|
|
 |
|
|
|
2013. gada 18. jūnijs
|
|
LATVIJĀ:
|
|
|
|
|
|
|
|
Ivetas Laures Nesteidzīgs maršruts
Tikai septiņas dienas, no 1. līdz 7. martam, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs apskatāms Ivetas Laures fotoprojekts "Nesteidzīgs maršruts"*.
Projekta ideju veido vēlme pētīt, fiziski neeksistējošās, laika kategorijas attēlošanas iespējas. Šī uzdevuma sasniegšanai kā piemērotākā izvēlēta fototehnika. Izstādes kopējā kompozīcija veidota ar ritma maiņu - statiskās pilsētas ainavas un portreti mijas ar dinamiskajiem gājēju momentuzņēmumiem pilsētas ielās. Tas raksturo laika plūdumu, kas rit lēni, bet pagaist ātri. Darbs veikts ar pusautomātisko fotokameru Minolta Dynax300si un tā kalpo kā instruments kvalitatīvu attēlu iegūšanā. Autores mērķos neietilpst fotomākslas profesionālo iespēju izpēte un paplašināšana.
Nesteidzīgs maršruts piedāvā skatītājam pastaigu pa pilsētu apstājoties autores ikdienas maršrutā un ielūkojoties līdzās esošo cilvēku sejās. Nosaukumā izmantotais vārds nesteidzīgs pietuvina projekta pamatuzdevumam - laika ritējuma attēlošanai. Izvēlēto vietu dokumentācija, vairāku mēnešu garumā, rada iespēju fiksēt izmaiņas kuras ikdienā ir nepamanāmas, bet paejot laikam kļūst labi redzamas: gada laiki, laika apstākļi, cilvēki un to apģērbs, izkārtnes ielās...
Izstādes saturs, kas vizuāli ir mierīgs, pat meditatīvs savā iekšienē nes savādu satraukumu. Laiks kurš ārēji nelīdzinās stihijai ir tikpat spēcīgs un neapturams. Šis projekts, kas realizēts vizuāli atturīgā formā parāda, ka mākslas darba emocionālā iedarbība nebūt nebalstās parādībā, ko apzīmē kā succes de scandale*. Bieži daudz spēcīgāk uzrunā vienkāršā atziņa, ka laiks iet..., mums atvēlētās dzīves laiks..., dzīve paiet...
Projekta iecere un darba materiāls tapa Vīnē, Ivetai Laurei uzturoties Austrijas Valsts kancelejas Mākslas nodaļas rezidencē. Vīnes tēls izstādē nežilbina ar slaveniem tūrisma objektiem, pilsēta izstādē parādās no ikdienišķās puses.
Nesteidzīgs maršruts ir savdabīgs kultūras dialogs starp Latviju un Austriju. Tas ieguvis finansiālu atbalstu KulturKontakt Austrija projektu konkursā.
* maršruts - iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās
* fr. -grāmata, luga u. tml., kas guvusi lielus panākumus, pateicoties tās skandalozajam raksturam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Edas Brūveres gleznu izstāde
No 4. līdz 28. martam Latvijas Dabas muzejā būs apskatāma muzeja mākslinieces Edas Brūveres gleznu izstāde. Dabas ainavas, klusā daba un daži portreti - kopumā apmēram 30 darbi pasteļtehnikā.
Edai Brūverei šī ir pirmā izstāde, jo gleznot viņa sākusi tikai 2002. gadā. Pamudinājums nācis no māksliniekiem Andreja Ģērmaņa un Olitas Gulbes, piedaloties plenērā Liepājā.
Jau vairāk kā trīsdesmit gadus E. Brūvere strādā Dabas muzejā par izstāžu noformētāju. Gleznošana viņai ir vaļasprieks, kas sniedz patiesu prieku un gandarījumu.
Izstādes atklāšana 3. martā plkst. 17.00 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Evijas Ķirsones "Dievišķais ietērps"
No 13. februāra galerijā "Mākslas dārzs" apskatāma Evijas Ķirsones izstāde "Dievišķais ietērps".
