz Ameriku, mērķtiecīgi amerikanizējusies, neļaujoties sentimentālām atmiņām. Tomēr bērnības iespaidi ir dzīvi un atspoguļojas fotografēto meiteņu acīs.

Markuss Heiduks no Lielbritānijas ir jauns, strauji starptautisku atzinību guvis mākslinieks, kuru fotogrāfijā interesē graustu estētika. Viņš Rīgā meklēja padomju laiku nospiedumus, nožēlojot, ka atbraucis tik vēlu.

Ingeborga Lokemane no Vācijas, ceļojot, katrā vietā meklē jauno laiku mitoloģiskos punktus. Rīgas mitoloģiju, viņasprāt, veido kioski, kuru attēli novietoti kartē, stāsta īpašu stāstu par pilsētu.

Patreiz, jūlija beigās, Rīgā strādā Zviedrijas māksliniece Eba Matzs, kura fotografē sevi pilsētas kontekstā, uz pilsētas nozīmīgāko, vai gluži otrādi, garām ejamo vietu fona.

Projekta ietvaros tiks izdots katalogs, kurā būs ne vien apskatāmi izstādes darbi, bet arī lasāmi mākslinieku un vēl piecu radošu cilvēku - Alises Tīfentāles, Sergeja Timofejeva, Lailas Pakalniņas, Māras Traumanes un Jāņa Taurena stāsti par Pilsētu.

pirmā lapa
 

 

Jūrkalnē notiks Starptautisks mākslinieku plenērs "120 x 100"

 

Atklātais sabiedriskais fonds "Radigars", kura Valdes priekšsēdētājs ir mākslas zinātnieks Pēteris Gems organizē Latvijas un Baltkrievijas mākslinieku plenēru.

Plenēra dalībnieki ir Baltkrievijas mākslinieku savienības Vitebskas apgabala nodaļas biedri - Viktors Nikolajevs, Dina Daņiloviča, Natālija Demšova, Jeļena Ivanova, Anna Kiriļina, Pjotrs Kiriļins, Aleksejs Kravčenko, Viktorija Krupskaja, Ruslans Ljadenko, Valentīna Naprejenko, Leonīds Medvedskis, Viktors Nikolajevs, Leonīds Tarabuko, Viktors Šilko, Olga Harkovskaja un Latvijas mākslinieku grupa - Anna Auziņa, Diāna Barisa, Ineta Freidenfelde, Elga Grīnvalde, Līga Jukša, Nikolajs Krivošeins, Līga Ķempe, Dmitrijs Lavrentjevs, Inga Ose, Ieva Purgaile, Kalvis Zālītis.

ASF "Radigars" sadarbība ar Baltkrievijas mākslinieku savienību turpinās kopš 2001.gada maija, kad Marka Šagala muzejā Vitebskā atklāja I Latvijas jauno mākslinieku izstāde. "Sākot ar šo pasākumu izveidojās jaunu, talantīgu mākslinieku radošā grupa, kuras pastāvēšanas mērķis ir iepazīstināt ar Latvijas tēlotāju mākslu visplašāko interesentu loku gan Latvijā, gan ārvalstīs." stāsta Pēteris Gems. Lai sekmētu šī mērķa īstenošanu šoreiz talkā nākušas arī Ventspils brīvostas lielākās Akciju sabiedrības "Kālija parks" un "Ventspils tirdzniecības osta".

Plenērs "120 x 100" sāksies 22.jūlijā, vakarā, kad tā dalībnieki iebrauks Jūrkalnē un turpināsies līdz 4.augustam. Svinīgā atklāšana notiks 27.jūlijā, Jūrkalnes novada svētku ietvaros. 2.augustā, Ventspils pilsētas svētku ietvaros paredzēta izstāde.

pirmā lapa
 

 

Mākslas projekts "Jūras zirgs" Jūrmalā

 

No 2002. gada 20.jūlija Jūrmalā, Jomas ielā apskatāmi

mākslas projekta "Jūras zirgs" Projektā piedalās mākslinieki Ivars Heinrihsons, Gļebs Panteļejevs, Kristaps Gulbis, Oļegs Tillbergs un Andris Vītoliņš, interpretējot par zirgu kā kustības, spēka un trauksmainības simbolu, kas attiecināms ne tikai uz attiecīgo šī gada horoskopisko zīmi, bet savā ziņā saistās ar Jūrmalas spraigo dzīves ritmu un jūras

Ivars Heinrihsons "Jūras zirgs" veidots, apgleznojot brandmūri un atšķirībā no pārējiem šajā projektā izstādītajiem mākslas darbiem, iespējams visilgāk rotās Jūrmalas pilsētvidi. Gleznotāja un Mākslas akadēmijas profesora Ivara Heinrihsona vārds liekus komentārus neprasa, viņa darbi izstādīti daudzu pasaules mākslas kolekciju ekspozīcijās. Zirgs viņa darbos simbolizē emocijas, gara un fizisko spēku, kā arī skaistumu, kas gluži kā mitoloģiskā Venēra piedzimst no jūras putām.

Kristapa Gulbja darbs "Kā es braucu jūras zirgu lūkoties" ir mākslinieciska parafrāze par ceļu, kādā mēs visbiežāk nokļūstam Jūrmalā. Protams, tas ir tas pats vecais, labais elektrovilciens, kurā mainījusies tikai atmosfēra - tas ir kļuvis ne tikai par vienu no izdevīgākajiem transporta līdzekļiem šajā sastrēgumu laikā, bet arī par aktīvas tirgus ekonomikas sastāvdaļu, kur cilvēks netiek vaļā no uzmācīgiem apšaubāmu preču tirgotājiem.

Vienu no nopietnākajiem darbiem "Pēterītis", neskatoties uz nenopietno ārieni, izveidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Mākslinieku, kā jau tēlnieku satrauc pieminekļu liktenis mūsdienu Latvijā. Diezgan apšaubāma ir dažu privātpersonu "pašdarbnieciskā" attieksme pret vēsturisko pieminekļu atjaunošanu. Apsveicama ir ideja par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, bet diezgan apšaubāms ir atjaunoto pieminekļu mākslinieciski profesionālais līmenis. Rodas jautājums par to, - kas tad īsti ir šie Rīgā eksponētie Pētera Pirmā vai Barklaja de Tolli tēli - pieminekļi, kam būtu jāpārstāv kultūrvēsturiskā taisnīguma moments, vai modernas skulptūras, kurām ar vēsturiskajiem oriģināliem ir tikai nosacīta līdzība? "Pēterītis" šajā ziņā ir ironiska šī jautājuma refleksija, kas tieši spiež analizēt šo mūsdienās tik aktuālo problēmu par mākslas pieminekļu likteņiem.

Oļegs Tillbergs "Zirgu gaidot". Oļegs ir viens no vispazīstamākajiem latviešu instalāciju māksliniekiem, kura darbos slēptais zemteksts ne vienmēr ir uzreiz nolasāms, tādēļ par šo darbu būtu jāpastāsta īpaši, lai arī zināma mākslas darba saturiskā aina ietērpta jau pašā nosaukumā. Zirgs šajā gadījumā ir skaistuma simbols, kuru vairs tik bieži nemaz nenākas sastapt cilvēkam, kas pilnībā nodevies urbānajam dzīvesveidam un ārpus pilsētas dodas tikai retu reizi. Ja atceramies lielisko padomju laika multiplikācijas filmu Ezītis miglā, tad viena no skaistākajām ainām ir par zirgu, kas mierīgi miglainajā pļavā plūc zāli, savā nesatricināmajā mierā būdams pārsteidzoši skaists. Kas var būt noskaņas bagātāks par rīta, vai vakara miglā ganībās izgājušiem zirgiem. Varbūt mēs katrs reiz sastapsimies, vai varbūt jau esam sastapušies ar zirgu, kad miglā brienot pa rasainu pļavu pat īsti nenojaušam par dūmakā klāto apkārtnes pasauli un tās iemītniekiem. Mākslinieks šo pasauli ir sašaurinājis līdz simboliskam stikla modelim, kura iemītnieks varam būt mēs katrs, gaidot zirgu miglā, lietū un saulē.

