Glezniecība

Tēlniecība

Grafika

Pastelis

Zīmējums

Akvarelis

Fotogrāfija

Video

Objekti

Arhitektūra

Plakāti

Visi mākslinieki

Tēmas

 

Kuriozi

Izglītība

Saites

Arhīvs

 

Māksliniekiem

Pakalpojumi

Reklāma

Sludinājumi

 


English version

 

ATBALSTĪTĀJI:
 
 
VIEDOKLIS
INTERVIJA
TĒMA
VĀRDNĪCA
KONKURSS


2018. gada 27. aprīlis

TĒMA:

Sievietes Latvijas mākslā

documenta 11 - šogad nozīmīgākā mūsdienu mākslas skate

Cow parade Ventspilī

 

 

Stella Pelše
Sievietes Latvijas mākslā

Virsrakstā pieteikto tēmu var aplūkot no dažādiem aspektiem - viena iespēja ir pievērsties sievietei kā tēlojuma objektam, kur piemēru būs visvairāk un visdažādākajos stilistiskajos risinājumos. Bez tam būtu arī interesanti papētīt sieviešu mākslinieču īpatsvaru dažādos periodos un viņu radošā snieguma iespējamo savdabību. Ja atsevišķus piemērus sieviešu līdzdalībai mākslas praksē var sameklēt jau ap 19.- 20. gs. miju, tad gadsimta pirmā puse, līdzīgi kā citur pasaulē, varētu būt mākslinieku sievu un līdzgaitnieču laikmets (A.Beļcova, M.Skulme). Tajā tapušajos mākslas darbos varbūt ir iespējams ar atpakaļejošu datumu sameklēt zināmas ikonogrāfiski vai stilistiski sievišķīgas īpatnības, tomēr tie nekādi nav tulkojami kā opozicionāras "sieviešu mākslas" programmatisks pieteikums.

Vēl jo mazāk sievišķās identitātes meklējumi varēja izpausties padomju posma oficiālās sociālistiskā reālisma doktrīnas pārvarēšanas procesā, kurā kā pozitīvā programma kalpoja lielā mērā klasiskā modernisma izteiksmes līdzekļos balstīts pasaules skatījums.

Katrā ziņā sieviešu mākslinieču īpatsvars 70. un īpaši 80. gados jūtami pieaug, jāpiemin kaut vai "Maigo svārstību" grupas femīnais potenciāls. Tomēr tikai pašā jaunākajā posmā - 1990. gados, kas saistās ar Rietumu neoavangarda strāvojumu iefiltrējumiem, var atrast arī dažas analoģijas feminisma iedvesmotajai mākslai, kad dzimtes jautājums ir ne vien "dabiska" mākslinieciskās izpausmes sastāvdaļa, bet mērķtiecīgs radošo meklējumu saturiskais krustpunkts. Arī tie ir visai attālināti no Rietumu feminisma "pirmā viļņa" esenciālisma un radikālisma. Feminisma neizteiktība ir pietiekami plaša, postsociālisma zemēm tipiska parādība - Latvija te izceļas ja nu vienīgi ar īpašu atturības pakāpi. Padomju ideoloģiskā mašinērija bija it kā piesavinājusies sieviešu līdztiesības jautājumu, līdz ar to šīs ideoloģijas noriets daļēji paguva diskreditēt arī veselu nozari, kas patiesībā šeit nekad nebija attīstījusies kā iniciatīva "no apakšas".

Stilistiski un idejiski vistuvākie piemēri feministiski orientētai mākslai Latvijā saistās ar 1997. gadā dibinātās grupas "Latvijas Nacionālās sieviešu līgas projekts" aktivitātēm (iniciatore I.Šteimane, dalībnieces I.Zābere, I.Breidaka, K.Keire, I.Cēsniece, S.Pogule). Raksturīgi, ka meitenes darbojās grupā, kolektīvi (pretstatā mākslinieka - individuālistiskā ģēnija - tēlam), izmantoja inscenētu fotogrāfiju (feminisma klasiķes S.Šērmanes sievišķo lomu spēļu atskaņas), kā arī akcijas paņēmienu, lai intensificētu projekta sociālo skanējumu ("Sarunu rezultāti", 1999).