Izstādē apskatāmi vairāki gleznu cikli, kuros māksliniece tēlaini runā par sievietes dzīvē eksistenciāli svarīgām problēmām. E. Ķirsones darbos, jaunai māksliniecei netipiski, saplūst personīgais un filozofiskais. Katrs tēls gleznotājas darbos, iegūst māksliniecisku vispārinājumu un paceļas pāri ikdienībai. Tomēr tas notiek dabiski un nesamāksloti, jo veidojas dziļi izjustu sajūtu un piedzīvotā rezultātā. Jaunā gleznotāja otrajā personālizstādē pierāda devi kā talantīgu mākslinieci, kas nav mierā ar sasniegto, bet mērķtiecīgu glezniecisku meklējumu rezultātā Evijas Ķirsones talants atraisās, darbi kļūst tikai labāki.
Mākslinieces glezniecībai raksturīgi lieli krāsu laukumi, ekspresīvi, emocionāli piepildīti krāsu triepieni, piesātinātas krāsas. Krāsa bieži tiek klāta ar roku, vēl vairāk gleznās papildinot subjektīvo sajūtu spriegumu. Izstrādājot detaļas vai lazējot, māksliniece, protams, lieto otu. Lazēšanu, kas ir jaunums E. Ķirsones glezniecībā, māksliniece sākusi izmantot, jau strādājot pie cikla "Eņģeļsievas", bet īpaši tas jūtams ciklā "Zirgs", citādi divdimensiālajos krāsu laukumos ienesot telpas atspulgus un jūtīgu krāsu harmoniju.
Jau pirmās personālizstādes ( 2001) darbos jūtama interese par gleznas virsmas apdari, faktūrām. Sākotnēji tie ir biezi krāsas triepieni, rokas pirkstu un paletes naža atstātās pēdas. Tagad gleznās iekļaujas arī dažādi materiāli - audums, kažokāda un smalta - organiski papildinot audekla virsmu.
Cikls "Eņģeļsievas" ( 2002) ir diplomdarbs, beidzot LMA prof. K. Zariņa un prof. A. Naumova meistardarbnīcu. Cikla trijos darbos redzamas smagnējas, drošu stabilitāti starojošas sieviešu figūras ar eņģeļu spārniem - eņģeļsievas. E. Ķirsone turpina jau agrāk aizsākto bībelisko tēlu tēmu (cikls "Marija un eņģelis" (2000.) apskatāms portālā www.artgarden.lv), tagad paceļot to jaunā kvalitātē un risinot mūžīgos jautājumus par sievietes dažādajām lomām dzīvē. Strādājot pie diplomdarba, māksliniece interesējusies par krievu primitīvistu darbiem, kuros saistījusi vienkāršā, bet pamatīgā pasaules uztvere; kā arī greznais un košais krievu tautas tērps. Atskaņas no šiem meklējumiem rodamas krāsās, kokošņika ietvertajā sejas veidolā, bet piesātinātais kolorīts un zeltījums darbiem piešķir svinīgumu un arhetipisku pašpaļāvīgumu.
Iedvesmu ciklam "Zirgs" māksliniece guvusi no dēla Alberta šūpuļzirdziņa. Skatoties uz darbiem, jūtams, ka arī šis tēls guvis vispārinājumu un ietver sevī visu to emociju gammu, ko sievietei dod bērniņa piedzimšana un auklēšana. Māksliniece stāsta, ka zirgu aplikatīvā un statiskā forma aizgūta no čehu tautas mākslinieku darbiem, no kuriem staro dzīves optimisms, nemākslotība un vieglums.
"Jūtu gandarījumu un prieku, ka varu gleznot. Es to nedaru kā dzejnieks, kas grib kaut ko pateikt, bet gleznojot izbaudu krāsu, formu, lielos laukumus, " stāsta jaunā māksliniece Evija Ķirsone.
E. Ķirsone beigusi J. Rozentāla Mākslas vidusskolā, tad absolvējusi LMA Glezniecības nodaļu, iegūstot bakalaura grādu glezniecībā, 2002. gadā beigusi studijas LMA maģistrantūrā, prof. K. Zariņa un prof. A. Naumova vadītajā glezniecības meistardarbnīcā, iegūstot maģistra grādu.
Radošo darbību E. Ķirsone apvieno ar darbu, kā arī studijām LU Svešvalodu fakultātes vācu filoloģijas nodaļas 3. kursā.
Galerija atrodas tirdzniecības centra "mc²" telpās, Krasta ielā 68a.