Andris Vītoliņš "Le Monstre". Ideja sakņojas mākslinieka asociācijās par Jūrmalas pilsētu, kas pēdējo gadu laikā ir izaugusi skaista, kā renesanses dārzs Itālijā vai Francijā. Ja nedaudz atskatāmies vēsturē, tad atceramies, ka renesanses laika parkos un dārzos bija pieņemts veidot skulpturālus tēlus, kas tika veidoti mītisku nezvēru veidolā, bet pildīja arī tīri izklaidējošu funkciju. Tie tika veidoti kā milzīgas groteskas galvas, kuru mutes bija kā alas, kur varēja mitināties cilvēku fantāzijas un iztēles radīti tēli. Mākslinieka radītais monstrs ir viņa redzējums par mītisko Jūras zirgu, kas skatīts caur noteikta laikmeta un asociāciju prizmu ieguvis šo savu nezvēra veidolu, kas ļauj skatītājiem iziet caur tā muti, nebaidoties tikt aprītam.

Mākslas darbi būs skatāmi Jūrmalas pilsētvidē no 20.jūlija līdz pat septembra beigām.

Projekta kurators Raimonds Kalējs.

pirmā lapa
 

 

Vita Vasiļkovska rotaļlietas pieaugušajiem

 

No 1. augusta "Māksla XO" galerijā varēs iepazīties ar mākslinieka Vita Vasiļkovska jaunākajiem darbiem izstādē "Rotaļlietas pieaugušajiem". Darbu idejas patapinātas dzīvē, pārveidojot tās un izmantojot īpašus izteiksmes līdzekļus. Darbu pamatā bieži ir lietoti sadzīves priekšmeti - veci telefoni, televizori, ledusskapji, un dažādi materiāli - koks, āda, nagi, ragi, metāls, no kuriem top reāli priekšmeti. "Visas lietas ir funkcionālas, taču primārā loma tomēr pieder dekorativitātei, kas piešķir darbam māksliniecisko vērtību", saka izstādes kuratore Ilze Pļaviņa.

Mākslinieks Vits Vasiļkovskis savu māksliniecisko darbošanos sācis ar rotu un ādas aksesuāru izgatavošanu, vēlāk pievērsies arī dažādu dizaina objektu veidošanai.

pirmā lapa
 

 

Top TOP1 - mākslinieka kailums un spēks

 



Ivetas Laures un Kirila Panteļejeva projekts TOP1

Top intiriģējošs mākslinieku IVETAS LAURES un KIRILA PANTEĻEJEVA projekts TOP1. Mākslinieki kopā veidojuši jau vairākus projektus, publikas visvairāk ievērotais bijis bļitkotājs iepretim viesnīcai Radisson SAS pirms gada.

 
 
 
 
 

 
 
 

Foto: Iveta Laure

 

Šoreiz par projekta norises vietu izvēlēts Valsts Mākslas muzeja frontons, bet, lai realizētu darbu, Kirilam Panteļejevam nākas iziet grūtu pārbaudījumu ceļu. Kā redzams Ivetas Laures fotogrāfijās, mākslinieks ir jāpārcieš daži visai sāpīgi un un pat nedaudz baisi pasākumi, lai taptu māksla. Interesanti, ko domāja Kirils Panteļejevs, kamēr viņa galvu klāja lēni sacietējoša ģipša kārta? Rezultātā tiks izveidota poliestera skulptūra dabīgā - Kirila Panteļejeva - augumā un novietota muzeja frontonā.

Projekta koncepcija:

"Saturiskā daļa veltīta mākslinieka un sabiedrības savstarpējām attiecībām. Izvēlētais tēls - kailfigūra simbolizē gan izteiksmes brīvību, gan mākslinieka neaizsargātību. Tās novietojums - Valsts Mākslas muzeja frontonā līdzās tēlnieka Augusta Folca darinātajām skulptūrām, uzsver un atgādina par radīšanai nepieciešamo drosmi, spēju riskēt un izaicināt. Apliecina mākslinieka izredzētību "viesojoties" dievu un mūzu valstībā.

Nosaukums akcentē radīšanas individuālo dabu. Tas ir arī figūras mēroga skaitlis - viens vesels. Projekts runā par radošas personības vēlmi būt sabiedrības uzmanības centrā, gūt panākumus, būt "topā". Par iespēju palikt nesaprastam...

TOP1* ietver sevī savdabīgu laikmetīgās mākslas kritiku. Figūras kailums, it kā brīdina no striptīza, kad patiesa jaunrade tiek aizvietota ar vēlmi šokēt.

Principiāli nozīmīga ir projekta vizuāli provokatīvā forma, kad skatītājs uz brīdi notic, ka atveidotais cilvēks ir dzīvs. Šis moments padara mākslas darbu interaktīvu, pārsteidzot un rosinot skatītāju uz dialogu.

Ar projektu TOP1 tā autori pauž uzskatu, ka mākslinieka darba būtībai ir jāsakņojas personiskajā pieredzē un jāpārtop mākslas darbā pateicoties spējai atkailināt problemātisko sevī pašā."

Projekta atklāšana 2002.gada 20. jūnijā plkst. 16.00 Valsts Mākslas muzejā

* virsotne, galotne, virsa, augša, augstākā pakāpe, augšējais, pārspēt

pirmā lapa
 

 

"Iezīmētas vietas" apceļo Latviju

 

 


Jānis Vītiņš. Daugavgrīvas cietoksnis

 

Izstāde "Latvija. Iezīmētas vietas" rāda aerofotogrāfijas, kurās redzamas pazīstamas, Latvijas kultūrai nozīmīgas vietas.

Izstādē var apskatīt nelielu daļu pagājušā gadsimta aerofotogrāfiju,. Attēliem ir gan kultūrvēsturiska, gan estētiska nozīme. Interesanti, ka blakus senāko gadu fotogrāfijām tās pašas vietas var redzēt Jāņa Vītiņa lielformāta digitālizdrukās.


Jānis Vītiņš. Rīga

 


Jānis Vītiņš. Jaunpils

 

Izstāde no 22. jūlija būs apskatāma Jēkabpilī, bet no 14. septembra Viesītē.

Laika gaitā liels daudzums attēlu ir gājis bojā, tomēr aizvien iespējams atrast vecas, izteiksmīgas fotogrāfijas. Ja jūsu albumā vai pat pažobelē glabājas kāda kultūrvēsturiski nozīmīga fotogrāfija, ziņojiet par to mākslas portālam Art Garden vai Latvijas Fotogrāfijas muzejam.

pirmā lapa
 

 

6. starptautiskā zinātniskā konference
"Fotogrāfija - vizuālās kultūras fenomens"

 

Tematiskā ievirze: sociālais ekshibicionisms Austrumeiropas fotogrāfijā

Norises laiks: 03.10 - 06.10.2002

Organizatori: SIA B/O "ACD - Fotoforma" (kurators Gatis Rozenfelds), Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Latvijas Estētikas asociācija.