Lai arī 1990. gadu nogalē un jaunā gadsimta sākumā radīto mākslas projektu vidū, tai skaitā digitālo tehnoloģiju u.c. jauno mediju izpausmēs, var atrast dažādus identitātes pētniecības aspektus, tomēr jaunās mākslinieces (kuru ir pietiekami daudz) nekādi neapliecina vēlmi radīt "sieviešu mākslu" kā apzināti opozicionāru programmu. Tas attiecas arī uz pašu jaunāko un autoru sastāva ziņā absolūti sievišķīgo projektu "Sestais elements", ko organizēja Latvijas laikmetīgās mākslas centrs. Drīzāk gan dalībnieces tiecās veidot vienkārši mākslu, izejot no sava subjektīvā (līdz ar to neizbēgami arī sievišķīgā) skatījuma, intuitīvi paļaujoties uz teiktā vispārīgo nozīmību un līdz ar to saasinot jautājumu par marginalizēto identitāšu lomas izpratni. Ja 20. gs. beigu Rietumu teorētiskās domas tendenču kontekstā sievietes "balss", viņas skatījuma atšķirību uzsvēršana, tiek traktēti kā mākslas robežu un iespēju paplašināšana, šeit drīzāk mazākuma un minoritāšu tēmas akcentējums saistītos ar mākslas vēstījuma reducēšanu un sašaurināšanu, tādu kā universālā skanējuma nepietiekamības kompensāciju. Situācija, protams, mainās, ja augšminēto universālo skanējumu interpretē kā relatīvu, patriarhāli konstruētu fikciju.

Feministu kustības viens no svarīgākajiem teorētiskajiem komponentiem ir lielāka vai mazāka Rietumu kultūras modeļa (īpaši jau modernisma patriarhālo aspektu) kritika. Taču svarīgi arī paturēt prātā, ka sieviešu emancipācijas projekts ir tikai likumsakarīga epizode gadsimtiem ilgušajā Rietumu kultūras indivīda emancipācijas projektā - brīvības un atbildības kāpinājumā, kas atceļ tradicionāli hierarhisko dzīves modeļu autoritāti. Patriarhālisms var tikt skatīts kā šīs pārvaramās tradīcijas sastāvdaļa, tomēr feminisma centieni nereti apslēpj to faktu, ka prasību radikālisms norāda nevis īpašu apspiestības pakāpi, bet gan jau izcīnīto brīvību salīdzinoši rekordlielu īpatsvaru.

Jāatzīmē arī, ka dzimtes studiju kontekstā paustie sievišķo un vīrišķo īpatnību relatīvisma un sociālās nosacītības apliecinājumi ļauj it kā pārlēkt sievišķās identitātes absolutizēšanas fāzei, kas turklāt ir allaž atradusies visai sarežģītās, pat pretrunīgās attiecībās ar feminismam tikpat būtiskajām līdztiesības prasībām.

 Piedalies diskusijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pirmā lapa
 

 

documenta 11 - šogad nozīmīgākā mūsdienu mākslas skate

 

Ar grandiozu atklāšanas pasākumu 8. jūnijā Kaselē durvis vēra šogad lielākā un nozīmīgākā starptautiskā mūsdienu mākslas skate documenta 11. Tradicionāli mākslas skate veidojusies nevien kā jaunāko mākslas darbu izstāde, bet arī kā svarīga tikšanās vieta muzeju direktoriem, kuratoriem, mākslas darbu kolekcionāriem un pārdevējiem, galeriju īpašniekiem.

Šoreiz izstādes koncepciju veidoja un 116 māksliniekus izvēlējās documenta 11 mākslinieciskais direktors Okwui Enwezor, bet viņam palīdzēja seši līdzkuratori. Kā katru gadu, documenta atklāj jaunus māksliniekus, jaunus strāvojumus mākslā un nostiprina vecos sakarus.