Inga Bunkše © |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Jānis Straupe un viņa zirnekļi
"Ja mājā ir zirnekļi, būs arī laime," apgalvo tautas sakāmvārds. Laime būs arī Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā, kurā no 10. februāra mājos 12 milzīgi zirnekļi un viens zirneklis - piemineklis.
Tā ir koktēlnieka Jāņa Straupes izstāde, kurā eksponētie darbi sastāv no 540 daļām, ir 2,5 m augsti un katrs aizņem deviņus kvadrātmetrus.
Mākslinieks ir pamatīgi izpētījis atveidojamos objektus: "Zirneklis ir neparasti veikls mednieks, kas pārvietojas ļoti ātri savu garo kāju dēļ. Iedomājieties - tās kustas mainoties asins spiedienam, ko regulē zirnekļa sirds. Kāda perfekta hidraulika! "
Bet izstāde ir arī par bailēm. "Lai arī bailes ir negatīvas, reizēm cilvēki pēc tām tiecas tīšām. Jebkurā izklaides vietā bailes ir izpriecas elements. Mazi bērni bailes izjūt kā baudu. Un mums, pieaugušajiem - kā tas ir kad sapnī ieraugām milzīgu, skaistu, pūkainu zirnekli, kas noliecis pār mums galvu ar vareniem žokļiem un astoņām acīm? Vai pētīs? Vai ēdīs?"
Par to DLMM varēsiet pārliecināties līdz 28. februārim. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Birutas Delles jubilejas izstāde
LMS galerijā apskatāma Birutas Delles jubilejas izstāde. Biruta Delle ir viena no neparastākajām savas paaudzes gleznotājām. Jubilejas reizei sarūpēta retrospektīva izstāde ar darbiem no Valsts Mākslas muzeja, LMS muzeja kolekcijas un privātām kolekcijām, kā arī pavisam jauni vēl nekur neeksponēti darbi.
Birutas Delles gleznas ir īpaša pasaule. Tās ir neparastas un suģestējošas gan glezniecības manierē, gan emocionālā spriegumā. Lai ko arī gleznotu Biruta Delle, tam piemīt patiesuma spēks: mākslinieces dievinātās Pārdaugavas ainavas ar Arkādijas parka bagātīgajām koku lapotnēm vai klusajām ielām, Mazirbes jūrmala ar neparasti tīro jūras un debesu zilgmi, dīvainie mākslinieces iztēlē dzimušie tēli, kas stāsta par cilvēciskiem priekiem, sāpēm un kaislībām. Māksliniecei visas dzīves esence ir viņas radošais darbs - glezniecība.
"Māksla ir riskēšana un godīgums" (B.Delle).
Izstādē tiks demonstrēta videofilma ar Ginta Grūbes interviju ar Birutu Delli. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pētera Martinsona personālizstāde
Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Konventa sētā) atklāta Pētera Martinsona personālizstāde "Torņi un stacijas".
Katra Pētera Martinsona izstāde ir nozīmīgs notikums mākslas dzīvē. Pētera Martinsona porcelāna, kā arī akmensmasas vai šamota konstruktīvās struktūras, kuras papildina smalks, grafisks zīmējums un apgleznojums, katru reizi no jauna apliecina, ka keramika ir mūsdienīgs mākslas mēdijs.
Pētera Martinsona māksla un personība ir ne vien Latvijas, bet arī pasaules mākslas aprites daļa, viņš ir viens no pasaulē vislabāk zināmajiem Latvijas mūsdienu māksliniekiem. Pēteris Martinsons ir Ženēvas Starptautiskās keramikas akadēmijas biedrs, pateicoties viņam 2006. gadā Rīgā notiks akadēmijas kongress.
Lielākā daļa Pētera Martinsona darbu pēdējos gados radīti starptautiskos simpozijos, taču viņš piedalās arī visās Latvijas porcelāna mākslas aktivitātēs. Lielākā daļa Latvijas profesionālo keramiķu ir Pētera Martinsona audzēkņi.
Porcelāna "Torņi un stacijas" ir pēdējo gadu darbu izlase, kas tapuši simpozijos Polijā, Ungārijā, ASV, Čehijā, Slovākijā un Zvārtavā. Pagājušā gada nogalē tie bija izstādīti Viļņā, galerijas Vartai organizētajā izstādē E - 67 VIA BALTICA.