Interisenti tiek aicināti pieteikties. Daībnieku veidlapas var saņemt Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Tālr. 7222713

Dalības maksa 8 Ls (15 USD)
 

Konferences ietvaros notiks izstāde "Sex-sociālais ekshibicionisms" Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā no 04.10 līdz 30.10.2002

Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

Trincstock rokfestivāls ar mākslas piedevām

 

No 25. jūlija līdz 27. jūlijam jau ceturto reizi notiks privātais rokfestivāls Trincstock, kuru organizē seši domubiedri no mākslas akadēmijas - Fantastiskie jaunieši jeb F6 - R.Blanks, I.Blanks, M.Blanks, U.Jansons, N.Heinrihsons un K.Iesalnieks. Festivāla norises vieta - zemnieku saimniecība "Trinci" Tukuma rajonā. Četru gadu laikā no draugu tusiņa pasākums kļuvis par trīsdienu notikumu ar plašu programmu. Festivālā piedalās vairāk kā trīsdesmit grupas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, tiek organizētas mākslas skates un, atpūtai, arī starptautisks futbola mačs. Vairāk kā desmit mākslinieki un domubiedru grupas piedalīsies ar video, instalācijām, performancēm un cita veida mākslas darbiem. Mākslinieku starpā arī tādi dzirdēti vārdi kā Vītoliņš, Aigars Bikše, Kaspars Brambergs un labāko tusiņu vecmeistars Hārdijs Lediņš. Lai izdodas!

pirmā lapa
 

 

Akrila reibonis galerijā "Bastejs"

 

Galerijā "Bastejs" vēl šonedēļ varat priecāties par Ilzes Menneking - Soikānes izstadi "Akrila reibonī". Darbi ņirb dekoratīvi košās krāsās, līnijas plakni sadala ģeometriskos laukumos, kas vietām veido reālās pasaules vīzijas - baznīcas logu, luksaforu, vilka purnu. Acs ir iemīļots mākslinieces simbols, tas rodams gandrīz katrā darbā. Divdimensiju darbiem ir vēl kāda kopīga iezīme - tos sižetiski papildina sīkumi- krabja spīle, kaula atlūzas, pusdārgakmens vai izbijušas rotaļlietas, kas atklāj mākslinieces humora izjūtu. Tās ir vieglas, reizēm pat ironiskas asociācijas par notikumiem vai apmeklētām vietām, kā, piemēram, darbā "Ludza" savu mieru radusi nobraukta varde.

Ilze Menneking - Soikāne ir gleznotāja Jura Soikāna meita. Māksliniece savu radošo biogrāfiju sākusi kā keramiķe un tikai pēdējos gados, pēc tēva nāves, pievērsusies glezniecībai.

pirmā lapa
 

 

Tēlnieks Vilnis Titāns izstāda darbus Rīgas galerijā

 

Rīgas galerijā līdz 3. augustam skatāma tēlnieka Viļņa Titāna darbi.

V. Titāns strādā dažādos materiālos - granītā, kokā, bronzā, kas redzams arī izstādē.

Interesantākais akmens tēlniecības darbs ir granīta "Ādere", kurā veiksmīgi apvienojas akmens dabīgais skaistums ar pulēto virsmu.

Izstādes kopējo tēlu pozitīvi ietekmē pārdomātā darbu eksponēšana. Tēlnieks katram no tiem izgatavojot pamatīgu un glītu koka podestu.

Lai gan izstādei izvēlētās tēlniecības formas ir nelielas, tomēr neatstāj sajūta, ka telpā tām ir par šauru, tā ir pieblīvēta un, rezultātā, darbi nav labi aplūkojami.

Tēlnieks Vilnis Titāns dzimis 1944.gada 26.jūlijā Limbažos. 1974.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1977.gada. Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1983.gada. Vilnis Titāns darbojies I. Ziedoņa vadītajā dižkoku atbrīvotāju grupā - Latvijas kultūrvēsturiskās vietās un pie dižkokiem novietojis akmeņus ar iekaltām zīmēm un uzrakstiem, veidojis akmeņu krāvumus, piemēram, Valpenes piramīdu netālu no Dundagas.

Darbojies Kultūras Fonda Daugavas programmas realizēšanā (1980.gadu 2.puse - 1990.gadi). Tās ietvaros uzstādījis 10 granīta zīmes.

Projekta "Saules tilts pāri līcim" ietvaros veidojis koka zīmi "Zilā Saule" Kolkā ( kura gan pēc rudens vētrām vairs nav apskatāma), granīta "Uguns zīmi" Roņu salā un granīta, koka zīmi "Baltā saule" Ainažos. Pēc projekta "Latvija saules zīmē" uzstādījis četras granīta zīmes Latvijas tālākajos ģeogrāfiskajos punktos - "Austras koks" Pasienas pagastā, "Zaļais stars" Nīcas pagastā, "Baltās naktis" Ipiķu pagastā un "Saules puķe" Demenes pagastā.

pirmā lapa
 

 

 

Susanna GAMAUF "privāti"

Susanna GAMAUF "privāti" Fotogrāfijas muzejā

 

Susanna Gamauf izstādi "privāti" veido kā subjektīvu, intīmu redzes atmiņu rekonstrukciju, kura tiek panākta ar fotogrāfijas palīdzību. Fotogrāfija tiek izmantota kā atmiņas tēla simulācijas instruments. Izstādes motivācija ir daļēja robežas nojaukšana ceļā uz personīgo, intīmo dzīves telpu, uz personīgo atmiņu tēlu lauku. Fotogrāfijas atbilst priekšmetu reālajam izmēram un tādā veidā šie attēli jebkurā cilvēku radītā telpā inscenē autores atmiņu telpu.

Izstāde iekļauta Latvijas -Austrijas fotogrāfu sadarbības programmā, kura tiek īstenota kopš 1996.g. S.Gamauf šīs programmas ietvaros ir bijusi Latvijas izstādes kuratore Vīnē un palīdzējusi iekārtot ekspozīciju "Fotogalerie Wien". Latvijas Fotogrāfijas muzejā 09.07.2002-31.08. 2002

Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

Ekspresīvā ainava Rīgas galerijā

 

Rīgas galerija apskatāmas mākslinieka Viļņa Eglīša eļļas gleznas, kas tapušas laikā no 1985. gadam līdz 2002. gadam. Darbi ir ekspresīvi un krāsaini, un tas izriet no mākslinieka temperamenta, jo pat gleznojot plenērā, ainavas vietā top spēcīgiem, vitāliem triepieniem un spožām krāsām piesātināts tēlojums. Eksponētas 20 eļļas gleznas - ainavas, klusās dabas, portreti.

Izstāde apskatāma līdz 15. jūlijam

pirmā lapa
 

 

 

Mimaels Mihlmairs "Skatu meklētājs"

Mimaels Mihlmairs "Skatu meklētājs" Fotogrāfiju kolekcija

 

Vīnē dzīvojošais austriešu fotogrāfs Mihaels Mihlmairs (Michael Michlmayr) savu kolekciju "Skatu meklētājs" veido kopš 1990 to gadu vidus. Rīga bija viena no pirmajām pilsētām, kurai tika pievērsta formāli vienveidīgā un tajā pašā laikā savdabīgā fotoskatījuma uzmanība. Autors joprojām turpina šo konceptuāli minimālistisko pilsētu apskates procesu un kolekcija tiek papildināta ar Austrijas, Itālijas, Lielbritānijas, Amerikas, Krievijas, un citu valstu pilsētvides attēliem. Mihaels izmanto divas fotokameras, lai pievērstu skatītāju uzmanību tai fotografēšanas procesa īpatnībai, ka attēlu izvēlās fotogrāfs un savā veidā arī fotokamera. Autoram nākas respektēt tās tehniskās iespējas un mācēt izmantot fotokameras skatu meklētāja priekšrocības. Mihaels akcentē paša izvēles procesa estētiku, to, ka fotogrāfs vienlaikus redz gan to reālitātes laukumiņu, kuru izvēlējies, gan to , kura pastāvīga sastāvdaļa ir pati fotokamera. Šī fotogrāfija par fotogrāfiju un tikai pēc tam par kādu pilsētu ir mēģinājums atklāt personas - fotogrāfa un realitātes saskarsmes īpatnību, ilustrēt un savā veidā sagraut izplatīto priekšstatu "fotogrāfa redzējums".

Izstāde apskatāma bibliotēkā - salonā "Vecrīga" no 10.07. - 03.08. 2002.