Par godu documenta 11 Vācijas Federālā Finansu ministrija izdeva pastmarku un 10 eiro piemiņas monētu.
 

documenta vēsture

Arnolds Bodē, Kaseles akadēmijas profesors un gleznotājs, 1955. gadā organizēja izstādi "20. gadsimta mākslas prezentācija", nolūkā atjaunot atjaunot Vācijas sakarus ar pārējo mākslas pasauli. Ar "20. gadsimta Rietumu mākslas sabiedrības" atbalstu izdevās apkopot un parādīt moderno mākslu, kuru nacionālsociālisti bija saukuši par deģenerējošu un slimu. Tādu izstādi, kā tolaik sagrautajā Frederikāņu muzejā, Vācija vēl nebija redzējusi.

Milzīgā vajadzība uzņemt gadiem zaudēto informāciju uz documenta 1 atveda 130 tūkstošus apmeklētāju. Retrospektīvajā izstādē varēja palūkot 20.gs I puses klasiskā modernisma virzienus - fovisma, ekspresionisma, kubisma, futūrisma, grupas Zilais Jātnieks ietekmīgāko mākslinieku darbus no visas Eiropas - Pablo Pikaso, Maksu Ernsts, Hanss Arps, Henrijs Matiss, Vasilijs Kandinskis, Henrijs Mūrs u.c. Vāciju pārstāvēja Pauls Klē, Oskars Šlēmers, Makss Bekmans.

Skatītāju atsaucības iedrošināts, Arnolda Bodē organizēja documenta 2 1959. gadā, aizsākot tradīciju katrus piecus gadus rīkot Kaselē modernās mākslas 100 dienu muzeju. Organizēšanu uzņēmās Kaseles pilsēta un Heses pavalsts.

Līdz 1968. gadam un documenta 4 Arnolds Bodē bija atbildīgais par izstādēm, viņam pievienojās atzīti un vispārzināmi mākslas zinātnieki Verners Haftmans, Vils Gromans, Verners Šmālenbahs, Maks Imdals ( Werner Haftmann, Will Grohmann, Werner Schmalebach, Max Imdahl). Documenta skates jūtīgi noteica laikmetīgās mākslas stipros punktus un uztaustīja jaunos virzienus.

1972. gads ienesa pārmaiņas documenta pārvaldes struktūrās. documenta ģenerālsekretārs Haralds Zīmans (Harald Szeemann) ierosinaja izveidot direktoru padomi, starptautisku žūriju un katrai izstādei izvirzīt citu māksliniecisko direktoru. Šajā gadā Kaseles mākslas skatē pirmo reizi piedalās sociālistisko valstu mākslinieki.

1987. gada documenta 8 apgūst jauno mākslas dimensiju. Mākslā virs nav teorijas, ir tikai tēzes - sabiedrība, kapitāls un verdzība, utopijas jēdziena zudums, karš, holokausts. Vairs nerodas jaunas stratēģijas, ir tikai jaunas kombinācijas. Arī documenta 9 it kā atsakās no tradicionālā Kaseles skates uzdevuma, vai nespējot sistematizēt, bet tikai atspoguļot mākslas virzību. Skates neiziet no telpām, bet rada jaunas telpas - tiek celtas pagaidu būves, bet muzejs kā institūcija tiek izvirzīts galvenajā vietā. Muzejs ir ekstravertā simbols - cerību signāltornis. 1997. gadā mākslinieciskā direktora amatā pirmo reizi tiek izvirzīta sieviete Katerīna Dāvida (Catherine David). Viņas izstrādātās koncepcijas pamatā racionalitāte un loģiskā sakārtotība starp teorētisko un intelektuālo, skate retro - perspektīva atskatās uz pēdējos trīsdesmit gados paveikto. Īpaša uzmanība tiek pievērsta glezniecībai.