Pētera Martinsona personālizstāde "Torņi un stacijas" Rīgas Porcelāna muzejā būs apskatāma līdz 2004. gada 14. martam.
Zanda Zībiņa, Rīgas Porcelāna muzeja krājuma glabātāja |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valsts Mākslas muzeja simtgades programma
2005.gadā Valsts Mākslas muzejs atzīmēs centrālās ēkas K.Valdemāra ielā 10a simtgadi. Pirms simt gadiem, Rīgas pilsētai uzceļot mākslas muzeja vajadzībām speciāli būvētu celtni, tika likti pamati kardināli jaunai mākslas un muzeju dzīves organizācijas formai šai reģionā. Tā bija pirmā oriģinālā muzeju ēka visā Baltijā. Muzejs kļuva par centrālo vietu māksliniecisko norišu atspoguļojumā, ilgstoši saglabājot savu dominējošo funkciju mākslas dzīves veidošanā.
Sakarā ar šo ievērojamo notikumu Valsts mākslas muzejs plāno jubilejas programmu, ko veidos izstādes, izdevumi, jaunu pastāvīgo ekspozīciju izveide, konferences, dažādi pasākumi.
Simtgades jubilejas programmu muzejs uzsāk 2003.gada 15.maijā, dienā, kad pirms simts gadiem tika ielikts muzeja topošās ēkas pamatakmens. K.Valdemāra ielā 10a tiks atklāta izstāde Secundum artem. 19.gadsimta akadēmiskā glezniecība.
Savukārt 20. maijā izstāžu zālē Arsenāls tiks atklāta izstāde Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā, kas būs veltīta vienai no 20.gadsimta mākslas izpausmēm, rādot to kā noturīgu tendenci Latvijas mākslā.
2004.gadā izstāžu zālē Arsenāls tiks sarīkota izstāde Klusā daba Latvijas 20.gadsimta mākslā. Izstāde iecerēta kā divdaļīgs projekts, kur pirmā daļa atspoguļos klusās dabas žanra vēsturisko attīstību un stilistisko daudzveidību. Savukārt otrajā daļā Klusā daba 2004 tiks aicināti piedalīties mākslinieki, kuri strādā šodien aktuālos medijos, ar mērķi - dažādu nozaru mākslas darbos atklāt 21.gadsimta sākuma radošā cilvēka attieksmi pret kluso dabu.
2005.gads būs iezīmīgs ar muzeja esošo pastāvīgo ekspozīciju pārveidi un jaunu izveidi. Konceptuāli tiks pārveidota Latvijas mākslas ekspozīcija, kas aptver laika posmu no 19.gadsimta vidus līdz 20.gadsimta vidum.
Savukārt izstāžu zālē Arsenāls 2005.gada septembrī ir paredzēts izveidot 20.gadsimta otrās puses pastāvīgo ekspozīciju.
Paralēli tiks gatavoti speciāli muzeja jubilejai veidoti divi izdevumi. Ir noslēgta vienošanās ar apgādu JUMAVA par reprezentatīva albūma Valsts Mākslas muzejs izdošanu, kur būs atspoguļota muzeja pamatēkas veidošanas vēsture un arhitektūra, kā arī iekļautas apmēram 200 mākslas darbu reprodukcijas no muzeja krājuma hronoloģiskajiem pirmsākumiem līdz mūsdienām. Otrais izdevums Valsts Mākslas muzeja hronika 100 gados daudz askētiskākā veidā dos ieskatu muzeja vēsturē, izstāžu hronoloģijā un citos muzeja dzīvei būtiskos notikumos.
2005.gada septembrī, simtgades kulminācijas brīdī, iecerēta starptautiska konference Gadsimts Baltijas mākslā (Muzeju attīstības konteksts). Konferences mērķis - iepazīstināt kā attīstījusies Baltijas māksla, ģeogrāfiski, politiski un kultūras sakaros atrazdamās starp Krieviju, Centrālās Eiropas valstīm un Ziemeļvalstīm, iezīmēt mākslas muzeju lomu šajos procesos. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešana no Latvijas
No 2003. gada 1. aprīļa stājas spēkā jauni noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā no Latvijas tiek izvesti un Latvijā ievesti mākslas un antikvārie priekšmeti kā arī par kultūras pieminekļu pagaidu izvešanu.
Sk. www.likumi.lv |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