Vilnis Auziņš

Izstādi atbalsta: SIA B/O "ACD-FOTOFORMA"

pirmā lapa
 

 

 

Jānis Veiss "Majoru pludmale"

Jūrmalas mākslinieku
grupai - 25

 

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā apskatāma Jūrmalas mākslinieku grupas izstāde, kurā piedalās sešdesmit trīs mākslinieki. Tas ir bagātīgs devums, stilu un rokrakstu daudzveidība. Neskatoties uz karsto laiku izstādi ir vērts apskatīt.

Izstādē piedalās tādi pazīstami mākslinieki kā Olga Šilova, Maija Tabaka, Inese Ziemele u.c. izstādes kurators ir gleznotja Andrejs Ģērmanis.

Jūrmalas mākslinieku grupu kā patstāvīgu radošu grupu izveidoja 1977. gadā. Vēlāk tā kļuva par LMS Jūrmalas nodaļu. Tās priekšēdētāji bijuši Dailis Rožlapa, Valdis Bušs, Staņislava Astičs, Andris Bērziņš. Tagad grupu vada Andrejs Ģērmanis.

pirmā lapa
 

 

 

Lea Davidova-Medene "Māris Liepa"

TĒLNIECĪBAS BURVESTĪBAS GAUJAS IELĀ

 

BURVESTĪBA - tas ir kaut kas netverams un tomēr pamanāms, kaut kas noslēpumains un tomēr īsts. Mēs ikkatrs varam būt burvestības liecinieks, vajag tikai būt klāt noteiktā mirklī. Viena no šādām vietām, kur nonāk burvestību virpulī, ir Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) tēlniecības darbnīcas Gaujas ielā 1, kur Mākslas dienu laikā (13. - 19.maijam 2002.gadā) tika atsākta radošā darbība, un starp pagātnes burvestību lieciniekiem tagad ienāk nākotnes burvestību liecinieki.

Gaujas ielā burvestību liecinieki ir saglabājušies jau no tēlnieka Kārļa Zāles darbības posma, kad viņa vadībā šeit veidoja modeļus Brāļu kapu memoriālam un darbināja akmens zāģējamo frēzi, kas joprojām ir apskatāma.

Nedaudz jaunāki burvestību liecinieki ir no padomju laika spožuma un vēlākā posta, kad šajā teritorijā darbojās kombināts "Māksla", kurā "ražoja" daudz, jo daudz dažādu veidu mākslas darbus. Par laimi no šiem laikiem saglabājušies ne tikai nedzīvie, materiālie liecinieki - ēkas, kompresori, dažādas citas ierīces, bet ir arī dzīvie, kas savos stāstos sniedz ne tikai mākslas, tēlniecības vēsturi, bet arī vispārēju (gan varbūt subjektīvu) pagājušā laika pārskatu.

Līdzās dzīvajiem un nedzīvajiem burvestību lieciniekiem, šeit ir pat "burvestību liecinieku krātuve" - bijušā LPSR Mākslas fonda iepirkto tēlniecības darbu kolekcija, ko savā īpašumā pārņēma LMS. Tēlniecības krātuves veidošana sākusies līdz ar LMS (tolaik LPSR MS) dibināšanu, bet diemžēl ar vispārējo krīzi 1990.gados, darbu sistemātiska iepirkšana beidzās. LMS tēlniecības darbu kolekcija, attīstoties paredzētajai izstāžu koncepcijai, varētu darboties kā atklātie fondi, iezīmējot latviešu tēlniecības vēstures dimensijas. Šobrīd Gaujas ielā 1 ir apskatāma neliela āra ekspozīcija, kurā redzami arī akmenstēlniecības burvestību liecinieki no krātuves: Emīls Melderis "Sencis", Jānis Zariņš "Augstāk, tālāk, skaistāk….", Lea Davidova-Medene "M.Liepa", O.Feldbergs "Birzs", kuri konfrontējas ar mūsdienu tēlniecību.

Nu jau gadu šajā pagātnes burvestību liecinieku ielokā darbojas topošie un jaunie tēlnieki, kuriem ir iespēja vērot un līdzdarboties šā laika BURVESTĪBĀ, kad top jauns tēlniecības darbnīcu, ekspozīcijas un dažādu citu pasākumu komplekss, kura idejas autors ir tēlnieks Igors Dobičins. Šogad pie LMS ir izveidojusies apkšstruktūra "Akmenstēlniecības mītne "GAUJASIELA""", kuras aktīvās darbības rezultātā šogad Mākslas dienu laikā tika noorganizētas atvērtās darbnīcas - simpozijs, ko atbalstīja Rīgas dome. Simpozijā piedalījās dažādu paaudžu un tēlniecības virzienu pārstāvji: Vilnis Titāns "Zibens", Aigars Bikše "Vāverīte grauž riekstus" un Sandis Kondrāts "Kontrreformācija", kuru darbi tagad redzami āra ekspozīcijā līdzās vēsturiskajam mantojumam.

Gaujas ielas tēlnieku darbnīcās strādāt ir iespējams jebkuram LMS biedram, kā arī citiem māksliniekiem. Pateicoties KKF atbalstam šeit tiks radīta stabila bāze ar tehnisko aprīkojumu gan patstāvīgai tēlnieku darbībai, gan vietējo un starptautisko simpoziju rīkošanai.

Līdz ar šo LMS tēlniecības darbnīcu un āra ekspozīcijas kompleksu izveidi, Rīgā, Ziemeļu rajonā vienotā teritorijā ir iespējams izsekot tēlniecības attīstībai Latvijā, kuru aizsāk K.Zāle ar Brāļu kapu kompleksu, tad seko Raiņa un Meža kapu memoriālā tēlniecība, kur apskatāms gandrīz visu mūsu mākslinieku (Kārlis Zemdega, Kārlis Jansons, Teodors Zaļkalns, Kārlis Baumanis, Egons Zvirbulis, Aleksandra Briede u.c.) devums, bet Gaujas ielā 1 āra ekspozīcijā redzama padomju gadu tēlniecība, kas tiks bagātināta ar mūsdienu darbiem.

Tātad - ikkatrs var būt burvestību liecinieks, tikai vajag to pamanīt !

Mākslas zinātniece Baiba Guste,
LMS apakšstruktūras "Akmenstēlniecības mītne "GAUJASIELA" vadītāja.

pirmā lapa
 

 

 

Dins Kopštāls "Ūdens skaitītājs"

"Ūdensapgāds" mutuļo Pedvālē

 

Sestdien, 25. maijā plkst. 15.00 Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā atklāj jauno sezonu. Muzejā jau otro gadu turpinās projekts "Pasaules pirmelementi - uguns, ūdens, gaiss, zeme". Iepriekšējā gada tēma bija uguns un sezonas nosaukums "Ugunszeme". 2002.gada sezona "Ūdensapgāds" kā noprotams veltīta ūdenim.

Ojāram Feldbergam, muzeja saimniekam, vienmēr izdodas piesaistīt radošas personības, kurām Pedvālē ir izdevība mēroties spēkiem ar dabas varenību.

Jau mēnesi muzeja teritorijā strādāja vairāk kā divdesmit mākslinieki, kuru darbi šogad veidos Pedvāles parka galveno ekspozīcijas daļu.

25. maijā muzeja krodziņā "Dāre" atklās Ivetas Laures darbu izstādi. "Ūdensapgāda" sezonas atklāšanā ar performancēm piedalīsies mākslinieki Oļegs Kļimovičs, Sandra Bergmane, Aija Druvaskalne - Urdze, kā arī igauņu mākslinieku grupa Non Grata. Ūdens tēmai veltītus dzejoļus lasīs dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš. Vakarpusē skatītājiem būs iespēja vērot "SIA. Akciju sabiedrība" veidoto ugunsskulptūru.