Katra documenta atspoguļo sava kuratora idejas un uzskatus, kļūstot ne vien par esošo tendenču atspoguļojumu, bet arī par iespēju realizēt novitātes un veidot jaunas izstādes koncepcijas, sniedzot starptautisku diskursu jaunajiem meklējumiem. 100 dienu muzejs Kaselē noslēdz piecu gadu diskusiju posmu ar semināriem un sarunām, kurās tiek analizēts mūsdienu mākslā notiekošais, pārspriesta documenta koncepcija un kuratora darbs, prognozēta mākslas attīstība.
 

documenta 11

documenta 11 ir transnacionāls, starpdisciplinārs, daudzas paaudzes aptverošs, plašs mākslas un kritikas notikums, pateicoties tās mākslinieciskajam direktoram Okwui Enwezor. Enwezors ir mākslinieks un kurators, dzimis Nigērijā, tagad dzīvo Ņujorkā, un pateicoties viņam, sabiedrības uzmanība tika pievērsta sabiedrības attīstības procesiem Āfrikā.

Pirmo reizi documenta pastāvēšanas vēsturē tika pārsniegts 100 dienu muzeja formāts un koncepcija, kas sastāv no piecām platformām, tiek realizēta četros kontinentos astoņpadsmit mēnešos, laikā no 2001. gada marta līdz 2002. gada septembrim. Pirmās četras platformas risināja un pētīja plašu mūsdienu problēmu loku mākslā, politikā un sabiedrībā. Tika piesaistīta virkne partneru, fondu, institūciju un līdzstrādnieku dažādās valstīs, lai platformās iecerēto realizētu.

Pirmā platforma "Nerealizētā demokrātija" aizsāka diskusijas, risinoties Vīnē no 2001. gada 15. marta līdz 20. aprīlim un Berlīnē no 9. līdz 30 oktobrim. Otrā platforma "Mainīgais taisnīgums; Patiesības un Harmonijas procesi" notika Ņūdeli 2001. gada 7. - 31. maijā ar lekcijām, debatēm, publiskām diskusijām un 30 dokumentālo un mākslas filmu programmu. Par trešās platformas "Kreoli un kreolizācija" norises vietu bija izvēlēta St.Lucia sala Karību jūrā, Austrumindijā 2002. gada 12. - 16. janvārī.

Īpaša kuratoru uzmanība tika veltīta ceturtajai platformai "Četras Āfrikas pilsētas, Frītauna, Johanesburga, Kinšasa, Lagosa" Lagosā no 15. - 21. martam, kas tika organizēta sadarbībā ar CODESRIA (Council for the Development of Social Science Reserch in Africa) un kurā, gada laikā, savu ieguldījumu kultūras praktizēšanā deva vairāk kā astoņdesmit starptautiskie dalībnieki - mākslinieki, arhitekti, filosofi, rakstnieki, politiķi, studenti. Platforma deva savu ieguldījumu Āfrikas urbanizācijas ātri mainīgo procesu izpētē un apkopoja materiālus, lai varētu formulēt kritisku modeli kā apvienot heterogēno kultūru un mākslu ķēdi patreizējā globālajā kontekstā.

Vēl nav rezumēts pirmo četru platformu ieguldījums, bet kritiskāk noskaņotie mākslas zinātnieki uzskata, ka tā bija pārāk liela atkāpšanās no laika, vietas un mākslas. 4/5 no documentas tika veltītas diskusīvām struktūrām, nodarbojoties ar estētiskiem jautājumiem un pārvēršoties par komunikatīvu veidojumu.
 

Vieta

Par documenta 11 piektās platformas norises vietu tika izvēlēts bijušais alus brūzis. Ēka celta 1987. gadā, četras reizes paplašināta, pārbūvēta un zaudējusi sākotnējo stilistisko vienotību, bet plašās iekštelpas ļāva to piemērot documenta vajadzībām. Celtņu komplekss tika pārbūvēts, minimāli mainot vēsturisko fasādi un izveidojot elegantu, daudzveidīgām iespējām bagātu telpu. Vēlāk alus brūzī, kurš atrodas rajonā, kas nekad agrāk nav bijis saistīts ar mākslas aktivitātēm, izvietosies documenta izstāžu zāle, Frederikāņu muzejs, būs vieta mākslas projektu relizācijai.

documenta 11 mākslinieki darbu alus brūzī sāka strādāt ceturtajā martā.
 

Sagatavoja Inga Bunkše pēc interneta un Gētes institūta materiāliem.