Briņķu muižā būs apskatāma Ojāra Feldberga izstāde "Ezerā apgūlies mēness", kas veltīta mākslinieka piecdesmit piektās jubilejas gadam. Savukārt Brinķu muižas kalpu mājā skatītājiem būs iespēja iepazīties ar 2001.gada sezonas "Ugunszeme" laikā tapušajiem glezniecības, grafikas, tēlniecības darbiem, kā arī foto materiāliem par iepriekšējā gada mītiskākajiem radošajiem pasākumiem. Pirmo reizi skatītājiem tiks demonstrēta Astrīdas Konstantes videofila "Ugunszeme".

"Ūdensapgāda" sezonas radošie pasākumi turpināsies līdz pat rudenim.

pirmā lapa
 

 

Tikšanās - seminārs "Sauka 2002". Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabinets

 

Šogad, seminārā "Sauka 2002" 20. un 21 jūlijā, īpaša uzmanība tiks pievērsta faktam, ka pirms 15 gadiem notika pirmā vairāku Latvijas fotogrāfu un Saukas novada kultūras aktīvistu tikšanās, kuras laikā tika izvērtēta Mārtiņa Buclera personības nozīme un pieņemta neformāla rīcības programma izcilā Latvijas fotogrāfa mantojuma saglabāšanai. Saukas Lauksaimniecības skola izteica M.Buclera balvas ideju un aicināja Latvijas fotogrāfus katru gadu rīkot radošās darbnīcas "Fotovasara" Sēlijā. Darbnīca ar lielākiem vai mazākiem panākumiem rīkota katru gadu. Regulāri atzīmēta M.Buclera dzimšanas diena 12. decembrī un rīkotas ekspresizstādes. Organizatori aicina pie ugunskura dalīties atmiņās un apspriest M.Buclera fotogrāfijas kabineta darbības aktivizēšanas iespējas.

Ierašanās Saukā paredzēta 20. jūnijā sākot no 16:00

Līdzi jāņem labs garastāvoklis, "Fotovasaru" laikā uzņemtās fotogrāfijas un darbi, kurus "Fotovasara 2000" dalībnieki apsolījuši Viesītes domei.

Naktsmītne nodrošināta.

Informācija : 5244285 , 9127805, 5241781, 5241743.

Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

 

Jānis Rikmanis. Meitene ar vistu

Simtgades izstāde gleznotājam Jānim Rikmanim

 

Valsts Mākslas muzejā no 14. jūnija līdz 14. jūlijam būs apskatāma gleznotāja Jāņa Rikmaņa ( 1901 - 1968) simtgadei veltīta izstāde, kas sniedz ieskatu viņa radošajā mantojumā. Mākslinieks pazīstams kā smalks psiholoģiskā portreta meistars, taču viņš gleznojis arī ainavas un figurālas kompozīcijas un bieži pievērsies zirgu attēlojumam. Kolorītā mākslinieks izmantojis galvenokārt zemes krāsas, iegūstot smalkas pelēcīgi brūnu toņu saskaņas. Jānis Rikmanis mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā, 1931.gadā absolvējis Jāņa Roberta Tillberga vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Kopš 1929.gada piedalījies izstādēs. 1942.gadā un 1964.gadā Rīgā sarīkotas personālizstādes. Mākslinieka piemiņas izstāde sarīkota 1976.gadā. Jānis Rikmanis darbojies dažādās mākslinieku apvienībās, no tām pazīstamākā ir "Radigars", kura ar aicinājumu "Mākslu visiem! Radi gars!" 1933.gadā aizsāka izstāžu rīkošanu Vērmanes dārzā "Zem liepām", izstādot gleznas brīvā dabā, lai, kā rakstīts izstādes katalogā, "aizbaidītais skatītājs tās vieglāk varētu atrast". Mākslinieks strādājis arī kā pedagogs 1944. - 1950.g. Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā. Izstādē būs apskatāmas gleznas un zīmējumi no Valsts Mākslas muzeja, kā arī no privātām kolekcijām.

Izstādes kuratore Ruta Lapiņa

pirmā lapa
 

 

 

Anita Meldere. Uguns robeza

Anitas Melderes personālizstāde Valsts Mākslas muzejā

 

Gleznotājas Anitas Melderes personālizstāde "Mana abstrakcija" tiks atklāta 19. jūnijā un apskatāma līdz 28. jūlijam. Personālizstādē eksponēti jaunākie darbi akrila un akvareļa tehnikā, kuri tapuši pēdējā desmitgadē un demonstrē mākslinieces vēlmi izkopt abstraktās glezniecības valodu. Gleznieciskie izteiksmes līdzekļi ir māksliniecei nozīmīgu izjūtu un jēdzienu izteicēji. Māksliniece pati saka: "Ar vārdu abstrakcija es saprotu mākslinieciskās valodas nosacītību, kurā izteiksmes līdzekļiem - krāsai, faktūrai, līnijai, kompozīcijas struktūrai piešķirta prioritāra nozīme". Viņas darbiem raksturīga jutekliska izsmalcinātība un trauksmaina ekspresija, kas veido viņas mākslai raksturīgo atmosfēru. Anitas Melderes abstraktās kompozīcijas būtībā ir gleznas- pārdomas, fantāzijas, sapņojumi, kas vedina uz meditatīvu dialogu. Anita Meldere dzimusi 1949. gadā Rīgā, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, ir Latvijas Mākslas akadēmijas docente un pasniedzēja LMA Dizaina nodaļā. Izstādēs piedalās no 1972. gada Piedalījusies grupu un žūrētās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes.

Izstādes kuratore Diāna Barčevska

pirmā lapa
 

 

Galerija NOASS izaicina britu videomākslā

 
Simons Morisejs
BLACK BOX RECORDER

 

Melnā kaste - neliels daikts, ko lieto aviācijā, lai lidojuma laikā pierakstītu visu, kas notiek lidmašīnas kabīnē. Katastrofu pārstāsti ziņu raidījumos un mākslas filmas ir radījuši priekšstatu, ka melnā kaste fiksē tieši to mirkli un iemeslu, kas izraisa traģēdiju. Bet tā spēj nofiksēt šādu momentu tikai tādēļ, ka lidojuma laikā reģistrē katru visnenozīmīgāko notikumu.

Melnā kaste ir labs salīdzinājums, tai lomai, kāda ierādīta videokameras acij mūsdienu kultūrā. Amatiera vai mākslinieka rokās, kas šādi reģistrē informāciju vai darina filmu, videokamera fiksē visu, neņemot vērā notikumu saturu, radot milzīgus kustīgu tēlu plūdus, gan visbanālākos, gan visdramatiskākos. Ar videokameru, kas šobrīd ir kļuvusi tik ikdienišķa, attēlu daba, ko mēs patērējam caur saviem televizoriem - melnajām kastēm mūsu dzīvojamo istabu kaktos - ir kļuvusi daudz demokrātiskāka gan saturā, gan formā.

Kā mākslas mediju mūsdienu video ārkārtīgi veiksmīgi raksturo tēlu darināšanas procesa multiplais un demokrātiskais raksturs. Video nebūt nav jauns medijs. Tā sākumi meklējami pirms 30 gadiem 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā tādu mākslinieku kā Marta Roslere un Brjūsa Noimena (ASV) un Deivids Hola (Lielbritānija) daiļradē. Šie mākslinieki radīja jaunas informācijas darināšanas formas un video praksē iedibināja tendences, kas šobrīd ir kļuvušas populāras mūsdienu jauno mākslinieku vidū.

Tādēļ tēmas un metodes, ko mēs atkārtoti sastopam Roderika Bjūkenena, Adama Čodzko, Marka Dīna, Sāras Dobai, Grema Fegena, Duglasa Gordona, Grema Gussina, Rašeles Lovas, Kristīnes Mekī, Kenija Makleoda, Rosa Sinklera un Karla fon Veilera darbos, ir tādas pašas, kādas mēs redzam mūsdienu mākslā: identitātes jēdziens, elementu pārmantotība, uztveres un psiholoģisko stāvokļu izzināšana, priekšnesuma ideja, dominējošo kultūras formu (piem., kino) ietekme, cilvēku savstarpējo attiecību izpēte.

Visi šīs izstādes autori pieder paaudzei, kas dzimusi pirms video kā atklāšanas. Šai un nākošajām paaudzēm, pateicoties televīzijai un kino, kustīgā attēla klātbūtne bija kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Tā bija vizuālās kultūras dominante un arī galvenais informācijas pārraides veids. Tas, ka šie mākslinieki savu meklējumu vizualizēšanai bieži izvēlējās video, daļēji ir izskaidrojams ar to, ka viņi labi pārzināja kustīgo tēlu idejas uztveres procesu, daļēji ar nepieciešamās tehnoloģijas vieglo pieejamību un visbeidzot arī ar to, ka kustīgie tēli piedāvā viegli ieprogrammējamu mediju, ko auditorija labprāt bauda (video kā vizualizēts dzīves plūdums).

Tādējādi var teikt, ka MELNĀS KASTES videodarbi ir veidoti ar mērķi stimulēt, nevis samierināties. Šajā izstādē novērojamā tiešā saistība starp vienekrāna videodarbu prezentāciju monitorā un mūsu ikdienas saskarsmi ar šķietami nebeidzamajiem vizuālās informācijas plūdiem televīzijā nav tikai sagadīšanās. Pazīstamā melnā kaste katras istabas stūrī ir aizstāta ar mākslinieku melno kasti, t.i., magnetofonu, kam noņemts virsējais panelis, atklājot visas tā detaļas, lai pasvītrotu ikvienas sastāvdaļas vienlīdz svarīgo nozīmi izsķirošos momentos.

Melnā kaste darbojas kā lidojuma magnetofons, kas paņemts no mūsdienu mākslas lidkabīnes un kam piemīt kādas vienas vides vizuālās informācijas pārbagātība. Dažos no darbiem ir tiešas atsauces uz kino un tv konvencijām; daži piedāvā pārstāstījumu vai grauj to; daži attēlu starumei iestarpina meditāciju vai abstraktas struktūras, tomēr visiem darbiem piemīt noteikta pretestība tv attēlu iepriekšnosacītajam plūdumam.

Ieslēdz to.

pirmā lapa
 

 

Latvija. Iezīmētas vietas. Latvijas Fotogrāfijas muzejā.

 


Autors nezināms. Fotografēts 1927 gadā

 

 

Sapnis par lidojumu cilvēkiem ir tikpat sens kā vēlēšanās saglabāt redzamās pasaules zīmīgākos objektus un notikumus. Pirmo reizi pasaulē to apvienoja Nadara kungs ( īstajā vārdā Gaspard Felix Tournachon), kura fotoattēli, kas iegūti lidojumā ar gaisa balonu virs Parīzes, kļuva par vienu no XIX gadsimta ikonām.

Arī Latvijas aerofotogrāfiju vecums jau sasniedzis pirmos 100 gadus. Saglabājušies vairāki tūkstoši attēlu no "putna lidojuma", un tas ir pateicīgs materiāls, lai apjaustu laika un vietas distanci.

Izstādē varēsiet apskatīt nelielu daļu pagājušā gadsimta aerofotogrāfiju, kurās redzamas pazīstamas, Latvijas kultūrai nozīmīgas vietas. Attēliem ir gan kultūrvēsturiska, gan estētiska nozīme, bet sajūsmu, iespējams, izraisīs detaļas, kas fotografēšanas brīdī bijušas nenozīmīgas vai pat traucējošas.

Izstāde Latvijas Fotogrāfijas muzejā apskatāma līdz 7. jūlijam, vēlāk iecerēts ar to iepazīstināt skatītājus arī citur Latvijā.

Laika gaitā liels daudzums attēlu ir gājis bojā, tomēr aizvien iespējams atrast vecas, izteiksmīgas fotogrāfijas. Ja jūsu albumā vai pat pažobelē glabājas kāda kultūrvēsturiski nozīmīga fotogrāfija, ziņojiet par to mākslas portālam Art Garden vai Latvijas Fotogrāfijas muzejam.

pirmā lapa
 

 

Ventspilī 8.jūnijā atklās Govju parādi

 



Pirmais no kreisās - akciju sabiedrības "Ventspils nafta" prezidents, ģenerālsponsors Igors Skoks.

 

Rīga, Latvija - 2002. gada 5. jūnijs. Sestdien, 8. jūnijā, pulksten 14 Ventspils Promenādē notiks starptautiskā mākslas projekta Ventspils govju parāde 2002 atklāšana, informēja Ventspils Attīstības aģentūra.

 

 

 

 

Ventspils Promenādē Govju parādi ar uzrunām atklās Ventspils Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Eiropas Govju parādes prezidents Čārlzs Langhorns (Charles Langhorn), mākslinieks Miervaldis Polis. Ventspils Govju parādes atklāšanas sarīkojumu vadīs govju gani jeb kovboji Ufo un Fredis.

Divdesmit piecas govis, kas transportētas no oficiālās Cow Parade Holdings ražotnes ASV, apglezno ne vien mākslinieki un populāri mūziķi, viesmākslinieki no Lietuvas, un Dānijas, bet arī Ventspils bērni, uzņēmēji, sportisti un citi sabiedrībā pazīstami ventspilnieki.

pirmā lapa
 

 

Ventspils naftas govs izstaro mīļumu

 

Ventspils, Latvija - 2002.gada 5.jūnijā. Akciju sabiedrības Ventspils nafta darbinieku un Ventspils bērnu nama audzēkņu apgleznotā vai, precīzāk izsakoties, "aprokotā" Govju parādes Ventspils 2002 dalībniece nav vienkārša Naftas govs, bet īsti Mīļa naftas govs, pēc a/s Ventspils nafta govs apgleznošanas atzīst uzņēmuma prezidents Igors Skoks.

Uz a/s Ventspils nafta korporatīvi zilās krāsas govs savus roku nospiedumus dažnedažādās krāsās draudzīgi atstāja vairāki desmiti Ventspils bērnu nama audzēkņu un uzņēmuma darbinieku, izvēloties arī attiecīgu govs devīzi: "Vilkam govs nokoda kāju…" Paši apgleznotāji apgalvo: "Nav slikta - tīri smuka govs."

Tomēr galvenais šā pasākuma ieguvums, kurš aizēno jebkuras mākslinieciskās kvalitātes, ir "kolosālā sirsnība, ko izstaro šī govs ar mazajiem un lielajiem roku nospiedumiem", uzskata I.Skoks.

Sestdien, 8. jūnijā, pulksten 14 Naftas govs kopā ar citām apgleznotajām govīm "ganīsies" Ventspils Promenādē Vecpilsētas Ventmalā, kur notiks starptautiskā mākslas projekta Ventspils Govju parāde 2002 atklāšana. Pēc atklāšanas sarīkojuma katra govs tiks novietota tai paredzētajā vietā Ventspilī, Naftas govs visu vasaru būs apskatāma pie akciju sabiedrības Ventspils nafta.

Divdesmit piecas govis, kas transportētas no oficiālās Cow Parade Holdings ražotnes ASV, apglezno ne vien mākslinieki un populāri mūziķi, viesmākslinieki no Lietuvas, un Dānijas, bet arī Ventspils bērni, uzņēmēji, sportisti un citi sabiedrībā pazīstami ventspilnieki. Naftas govs ietērpa veidošanā savas rokas vistiešākajā veidā pielikuši gan lielie, gan mazie ventspilnieki.

pirmā lapa
 

 

Diskusija "Mākslas funkcijas laikmetu kontekstā" VMM

 

Valsts Mākslas muzejs aizsācis mākslas teorijas attīstībai Latvijā svarīgu diskusiju ciklu "Mākslas nozīme sabiedrības dzīvē". 6. jūnijā no plkst 14.00 līdz 16.30 visi ieinteresētie profesionāļi tiek gaidīti uz pirmo diskusiju "Mākslas funkcijas laikmetu kontekstā" VMM Hēges zālē. "Būtu lietderīgi noskaidrot mākslas vietu, jēgu un misiju šodien. … Ar diskusiju palīdzību sakārtot sabiedrības apziņā neskaidro un izplūdušo mākslas jēdzienu," teikts aicinājumā uz diskusiju. 6. jūnijā diskusijā piedalās:
referents - filosofs Artis Svece,
koreferenti - mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, Filosofes Elga Freiberga un Ieva Kolmane, mākslas projektu kurators Kaspars Vanags,
moderatore - mākslas zinātniece Elita Ansone.

pirmā lapa
 

 

 
Kā tevi sauc? PJŪČER!