 Piedalies diskusijā

pirmā lapa
 

 

Cow parade Ventspilī

Ventspilī 8.jūnijā atklāja starptautisko mākslas projektu Ventspils Govju parāde 2002.

Pirms doties uz Ventspili un iesaistīties balsošanas akcijā, ar kuras palīdzību tiks noteikta ventspilnieku un Ventspils viesu mīļākā govs, piedāvājam aplūkot pilsētas karti, lai viegli varētu atrast. kurā pilsētas ielā, skvēros, atpūtas un tūrisma objektos ganās 25 krāsainas dabiska lieluma stikla šķiedras govis.

Līdz 24.augustam, kad govis tiks pārdotas izsolē un iegūtā nauda ieskaitīta Ventspils Izglītības fondā bērnu un jauniešu izglītības un talantu veicināšanai, noritēs balsošanas akcija. Dažādās Ventspils publiskās vietās - kempingā, viesnīcās, tūristu atpūtas un apskates objektos, kā arī citur būs atrodamas balsošanas kartiņas. Aizpildot balsošanas kartiņu, ikvienam ventspilniekam un Ventspils viesim būs iespēja izvēlēties sev tīkamāko un mīļāko no pašreiz brīvā dabā izvietotajām govīm.

Centrālais balsošanas kartiņu pieņemšanas punkts ir Ventspils Tūrisma informācijas centrs, Tirgus ielā 7, taču līdzīgas balsošanas urnas būs novietotas arī pie kases Livonijas Ordeņa pilī, Jāņa ielā 17, un Piejūras muzejā, Riņķa ielā 2.

Balsošanas rezultāti tiks apkopoti katra mēneša beigās. Jūnija un jūlija beigās, kā arī 24.augustā tiks izlozēts laimīgais, kas saņems balvu. Balvu izlozē derīgas būs kartiņas, uz kurām norādīts balsotāja vārds un tālruņa numurs.

 

COW PARADE VENTSPILĪ dalībnieki, atrašanās vietas, koncepcijas

Kristaps Ģelzis. Miss LV (Latvijas Brūnā)
Lielā prospekta un Lāčplēša ielas stūris
- Lai bērni zinātu, ka govs piens nāk nevis no pudelēm, bet gan no pašas gotiņas

Helēna Heinrihsone. Roze
Ostas ielā pie Ziedu paklāja
- Skaistums ir bīstams. Roze ar ērkšķiem un simboliskām miroņgalvām uz sāniem. Varētu teikt, ka mīlestība ir stiprāka par nāvi.

Andris Breže. Pretim gaismai
Laikrakstu aleja
- Lībiešu, jeb Latvijas zilā. Pretim gaismai nozīmē arī tiekšanos pēc zināšanām.

Sandra Krastiņa. Zīmaļa
Medņu ielas gals
- Zīmaļa - gotiņa, kura apzīmēta ar cilvēciņiem priekš cilvēkiem. Novietota zila karoga pludmalē.

Ivars Heinrihsons. Govju spēles
Pie Avotakas
- Mākslinieciskās spēles ar formu. Rumulēšanās. Saturiskas un formālas spēles. Var būt arī dzeltenā prese.

Inese un Ivars Mailīši. Karuselis - govs
Bērnu pilsētiņa
- Humānā puse - bērni un govs, vienīgā govs, kura speciāli veidota BĒRNIEM. Karuselis, uz kura brauc govs, būs novietots bērnu parkā.

Aigars Bikše. Trojas govs
Pie ieejas Ventspils pilī
- Iekšējā telpa kura ir savādāka kā ārpusē. Govs un Rainis tās iekšpusē. Raini var apskatīt tikai zaudējot govi no redzes fokusa.

Ritums Ivanovs. Cow Babe
Lielā prospekta un Brīvības ielas skvērā
- Gleznieciskā krāsas koncepcija. Krāsas optiskie efekti, popārta spēles.

Sarmīte Māliņa. Koridas govs
Lidotāju, Talsu un Ozolu ielu krustojums
- Vissievišķīgākā govs. Mīlestības un sievišķā maiguma iemiesojums.