 

"Visi mākslinieki, kas piedalās šajā izstādē, nav psihi, tie ir pilnīgi normāli cilvēki," izstādes PJŪČER anotācijā raksta kurators Andris Vītoliņs. Normālie - S. Kondrāts, I. Kalniete, K. Podnieks, M. Blanks, R. Blanks, R.Salaks, TOTALDOBŽE ( K. Lielgalvis un D.Līcītis), A. Bikše un A. Vītoliņš savus darbus, kas veidoti īpaši izstādei, rādīs Arsenāla Radošajā darbnīcā, 2. stāvā. Jaunais gleznotājs Andris Vītoliņš, kuram šī ir jau otrā kūrētā izstāde, uzskata, ka māksla ir nozare, kurā jāriskē. Izstādē varēšot redzēt estētiskās instalācijas, kas mudinās domāt savādāk. "Līdz šim pieņemts, ja video, tad uz ekrāna, ja glezna, tad rāmī, es gribu pabikstīt māksliniekus izkāpt no rāmjiem," saka A.Vītoliņš. Izstādē nebūšot "dzelži un grabažas" vai elektronika, kas parasti tiekot saprasts ar vārdu instalācijas, bet darbi, kurus varētu nosaukt objekti - gleznas.

Izstāde apskatāma no 6. - 30. jūnijam.

pirmā lapa
 

 

"Pastaiga pa Rīgas galerijām" - pirmo reizi galvaspilsētā.

 

Pasaulē muzeju un galeriju dienas ir ierasta lieta. Apmeklējumi šajās dienās ir bez maksas un skatītāji to labprāt izmanto, jo ieejas biļete muzejos ir dārga ( no 2 Ls līdz 10 Ls, mazajās galerijās gan arī citur pasaulē ieeja ir bezmaksas).

Pirmo reizi arī Rīgā 8. jūnijā tiek organizēta plaša "Pastaiga pa Rīgas galerijām", lai pievērstu publikas uzmanību pilsētas galerijām un tajās notiekošajiem pasākumiem. Astoņpadsmit Rīgas galerijas jūs varēsiet apmeklēt bez maksas no pulksten 10.00 līdz 19.00.

Katram akcijas dalībniekam būs iespēja laimē Lielo balvu, kā arī saņemt galeriju un žurnāla Studija speciālbalvas.

Lielā balva ir iespēja izvēlēties mākslas darbu Ls 270 vērtībā jebkurā no akcijā iesaistītajām galerijām. Tas var būt akvarelis, eļļas glezna, rota, grafika vai skulptūra.

Galeriju apskati varat sākt jebkurā akcijā iesaistītajā galerijā, saņemt galeriju karti un visās sarakstā minētajās galerijās saņemt kartē atzīmi. Aizpildīto karti ar savu adresi jāatstāj pēdējā apmeklētajā galerijā.

Akcijas uzvarētājiem tiks paziņots personīgi, un to saraksti būs pieejami galerijās no 11. jūnija.

Akcijā piedalās sekojošas galerijas:

     Agijas Sūnas galerija Salons Māksla
     Galerija Māksla XO Galerija Ars Longa
     Galerija Noktirne Galerija Antiqua
     Salons Parvati Galerija Anna
     Salons A Galerija Putti
     LU Galerija Bastejs Putniņas galerija
     Galerija Jāņa sēta Galerija Tifāna
     Galerija Lita Ivonnas Veihertes galerija

pirmā lapa
 

 

 

Uldis Pāža "Gaismas pieradināšana"

Latvijas mākslinieki sirreālisma izstādē Pērnavā

 

Pērnavas (Igaunija) Jaunais Mākslas muzejs (PARNU UUE KUNSTI MUUSEUM) devīto reizi rīko sezonas izstādi "Vīrietis & Sieviete sirreālismā", kura tika atklāta2. jūnijā.

Starp izvēlētajiem māksliniekiem ir ļoti pazīstamais igauņu grafiķis un gleznotājs Juri Arrak, dāņu un beļģu gleznotāji un vairāki mākslinieki no Latvijas. Izstādē eksponēti Lilitas Postažas gobelēni, Jutas Policijas un Mareka Gurecka gleznas. Pirmoreiz uzaicināti Latvijas fotogrāfi Uldis Pāže, Arno Antums - Jansons, Aigars Jansons, Roberts Auziņš ( kolekciju sagatavoja ACD-Fotoforma).

Baltkrievijas mākslinieks Ruslans Vaškēvičs ir savdabīga reklāmas objekta autors. Tradicionālais ielas reklāmas panno tika nodots viņa rīcībā, lai radītu lielformāta gleznu. Savukārt dāņu gleznotāja Michael Kvium darbs tika izvēlēts par šīs izstādes atpazīšanas zīmi un rotā afišu.

Jaunās Mākslas muzejs šo sezonu uzsāk pēc nopietnas rekonstrukcijas. Jaunā izstāžu zāle ir profesionāli iekārtota un sagādā apmeklētājiem patīkamu iespēju sastapties ar muzeja vadītāja Marka Sosāra uzstādīto tēmas interpretāciju.

Izstāde apskatāma līdz 31. augustam.

Sagatavoja Vilnis Auziņš, Fotogrāfijas muzejs

pirmā lapa
 

 

Rīgas jaunie mākslinieki biennālē ArtGENDA

 

 

25. maijā klubā "DEPO" notiks starpdisciplinārā projekta "INCEST" un multimediju projekta "GAISMAS PILS" prezentācija. Ar šiem projektiem jaunie mākslinieki pārstāvēs Rīgu biennālē ArtGENDA. Pasākumu organizēs pārstāvji no radošajām apvienībām "99% Svaigs" un "Bio.Codes Recordings".

Baltijas jūras reģiona pilsētu jauno mākslinieku bienāle ArtGENDA notiek kopš 1996. gada: (AG 96' - Kopenhāgenā, AG 98' - Stokholmā, AG 00' - Helsinkos). Tā ir orientēta uz daudzpusīgu, objektīvu un aktuālu jauno mākslinieku darbības virzienu un projektu atspoguļošanu, un daudziem sniedz iespēju veidot kontaktus starptautiskai sadarbībai. No otras puses - ArtGENDA kalpo arī par sava veida pilsētu prestiža demonstrēšanas vietu, jo šajā biennālē piedalās nevis valstis, bet gan Baltijas jūras reģiona pilsētas.

2002. gadā ArtGenda notiks Hamburgā, Vācijā. Šobrīd biennāles koncepcija attīstās un progresē, ņemot vērā Baltijas jūras valstu jauno mediju kultūras sadarbības tīklu specifiku, raksturu un resursus.

Rīgas jauniešu kultūras dinamiskā sociālā vide nākotnē iespējams arī varētu kļūt par starptautiskās biennāles ArtGENDA mājvietu. Būtiski atzīmēt, ka AG mērķis ir nevis organizēt īslaicīgu izstādi, bet gan sadarboties caur dažādiem jauno mākslinieku kultūras projektiem pirms un pēc AG kulminācijas (līdz šim - izstādes) notikuma, proti, akcentēt laikmetīgās kultūras procesuālo raksturu.
Rīga pārstāvēs jauno mākslinieku biennāli ArtGENDA ar dalībprojektu, kurš sastāvēs no divām, savstarpēji saistītām daļām.
ArtGENDA notiks Hamburgā laikā no 2002. gada 6. - 23. jūnijam 2002. gada 6. - 23.jūnijā notiks projekta prezentācija un radošās darbnīcas Hamburgā.

pirmā lapa
 

 

Vai jūs zināt, kas ir "Kolchoznieku nama" arhitekts? Izstāde "Trīs brāļos".

 

ZA augstceltne (1950-1958), dzīvojamās ēkas ap Sv. Pētera baznīcu (1958) un RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1 (1954-1958) ir tikai daži pazīstamākie arhitekta Osvalda TĪLMAŅA darbi, kuru projektus var izpētīt izstādē Arhitekts par excellence Vecrīgā, viduslaiku dzīvojamo māju kompleksā "Trīs brāļi".

Osvalds TĪLMANIS (1900-1980) LU Arhitektūras fakultāti beidza 1927.gadā, strādāja Rīgas būvvaldē un bija Rīgas galvenais arhitekts (1934-1950, 1956-1958). Viņš nodibināja dzīvokļu krīzes apkarošanas būvbiroju un projektēja blokēkas J. Asara ielā (1929-1930), piedalījās Rīgas pilsētas izbūves plāna (1928-1934) un pēckara ģenerālā plāna izstrādē, bet kopš 1959.gada, vadot Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu, profesors bija iecienīts mācību spēks.

Ar franču vārdu par excellence var raksturot Osvalda. Tīlmaņa mūžu. Viens no arhitektiem, kurš nepameta dzimteni kara gados, bet, pielāgojoties mainīgo politisko režīmu prasībām, saglabāja arhitekta profesiju Latvijā.

Izstāde apskatāma līdz 2002.gada 29.augustam.

pirmā lapa
 

 

Solvitas Zariņas un Agra Dzilnas personālizstāde "Ceļojumi telpā" galerijā "Bastejs"

 

Solvitas Zariņas un Agra Dzilnas personālizstāde "Ceļojumi telpā" būs jau trešā mākslinieku izstāde LU galerijā "Bastejs" pēdējo trīs gadu laikā. Šajā izstādē būs skatāmi darbi datorgrafikas tehnikā. Ceļojumus telpā katrs mākslinieks traktēs savdabīgi - Agrim Dzilnam tie būs ceļojumi uz Ēģipti, bet Solvitai Zariņai - ceļojumu fragmenti un piezīmes par mājkopību.

Mākslinieki izstādes anotācijai izvēlējušies izteikumus, kas, viņuprāt, raksturo radītos darbus:
Ilze Stengrevica : "Tikpat lielā mērā cik krāsa ir izejmateriāls tradicionālajam gleznotājam, fotogrāfija un digitālā 3 dimensiju telpa ir medijs tiem, kuri vizuālās realitātes izziņai pamatā lieto datora iespējas. Viss cits un galarezultāts jau ir Agra Dzilnas paša ziņā. Viņa izvēle un apzināta darbība ir noteicošie faktori, vai taps radīts utilitāra dizaina, vai pastāvīgas mākslas vērtības zīmi nesošs mākslas objekts.''

''Notikumu un lietu pastāvēšanas vienlaicīgums, mūžīgā un mainīgā vienlaicīgums ir viņas ( Solvitas Zariņas) māksliniecisko pārdomu telpa.'' Vilnis Auziņš

pirmā lapa
 

 

VIEDOKLIS:

 




Laimas Bikšes gleznu izstāde "Labdien",
galerija "Daugava", 29.maijs - 8.jūnijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Izstādes koptēlu nosaka tādi kā klasisko žanru (figurālās glezniecības, ainavas, klusās dabas) rudimenti, kas lēni, ar piepūli, izkristalizējas no koloristiski piesātinātas, suģestējošas haosa substances - šķietami brīvas telpas, kurā iznirst daži nelieli objekti (cilvēciņi, rotaļlietas, ziedi, augļi, koki...). Glezniecības tehnikas ziņā vērojama zīmējuma un gleznojuma savdabīga pārklāšanās, tēlu aprises ir nenoteiktas, amorfas. Gleznas atgādina radošā procesa arheoloģiskas liecības, kas atklāj dažādu slāņu atstātās autentiskās pēdas.

 
 

 

 




Divatā. Kārlis Baumanis un Ilga Zandberga. Tēlniecība
Valsts Mākslas muzejs. Mazā zāle, 17. maijs - 9. jūnijs

 
Aiga Dzalbe
mākslas zinātniece


Nelielā tēlniecības ekspozīcija abu meistaru apaļo jubileju sakarā uztverama kā draudzīgs intereses apliecinājums. Neapšaubāmi, ka viņu darbiem piedienētu plašāki apartamenti, tomēr izstādē ieturētajam kamerstilam ir savas priekšrocības. Piemēram, var novērtēt, cik izmīlēts ir dažs no akmeņiem (kaut vai izslavētā "caurumu meistara" Kārļa Baumaņa "Kodols"). Būdama gaužām neliela, ekspozīcija tomēr ir vērienīgi izvērsta laikā. Tā šķiet veiksmīgi būvēta kā viegli akcenti dažādos laikos radītajam.

Patiesu prieku skatītājiem varētu sagādāt Ilgas Zandbergas granītā kaltās abstrahētās sieviešu galvas kā arī nevainojamā "Anita".

 
 

 

 




"LMS mākslas darbu kolekcija. Glezniecība. Laikmeta liecinieki.
20. gadsimta 60., 70., 80. gadi" (koncepcija: S.Krastiņa, I.Baranovska),
Valsts Mākslas muzejs, 26.aprīlis - 9.jūnijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Ievērības cienīgs notikums neatkarīgi no skatītāja individuālajām "patīk- nepatīk" simpātijām, kas lieku reizi atgādina par formālistiskās tradīcijas lomu latviešu mākslā. Darbi (no vecmeistariem K.Ubāna, V.Kalnrozes u.c. līdz 80. gadu "jaunajiem") ir grupēti galvenokārt pa žanriem, līdz ar to aicinot izvērtēt un salīdzināt dažādus vizuālās realitātes interpretācijas veidus (ģeometrizācijas, ekspresijas, krāsu spožuma intensitāti, faktūras raksturu utt.) un to lomu attiecīgā laika nogriežņa valdošo mākslas prioritāšu kontekstā. Tomēr paliek jautājums par laikmeta atspoguļošanas pretenzijām un patiesajām iespējām, kaut vai tāpēc, ka oficiāli svarīgo tēmu loks pārstāvēts visai nedaudz. Galvenais fakts, ko iespējams empīriski konstatēt - salīdzinoši īsā laika periodā Latvijas glezniecībā paralēli eksistēja vesels spektrs dažādu glezniecības "laikmetu", resp., stilistisko paņēmienu, kuru saknes meklējamas senākos un jaunākos Eiropas vizuālās mākslas virzienos. 

 
 

 

 




Jāņa Deinata projekts Cilvēki muzejā,
Valsts Mākslas muzejs, 17. maijs - 2. jūnijs

 
Stella Pelše
LMA Mākslas
vēstures
institūts


Vecmeistaru darbu aplūkotājiem pastāvīgajā ekspozīcijā tiek piedāvāts pārmaiņas pēc apskatīt arī pašiem sevi - fotografētās cilvēku reakcijas ir brīžiem nolasāmas, brīžiem vairāk runā muguras un pakauši vai, teiksim, T.Zaļkalna cūkas šņukurs. Uzmanības pārvirzīšanai no vērotā objekta uz vērojošo subjektu ir nenoliedzami laikmetīgs skanējums (arī šī vārda konjunktūristiskā nozīmē). Tomēr mākslas tuvumā pārdzīvotais lielākoties paliek visai noslēpumains, kas uzskatāms par veiksmi tikai tādā gadījumā, ja atbilst ieceres mērķtiecībai.

 
 
pirmā lapa