Kristaps Gulbis. Govs govīm, jeb - mest tikai divlatniekus
Dzirnavu laukums
- Krājkase tikai divlatniekiem.

Ieva Maurīte. Jūras govs
Jūras parkā (pie AQUAparka)
- Jūras govs ir askēte, kurai nav nekā lieka, tikai visnepieciešamākais dzīvei ūdenī. Izskatās slapja kā tikko no ūdens iznākusi.

Kirils Panteļejevs. Latvijas melnā
Ostas iela (pie "Hercoga Jēkaba" piestātnes)
- Mītiskā būtne, kā kentauri, tikai šoreiz krustojums starp govi un naftas terminālu. Metafora par Latvijas attīstību - govs pagātnes rēgs, kad bija mazpamatota eiforija par Latviju, kā agrāru valsti, bet šodienas situācija ir gluži cita.

Elita Patmalniece. Love
Raiņa ielā 10
- Mīlestība pāri visam. Cilvēkiem dot dzīvesprieku ir vissvarīgākais.

Sergejs Davidovs. Vientuļās salas govs
Ostas ielas promenādē - Ventā
- Filma Ūdens pasaule, kad Kevins Kostners bija vienīgais "īstais vīrietis" un uz salas gaidošā meitene bija vienīgā "īstā sieviete". Šinī gadījumā vientuļās salas govs gaida savu bullīti.

Oļegs Tillbergs. Kuģis nāk
Vasarnīcu ielā starp Muzeju un kempingu
- Latvijas nenoliedzamā saistība ar krastu un lauksaimniecību. Govs kā kuģis, kas piestāj arī tranzītā un nes zināmus ienākumus valstij un pilsētai.

Natālija Jansone. Piena kombināts
Pie Autoostas
- Govs, kā piena ražošanas pamats.

Andris Vītoliņš. Ekstrakts
Pie Biznesa centra
- Kaut kas ļoti koncentrēts - kā lielpilsēta vai liela civilizācijas karte. Tai ir fosfora elementi, lai tumsā spīdētu.

Pēteris Sidars. Venta (Čūskādas govs)
Zviedru valnis
- Govs vārds ir Venta, bet nenoliedzami tā ir čūskādas govs: Govs, kā labestības simbols, čūska, kā gudrības simbols, upe kā čūska . Nez kas tur krustojumā varētu labs sanākt?

Ventspils bērnu mākslas skola, A. Lembergs. Bērnu govs
Bibliotēkas zālājs
- Krāsains, skaists dzīves virpulis, kura mēs visi esam ierauti.

Ventspils Basketbola klubs. Ms. Moo - Dunk
Olimpiskais centrs
- Basketbola govs, azartiska un pilna sportiskas degsmes.

Renārs Kaupers un Prata vetra. Ganības
Pie Augstskolas
- Sociālais aspekts. Visiem viens liktens un iznākums, viss kādreiz beidzas, cilvēkiem un govīm, viņām pat varbūt sliktāk, - hamburgeros, kurus atkal notiesā cilvēks, kas pats arī ir tikai mirstīgais…

Ufo un Fredis. Betty Page
Pie Didrihsona salona

Ventspils bērnu nama bērni un Igors Skoks. Nafta
A/S Ventspils nafta
- Nafta - tā ir mīļā, apglaudītā naftas govs, kuras radīšanā tiešā nozīmē katrs pielicis savu roku.(govs ir noplaukstota - lielām un mazām plaukstām)

Marius Jonutis (Lietuva). Dzīve ir skaista
- Dzīve ir skaista: tāda tā ir, jo govs ir ļoti raibās un dzīvespriecīgās krāsās.

Nynne Livbjerg (Dānija) un Dainius Liškevičus (Lietuva). Profane cow
Lielais laukums
- Maza ironija par seno uzskatu, ka ar agrāro politiku varam iekarot Eiropu. Šī ir latviska govs ar Latvijas karoga krāsas pleķiem, kas tiecas Eiropā

 Piedalies diskusijā

 

 

pirmā lapa